Kultūras zīme "Latviskais mantojums"

Par latvisku dzīvesziņu.

Tradicionāla Vidzemes lauku sēta 15 km attālumā no Limbažiem, kur viesiem ir iespēja nakšņot romantiskā klētiņā. 1924. gadā celtā labības klēts pārtapusi par klētiņu viesu uzņemšanai. "Dzirnupes" ir piemērota atpūtai divatā vai atpūtai ar bērniem. Klēts ēkā atrodas arī pirts. Teritorijā atrodas dīķis un upīte, kas piemēroti peldēm, makšķerēšanai vai romantiskam izbraucienam ar laivu, lapene, smēdes namiņš, kur saimnieks iemācīs izkalt naglu, šūpoles, mazdārziņš ar vietējiem lauku labumiem un ziedošas pļavas. Aplūkojami arī dzīvnieciņi, kurus ļauts apskatīt, pabarot un pat samīļot.

Saimnieki piekopj latvisku dzīvesziņu, ko nodevuši arī mantojumā saviem bērniem. Visa ģimene kopā organizē dažādu gadskārtu pasākumu svinēšanu. Saimnieks pats gatavo dažādus lauku darba rīkus, kā arī mūzikas instrumentus. Patreiz saimniece izstrādā jaunu tūrisma piedāvājumu: latviešu tradīcijām atbilstošu programmu “Sievzinības”, kur jaunās sievas pirms vai pēc precībām varēs apgūt dažādas latviskas tradīcijas un prasmes t. Sk. maizes cepšana. 

Par Latvisku vidi

Atjaunota Vidzemes lauku sēta komfortu mīlošiem viesiem. Vairākas kamīnzāles, pirts, baseins, džakuzi, ēdināšana, sporta laukums, dīķis, mežs, koka baļļa ar malkas krāsni zem klajas debess. Saimniece gatavo latviskus lauku ēdienus, izmantojot maksimāli pašu vai apkārtējo uzņēmumu pieejamos produktus.

“Dieniņu” mājas saimnieki spējuši saglabāt zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijas, un saimnieki nodarbojas ar zvejniecības arodu jau trešajā paaudzē. Zivis tiek apstrādātas pēc senām, vietējām zivju apstrādes receptēm, pielietojot īpašu vietējā piekrastē raksturīgu zivju apstrādes tehnoloģiju. Ikviens garāmbraucējs var iegādāties kūpinātas vietējās zivis. Tūristu grupas var piedalīties aktīvās atpūtas un kultūras pasākumā ar sātīgu zivju smeķēšanu: zābaka mešana pie  jūras, zvejnieku sievu stāstījums un teatrāls priekšnesums, zivju kūpināšanas process, degustācijas.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu

“Vējavas” atrodas Rīgas jūras līča piekrastes Vidzemes jūrmalā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. “Vējavas” ir izbijusi zvejnieka viensēta ar savu kultūrvēsturi, auru un burvību. Dažāda lieluma grupām piedāvā došanos jūrā ar zvejnieku laivu un piekrastes zvejas gaitas vērošanu. Sarunas ar zvejniekiem, stāsti par nēģiem un zvejnieku dzīvi. Uz Svētupes taisītais nēģu tacis atšķiras no Salacas tačiem pēc uzbūves un zvejas principiem. Sezonas laikā kūpina un gatavo gardus nēģus. Paralēli iespējams noskatīties filmu par nēģu zveju.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu

Par latvisku amata prasmi - kaņepju aizdars.

„Adzelviešu” laukos audzē kaņepes, no kuru sēklām ražo kaņepju sviestu un aizdara rupjo malumu. Pie klēts (101 gads) eksponēti seni kaņepju šķiedras apstrādes instrumenti. Te var degustēt un iegādāties gardu produkciju, kā arī doties īsā un aizraujošā pagātnes ceļojumā par kaņepju audzēšanas vēsturi. Sējas kaņepe ir sens Latvijas kultūraugs, ko audzē jau > 1000 gadu.

Par latvisku vidi.
Par latviskiem ēdieniem – siera gatavošana.

