Kultūras zīme "Latviskais mantojums"

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: latvisko tradīciju daudzināšanu un kopšanu.

Saimniecībā saglabāts vēsturiskais ēku izvietojums un pagalms. Ar malku kurināmā krāsnī katrs var pats izcept savu saldskābmaizes kukulīti vai ūdensklinģerus. Apmeklētāji var piedalīties dažādās programmās - malt graudus rokas dzirnavās, aust lupatu deķus, izšūt latviskas zīmes, dziedāt, iet rotaļās, uzspēlēt no koka veidotas galda spēles, gatavot puzurus, maskas, liet vaska sveces, mācīties latviskos dančus un svinēt latviskās gadskārtas. Piedāvā suvenīrus ar latviskām zīmēm, linu maisiņus.

Par pinēja amata daudzināšanu

Amatnieks Pēteris Tutāns vada „Pinumu pasauli”, kas ir viens no lielākajiem Latvijas pinēju uzņēmumiem. Viss process no klūgu audzēšanas līdz gatavam produktam ir roku darbs. Uzņēmumā gatavo pītus grozus, virtuves un interjera priekšmetus, dārza mēbeles u.c. Apmeklētāji var iepazīt darbnīcu, klūgu audzēšanu un iegādāties gatavo produkciju.

“Vējavas” atrodas Rīgas jūras līča piekrastes Vidzemes jūrmalā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. “Vējavas” ir izbijusi zvejnieka viensēta ar savu kultūrvēsturi, auru un burvību. Dažāda lieluma grupām piedāvā došanos jūrā ar zvejnieku laivu un piekrastes zvejas gaitas vērošanu. Sarunas ar zvejniekiem, stāsti par nēģiem un zvejnieku dzīvi. Uz Svētupes taisītais nēģu tacis atšķiras no Salacas tačiem pēc uzbūves un zvejas principiem. Sezonas laikā kūpina un gatavo gardus nēģus. Paralēli iespējams noskatīties filmu par nēģu zveju.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu

Vidzemes lauku sēta no 1875. gada. Vecākajā ēkā – klētī – šobrīd ir ierīkota pirts. Citas ēkas celtas dažādos laikos līdz 1935. gadam. Kopā saimniecībā ir 6 senās celtnes, kuras atjaunotas, maksimāli saglabājot to sākotnējo izskatu. Interjerā izmantoti dabīgi materiāli un atturīga krāsu palete. Interjerā izmantoti rokdarbi – saimnieces omes un pašas gatavotas galda sedziņas. Gatavo arī kūpinātu gaļu pēc saimnieces opja receptes un jaukajām bērnības atmiņām. Vienā no ēkām ierīkota brīvdienu māja, kur atpūsties ģimenēm ar bērniem.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālas Vidzemes sētas saglabāšanu

Par zirgkopības tradīcijas uzturēšanu.

Saimnieko: Ilze Stabulniece

Zirgu sētā mīt gan draudzīgi Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas šķirņu zirgi (kopā 12), gan 3 omulīgi dažādu šķirņu suņi, truši, vistas, govis un kaķi. Šeit var sajust īstu lauku vidi četrās viensētās - Klajumos, Ganiņos, Ķemeros un Krastos, dabas parka "Daugavas loki" un Latvijas - Baltkrievijas pierobežas ainavas no zirga muguras.

Latviska ainava, Latvijas zirgu šķirnes

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Tirgus tradīciju atjaunošanu un uzturēšanu.

Tirgošanās Straupes lauku labumu tirdziņā tiek ieturēta seno tradīciju garā kā tiešā tirdzniecība starp vietējo zemnieku, mājražotāju un pircēju. 2016. g. tirdziņš radis jaunu mājvietu vēsturiskās Straupes zirgu pasta stacijas renovētajā staļļa ēkā (18. gs.). Pārdotā produkcija tiek vērtēta un atlasīta, aizstāvot vietējās kulinārās tradīcijas, izmantojot tradicionālās metodes. Amatnieku ražotajām precēm ir jābūt saistītām ar vietējo pārtiku vai tradīcijām. Tirdziņā piedāvā senu prasmju apgūšanu, piemēram, - kāpostu ēvelēšanu un skābēšanu.

Par latvisku vidi.
Par latviskiem ēdieniem – siera gatavošana.

