Kultūras zīme "Latviskais mantojums"

Par pinēja amata daudzināšanu

Amatnieks Pēteris Tutāns vada „Pinumu pasauli”, kas ir viens no lielākajiem Latvijas pinēju uzņēmumiem. Viss process no klūgu audzēšanas līdz gatavam produktam ir roku darbs. Uzņēmumā gatavo pītus grozus, virtuves un interjera priekšmetus, dārza mēbeles u.c. Apmeklētāji var iepazīt darbnīcu, klūgu audzēšanu un iegādāties gatavo produkciju.

Par latvisku dzīvesziņu.

Tradicionāla Vidzemes lauku sēta 15 km attālumā no Limbažiem, kur viesiem ir iespēja nakšņot romantiskā klētiņā. 1924. gadā celtā labības klēts pārtapusi par klētiņu viesu uzņemšanai. "Dzirnupes" ir piemērota atpūtai divatā vai atpūtai ar bērniem. Klēts ēkā atrodas arī pirts. Teritorijā atrodas dīķis un upīte, kas piemēroti peldēm, makšķerēšanai vai romantiskam izbraucienam ar laivu, lapene, smēdes namiņš, kur saimnieks iemācīs izkalt naglu, šūpoles, mazdārziņš ar vietējiem lauku labumiem un ziedošas pļavas. Aplūkojami arī dzīvnieciņi, kurus ļauts apskatīt, pabarot un pat samīļot.

Saimnieki piekopj latvisku dzīvesziņu, ko nodevuši arī mantojumā saviem bērniem. Visa ģimene kopā organizē dažādu gadskārtu pasākumu svinēšanu. Saimnieks pats gatavo dažādus lauku darba rīkus, kā arī mūzikas instrumentus. Patreiz saimniece izstrādā jaunu tūrisma piedāvājumu: latviešu tradīcijām atbilstošu programmu “Sievzinības”, kur jaunās sievas pirms vai pēc precībām varēs apgūt dažādas latviskas tradīcijas un prasmes t. Sk. maizes cepšana. 

“Dieniņu” mājas saimnieki spējuši saglabāt zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijas, un saimnieki nodarbojas ar zvejniecības arodu jau trešajā paaudzē. Zivis tiek apstrādātas pēc senām, vietējām zivju apstrādes receptēm, pielietojot īpašu vietējā piekrastē raksturīgu zivju apstrādes tehnoloģiju. Ikviens garāmbraucējs var iegādāties kūpinātas vietējās zivis. Tūristu grupas var piedalīties aktīvās atpūtas un kultūras pasākumā ar sātīgu zivju smeķēšanu: zābaka mešana pie  jūras, zvejnieku sievu stāstījums un teatrāls priekšnesums, zivju kūpināšanas process, degustācijas.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: latvisko tradīciju daudzināšanu un kopšanu.

Saimniecībā saglabāts vēsturiskais ēku izvietojums un pagalms. Ar malku kurināmā krāsnī katrs var pats izcept savu saldskābmaizes kukulīti vai ūdensklinģerus. Apmeklētāji var piedalīties dažādās programmās - malt graudus rokas dzirnavās, aust lupatu deķus, izšūt latviskas zīmes, dziedāt, iet rotaļās, uzspēlēt no koka veidotas galda spēles, gatavot puzurus, maskas, liet vaska sveces, mācīties latviskos dančus un svinēt latviskās gadskārtas. Piedāvā suvenīrus ar latviskām zīmēm, linu maisiņus.

Par tradicionālo ārstniecības augu mūsdienīgu lietojumu

Saimniecībā, kas atrodas ainaviskā Auziņu ezera nogāzē, atrodas saimnieka – Jāņa Ulmja veidotā un uzturētā Vidzemē plašākā ārstniecības augu brīvdabas ekspozīcija, kurā ir aptuveni trīs simti dažādu augu sugu un šķirņu. Saimnieks vada ekskursijas un dalās savā pieredzē ar tiem, kas vēlas papildināt savas zināšanas par Latvijas ārstniecības augiem, par iespējām tos izmantot pārtikā un veselības atjaunošanā. Ciemiņi var iegādāties jau gatavas ārstniecības tējas, gan arī degustēt saimnieka pagatavoto ārstniecības augu smūtiju.

Par mežsaimniecības tradīciju daudzināšanu

Egļavā, bijušajā kūts/klēts ēkā ir izveidots privāts muzejs, kura ekspozīcijā atspoguļota mežsaimniecības pieredze Latvijā pirmskara un pēckara periodos. Tepat apskatāmas arī Balvu novadā tapušās tekstilijas, keramikas un kokamatniecības darinājumi. Aldis Pušpurs apmeklētājus iepazīstina ar meža apsaimniekošanas vēstures līkločiem un vada ekskursijas. Ceļotājiem pieejama pirts un naktsmītnes.