Saimnieko: Lidija un Juris Lubāni

Mantotā dzimtas saimniecībā saimnieki no pašu audzētu govju piena gatavo sieru pēc vecām un mūsdienu receptēm. Apmeklētāji var degustēt pienu, rūgušpienu, paniņas un citus piena produktus, vērot to tapšanas procesu, kā arī līdzdarboties. Iespējams apskatīt mājdzīvniekus

Saimnieki pēc senām receptēm ražo smaržīgu cigoriņu kafiju – īstu vietējo ražojumu no Latvijas lauku veltēm. Visas cigoriņu kafijas izejvielas iegūst uz vietas, no apkaimes laukiem un mežiem. Apmeklētājiem tiek rādīts ražošanas process un stāstīts par kafejas ražošanas vēsturi un lietošanas tradīcijām. Kafeju var arī degustēt un iegādāties.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par latviskiem dzērieniem – cigoriņu kafija

Par kazkopības tradīciju uzturēšanu.
Par latviskiem ēdieniem – siera gatavošana.

Saimnieko: Aivars Liepiņš

Viena no pirmajām un lielākajām Latvijas kazkopības saimniecībām. Ekskursijas laikā var noklausīties saimnieka atraktīvo stāstījumu par kazu audzēšanu un kazas piena produktu (piens, siers, kefīrs) ražošanu. Tos var iegādāties un degustēt. Latvijas vietējā kazas šķirne pastāv kopš 19. – 20. gs. Mijas.

Par zirgkopības tradīcijas uzturēšanu.

Saimnieko: Ilze Stabulniece

Zirgu sētā mīt gan draudzīgi Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas šķirņu zirgi (kopā 12), gan 3 omulīgi dažādu šķirņu suņi, truši, vistas, govis un kaķi. Šeit var sajust īstu lauku vidi četrās viensētās - Klajumos, Ganiņos, Ķemeros un Krastos, dabas parka "Daugavas loki" un Latvijas - Baltkrievijas pierobežas ainavas no zirga muguras.

Latviska ainava, Latvijas zirgu šķirnes

Par tradicionālo ārstniecības augu mūsdienīgu lietojumu

Saimniecībā, kas atrodas ainaviskā Auziņu ezera nogāzē, atrodas saimnieka – Jāņa Ulmja veidotā un uzturētā Vidzemē plašākā ārstniecības augu brīvdabas ekspozīcija, kurā ir aptuveni trīs simti dažādu augu sugu un šķirņu. Saimnieks vada ekskursijas un dalās savā pieredzē ar tiem, kas vēlas papildināt savas zināšanas par Latvijas ārstniecības augiem, par iespējām tos izmantot pārtikā un veselības atjaunošanā. Ciemiņi var iegādāties jau gatavas ārstniecības tējas, gan arī degustēt saimnieka pagatavoto ārstniecības augu smūtiju.

Par latviešu tradicionālā dzīvesveida kopšanu.

Ainaviska lauku sēta pie Valdeķiem, kur iespējams izjust īstu latviešu lauku sētas dzīvi, iepazīt dažādus mājdzīvniekus (kazas, aitas, zirgus, zosis, vistas, trušus, u.c.), uzzināt, kā rodas piens, gaļa, apskatīt seno darbarīku kolekciju, baudīt lauku pirti ar bērza, kadiķa slotiņām, peldēties dīķī  un nogaršot zāļu tējas. Teritorijā ir arī volejbola laukums, zirgu izjādes, telts vietas, nojume ar āra virtuvi. Viesiem tiek piedāvāta nakšņošana istabā, pirtsaugšā, un vasarā klētiņā. 

Par latvisku amata prasmju daudzināšanu. Par latviskiem ēdieniem. Par latvisku tradīciju kopšanu.

Apskatāmi un iegādājami > 40 Latgales amatnieku darbi. Te tiek piedāvāts senlatgaļu tērpā ģērbta gida stāstījums suprādku istabā par seno baltu cilšu dzīvi, amatniecības rašanos un attīstības vēsturi, senajiem ētikas un darba likumiem, tradīcijām, arī arodu demonstrējumi un seno amatu iemaņu apgūšana. Grupas var ieturēt pusdienas ar latgaļu ēdienu, maizes un dzērienu gatavošanas prasmju skolu Latgaļu kukņā.

Par latviskās alus kultūras daudzināšanu.

Līdz ar Valmiermuižas alus darītavu atdzimst arī tās kultūrvēsturiskais centrs. Ciemošanās laikā var iepazīt muižas vēsturi un alus darīšanas procesu, sākot no dabīgām izejvielām, līdz gatavam produktam. Brūža apskati papildina dzīvā alus degustācija un stāsti par latviešu tradicionālo svētku dzērienu.