Saimnieko: Lidija un Juris Lubāni

Mantotā dzimtas saimniecībā saimnieki no pašu audzētu govju piena gatavo sieru pēc vecām un mūsdienu receptēm. Apmeklētāji var degustēt pienu, rūgušpienu, paniņas un citus piena produktus, vērot to tapšanas procesu, kā arī līdzdarboties. Iespējams apskatīt mājdzīvniekus

Saimnieki pēc senām receptēm ražo smaržīgu cigoriņu kafiju – īstu vietējo ražojumu no Latvijas lauku veltēm. Visas cigoriņu kafijas izejvielas iegūst uz vietas, no apkaimes laukiem un mežiem. Apmeklētājiem tiek rādīts ražošanas process un stāstīts par kafejas ražošanas vēsturi un lietošanas tradīcijām. Kafeju var arī degustēt un iegādāties.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par latviskiem dzērieniem – cigoriņu kafija

Vienīgā vieta Latvijā, kur apmeklētāji ekskursijas laikā tiek iepazīstināti ar bērzu sulu iegūšanas un dažādu bērzu sulu dzērienu gatavošanas tehnoloģiju. Iespējams arī degustēt visu, kas gatavots no bērzu sulām - sīrupu, svaigu bērzu sulu, vīnu, limonādi, putojošo vīnu un bērzu sulu stipro (piedāvājums atkarīgs no sezonas). Bērzu sulu pagrabā produktus ir iespējams arī iegādāties.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR:  Par latvisko tradīciju mūsdienīgu attīstību

Par tradicionālo ārstniecības augu mūsdienīgu lietojumu

Saimniecībā, kas atrodas ainaviskā Auziņu ezera nogāzē, atrodas saimnieka – Jāņa Ulmja veidotā un uzturētā Vidzemē plašākā ārstniecības augu brīvdabas ekspozīcija, kurā ir aptuveni trīs simti dažādu augu sugu un šķirņu. Saimnieks vada ekskursijas un dalās savā pieredzē ar tiem, kas vēlas papildināt savas zināšanas par Latvijas ārstniecības augiem, par iespējām tos izmantot pārtikā un veselības atjaunošanā. Ciemiņi var iegādāties jau gatavas ārstniecības tējas, gan arī degustēt saimnieka pagatavoto ārstniecības augu smūtiju.

Par skalu grozu pinumu amata daudzināšanu

Amatniece izgatavo dažāda veida skalu grozus un pinumus no priedes, liepas, apses un melnalkšņa, kā arī piknika grozus, grozus sēņošanai vai ogošanai, paliktņus un paplātes, malkas un veļas grozus, sīpolu un ķiploku grozus, bērnu groziņus u.c. Amatniece apmācījusi arī savus ģimenes locekļus šajā prasmē. Darbnīcā var redzēt sena aroda - skalu grozu pīšanas procesu un piedalīties tajā.

Par latvisku amata prasmi  - maizes cepšana. Par latviskiem ēdieniem.

Lauku mājā "Donas", kas atrodas netālu no Smiltenes, Blomes pagastā, saimnieki skaidro un rāda maizes cepšanas procesu, piedāvā maizes degustāciju. Maizes cepšana notiek pēc sentēvu tradīcijām: sākumā mīkla rūgst abrā, tad tiek plaucēta, mīcīta, uz kļavu lapām veidoti kukulīši un tad tos liek ar malku kurināmā krāsnī. Katrs pats var uztaisīt savu maizīti un notiesāt to ar pienu un medu, vai arī paņemt līdzi. Piedāvā arī citus latviskus lauku labumus, piemēram, - 17 sieru veidus!

Par amatniecības prasmju daudzināšanu

Jaunpils Amatu mājā darbojas 1970. gadā dibinātā Jaunpils audēju kopa ar vadītāju - audēju amatu meistari Velgu Pavlovsku. Audējas auž un vecām stellēm, izmantojot tradicionālās tehnikas un rakstus. Apmeklētāji var doties izzinošās ekskursijās, darboties radošajās darbnīcās, iemēģināt roku aušanas prasmēs un iegādāties suvenīrus.

Par mežsaimniecības tradīciju daudzināšanu

Egļavā, bijušajā kūts/klēts ēkā ir izveidots privāts muzejs, kura ekspozīcijā atspoguļota mežsaimniecības pieredze Latvijā pirmskara un pēckara periodos. Tepat apskatāmas arī Balvu novadā tapušās tekstilijas, keramikas un kokamatniecības darinājumi. Aldis Pušpurs apmeklētājus iepazīstina ar meža apsaimniekošanas vēstures līkločiem un vada ekskursijas. Ceļotājiem pieejama pirts un naktsmītnes.

