Kultūras zīme "Latviskais mantojums"

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: latvisko tradīciju daudzināšanu un kopšanu.

Saimniecībā saglabāts vēsturiskais ēku izvietojums un pagalms. Ar malku kurināmā krāsnī katrs var pats izcept savu saldskābmaizes kukulīti vai ūdensklinģerus. Apmeklētāji var piedalīties dažādās programmās - malt graudus rokas dzirnavās, aust lupatu deķus, izšūt latviskas zīmes, dziedāt, iet rotaļās, uzspēlēt no koka veidotas galda spēles, gatavot puzurus, maskas, liet vaska sveces, mācīties latviskos dančus un svinēt latviskās gadskārtas. Piedāvā suvenīrus ar latviskām zīmēm, linu maisiņus.

Par latvisku dzīvesziņu.

Tradicionāla Vidzemes lauku sēta 15 km attālumā no Limbažiem, kur viesiem ir iespēja nakšņot romantiskā klētiņā. 1924. gadā celtā labības klēts pārtapusi par klētiņu viesu uzņemšanai. "Dzirnupes" ir piemērota atpūtai divatā vai atpūtai ar bērniem. Klēts ēkā atrodas arī pirts. Teritorijā atrodas dīķis un upīte, kas piemēroti peldēm, makšķerēšanai vai romantiskam izbraucienam ar laivu, lapene, smēdes namiņš, kur saimnieks iemācīs izkalt naglu, šūpoles, mazdārziņš ar vietējiem lauku labumiem un ziedošas pļavas. Aplūkojami arī dzīvnieciņi, kurus ļauts apskatīt, pabarot un pat samīļot.

Saimnieki piekopj latvisku dzīvesziņu, ko nodevuši arī mantojumā saviem bērniem. Visa ģimene kopā organizē dažādu gadskārtu pasākumu svinēšanu. Saimnieks pats gatavo dažādus lauku darba rīkus, kā arī mūzikas instrumentus. Patreiz saimniece izstrādā jaunu tūrisma piedāvājumu: latviešu tradīcijām atbilstošu programmu “Sievzinības”, kur jaunās sievas pirms vai pēc precībām varēs apgūt dažādas latviskas tradīcijas un prasmes t. Sk. maizes cepšana. 

Par mūsdienīgu risinājumu latviskās vides un vēsturisko ēku iedzīvināšanai un saglabāšanai

„Mekes” viesnīcas atjaunošanas procesā ir saglabāts 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma arhitektūras stils un izveidots atbilstošs interjers. Uzgaidāmajā telpā ir eksponētas fotogrāfijas ar ēkas vēstures liecībām. Apmeklētājiem saimnieki izstāsta ēkas un apkaimes vēsturi, piedāvā sabiedriskus un atpūtas pasākumus.

Par Latvisku vidi

Atjaunota Vidzemes lauku sēta komfortu mīlošiem viesiem. Vairākas kamīnzāles, pirts, baseins, džakuzi, ēdināšana, sporta laukums, dīķis, mežs, koka baļļa ar malkas krāsni zem klajas debess. Saimniece gatavo latviskus lauku ēdienus, izmantojot maksimāli pašu vai apkārtējo uzņēmumu pieejamos produktus.

“Dieniņu” mājas saimnieki spējuši saglabāt zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijas, un saimnieki nodarbojas ar zvejniecības arodu jau trešajā paaudzē. Zivis tiek apstrādātas pēc senām, vietējām zivju apstrādes receptēm, pielietojot īpašu vietējā piekrastē raksturīgu zivju apstrādes tehnoloģiju. Ikviens garāmbraucējs var iegādāties kūpinātas vietējās zivis. Tūristu grupas var piedalīties aktīvās atpūtas un kultūras pasākumā ar sātīgu zivju smeķēšanu: zābaka mešana pie  jūras, zvejnieku sievu stāstījums un teatrāls priekšnesums, zivju kūpināšanas process, degustācijas.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu

Par tradicionālo amata prasmju – zedeņu žoga pīšana uzturēšanu un daudzināšanu.

Bioloģiskā saimniecība, kur līdztekus tēju un medus ražošanai saimnieki saglabājuši senu amatniecības tradīciju – žogu pīšanu. Kā izejmateriālu izmanto kārklus, kas aug lauku un grāvmalās. Saimnieki apmeklētājiem rāda – kā veidot zedeņu žogus, organizējot meistarklases. Saimnieces Zigrīdas pītais žogs ir apskatāms arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Tirgus tradīciju atjaunošanu un uzturēšanu.