Par tradicionālā Latgales ēdiena daudzināšanu

Saimniece Inese Survilo piedāvā Latgales ēdienus, kurus gatavo pēc sentēvu receptes. Saimniece stāsta un rāda – kā gatavo sieru, kura prasmes viņa ir aizguvusi no vecmātes. Apmeklētāji var piedalīties procesā un degustēt sierus ar dažādām piedevām. Gatavo krupņiku ar gulbim, gulbešnīkus un lauku tortes, kuru cepšanu var apgūt organizētās meistarklasēs.

Par latvisku amata prasmi  - maizes cepšana. Par latviskiem ēdieniem.

Lauku mājā "Donas", kas atrodas netālu no Smiltenes, Blomes pagastā, saimnieki skaidro un rāda maizes cepšanas procesu, piedāvā maizes degustāciju. Maizes cepšana notiek pēc sentēvu tradīcijām: sākumā mīkla rūgst abrā, tad tiek plaucēta, mīcīta, uz kļavu lapām veidoti kukulīši un tad tos liek ar malku kurināmā krāsnī. Katrs pats var uztaisīt savu maizīti un notiesāt to ar pienu un medu, vai arī paņemt līdzi. Piedāvā arī citus latviskus lauku labumus, piemēram, - 17 sieru veidus!

Par latvisko tradīciju mūsdienīgu attīstību – bērzu sula

Bērzu sulu tecināšana ir raksturīga latviešiem un tuvākajiem kaimiņiem. Saimnieks Ervins Labanovskis stāsta un rāda - kā tas tika darīts senos laikos. Arī raudzēšanas procesā tiek pielietotas tradicionālās zināšanas. Kā pamatrecepte dzirkstošo bērza sulu izgatavošanā tiek izmantota savu vecāku pārbaudīta recepte, kas pilnveidota uz tradicionālās receptes bāzes. Apmeklētāji var degustēt un iegādāties produkciju.

Par maizes kultūras daudzināšanu

Latvijā un aiz tās robežām populārās Lāču maizes cepšanas procesā pielieto no seniem laikiem izkoptās meistaru zināšanas un prasmes. Te var doties ekskursijā, veidot un cept maizes kukulīti, ieturēr maltīti jaukā krodziņā, un iegādāties šeit saražoto produkciju.

“Untumos” uztur un atjauno zirgu ganāmpulku, kā arī iegādājas zirgus, kuri atbilst vēsturiski veidotās Latvijas zirgu šķirnes prasībām. Te var iegūt jāšanas iemaņas instruktora pavadībā ierobežotās platībās un apvidū. Vasarās piedāvā vizināšanos ratos, ziemā – pajūgā. Zirgus izmanto kāzās u.c. svinīgos pasākumos.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par zirgkopības tradīcijas uzturēšanu

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Tirgus tradīciju atjaunošanu un uzturēšanu.

Tirgošanās Straupes lauku labumu tirdziņā tiek ieturēta seno tradīciju garā kā tiešā tirdzniecība starp vietējo zemnieku, mājražotāju un pircēju. 2016. g. tirdziņš radis jaunu mājvietu vēsturiskās Straupes zirgu pasta stacijas renovētajā staļļa ēkā (18. gs.). Pārdotā produkcija tiek vērtēta un atlasīta, aizstāvot vietējās kulinārās tradīcijas, izmantojot tradicionālās metodes. Amatnieku ražotajām precēm ir jābūt saistītām ar vietējo pārtiku vai tradīcijām. Tirdziņā piedāvā senu prasmju apgūšanu, piemēram, - kāpostu ēvelēšanu un skābēšanu.

Vienīgā vieta Latvijā, kur apmeklētāji ekskursijas laikā tiek iepazīstināti ar bērzu sulu iegūšanas un dažādu bērzu sulu dzērienu gatavošanas tehnoloģiju. Iespējams arī degustēt visu, kas gatavots no bērzu sulām - sīrupu, svaigu bērzu sulu, vīnu, limonādi, putojošo vīnu un bērzu sulu stipro (piedāvājums atkarīgs no sezonas). Bērzu sulu pagrabā produktus ir iespējams arī iegādāties.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR:  Par latvisko tradīciju mūsdienīgu attīstību

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: tradicionālās lauku vides saglabāšanu.

Sena zemnieku – zvejnieku sēta, kurā ēkas ir izvietotas atbilstoši agrāko laiku tradīcijām ar plašu pagalmu vidū. Tā ziemeļu pusē no 1926. g. saglabāta un atjaunota ēka, kas kalpojusi kā kūts, klēts un ratnīca. Tajā izvietoti vēsturiskie materiāli un vietējo amatnieku izstrādājumi. Ēkas klēts daļu izmanto kā tūristu mītni. Atjaunota pirtiņa, pie kuras izveidots tradicionālo zāļu tēju un garšaugu dārziņš. Saimniece stāsta par dzīvi laukos, tradīcijām apkaimes vēsturi. Sētu ieskauj vareni ozoli.