Par zirgkopības tradīcijas uzturēšanu.

Saimnieko: Ilze Stabulniece

Zirgu sētā mīt gan draudzīgi Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas šķirņu zirgi (kopā 12), gan 3 omulīgi dažādu šķirņu suņi, truši, vistas, govis un kaķi. Šeit var sajust īstu lauku vidi četrās viensētās - Klajumos, Ganiņos, Ķemeros un Krastos, dabas parka "Daugavas loki" un Latvijas - Baltkrievijas pierobežas ainavas no zirga muguras.

Latviska ainava, Latvijas zirgu šķirnes

“Untumos” uztur un atjauno zirgu ganāmpulku, kā arī iegādājas zirgus, kuri atbilst vēsturiski veidotās Latvijas zirgu šķirnes prasībām. Te var iegūt jāšanas iemaņas instruktora pavadībā ierobežotās platībās un apvidū. Vasarās piedāvā vizināšanos ratos, ziemā – pajūgā. Zirgus izmanto kāzās u.c. svinīgos pasākumos.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par zirgkopības tradīcijas uzturēšanu

Par latvisko tradīciju mūsdienīgu attīstību – bērzu sula

Bērzu sulu tecināšana ir raksturīga latviešiem un tuvākajiem kaimiņiem. Saimnieks Ervins Labanovskis stāsta un rāda - kā tas tika darīts senos laikos. Arī raudzēšanas procesā tiek pielietotas tradicionālās zināšanas. Kā pamatrecepte dzirkstošo bērza sulu izgatavošanā tiek izmantota savu vecāku pārbaudīta recepte, kas pilnveidota uz tradicionālās receptes bāzes. Apmeklētāji var degustēt un iegādāties produkciju.

Par latvisku amata prasmju daudzināšanu. Par latviskiem ēdieniem. Par latvisku tradīciju kopšanu.

Apskatāmi un iegādājami > 40 Latgales amatnieku darbi. Te tiek piedāvāts senlatgaļu tērpā ģērbta gida stāstījums suprādku istabā par seno baltu cilšu dzīvi, amatniecības rašanos un attīstības vēsturi, senajiem ētikas un darba likumiem, tradīcijām, arī arodu demonstrējumi un seno amatu iemaņu apgūšana. Grupas var ieturēt pusdienas ar latgaļu ēdienu, maizes un dzērienu gatavošanas prasmju skolu Latgaļu kukņā.

Par latvisku amata prasmi - kaņepju aizdars.

„Adzelviešu” laukos audzē kaņepes, no kuru sēklām ražo kaņepju sviestu un aizdara rupjo malumu. Pie klēts (101 gads) eksponēti seni kaņepju šķiedras apstrādes instrumenti. Te var degustēt un iegādāties gardu produkciju, kā arī doties īsā un aizraujošā pagātnes ceļojumā par kaņepju audzēšanas vēsturi. Sējas kaņepe ir sens Latvijas kultūraugs, ko audzē jau > 1000 gadu.

SAIMNIEKO: Irēna Baufale

Dažādas lauku dzīves videi raksturīgās amatu tradīcijas un Latgales pusei raksturīgais dzīves veids lika pamatus “Apkalnmāju” amatu darbnīcas izveidei, kas veiksmīgi darbojas arī mūsdienās. “Apkalnmājās” izgatavo zirga aizjūga piederumus, siksnas, jostas, ādas maisiņus u.c. Piedāvā ekskursiju ar ekspozīcijas zāles un amatu darbnīcas apskati, iepazīties ar ādas veidiem un izstrādājumu tapšanas noslēpumiem, izmēģināt roku ādas izstrādājuma tapšanā un iegādāties ādas izstrādājumus. Iespēja noorganizēt meistarklasi un amatu stundu. Saimniece dalās pieredzē par latgalisko dzīvesveidu.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālas amata prasmes uzturēšanu – zirgu lietas

Par latvisku amata prasmi  - maizes cepšana. Par latviskiem ēdieniem.

Lauku mājā "Donas", kas atrodas netālu no Smiltenes, Blomes pagastā, saimnieki skaidro un rāda maizes cepšanas procesu, piedāvā maizes degustāciju. Maizes cepšana notiek pēc sentēvu tradīcijām: sākumā mīkla rūgst abrā, tad tiek plaucēta, mīcīta, uz kļavu lapām veidoti kukulīši un tad tos liek ar malku kurināmā krāsnī. Katrs pats var uztaisīt savu maizīti un notiesāt to ar pienu un medu, vai arī paņemt līdzi. Piedāvā arī citus latviskus lauku labumus, piemēram, - 17 sieru veidus!