Par latvisko tradīciju mūsdienīgu attīstību – bērzu sula

Bērzu sulu tecināšana ir raksturīga latviešiem un tuvākajiem kaimiņiem. Saimnieks Ervins Labanovskis stāsta un rāda - kā tas tika darīts senos laikos. Arī raudzēšanas procesā tiek pielietotas tradicionālās zināšanas. Kā pamatrecepte dzirkstošo bērza sulu izgatavošanā tiek izmantota savu vecāku pārbaudīta recepte, kas pilnveidota uz tradicionālās receptes bāzes. Apmeklētāji var degustēt un iegādāties produkciju.

Par latvisku dzīvesziņu.

Tradicionāla Vidzemes lauku sēta 15 km attālumā no Limbažiem, kur viesiem ir iespēja nakšņot romantiskā klētiņā. 1924. gadā celtā labības klēts pārtapusi par klētiņu viesu uzņemšanai. "Dzirnupes" ir piemērota atpūtai divatā vai atpūtai ar bērniem. Klēts ēkā atrodas arī pirts. Teritorijā atrodas dīķis un upīte, kas piemēroti peldēm, makšķerēšanai vai romantiskam izbraucienam ar laivu, lapene, smēdes namiņš, kur saimnieks iemācīs izkalt naglu, šūpoles, mazdārziņš ar vietējiem lauku labumiem un ziedošas pļavas. Aplūkojami arī dzīvnieciņi, kurus ļauts apskatīt, pabarot un pat samīļot.

Saimnieki piekopj latvisku dzīvesziņu, ko nodevuši arī mantojumā saviem bērniem. Visa ģimene kopā organizē dažādu gadskārtu pasākumu svinēšanu. Saimnieks pats gatavo dažādus lauku darba rīkus, kā arī mūzikas instrumentus. Patreiz saimniece izstrādā jaunu tūrisma piedāvājumu: latviešu tradīcijām atbilstošu programmu “Sievzinības”, kur jaunās sievas pirms vai pēc precībām varēs apgūt dažādas latviskas tradīcijas un prasmes t. Sk. maizes cepšana. 

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: lauku sētas tradīciju uzturēšanu.

Saimnieki stāsta par dzīvi Kurzemes lauku sētā, vada ekskursijas pa tuvāko apkārtni, iepazīstina ar mājdzīvniekiem. Ziemassvētkos, Meteņos, Lielajā dienā un Ūsiņos rīko gadskārtu svinēšanu, uzsverot katra gadalaika tradicionālo svētku ēdienu godāšanu. Sien sierus. Māca puzuru veidošanu. Saimniece rekonstruējusi 10. gs. latgaļu sievietes tērpu pēc Cēsu Liepiņu kapulauka materiāliem.

Par latviskiem ēdieniem, par latvisku ainavu

Autentiskā izskata krogs ir ierīkots 105 gadus vecā kūtī. Tā piedāvājumā ir tādi agrākos laikos gatavoti ēdieni un dzērieni kā bukstiņbiezputra, skābeņu zupa, ķirbju biezzupa, pelēkie zirņi, speķa pīrāgi un pašmāju brūvēta kandža!

SAIMNIEKO: Irēna Baufale

Dažādas lauku dzīves videi raksturīgās amatu tradīcijas un Latgales pusei raksturīgais dzīves veids lika pamatus “Apkalnmāju” amatu darbnīcas izveidei, kas veiksmīgi darbojas arī mūsdienās. “Apkalnmājās” izgatavo zirga aizjūga piederumus, siksnas, jostas, ādas maisiņus u.c. Piedāvā ekskursiju ar ekspozīcijas zāles un amatu darbnīcas apskati, iepazīties ar ādas veidiem un izstrādājumu tapšanas noslēpumiem, izmēģināt roku ādas izstrādājuma tapšanā un iegādāties ādas izstrādājumus. Iespēja noorganizēt meistarklasi un amatu stundu. Saimniece dalās pieredzē par latgalisko dzīvesveidu.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālas amata prasmes uzturēšanu – zirgu lietas

Par latviskās alus kultūras daudzināšanu.

Līdz ar Valmiermuižas alus darītavu atdzimst arī tās kultūrvēsturiskais centrs. Ciemošanās laikā var iepazīt muižas vēsturi un alus darīšanas procesu, sākot no dabīgām izejvielām, līdz gatavam produktam. Brūža apskati papildina dzīvā alus degustācija un stāsti par latviešu tradicionālo svētku dzērienu.

Par Lībiešu krasta kultūrvides saglabāšanu un daudzināšanu – lībiešu žogi.