Dzīvesprieka akadēmija "Liela muiža!", kurā nodarbojas ar mucu, karsto kubulu, mēbeļu, kāpņu, durvju u.c. saimniecībā noderīgu priekšmetu izgatavošanu, vasaras sezonā piedāvā nakšņošanas iespējas viesu namā. Viesu nama pirmajā stāvā atrodas zāle pasākumiem 30-35 cilvēkiem, ar malku kurināma pirts un labi aprīkota virtuve (telpu īre un pirts tiek piedāvāta visu cauru gadu). Nakšņošana otrajā stāvā - 1 astoņvietīga istaba un 5 divvietigas istabas.

Viesi var vērot mucas izgatavošanas procesu no sākuma līdz gatavam produktam, kā arī paši piedalīties mucu izgatavošanā.

Par latviskiem ēdieniem.

Te top īsta rudzu maize un apmeklētāji var piedalīties maizes cepšanas procesā. Galdā tiek likti latviešu iecienīti ēdieni, kas gatavoti no vietējo zemnieku piedāvātām izejvielām. Interjerā izvietota senlaicīgu priekšmetu ekspozīcija.

Par latviskiem ēdieniem – latgaliešu virtuve.

Dzīļu saimniece gatavo sātīgus latgaliešu ēdienus, piedāvā lauku labumus, viesiem rāda, kā gatavot tortes un cept pīrāgus. Viens no īpašiem ēdieniem ir „Dzīļu maize”, kas ir Kārsavas atpazīstamības simbols. Saimniecībā piedāvā gan pašiem tūristiem gatavot maizi pēc senajām tradīcijām, gan iespēju degustēt un iegādāties maizi. Saimnieces apzinājusi arī vietējās Malnavas muižas un maizes tradīcijas, ko savā laikā ieviesusi muižniece. Gatavošanā tiek izmantotas gan senās, gan mūsdienīgās receptes.

Ģimenes uzņēmums, kas izveidots 2006. gadā, no pašu izaudzētiem augļiem un ogām gatavo mājas saldējumu. Taisa gan klasiskos – plombīra, krējuma, jogurta saldējumus un sorbertus –, gan arī mūsdienu modernās virtuves „brīnumus” – brētliņu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu saldējumu ar tomātu mērci. Līdz šim pagatavotas 80 dažādas saldējumu receptes. Vienīgā vieta Latvijā, kur piedāvā piecus ēdienus – katru ar citu saldējuma piedevu.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par latvisku pārtikas amatniecību

Par biškopības prasmju daudzināšanu

Biškopības tradīcijas Aivars Radziņš uztur un kopj jau trešajā paaudzē. Viņa drava atrodas skaistajā Vecpiebalgas paugurainē. Biškopis ir atvērts ikvienam interesantam, vada ekskursijas un izglīto apmeklētājus par bišu dzīves noslēpumiem, izstaigājot paša izveidoto bišu taku. Saimniecībā dravo ar tradicionālajiem Latvijas stāvstropiem. Šeit var iegādāties tradicionālos biškopības produktus: dažādu ziedu medu, ziedputekšņus, bišu māšu peru pieniņu, vasku un vaska sveces un bišu mātes.
 

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: augļkopības tradīciju kopšanu.

Saimnieki Egita un Sandis dalās pieredzē par Latvijas augļkopības ražošanas procesu, dārza darbiem, dzimtas vēsturi un ikdienas darbu Latvijas laukos. Saimniecība tapusi pagājušā gadsimta 80. – 90. gados – t.s. „Breša zemnieku” laikos. Saimniecības ēka un kūts būvēta ar pussļaupumiem galos, ņemot vērā Kurzemes arhitektūras tradīcijas. Saimnieki uzsākuši tradicionālo Latvijas ābeļu šķirņu brīvdabas kolekcijas veidošanu.

Par Siguldas spieķa darināšanas tradīciju uzturēšanu

Siguldas spieķis ir viens no vecākajiem Latvijas suvenīriem un Siguldas tūrisma simbols, kura vēsture ir aizsākusies 19. gs. beigās līdz ar dzelzceļa un apmeklētāju pieplūdumu pēc grāfa Kropotkina aktivitātēm apkaimes labiekārtošanā. Siguldas Spieķu darbnīcā var izsekot spieķa tapšanas procesam gan arī iegādāties pašu produktu.