“Vējavas” atrodas Rīgas jūras līča piekrastes Vidzemes jūrmalā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. “Vējavas” ir izbijusi zvejnieka viensēta ar savu kultūrvēsturi, auru un burvību. Dažāda lieluma grupām piedāvā došanos jūrā ar zvejnieku laivu un piekrastes zvejas gaitas vērošanu. Sarunas ar zvejniekiem, stāsti par nēģiem un zvejnieku dzīvi. Uz Svētupes taisītais nēģu tacis atšķiras no Salacas tačiem pēc uzbūves un zvejas principiem. Sezonas laikā kūpina un gatavo gardus nēģus. Paralēli iespējams noskatīties filmu par nēģu zveju.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Tirgus tradīciju atjaunošanu un uzturēšanu.

Tirgošanās Straupes lauku labumu tirdziņā tiek ieturēta seno tradīciju garā kā tiešā tirdzniecība starp vietējo zemnieku, mājražotāju un pircēju. 2016. g. tirdziņš radis jaunu mājvietu vēsturiskās Straupes zirgu pasta stacijas renovētajā staļļa ēkā (18. gs.). Pārdotā produkcija tiek vērtēta un atlasīta, aizstāvot vietējās kulinārās tradīcijas, izmantojot tradicionālās metodes. Amatnieku ražotajām precēm ir jābūt saistītām ar vietējo pārtiku vai tradīcijām. Tirdziņā piedāvā senu prasmju apgūšanu, piemēram, - kāpostu ēvelēšanu un skābēšanu.

Par latviskiem ēdieniem, par latvisku ainavu

Autentiskā izskata krogs ir ierīkots 105 gadus vecā kūtī. Tā piedāvājumā ir tādi agrākos laikos gatavoti ēdieni un dzērieni kā bukstiņbiezputra, skābeņu zupa, ķirbju biezzupa, pelēkie zirņi, speķa pīrāgi un pašmāju brūvēta kandža!

Par suitu ēdienu un tradīciju daudzināšanu.

Atrodas Alsungas centrā, Dižgabalkalna piekājē. Šī ir vieta, kur var nobaudīt Kurzemei raksturīgos sklandraušus, bet nedēļas nogalēs – uz vietas ceptu maizi. Vasarās tūristu grupas (iepriekš piesakoties) uz āra kamīna var piedalīties suitu ēdienu gatavošanas procesā. Dižgabalkalns ir kuršu pilskalns (8 m augsts), no kura plakuma (54 x 22 m) paveras labs skats uz Alsungas centru.

Par Latviskiem dzērieniem – Latgales alus.

Saimnieko: Dainis Rakstiņš

Saimniecības devīze ir: „Šeit top īsts Latgales alus”! Apmeklētāji var piedalīties alus darināšanas procesā, klausīties stāstījumu par tradīcijām un degustēt jau gatavu produktu. Uzkodās saimnieks piedāvā lauku labumus latgaļu gaumē.

Par latvisku dzīvesziņu.

Tradicionāla Vidzemes lauku sēta 15 km attālumā no Limbažiem, kur viesiem ir iespēja nakšņot romantiskā klētiņā. 1924. gadā celtā labības klēts pārtapusi par klētiņu viesu uzņemšanai. "Dzirnupes" ir piemērota atpūtai divatā vai atpūtai ar bērniem. Klēts ēkā atrodas arī pirts. Teritorijā atrodas dīķis un upīte, kas piemēroti peldēm, makšķerēšanai vai romantiskam izbraucienam ar laivu, lapene, smēdes namiņš, kur saimnieks iemācīs izkalt naglu, šūpoles, mazdārziņš ar vietējiem lauku labumiem un ziedošas pļavas. Aplūkojami arī dzīvnieciņi, kurus ļauts apskatīt, pabarot un pat samīļot.

Saimnieki piekopj latvisku dzīvesziņu, ko nodevuši arī mantojumā saviem bērniem. Visa ģimene kopā organizē dažādu gadskārtu pasākumu svinēšanu. Saimnieks pats gatavo dažādus lauku darba rīkus, kā arī mūzikas instrumentus. Patreiz saimniece izstrādā jaunu tūrisma piedāvājumu: latviešu tradīcijām atbilstošu programmu “Sievzinības”, kur jaunās sievas pirms vai pēc precībām varēs apgūt dažādas latviskas tradīcijas un prasmes t. Sk. maizes cepšana. 

Par kazkopības tradīciju uzturēšanu.
Par latviskiem ēdieniem – siera gatavošana.