Unikāla un privāti veidota žogu kolekcija, kas atspoguļo ~ 20 Lībiešu krastam raksturīgos piekrastes žogu veidus. Saimnieks 3 gadu laikā būvējis žogus, pēc senām fotogrāfijām, pētot lībiešu krasta apbūves tradīcijas. Te apmeklētāji var arī piedalīties zivju (butes, arī vējzivis un brekši) kūpināšanā, degustēt produkciju un noklausīties stāstījumu par piekrastes zvejniecības tradīcijām. Teritorijā atrodas arī brīvdienu namiņš un kempinga laukums.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: tradicionālās lauku vides saglabāšanu.

Sena zemnieku – zvejnieku sēta, kurā ēkas ir izvietotas atbilstoši agrāko laiku tradīcijām ar plašu pagalmu vidū. Tā ziemeļu pusē no 1926. g. saglabāta un atjaunota ēka, kas kalpojusi kā kūts, klēts un ratnīca. Tajā izvietoti vēsturiskie materiāli un vietējo amatnieku izstrādājumi. Ēkas klēts daļu izmanto kā tūristu mītni. Atjaunota pirtiņa, pie kuras izveidots tradicionālo zāļu tēju un garšaugu dārziņš. Saimniece stāsta par dzīvi laukos, tradīcijām apkaimes vēsturi. Sētu ieskauj vareni ozoli.

Par latviskas amata prasmes daudzināšanu – kokamatniecība.

Vienkoču parkā var aplūkot tā veidotāja darinātos vienkoču priekšmetus, apskatīt Nurmižu pils u.c. ēku maketus, Smilšu māju, kā arī piedalīties tematiskos pasākumos. Vīrieši var darināt bērzu sulas renītes, bet sievas - no dabiskiem materiāliem taisīt rotaslietas. Vienkoču priekšmetus senie cilvēki izgatavoja jau mezolītā, bet vienkoču laivas (parkā - vairākas) plašāk sāka izmantot kopš 9. gs.

Šeit apmeklētājs var aplūkot senus podnieka darbarīkus, Silajāņu vecmeistaru darinātus traukus, klausīties gida stāstījumā un noskatīties 20.gs. tapušus videoierakstus. Darbnīcā var vērot virpošanas paraugdemonstrējumu, dzirdēt meistara stāstījumu par keramikas izgatavošanas procesu, kā arī iegādāties tradicionālo Latgales keramiku. Jebkurš apmeklētājs var izmēģināt savu roku virpošanā un pašizgatavoto trauciņu saņemt vēlāk pa pastu apdedzinātu un krāsainu.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu – Latgales podniecība

Par maizes kultūras daudzināšanu.

Saimnieko: Vija Kudiņa

Atspoguļots maizes ceļš no grauda līdz kukulītim, kuru katrs var veidot pats. Apmeklētāji var degustēt maizi un zāļu tējas ar teatralizētu uzvedumu jebkuram dzīves gadījumam - kristībām, kāzām, dzīves jubilejām u.c. Galdos tiek liktas kļockas, krapavnīki, kaltētu sēņu vai ezera zivju zupa. Pasākumu (piesakot) pavada tautas deju kolektīvs.

Par latvisku sētu un arhitektūru.
Par latviskas amatu prasmes uzturēšanu – niedru jumta likšana.

Viens no diviem Latvijas zvejniekciemiem, kas līdz mūsdienām (cik tas iespējams) saglabājis autentisku elpu. Te atrodas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle “Vītolnieki” ar senu zvejnieku sētu. Šobrīd ciemā notiek aktīva mūslaiku ēku būvniecība, tādēļ tas ar katru dienu zaudē savu mazskartību.

Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu

„Limbažu tīne” ir vilnas pārstrādes uzņēmums ar ļoti senām mājas tekstila dizaina tradīcijām, kura pirmsākumi ir meklējami tālajā 1914. gadā. Mūsdienās te ražo vilnas dziju, augstvērtīgus vilnas un linu audumus, segas, paklājus, galdautus, dvieļus, lakatus un citus tekstilizstrādājumus. „Limbažu tīne” ir viens no retajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs un pat plašākā mērogā, kur auž etnogrāfiskus audumus pēc autentiskiem Baltijas reģiona kultūrvēsturiskā mantojuma paraugiem. Uzņēmuma bibliotēkā ir apskatāmas mapes, kurās sakrāti dažādu novadu tautas tērpu audumu paraugi. Īpaši aktīvs darbs uzņēmumā notiek pirms Dziesmu svētkiem un citiem lieliem tautas pasākumiem.
 

Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu.

Viesus sagaida ar mūziku un “Dzimtenīti’’ dūšas uzlabošanai, kam seko brauciens ar zvejas laivām vai kuģi pa Rojas upi un jūru. Pēcāk tiek ieturēta maltīte ar ugunskurā vārītu zivju zupu, galda dziesmām un dejām. Zivju kūpināšanas vērošana un mielošanās, alus un bērzu sulas. Zvejnieku sievas stāsts par sklandraušiem (dižraušiem) un to gatavošanu, kā arī īss ievads zvejnieku aroda prasmēs.

Par latviskas amata prasmes daudzināšanu – kokamatniecība.

Namdara darbnīca piedāvā īpašas ekskursijas un pasākumus pieaugušajiem un bērniem, lai interaktīvā veidā iepazītu Latvijā augošos kokus un kopā ar meistariem izmēģinātu senos instrumentus un apgūtu senās spēles. Te var pielikt roku koka zāģēšanā ar veco divroci - zāģi, nomizot baļķi ar slīmestu, iemācīties dzīt tapu, salikt pirmo "vainagu" guļbūvei un pat "nosvinēt spāru svētkus". Ekskursijas noslēgumā var cienāties ar spēka tēju un ieturēt maltīti brīvā dabā vai romantiskajā Ugunskura namā. Iegādei koka suvenīri un pēc pasūtījuma gatavotas mēbeles.

Par latvisku amata prasmi  - nēģu zveja.

Salaca (un Svētupe) ir nominētas kā vienīgās vietas pasaulē, kur joprojām nēģus rūpnieciskā mērogā zvejo, izmantojot > 150 gadu senu metodi – taci (pāri upei uzcelta laipa ar murdiem, kopā – 3 tači). Vietējā zvejnieka pavadībā var izstaigāt taci, apskatīt zvejas procesu un nobaudīt uz vietas ceptus nēģus.

Par tradicionālas amata prasmes uzturēšanu – tāšu pīšanu

Zilupē, - pašā Latvijas pierobežā strādā tāšu meistars Jurijs Ivanovs, - viens no dažiem cilvēkiem Latvijā, kurš pēc seniem paraugiem un kādreizējo meistaru aprakstiem cenšas atjaunot Zilupes novada tāšu apstrādes tradīcijas, gatavojot dažādus izstrādājumus – traukus putraimu, ķiploku, sāls un saldumu glabāšanai, trauku palikņus, darbarīku rokturus u.c. Darbnīcas apmeklētāji var vērot amatnieka darbu un paši izgatavot tāšu tauri, glezniņu no tāss, vai arī uzrakstīt vēstuli uz tāss virsmas. Meistars organizē arī radošas darbnīcas un pieņem pasūtījumus.

Par latviskās virtuves mūsdienīgu piedāvājumu

Krogs „Sidrabiņi” atrodas Rīgas – Tallinas ceļa malā, netālu no Jelgavkrastiem. Tas iekārtots, atjaunojot vēsturisku koka ēku. Blakus krodziņam izveidots gaļas pārstrādes cehs, kurā top pašu kūpināti gaļas izstrādājumi. Viesiem galdā tiek celti tādi gardi ēdieni kā bukstiņu putra ar čurkstinātu pašu kūpinātu cūkas krūtiņu, pašmāju pelēkie zirņi, putraimdesa ar ceptu speķi un āboliem, pašu kūpināts, sutināts cūkas stilbs ar sinepēm, mārrutkiem un tepat uz vietas skābētiem, štovētiem kāpostiem.
 

Par tradicionālo amata prasmi  - maizes cepšana.

Bērziņu mājās cep kviešu un rudzu maizi pēc senām dzimtas receptēm. Garšu un smaržu maizei piedod īpašā krāsns, kurai ir vairāk nekā 70 gadi, kā arī maizes cepšanas rīki, kas saglabāti no sendienām: abras, lize un abrkasis. Maizi iespējams pasūtīt, vai iepriekš piesakoties, izcept pašam savu kukulīti. Saimnieku stāstījums tiek papildināts ar informāciju par 1740. gadā celtajām Jūrkalnes dzirnavām, kas kādreiz spēlēja lielu lomu Jūrkalnes maizes cepšanas tradīcijās.

Par tradicionālās muzicēšanas un mūzikas instrumentu daudzināšanu.