Tirgošanās Straupes lauku labumu tirdziņā tiek ieturēta seno tradīciju garā kā tiešā tirdzniecība starp vietējo zemnieku, mājražotāju un pircēju. 2016. g. tirdziņš radis jaunu mājvietu vēsturiskās Straupes zirgu pasta stacijas renovētajā staļļa ēkā (18. gs.). Pārdotā produkcija tiek vērtēta un atlasīta, aizstāvot vietējās kulinārās tradīcijas, izmantojot tradicionālās metodes. Amatnieku ražotajām precēm ir jābūt saistītām ar vietējo pārtiku vai tradīcijām. Tirdziņā piedāvā senu prasmju apgūšanu, piemēram, - kāpostu ēvelēšanu un skābēšanu.

Par suitu ēdienu un tradīciju daudzināšanu.

Atrodas Alsungas centrā, Dižgabalkalna piekājē. Šī ir vieta, kur var nobaudīt Kurzemei raksturīgos sklandraušus, bet nedēļas nogalēs – uz vietas ceptu maizi. Vasarās tūristu grupas (iepriekš piesakoties) uz āra kamīna var piedalīties suitu ēdienu gatavošanas procesā. Dižgabalkalns ir kuršu pilskalns (8 m augsts), no kura plakuma (54 x 22 m) paveras labs skats uz Alsungas centru.

Par latvisku tradīciju kopšanu. Par latviskiem ēdieniem.

Popularizē latvisko dzīves ziņu, piekopj senus rituālus, cienā ar kulinārā mantojuma ēdieniem - putru, virteņiem, pīrāgiem, plātsmaizēm, kas gatavoti no pašu audzētiem graudiem un rupja maluma miltiem. Tēju, garšvielu un lauku labumu iegāde. Organizē atvērtus gadskārtu svinēšanas pasākumus, kur demonstrē tradīcijas caur muzicēšanu, dziedāšanu, dejošanu un dažādu rituālu veikšanu. Saimniece vada pasākumus un skaidro tradīcijas. Gatavo gadskārtām atbilstošus ēdienus.

Par latviskiem ēdieniem – sklandrauši

Saimniece demonstrē Ziemeļkurzemes tradicionālā saldēdiena – sklandraušu gatavošanas procesu un piedāvā ekskursiju kājāmgājējiem „Pastaiga industriālās Kolkas vēsturē” ar teatralizētiem elementiem un Latvijas labāko šprotu degustāciju.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Latviskas sētas un kultūras mantojuma saglabāšanu.

1975. gadā kolhozā „Uzvara” uzsāka brīvdabas muzeja izveidi ar mērķi - saglabāt tipisku Zemgales zemnieku saimniecību, kāda vēsturiskajā novadā bija raksturīga 20. gs. pirmajā pusē. Uz muzeju atveda un no jauna uzcēla dzīvojamo māju, riju, divas klētis, kūti un smēdi. Ēkās izvietoja tām raksturīgos darbarīkus, mēbeles, sadzīves priekšmetus, fotomateriālus u.c. liecības. Vēsturisko ēku komplekss, kas atrodas Mūsas upes kreisā krastā, apskatāms individuāli, vai gida pavadībā.

Par tradicionālo ārstniecības augu mūsdienīgu lietojumu

Saimniecībā, kas atrodas ainaviskā Auziņu ezera nogāzē, atrodas saimnieka – Jāņa Ulmja veidotā un uzturētā Vidzemē plašākā ārstniecības augu brīvdabas ekspozīcija, kurā ir aptuveni trīs simti dažādu augu sugu un šķirņu. Saimnieks vada ekskursijas un dalās savā pieredzē ar tiem, kas vēlas papildināt savas zināšanas par Latvijas ārstniecības augiem, par iespējām tos izmantot pārtikā un veselības atjaunošanā. Ciemiņi var iegādāties jau gatavas ārstniecības tējas, gan arī degustēt saimnieka pagatavoto ārstniecības augu smūtiju.

Par skalu grozu pinumu amata daudzināšanu

Amatniece izgatavo dažāda veida skalu grozus un pinumus no priedes, liepas, apses un melnalkšņa, kā arī piknika grozus, grozus sēņošanai vai ogošanai, paliktņus un paplātes, malkas un veļas grozus, sīpolu un ķiploku grozus, bērnu groziņus u.c. Amatniece apmācījusi arī savus ģimenes locekļus šajā prasmē. Darbnīcā var redzēt sena aroda - skalu grozu pīšanas procesu un piedalīties tajā.