Saimnieko: Aivars Liepiņš

Viena no pirmajām un lielākajām Latvijas kazkopības saimniecībām. Ekskursijas laikā var noklausīties saimnieka atraktīvo stāstījumu par kazu audzēšanu un kazas piena produktu (piens, siers, kefīrs) ražošanu. Tos var iegādāties un degustēt. Latvijas vietējā kazas šķirne pastāv kopš 19. – 20. gs. Mijas.

Dzīvesprieka akadēmija "Liela muiža!", kurā nodarbojas ar mucu, karsto kubulu, mēbeļu, kāpņu, durvju u.c. saimniecībā noderīgu priekšmetu izgatavošanu, vasaras sezonā piedāvā nakšņošanas iespējas viesu namā. Viesu nama pirmajā stāvā atrodas zāle pasākumiem 30-35 cilvēkiem, ar malku kurināma pirts un labi aprīkota virtuve (telpu īre un pirts tiek piedāvāta visu cauru gadu). Nakšņošana otrajā stāvā - 1 astoņvietīga istaba un 5 divvietigas istabas.

Viesi var vērot mucas izgatavošanas procesu no sākuma līdz gatavam produktam, kā arī paši piedalīties mucu izgatavošanā.

Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu.

Saimnieko: Mirdza un Ilgonis Čākuri

Viena no retajām vietām, kur darba kārtībā saglabājušās 19. gs. Latvijas mašīnfabrikā „Šūberts Rudzīts & b-dri” ražotā vilnas plucināmā un kāršamā iekārta, Vācijā ražota unikāla vērpšanas iekārta un graudu malšanas dzirnavas. Izsekojama  vilnas pārstrādes gaita uz 100 gadus senām iekārtām, darinot segas un spilvenus, kas pildīti ar aitas vilnas polsterējumu (roku darbs) un suvenīrus, ko var iegādāties. Saimnieki organizē latviešu gadskārtu svinības - Mārtiņdienu, Saulgriežus un agrākiem laikiem tik ierastās vakarēšanas ar ūdenskliņģeru cepšanu.

Par latvisko tradīciju uzturēšanu – zāļu tēju vākšana un daudzināšana.

Saimniecība piedāvā apmeklētājiem iepazīties ar ārstniecības augu audzēšanas un sagatavošanas noslēpumiem. Ārstniecības augu lauki atrodas ekoloģiski tīrajā un ainavām bagātajā dabas parka “ Daugavas loki “ teritorijā. Te audzē Latvijā ierastos ārstniecības augus – raudenes, asinszāles, vērmeles, melisas, kaķpēdiņas u.c., kopumā ap 25 dažādām augu šķirnēm. Apmeklētājiem piedāvā izzinošu ekskursiju, pēc ekskursijas tēju degustāciju un tēju maisījumu iegādi. Papildus ārstniecības augiem, saimniecībā tiek ražotas arī vaska sveces.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: kalēja amata prasmēm.

Amatnieks vēsturiskajā magazīnas noliktavā iekārtojis muzeju, kurā aplūkojami dažādi ar kalēja arodu saistīti priekšmeti, t.sk. apkalto pūra lāžu kolekcija. Daļu no tām Kaspars Auza atjaunojis un apgleznojis pats. Kalēja darbnīcā apskatāms ļoti plašs metāla izstrādājumu un sagatavju klāsts - lukturi, svečturi, eņģes, kamīna rīki, kāpņu margas, vārti u.c. Šeit notiek kalēja darba demonstrācija. Ekskursanti var izkalt naglu, bet jaunie pāri - laimes pakavu.

Par latvisku sētu un arhitektūru.
Par latviskas amatu prasmes uzturēšanu – niedru jumta likšana.

Viens no diviem Latvijas zvejniekciemiem, kas līdz mūsdienām (cik tas iespējams) saglabājis autentisku elpu. Te atrodas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle “Vītolnieki” ar senu zvejnieku sētu. Šobrīd ciemā notiek aktīva mūslaiku ēku būvniecība, tādēļ tas ar katru dienu zaudē savu mazskartību.

Amatnieks taisa mucas, karstos kubulus, mēbeles, kāpnes, durvis u.c. saimniecībā noderīgus priekšmetus. Vada ekskursiju, dalās ar savām amata prasmēm un pieredzi, kā arī piedāvā kopīgi izveidot kādu no saimniecībā noderīgām lietām. Apmeklētāji var vērot mucas izgatavošanas procesu no sākuma līdz gatavam produktam, kā arī izmēģināt senos darba rīkus. Iespēja izzināt mucinieka amatprasmes un izsekot tradīcijas attīstībai. Muzeja ekspozīcija iekļauj senās mucas un senos mucinieka amata rīkus. Īpaša vērtība piešķirta mucu tapšanas procesam, ko pavada saturīgs stāstījums, dalīšanās dzīvesziņā.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR:  Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu – Mucu gatavošana

Par latviskiem ēdieniem.