Saimnieko: Gunārs Igaunis

Apskatāma plaša seno mūzikas instrumentu kolekcija. Apmeklētājiem piedāvā noklausīties stāstus par instrumentu vēsturi un izgatavošanas procesu. Viesi var iesaistīties muzicēšanā, kā arī pasūtīt un iegādāties pašdarinātus instrumentus. Iepriekš piesakot, var noklausīties Igauņu ģimenes kapelas koncertprogrammu.

Amats - Seno mūzikas instrumentu gatavošana

Par latgaliešu dzēriena “šmakovka” tradīcijas uzturēšanu

Vienā no Malnavas muižas vēsturiskajām ēkām aktīvais latgaļu puisis Jānis Kritvežs ir izveidojis Latgales šmakovkas dedzinātavu. Tajā var iepazīt šī dzēriena vēsturi sākot no muižu laikiem līdz pat mūsdienām, apskatot dažādas šmakovkas darināšanas iekārtas, - gan tādas, kas paredzētas mājas apstākļiem, gan arī ražošanai industriālos apmēros. Šmakovkas darināšanas procesā tiek izmantoti graudi, augļi, kā arī gatavoti dažādi uzlējumi. Jānis iepazīstina ar melno pirtiņu, kur kādreiz darināts iesals, kā arī izvadā ekskursijā pa Malnavas muižas parku. 
 

Par suitu tradīciju uzturēšanu un daudzināšanu

Etniskās kultūras centra veidotajā krātuvē var iepazīt pastāvīgu suitu tautas tērpu ekspozīciju un ietērpties tajā. Tie, kas vēlas paši darināt suitu tērpus, var saņemt vērtīgus padomus. Biedrība Daces Martinovas vadībā organizē starptautisko Burdona festivālu, Suitu kāzas un aktīvi vada suitu kultūras un sabiedrisko dzīvi, iepazīstinot ar to ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu interesentus.

Par podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu

Podnieks Ilmārs Vecelis ir meklējams Krāslavas novadā, netālu no Aulejas ezera. Kolorītais latgaļu meistars ir viens no „Pūdnīku skūlas” dibinātājiem un dalībniekiem un t.s. melnās keramikas tradīciju atjaunotājiem un uzturētājiem. Darbnīcas apmeklētāji var līdzdarboties māla apstrādes procesā, vērot, kā ar kājminamās virpas palīdzību top meistara darbi, piedalīties cepļa atvēršanas procesā un iegādāties suvenīrus. Un, protams, noklausīties interesantos Ilmāra stāstus gan par podniecības tradīcijām, gan dzīvi Latgalē.
 

Par podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu

Uģa Puzuļa keramikas darbnīca atrodas ļoti skaistā vietā – Alūksnes augstienes paugurainē, no kuras paveras izcilas skatu ainavas. Keramiķis ir vienīgais plašajā Alūksnes novadā, kurš veido Vidzemei raksturīgās podniecības formas ar Latgales krāsu gammu. Darbnīcas viesi var paši darboties ar mālu, apgleznot to un piedalīties apdedzināšanas procesā. Gatavo produkciju var iegādāties gan uz vietas, gan amatnieku tirdziņos.

Valda Pauliņa keramika ar savām gadsimtus ilgajām tradīcijām, novadam raksturīgajām formām un rotājumiem devusi lielu ieguldījums vietējā sabiedrībā. Viņa prasme cildināt un stāstīt par keramiku gan lieliem, gan maziem liek ieraudzīt pagātnes stiprās tradīcijas un Latgales kultūru. Te ir iespēja iepazīt keramikas tapšanas procesu no sākuma līdz beigām, kā arī izmēģināt roku podu darināšanā un piedalīties cepļa kurināšanā. Var iegādāties dažāda veida keramikas izstrādājumus, suvenīrus, dārza keramiku. Darbošanās individuāli, ģimenēm, skolēniem un lielām grupām.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālas amata prasmes daudzināšanu - podniecība

Par Ances amatu prasmju daudzināšanu

„Paukerieši” Līgas Grīnbergas vadībā saimnieko Ances muižas kungu māju, kurā rāda, - kā ada zeķes, cimdus, šalles, džemperus, izšuj dīvāna spilvenus, sedziņas, galdautus, apglezno šalles, auž segas, dvieļus, grīdas celiņus, grāmatzīmes, tamborē rotaļlietas, darina pinumus un koka izstrādājumus, kā arī demonstrē sklandraušu gatavošanas procesu.