Valda Pauliņa keramika ar savām gadsimtus ilgajām tradīcijām, novadam raksturīgajām formām un rotājumiem devusi lielu ieguldījums vietējā sabiedrībā. Viņa prasme cildināt un stāstīt par keramiku gan lieliem, gan maziem liek ieraudzīt pagātnes stiprās tradīcijas un Latgales kultūru. Te ir iespēja iepazīt keramikas tapšanas procesu no sākuma līdz beigām, kā arī izmēģināt roku podu darināšanā un piedalīties cepļa kurināšanā. Var iegādāties dažāda veida keramikas izstrādājumus, suvenīrus, dārza keramiku. Darbošanās individuāli, ģimenēm, skolēniem un lielām grupām.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālas amata prasmes daudzināšanu - podniecība

Par latvisku ainavu.
Par latvisku amatu prasmju daudzināšanu.

Vaidavas pagasta Lejasbregžos atrodas Latvijai unikāla Vaidavas apkārtnē pīto krēslu, krēslinieku instrumentu, fotogrāfiju u.c. ar krēslniecības tradīcijām saistītu priekšmetu kolekcija, no 18. gs. beigām līdz 20. gs. vidum. Saimniece – keramiķe Īrisa Vainovska apmeklētājiem stāsta arī par podniecības meistarmākslu un piedāvā iegādāties dekoratīvos šķīvjus, interesantas vēja stabules un citas noderīgas lietas un suvenīrus.

Par latvisku sētu un arhitektūru.
Par latviskas amatu prasmes uzturēšanu – niedru jumta likšana.

Viens no diviem Latvijas zvejniekciemiem, kas līdz mūsdienām (cik tas iespējams) saglabājis autentisku elpu. Te atrodas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle “Vītolnieki” ar senu zvejnieku sētu. Šobrīd ciemā notiek aktīva mūslaiku ēku būvniecība, tādēļ tas ar katru dienu zaudē savu mazskartību.

Par maizes kultūras daudzināšanu.

Saimnieko: Vija Kudiņa

Atspoguļots maizes ceļš no grauda līdz kukulītim, kuru katrs var veidot pats. Apmeklētāji var degustēt maizi un zāļu tējas ar teatralizētu uzvedumu jebkuram dzīves gadījumam - kristībām, kāzām, dzīves jubilejām u.c. Galdos tiek liktas kļockas, krapavnīki, kaltētu sēņu vai ezera zivju zupa. Pasākumu (piesakot) pavada tautas deju kolektīvs.

Par amatu prasmes – stikla pūšanas - tradīciju daudzināšanu

Stikla pūtējs Aleksandrs Logvins ir vienīgais šāda amata meistars ar 34 gadu ilgu pieredzi, kurš bez pārtraukuma ir darbojies, turpinot „Līvānu stikla” aizsāktās tradīcijas. Līvānu Mākslas un amatniecības centrā ir izveidota Latvijā vienīgā publiski pieejamā stikla pūšanas darbnīca, kur var aplūkot amatnieku darbībā. Centrā apskatāma uzņēmumam „Līvānu stikls” veltītā ekspozīcija.

Par zvejniecības amata prasmju atjaunošanu un uzturēšanu.

Neliels zivju pārstrādes ģimenes uzņēmums, kas pārmantojis no senčiem zvejniecības amata prasmes un kas paaudžu paaudzēs Ragaciemā dzimuši, auguši un jūrā gājuši. Apskatei pieejams sedums (zvejas laivu piestātnes) un tīklu būdas, ko zvejnieki cēla inventāra uzglabāšanai. Sedumiem bija arī sociāla loma – tajos pulcējās vīri, sprieda par turpmākajiem darbiem, bet sievas un bērni taroja tīklus. Pēc x ģimenes iniciatīvas, arī mūsdienās, pēc iepriekšējas pieteikšanās, apmeklētājs var piedalīties zivju degustācijā, runāt ar īstiem zvejniekiem un iepazīt zvejniecības inventāru. 

Par tradicionālā ķimeņu siera daudzināšanu

Z/s „Blūdži” ir īsta lauku sēta, kurā dara visus tos darbus, kādus agrāk darīja katrā lauku saimniecībā. Saimniece Ināra Mālkalne, iesaistot pārējo ģimeni, gatavo sieru, cep maizi un pārstrādā dārzeņus, no kuriem taisa konservus, salātus un citus lauku labumus. Šī ir viena no retajām vietām, kur var braukt un mācīties, - kā gatavot tradicionālo ķimeņu sieru. Saimniecībā saražoto produkciju var iegādāties gan uz vietas, gan dažādos Latvijas tirdziņos.