Te top īsta rudzu maize un apmeklētāji var piedalīties maizes cepšanas procesā. Galdā tiek likti latviešu iecienīti ēdieni, kas gatavoti no vietējo zemnieku piedāvātām izejvielām. Interjerā izvietota senlaicīgu priekšmetu ekspozīcija.

Par amatu prasmes – stikla pūšanas - tradīciju daudzināšanu

Stikla pūtējs Aleksandrs Logvins ir vienīgais šāda amata meistars ar 34 gadu ilgu pieredzi, kurš bez pārtraukuma ir darbojies, turpinot „Līvānu stikla” aizsāktās tradīcijas. Līvānu Mākslas un amatniecības centrā ir izveidota Latvijā vienīgā publiski pieejamā stikla pūšanas darbnīca, kur var aplūkot amatnieku darbībā. Centrā apskatāma uzņēmumam „Līvānu stikls” veltītā ekspozīcija.

Par latviskiem ēdieniem – latgaliešu virtuve.

Dzīļu saimniece gatavo sātīgus latgaliešu ēdienus, piedāvā lauku labumus, viesiem rāda, kā gatavot tortes un cept pīrāgus. Viens no īpašiem ēdieniem ir „Dzīļu maize”, kas ir Kārsavas atpazīstamības simbols. Saimniecībā piedāvā gan pašiem tūristiem gatavot maizi pēc senajām tradīcijām, gan iespēju degustēt un iegādāties maizi. Saimnieces apzinājusi arī vietējās Malnavas muižas un maizes tradīcijas, ko savā laikā ieviesusi muižniece. Gatavošanā tiek izmantotas gan senās, gan mūsdienīgās receptes.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Biškopības tradīciju kopšanu.

Bitenieks stāsta par bišu lomu dabas norisēs un cilvēka dzīvē, izmantojot tradicionālās dravošanas metodes un Latvijas stāvstropus. Ekskursantiem bitenieka apģērbā piedāvā iesaistīties dravas darbos – apsekot un apkopt saimes, naglot un stiepļot rāmīšus, kausēt vaska šūnas, kurināt dūmekli, izcelt rāmīšus no stropa, noņemt ziedputekšņus, izviest medu un iepildīt to burciņā. Iepazīstina ar sezonāliem savvaļas nektāraugiem. Produkcijas degustācija un iegāde.

Par latviskās arhitektūras vērtību saglabāšanu ainavā.

Par latvisko ēdienu -  maizes daudzināšanu.

Atrodas apkaimes augstākajā vietā ar skaistu skatu - var redzēt Āraišu baznīcu, mācītājmuižu un Āraišu ezeru ar seno Latgaļu mītni - Ezerpils. Latvijā vienas no retajām holandiešu tipa vējdzirnavām (1852. g.), kas atrodas darba kārtībā. Šobrīd darbojas kā muzejs, kur četros stāvos var izsekot kā agrāk mala graudus, kā arī izmēģināt savas prasmes graudu malšanā. Katru gadu svin Jēkabus – jaunrudzu maizes svētku dienu. Te var pasūtīt Dzirnavnieka pusdienas – miežu miltu putru ar gaļas mērci, plānās pankūkas, kefīru, zāļu tējas.

Šeit apmeklētājs var aplūkot senus podnieka darbarīkus, Silajāņu vecmeistaru darinātus traukus, klausīties gida stāstījumā un noskatīties 20.gs. tapušus videoierakstus. Darbnīcā var vērot virpošanas paraugdemonstrējumu, dzirdēt meistara stāstījumu par keramikas izgatavošanas procesu, kā arī iegādāties tradicionālo Latgales keramiku. Jebkurš apmeklētājs var izmēģināt savu roku virpošanā un pašizgatavoto trauciņu saņemt vēlāk pa pastu apdedzinātu un krāsainu.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu – Latgales podniecība

Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu.

Viesus sagaida ar mūziku un “Dzimtenīti’’ dūšas uzlabošanai, kam seko brauciens ar zvejas laivām vai kuģi pa Rojas upi un jūru. Pēcāk tiek ieturēta maltīte ar ugunskurā vārītu zivju zupu, galda dziesmām un dejām. Zivju kūpināšanas vērošana un mielošanās, alus un bērzu sulas. Zvejnieku sievas stāsts par sklandraušiem (dižraušiem) un to gatavošanu, kā arī īss ievads zvejnieku aroda prasmēs.

Par latvisku tradīciju un amatu prasmju daudzināšanu.