SAIMNIEKO: Līga un Aivars Griķi

Amatnieku darbnīcā taisa noderīgas un praktiskas pirtslietas pēc Latviešu amatniecības tradīcijām – bļodas, ķipīšus, kubulus, vannas un vannītes, pirtsslotas, linu izstrādājumus un pirts guļbūves. Piedāvā darbnīcas apskati, līdzdalību amatnieka darbā, pirtslietu iegādi. Vasarā apmeklētājiem iespējams iemācīties sasiet pirts slotiņu vai izgatavot pirts ķipīti. Piedāvā iespēju nopērties īstā dūmu pirtiņā, kā arī iespējami pirtnieka pakalpojumi.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu - pirtslietas

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Biškopības tradīciju kopšanu.

Bitenieks stāsta par bišu lomu dabas norisēs un cilvēka dzīvē, izmantojot tradicionālās dravošanas metodes un Latvijas stāvstropus. Ekskursantiem bitenieka apģērbā piedāvā iesaistīties dravas darbos – apsekot un apkopt saimes, naglot un stiepļot rāmīšus, kausēt vaska šūnas, kurināt dūmekli, izcelt rāmīšus no stropa, noņemt ziedputekšņus, izviest medu un iepildīt to burciņā. Iepazīstina ar sezonāliem savvaļas nektāraugiem. Produkcijas degustācija un iegāde.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: pirts tradīciju izmantošanu.

Saimnieku iniciatīvas rezultātā ir izveidots privāts brīvdabas muzejs, kurā ikviens var iepazīt sešas vēsturiskās – no dažādiem Latvijas reģioniem atvestās un vienu no jauna uzcelto pirti. Visas pirtis ir funkcionējošas. Pie katras no tām ir novietota īsa informācija. Piedāvā izzinošas ekskursijas, iešanu pirtī, suvenīrus un pašu vāktu medu.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR BIŠKOPĪBAS PRASMJU DAUDZINĀŠANU

Saimnieki Ilmārs un Alita Gruguļi ar biškopību nodarbojas jau 40 gadus. Medus ieguvei tie izmanto tradicionālos Latvijas stāvstropus. Apmeklētāji ar tradicionālo biškopju apģērbu var doties un iepazīt dravu un bitenieka darbu. Dravā izstādīti arī agrāko laiku bišu stropi. Saimnieki stāsta par biškopības attīstību Latvijā un dalās savā pieredzē.

Par tradicionālās Sēļu sētas saglabāšanu.

Par sēļu virtuves tradīciju uzturēšanu.

Viena no retajām vietām, kur apskatāma un iepazīstama Sēlijas vēsturiskajam novadam raksturīga „dzīva” sēta ar tās plānojumu un tipiskām ēkām. Saimnieki kolekcionē senos sadzīves un saimniecības priekšmetus. Piedāvā ekskursiju, ārstniecības augu kolekciju, melno pirti un sēļu ēdienus. Izejvielas ražo paši un sadarbojas ar zemniekiem. Latviešu virtuve: Plānās pankūkas, grūbu zupa, kartupeļu biezzupa, sautētas pupas īpašā mērcē, buberts, maizes zupa ar putukrējumu, tortes, zāļu tējas. Īpašais ēdiens: Cepelīni.

Par Kurzemes vitālā gara uzturēšanu

Koka ēkā, kas saglabājusies no 18. gadsimta, saimnieko folkloras kopa „Atštaukas” un svin visus latviešiem raksturīgos tradicionālos gadskārtu svētkus – meteņus, Māras dienu, pavasara un ziemas saulgriežus, Miķeļus u.c. „Atštauku” organizētajās svētku programmās var piedalīties ikviens interesents, gan vietējais, gan tāds, kas mērojis tālāku ceļu. 

Par latviskā zīmola saglabāšanu – konfekte „Gotiņa”.
Tas ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas 1957. gadā sāka ražot Latvijas nacionālo konfekti “Gotiņa'' un 2011. gadā pārtapa par skrīveriešu ģimenes uzņēmumu. Tagad vēsturiskajās ēkās un pēc sendienu receptēm atkal top gotiņkonfektes. Ir izveidots arī Gotiņas muzejs, kur aplūkojama Gotiņu etiķešu kolekcija un vēsturiski darbarīki. 
 