Par Ances amatu prasmju daudzināšanu

„Paukerieši” Līgas Grīnbergas vadībā saimnieko Ances muižas kungu māju, kurā rāda, - kā ada zeķes, cimdus, šalles, džemperus, izšuj dīvāna spilvenus, sedziņas, galdautus, apglezno šalles, auž segas, dvieļus, grīdas celiņus, grāmatzīmes, tamborē rotaļlietas, darina pinumus un koka izstrādājumus, kā arī demonstrē sklandraušu gatavošanas procesu.

Par speltas maizes daudzināšanu

Mīklas gatavošanas procesā saimnieks Agnis Elperis kā izejvielu izmanto plēkšņu kviešu jeb speltas graudus, kas ir viena no senākajām pasaules graudaugu kultūrām. Ceptuvē izmanto Latvijā bioloģiski audzētus graudus un dabīgo ieraugu. Šeit var iegādāties speltas pilngraudu, speltas saldo, miežu rupjmaizi u.c. maizes veidus. Apmeklētāji var iepazīst maizes cepšanas procesu un degustēt to.

Par Lībiešu sadzīves priekšmetu saglabāšanu un ēdienu daudzināšanu

Saimnieki Igors un Gunta Ginteri piedāvā latviešu un lībiešu tradicionālo ēdienu degustāciju mūsdienīgā veidā. Ēdienu sastāvdaļas ir izaudzētas vai iegūtas tuvākajā apvidū sadarbībā ar lauksaimniekiem, zvejniekiem un ar citiem tradicionālo vietējo produktu ražotājiem. Sadzīves priekšmetu kolekciju, kas ievākta piekrastē, var apskatīt saimnieku stāstu pavadībā.

Par latvisku amata prasmi  - nēģu zveja.

Salaca (un Svētupe) ir nominētas kā vienīgās vietas pasaulē, kur joprojām nēģus rūpnieciskā mērogā zvejo, izmantojot > 150 gadu senu metodi – taci (pāri upei uzcelta laipa ar murdiem, kopā – 3 tači). Vietējā zvejnieka pavadībā var izstaigāt taci, apskatīt zvejas procesu un nobaudīt uz vietas ceptus nēģus.

Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu.

Saimnieko: Mirdza un Ilgonis Čākuri

Viena no retajām vietām, kur darba kārtībā saglabājušās 19. gs. Latvijas mašīnfabrikā „Šūberts Rudzīts & b-dri” ražotā vilnas plucināmā un kāršamā iekārta, Vācijā ražota unikāla vērpšanas iekārta un graudu malšanas dzirnavas. Izsekojama  vilnas pārstrādes gaita uz 100 gadus senām iekārtām, darinot segas un spilvenus, kas pildīti ar aitas vilnas polsterējumu (roku darbs) un suvenīrus, ko var iegādāties. Saimnieki organizē latviešu gadskārtu svinības - Mārtiņdienu, Saulgriežus un agrākiem laikiem tik ierastās vakarēšanas ar ūdenskliņģeru cepšanu.

Par latviskās virtuves mūsdienīgu piedāvājumu

Krogs „Sidrabiņi” atrodas Rīgas – Tallinas ceļa malā, netālu no Jelgavkrastiem. Tas iekārtots, atjaunojot vēsturisku koka ēku. Blakus krodziņam izveidots gaļas pārstrādes cehs, kurā top pašu kūpināti gaļas izstrādājumi. Viesiem galdā tiek celti tādi gardi ēdieni kā bukstiņu putra ar čurkstinātu pašu kūpinātu cūkas krūtiņu, pašmāju pelēkie zirņi, putraimdesa ar ceptu speķi un āboliem, pašu kūpināts, sutināts cūkas stilbs ar sinepēm, mārrutkiem un tepat uz vietas skābētiem, štovētiem kāpostiem.
 