Par latvisko darbarīku kolekcijas uzturēšanu.

Iecavas labajā krastā slejas atjaunotā dzirnavu ēka. Pagalmā un saimniecības ēkās ir izstādīta Latvijas laukiem raksturīgo darbarīku, lauksaimniecībā izmantojamo mašīnu, mehānismu un sadzīves priekšmetu kolekcija. Apskatāma smēde. Katru gadu, maija otrajā sestdienā, te organizē tematiskus pasākumus: „Pavasara darbi lauku sētā” un septembra pirmajā sestdienā „Pļaujas svētkus”.

Apmeklētāji var piedalīties speķa pīrādziņu un maizes kukulīšu gatavošanā, kurus izcep īstā lauku krāsnī, kā arī saimnieka pavadībā doties izzinošā ekskursijā.

Par latgalisko tradīciju un prasmju kopšanu

Biedrība „Jubra” aktīvi vāc un popularizē Latgales kultūras tradīcijas. Tas notiek „Ambeļu skreinē” – vēsturiskā koka ēkā, kas celta 20. gs. sākumā. No ēkas paveras skaistas ainavas uz Višķu ezeru. „Ambeļu skreinē” biedrība „Jubra” organizē un svin tradicionālos gadskārtu svētkus, izkopj un rāda amatu prasmes, rīko danču vakarus un dzer kāzas, kā arī taisa vakarēšanas ar dziedāšanu, zīlēšanu un citām izdarībām. Šeit cep maizi, sien sieru, rīko tematiskas izstādes. Pie mājas ierīkota brīvdabas pasākumu organizēšanas vieta ar ugunskuru.

Par latviskā zīmola saglabāšanu – konfekte „Gotiņa”.
Tas ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas 1957. gadā sāka ražot Latvijas nacionālo konfekti “Gotiņa'' un 2011. gadā pārtapa par skrīveriešu ģimenes uzņēmumu. Tagad vēsturiskajās ēkās un pēc sendienu receptēm atkal top gotiņkonfektes. Ir izveidots arī Gotiņas muzejs, kur aplūkojama Gotiņu etiķešu kolekcija un vēsturiski darbarīki. 
 

Ģimenes uzņēmums, kas izveidots 2006. gadā, no pašu izaudzētiem augļiem un ogām gatavo mājas saldējumu. Taisa gan klasiskos – plombīra, krējuma, jogurta saldējumus un sorbertus –, gan arī mūsdienu modernās virtuves „brīnumus” – brētliņu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu saldējumu ar tomātu mērci. Līdz šim pagatavotas 80 dažādas saldējumu receptes. Vienīgā vieta Latvijā, kur piedāvā piecus ēdienus – katru ar citu saldējuma piedevu.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par latvisku pārtikas amatniecību

Par Ances amatu prasmju daudzināšanu

„Paukerieši” Līgas Grīnbergas vadībā saimnieko Ances muižas kungu māju, kurā rāda, - kā ada zeķes, cimdus, šalles, džemperus, izšuj dīvāna spilvenus, sedziņas, galdautus, apglezno šalles, auž segas, dvieļus, grīdas celiņus, grāmatzīmes, tamborē rotaļlietas, darina pinumus un koka izstrādājumus, kā arī demonstrē sklandraušu gatavošanas procesu.

Valda Pauliņa keramika ar savām gadsimtus ilgajām tradīcijām, novadam raksturīgajām formām un rotājumiem devusi lielu ieguldījums vietējā sabiedrībā. Viņa prasme cildināt un stāstīt par keramiku gan lieliem, gan maziem liek ieraudzīt pagātnes stiprās tradīcijas un Latgales kultūru. Te ir iespēja iepazīt keramikas tapšanas procesu no sākuma līdz beigām, kā arī izmēģināt roku podu darināšanā un piedalīties cepļa kurināšanā. Var iegādāties dažāda veida keramikas izstrādājumus, suvenīrus, dārza keramiku. Darbošanās individuāli, ģimenēm, skolēniem un lielām grupām.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālas amata prasmes daudzināšanu - podniecība

Par latviskas podniecības tradīciju attīstīšanu.

Podniecības darbnīcā no māla, akmens masas u.c. keramikas materiāliem tiek veidoti trauki un interesanti interjera priekšmeti. Podniece darbus apdedzina atklātā uguns ceplī. Ekskursija, podniecības darbu demonstrējumi, iespēja darboties pašam, dalība cepļa atvēršanā, pasūtījumi.