Ģimenes uzņēmums, kas izveidots 2006. gadā, no pašu izaudzētiem augļiem un ogām gatavo mājas saldējumu. Taisa gan klasiskos – plombīra, krējuma, jogurta saldējumus un sorbertus –, gan arī mūsdienu modernās virtuves „brīnumus” – brētliņu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu saldējumu ar tomātu mērci. Līdz šim pagatavotas 80 dažādas saldējumu receptes. Vienīgā vieta Latvijā, kur piedāvā piecus ēdienus – katru ar citu saldējuma piedevu.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par latvisku pārtikas amatniecību

Par biškopības prasmju daudzināšanu

Biškopības tradīcijas Aivars Radziņš uztur un kopj jau trešajā paaudzē. Viņa drava atrodas skaistajā Vecpiebalgas paugurainē. Biškopis ir atvērts ikvienam interesantam, vada ekskursijas un izglīto apmeklētājus par bišu dzīves noslēpumiem, izstaigājot paša izveidoto bišu taku. Saimniecībā dravo ar tradicionālajiem Latvijas stāvstropiem. Šeit var iegādāties tradicionālos biškopības produktus: dažādu ziedu medu, ziedputekšņus, bišu māšu peru pieniņu, vasku un vaska sveces un bišu mātes.
 

Par latviskiem ēdieniem – latgaliešu virtuve.

Dzīļu saimniece gatavo sātīgus latgaliešu ēdienus, piedāvā lauku labumus, viesiem rāda, kā gatavot tortes un cept pīrāgus. Viens no īpašiem ēdieniem ir „Dzīļu maize”, kas ir Kārsavas atpazīstamības simbols. Saimniecībā piedāvā gan pašiem tūristiem gatavot maizi pēc senajām tradīcijām, gan iespēju degustēt un iegādāties maizi. Saimnieces apzinājusi arī vietējās Malnavas muižas un maizes tradīcijas, ko savā laikā ieviesusi muižniece. Gatavošanā tiek izmantotas gan senās, gan mūsdienīgās receptes.

Par tradicionālo mūzikas instrumentu gatavošanas un spēlēšanas prasmēm

Par Nīcas tautastērpa darināšanas prasmju daudzināšanu

Amatniece piedāvā iepazīt pašas šūto Nīcas un Pērkones un arī Rucavas tautas tērpu kolekciju. Viņa stāsta par to, kā tie ir jāģērbj un jāvalkā. Unikāls eksemplārs ir Pērkones tautas tērps. Mantojuma skapī atrodami amatnieces darināti dvieļi, palagi un segas, cimdi un zeķes. Apmeklētāji var iepazīt aušanas un adīšanas procesu, noklausīties stāstā par Lejaskurzemes novadu tautas tērpu un rakstu tradīcijām.

Par tradicionālas amata prasmes uzturēšanu - podniecība.

Saimnieko: Aivars un Vēsma Ušpeļi

Atraktīvais mākslinieks ir viens no Pūdnīku skūlas četriem keramiķiem un savā darbā izmanto senču uzkrātās zināšanas. Darbnīcā apmeklētāji var redzēt keramikas veidošanu no virpošanas līdz to apdedzināšanai malkas ceplī. Mākslinieka darbu ekspozīcijas apskate, darbu iegāde. Iespēja iegādāties darbus un darboties pašiem. Apskatāma arī tuvākā apkārtnē savākto seno gludekļu un lauku sētas saimniecības priekšmetu kolekcija. Vēsma glezno eļļas tehnikā  un parādīs savus darbus.

Par latvisko amata prasmju daudzināšanu.

Biedrība „Saiva” Liepājas amatnieku namā saimnieko kopš 2011. gada. Biedrībā darbojas dažādu jomu vietējie amatnieki, kas, kopjot latviskās amatu tradīcijas, darina tautas tērpus, keramikas darbus, metāla un dzintara rotas, ādas izstrādājumus, gleznas un pašdarinātas lelles no dabiskiem materiāliem. Liepājas amatnieku namā katram amatniekam ir sava „celle”, kurā apmeklētāji var iet, skatīties, mācīties, iegūt padomu un iegādāties suvenīrus.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Suitu kultūrmantojuma daudzināšanu.

Vecajā rijā var iepazīt suitiskās tradīcijas. Šeit izstādītie eksponāti un suvenīri ir darināti g.k. suitu vēsturiskajā teritorijā, kas mūsdienās aptver Alsungas novada Gudenieku un Basu un Ventspils novada Jūrkalnes pagastus. Suitu rijā apmeklētāji (iepriekš piesakot) var tikties ar etnogrāfisko ansambli „Suitu sievas” un to dalībnieci - Mariju Steimani jeb Ruču. Te piedāvā iepazīt mutvārdu tradīcijas, t.sk. – burdona meistarklases, iet suitu rotaļās un dejot suitu dejas.