Par aušanas prasmju daudzināšanu

Amatniece Līga Kuba Ozolkalna klētī ir uzstādījusi vairākas stelles, uz kurām ikviens var apgūt aušanas prasmes viņas pavadībā. Amatniece darina lina vai vilnas auduma drēbes un dažādus sadzīves priekšmetus no šiem materiāliem, kas glabājās pūra lādē. Apmeklētāji var vērot procesu, iegādāties šeit darinātos suvenīrus, bet īpaši interesenti – pasūtīt stelles.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR BIŠKOPĪBAS PRASMJU DAUDZINĀŠANU

Saimnieki Ilmārs un Alita Gruguļi ar biškopību nodarbojas jau 40 gadus. Medus ieguvei tie izmanto tradicionālos Latvijas stāvstropus. Apmeklētāji ar tradicionālo biškopju apģērbu var doties un iepazīt dravu un bitenieka darbu. Dravā izstādīti arī agrāko laiku bišu stropi. Saimnieki stāsta par biškopības attīstību Latvijā un dalās savā pieredzē.

Par suitu tradīciju uzturēšanu un daudzināšanu

Etniskās kultūras centra veidotajā krātuvē var iepazīt pastāvīgu suitu tautas tērpu ekspozīciju un ietērpties tajā. Tie, kas vēlas paši darināt suitu tērpus, var saņemt vērtīgus padomus. Biedrība Daces Martinovas vadībā organizē starptautisko Burdona festivālu, Suitu kāzas un aktīvi vada suitu kultūras un sabiedrisko dzīvi, iepazīstinot ar to ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu interesentus.

Par tradicionālas amata prasmes uzturēšanu – tāšu pīšanu

Zilupē, - pašā Latvijas pierobežā strādā tāšu meistars Jurijs Ivanovs, - viens no dažiem cilvēkiem Latvijā, kurš pēc seniem paraugiem un kādreizējo meistaru aprakstiem cenšas atjaunot Zilupes novada tāšu apstrādes tradīcijas, gatavojot dažādus izstrādājumus – traukus putraimu, ķiploku, sāls un saldumu glabāšanai, trauku palikņus, darbarīku rokturus u.c. Darbnīcas apmeklētāji var vērot amatnieka darbu un paši izgatavot tāšu tauri, glezniņu no tāss, vai arī uzrakstīt vēstuli uz tāss virsmas. Meistars organizē arī radošas darbnīcas un pieņem pasūtījumus.

Par latviskas amata prasmes daudzināšanu – kokamatniecība.

Namdara darbnīca piedāvā īpašas ekskursijas un pasākumus pieaugušajiem un bērniem, lai interaktīvā veidā iepazītu Latvijā augošos kokus un kopā ar meistariem izmēģinātu senos instrumentus un apgūtu senās spēles. Te var pielikt roku koka zāģēšanā ar veco divroci - zāģi, nomizot baļķi ar slīmestu, iemācīties dzīt tapu, salikt pirmo "vainagu" guļbūvei un pat "nosvinēt spāru svētkus". Ekskursijas noslēgumā var cienāties ar spēka tēju un ieturēt maltīti brīvā dabā vai romantiskajā Ugunskura namā. Iegādei koka suvenīri un pēc pasūtījuma gatavotas mēbeles.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Suitu kultūrmantojuma daudzināšanu.

Vecajā rijā var iepazīt suitiskās tradīcijas. Šeit izstādītie eksponāti un suvenīri ir darināti g.k. suitu vēsturiskajā teritorijā, kas mūsdienās aptver Alsungas novada Gudenieku un Basu un Ventspils novada Jūrkalnes pagastus. Suitu rijā apmeklētāji (iepriekš piesakot) var tikties ar etnogrāfisko ansambli „Suitu sievas” un to dalībnieci - Mariju Steimani jeb Ruču. Te piedāvā iepazīt mutvārdu tradīcijas, t.sk. – burdona meistarklases, iet suitu rotaļās un dejot suitu dejas.

Par podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu

Uģa Puzuļa keramikas darbnīca atrodas ļoti skaistā vietā – Alūksnes augstienes paugurainē, no kuras paveras izcilas skatu ainavas. Keramiķis ir vienīgais plašajā Alūksnes novadā, kurš veido Vidzemei raksturīgās podniecības formas ar Latgales krāsu gammu. Darbnīcas viesi var paši darboties ar mālu, apgleznot to un piedalīties apdedzināšanas procesā. Gatavo produkciju var iegādāties gan uz vietas, gan amatnieku tirdziņos.

Par tradicionālo amata prasmi  - maizes cepšana.

Bērziņu mājās cep kviešu un rudzu maizi pēc senām dzimtas receptēm. Garšu un smaržu maizei piedod īpašā krāsns, kurai ir vairāk nekā 70 gadi, kā arī maizes cepšanas rīki, kas saglabāti no sendienām: abras, lize un abrkasis. Maizi iespējams pasūtīt, vai iepriekš piesakoties, izcept pašam savu kukulīti. Saimnieku stāstījums tiek papildināts ar informāciju par 1740. gadā celtajām Jūrkalnes dzirnavām, kas kādreiz spēlēja lielu lomu Jūrkalnes maizes cepšanas tradīcijās.

Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu

„Limbažu tīne” ir vilnas pārstrādes uzņēmums ar ļoti senām mājas tekstila dizaina tradīcijām, kura pirmsākumi ir meklējami tālajā 1914. gadā. Mūsdienās te ražo vilnas dziju, augstvērtīgus vilnas un linu audumus, segas, paklājus, galdautus, dvieļus, lakatus un citus tekstilizstrādājumus. „Limbažu tīne” ir viens no retajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs un pat plašākā mērogā, kur auž etnogrāfiskus audumus pēc autentiskiem Baltijas reģiona kultūrvēsturiskā mantojuma paraugiem. Uzņēmuma bibliotēkā ir apskatāmas mapes, kurās sakrāti dažādu novadu tautas tērpu audumu paraugi. Īpaši aktīvs darbs uzņēmumā notiek pirms Dziesmu svētkiem un citiem lieliem tautas pasākumiem.
 

Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu.

Viesus sagaida ar mūziku un “Dzimtenīti’’ dūšas uzlabošanai, kam seko brauciens ar zvejas laivām vai kuģi pa Rojas upi un jūru. Pēcāk tiek ieturēta maltīte ar ugunskurā vārītu zivju zupu, galda dziesmām un dejām. Zivju kūpināšanas vērošana un mielošanās, alus un bērzu sulas. Zvejnieku sievas stāsts par sklandraušiem (dižraušiem) un to gatavošanu, kā arī īss ievads zvejnieku aroda prasmēs.

Par tradicionālās muzicēšanas un mūzikas instrumentu daudzināšanu.

Saimnieko: Gunārs Igaunis

Apskatāma plaša seno mūzikas instrumentu kolekcija. Apmeklētājiem piedāvā noklausīties stāstus par instrumentu vēsturi un izgatavošanas procesu. Viesi var iesaistīties muzicēšanā, kā arī pasūtīt un iegādāties pašdarinātus instrumentus. Iepriekš piesakot, var noklausīties Igauņu ģimenes kapelas koncertprogrammu.

Amats - Seno mūzikas instrumentu gatavošana

Par Nīcas tautastērpa darināšanas prasmju daudzināšanu

Amatniece piedāvā iepazīt pašas šūto Nīcas un Pērkones un arī Rucavas tautas tērpu kolekciju. Viņa stāsta par to, kā tie ir jāģērbj un jāvalkā. Unikāls eksemplārs ir Pērkones tautas tērps. Mantojuma skapī atrodami amatnieces darināti dvieļi, palagi un segas, cimdi un zeķes. Apmeklētāji var iepazīt aušanas un adīšanas procesu, noklausīties stāstā par Lejaskurzemes novadu tautas tērpu un rakstu tradīcijām.

Par latviskās arhitektūras vērtību saglabāšanu ainavā.

Par latvisko ēdienu -  maizes daudzināšanu.

Atrodas apkaimes augstākajā vietā ar skaistu skatu - var redzēt Āraišu baznīcu, mācītājmuižu un Āraišu ezeru ar seno Latgaļu mītni - Ezerpils. Latvijā vienas no retajām holandiešu tipa vējdzirnavām (1852. g.), kas atrodas darba kārtībā. Šobrīd darbojas kā muzejs, kur četros stāvos var izsekot kā agrāk mala graudus, kā arī izmēģināt savas prasmes graudu malšanā. Katru gadu svin Jēkabus – jaunrudzu maizes svētku dienu. Te var pasūtīt Dzirnavnieka pusdienas – miežu miltu putru ar gaļas mērci, plānās pankūkas, kefīru, zāļu tējas.

SAIMNIEKO: Līga un Aivars Griķi

Amatnieku darbnīcā taisa noderīgas un praktiskas pirtslietas pēc Latviešu amatniecības tradīcijām – bļodas, ķipīšus, kubulus, vannas un vannītes, pirtsslotas, linu izstrādājumus un pirts guļbūves. Piedāvā darbnīcas apskati, līdzdalību amatnieka darbā, pirtslietu iegādi. Vasarā apmeklētājiem iespējams iemācīties sasiet pirts slotiņu vai izgatavot pirts ķipīti. Piedāvā iespēju nopērties īstā dūmu pirtiņā, kā arī iespējami pirtnieka pakalpojumi.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu - pirtslietas