SAIMNIEKO: Līga un Aivars Griķi

Amatnieku darbnīcā taisa noderīgas un praktiskas pirtslietas pēc Latviešu amatniecības tradīcijām – bļodas, ķipīšus, kubulus, vannas un vannītes, pirtsslotas, linu izstrādājumus un pirts guļbūves. Piedāvā darbnīcas apskati, līdzdalību amatnieka darbā, pirtslietu iegādi. Vasarā apmeklētājiem iespējams iemācīties sasiet pirts slotiņu vai izgatavot pirts ķipīti. Piedāvā iespēju nopērties īstā dūmu pirtiņā, kā arī iespējami pirtnieka pakalpojumi.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu - pirtslietas

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Piena lopkopības tradīciju kopšanu.

Interaktīvas ekskursijas laikā, izmantojot latviešu tautas sakāmvārdus, mīklas un tautas dziesmas, tiek atainots piena ceļš no maza teliņa līdz ražīgai govij un piena glāzei. Saimnieki demonstrē pašu savāktās vēsturiskās piena pārstrādes iekārtas (t.sk. – pasaulē pazīstami brendi) un metodes. Saglabāti vecie darba rīki. Saimniece stāsta par augu un dzīvnieku šķirņu nozīmi lauku sētā, ikdienas darbiem pagātnē un šodien un gatavo „Jaunpiena kūku” un „Teļa danci”. Degustācijas.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: augļkopības tradīciju kopšanu.

Saimnieki Egita un Sandis dalās pieredzē par Latvijas augļkopības ražošanas procesu, dārza darbiem, dzimtas vēsturi un ikdienas darbu Latvijas laukos. Saimniecība tapusi pagājušā gadsimta 80. – 90. gados – t.s. „Breša zemnieku” laikos. Saimniecības ēka un kūts būvēta ar pussļaupumiem galos, ņemot vērā Kurzemes arhitektūras tradīcijas. Saimnieki uzsākuši tradicionālo Latvijas ābeļu šķirņu brīvdabas kolekcijas veidošanu.

Par podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu

Podnieks Ilmārs Vecelis ir meklējams Krāslavas novadā, netālu no Aulejas ezera. Kolorītais latgaļu meistars ir viens no „Pūdnīku skūlas” dibinātājiem un dalībniekiem un t.s. melnās keramikas tradīciju atjaunotājiem un uzturētājiem. Darbnīcas apmeklētāji var līdzdarboties māla apstrādes procesā, vērot, kā ar kājminamās virpas palīdzību top meistara darbi, piedalīties cepļa atvēršanas procesā un iegādāties suvenīrus. Un, protams, noklausīties interesantos Ilmāra stāstus gan par podniecības tradīcijām, gan dzīvi Latgalē.
 

Par latviskās maizes daudzināšanu

Maiznīcas pirmsākumi ir meklējami 1991. gadā, kad divi kurzemnieki – Normunds un Lāsma Bomji nolēma izveidot uzņēmumu, kurā iedzīvināt maiznieka Alberta Blumberga zināšanas. Tagad maiznīcā „Lielezers” strādā jau vairāk nekā 100 darbinieku, t.sk. 2 meistari un 7 zeļļi. Maiznieku roku apmīļotas top dažādu veidu rudzu, saldskābā un kviešu maize, kā arī dažādi konditorejas izstrādājumi. Salinātā rudzu rupjmaize, ko cep tieši uz klona un bez tumšā iesala, ir ieguvusi ES garantēto tradicionālo īpatnības sertifikātu.
 

Par Siguldas spieķa darināšanas tradīciju uzturēšanu

Siguldas spieķis ir viens no vecākajiem Latvijas suvenīriem un Siguldas tūrisma simbols, kura vēsture ir aizsākusies 19. gs. beigās līdz ar dzelzceļa un apmeklētāju pieplūdumu pēc grāfa Kropotkina aktivitātēm apkaimes labiekārtošanā. Siguldas Spieķu darbnīcā var izsekot spieķa tapšanas procesam gan arī iegādāties pašu produktu.

Par pļavu daudzināšanu

Biedrība “Ūdenszīmes” un tās vadītāja Ieva Jātniece apsaimnieko kādreizējo Kaldabruņas pamatskolu, kura telpās izveidojusi Pļavas muzeja ekspozīciju. Viens no biedrības organizētajiem ikgadējiem pasākumiem ir „Siena dienas” skolas ābeļdārzā. Šajā laikā notiek radoši plenēri, kuru laikā tiek iepazīta Latvijas pļavu daudzveidība, bet no siena un augiem darināti mūsdienīgi mākslas darbi.

Par Lībiešu sadzīves priekšmetu saglabāšanu un ēdienu daudzināšanu

Saimnieki Igors un Gunta Ginteri piedāvā latviešu un lībiešu tradicionālo ēdienu degustāciju mūsdienīgā veidā. Ēdienu sastāvdaļas ir izaudzētas vai iegūtas tuvākajā apvidū sadarbībā ar lauksaimniekiem, zvejniekiem un ar citiem tradicionālo vietējo produktu ražotājiem. Sadzīves priekšmetu kolekciju, kas ievākta piekrastē, var apskatīt saimnieku stāstu pavadībā.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Podniecības tradīciju kopšanu.

Podnieki Baiba un Einārs Dumpji dalās zināšanās gan par 19. – 21. gs. tradicionālās podniecības tradīcijām, gan podniecības evolūciju jau no akmens laikmeta, demonstrējot pašu gatavotus dažādiem vēsturiskajiem periodiem raksturīgos māla izstrādājumus, kas tapuši ilgstošā arheoloģiskajos izrakumos iegūto senlietu izpētes un pašu īstenotā eksperimentālās arheoloģijas ceļā. Piedāvā dalību cepļa atvēršanā, noderīgu keramikas priekšmetu iegādi un izglītojošu stāstījumu.

Par tradicionālās muzicēšanas un mūzikas instrumentu daudzināšanu.

Saimnieko: Gunārs Igaunis

Apskatāma plaša seno mūzikas instrumentu kolekcija. Apmeklētājiem piedāvā noklausīties stāstus par instrumentu vēsturi un izgatavošanas procesu. Viesi var iesaistīties muzicēšanā, kā arī pasūtīt un iegādāties pašdarinātus instrumentus. Iepriekš piesakot, var noklausīties Igauņu ģimenes kapelas koncertprogrammu.

Amats - Seno mūzikas instrumentu gatavošana

Par latviskas amata prasmes daudzināšanu – kokamatniecība.

Namdara darbnīca piedāvā īpašas ekskursijas un pasākumus pieaugušajiem un bērniem, lai interaktīvā veidā iepazītu Latvijā augošos kokus un kopā ar meistariem izmēģinātu senos instrumentus un apgūtu senās spēles. Te var pielikt roku koka zāģēšanā ar veco divroci - zāģi, nomizot baļķi ar slīmestu, iemācīties dzīt tapu, salikt pirmo "vainagu" guļbūvei un pat "nosvinēt spāru svētkus". Ekskursijas noslēgumā var cienāties ar spēka tēju un ieturēt maltīti brīvā dabā vai romantiskajā Ugunskura namā. Iegādei koka suvenīri un pēc pasūtījuma gatavotas mēbeles.

Par suitu tradīciju uzturēšanu un daudzināšanu

Etniskās kultūras centra veidotajā krātuvē var iepazīt pastāvīgu suitu tautas tērpu ekspozīciju un ietērpties tajā. Tie, kas vēlas paši darināt suitu tērpus, var saņemt vērtīgus padomus. Biedrība Daces Martinovas vadībā organizē starptautisko Burdona festivālu, Suitu kāzas un aktīvi vada suitu kultūras un sabiedrisko dzīvi, iepazīstinot ar to ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu interesentus.

Par biškopības prasmju daudzināšanu

Biškopības tradīcijas Aivars Radziņš uztur un kopj jau trešajā paaudzē. Viņa drava atrodas skaistajā Vecpiebalgas paugurainē. Biškopis ir atvērts ikvienam interesantam, vada ekskursijas un izglīto apmeklētājus par bišu dzīves noslēpumiem, izstaigājot paša izveidoto bišu taku. Saimniecībā dravo ar tradicionālajiem Latvijas stāvstropiem. Šeit var iegādāties tradicionālos biškopības produktus: dažādu ziedu medu, ziedputekšņus, bišu māšu peru pieniņu, vasku un vaska sveces un bišu mātes.
 

Par maizes kultūras daudzināšanu.

Saimnieko: Vija Kudiņa

Atspoguļots maizes ceļš no grauda līdz kukulītim, kuru katrs var veidot pats. Apmeklētāji var degustēt maizi un zāļu tējas ar teatralizētu uzvedumu jebkuram dzīves gadījumam - kristībām, kāzām, dzīves jubilejām u.c. Galdos tiek liktas kļockas, krapavnīki, kaltētu sēņu vai ezera zivju zupa. Pasākumu (piesakot) pavada tautas deju kolektīvs.

Par aušanas prasmju daudzināšanu

Amatniece Līga Kuba Ozolkalna klētī ir uzstādījusi vairākas stelles, uz kurām ikviens var apgūt aušanas prasmes viņas pavadībā. Amatniece darina lina vai vilnas auduma drēbes un dažādus sadzīves priekšmetus no šiem materiāliem, kas glabājās pūra lādē. Apmeklētāji var vērot procesu, iegādāties šeit darinātos suvenīrus, bet īpaši interesenti – pasūtīt stelles.