Kultūras zīme "Latviskais mantojums"

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: tradicionālās lauku vides saglabāšanu.

Sena zemnieku – zvejnieku sēta, kurā ēkas ir izvietotas atbilstoši agrāko laiku tradīcijām ar plašu pagalmu vidū. Tā ziemeļu pusē no 1926. g. saglabāta un atjaunota ēka, kas kalpojusi kā kūts, klēts un ratnīca. Tajā izvietoti vēsturiskie materiāli un vietējo amatnieku izstrādājumi. Ēkas klēts daļu izmanto kā tūristu mītni. Atjaunota pirtiņa, pie kuras izveidots tradicionālo zāļu tēju un garšaugu dārziņš. Saimniece stāsta par dzīvi laukos, tradīcijām apkaimes vēsturi. Sētu ieskauj vareni ozoli.

Par pinēja amata daudzināšanu

Amatnieks Pēteris Tutāns vada „Pinumu pasauli”, kas ir viens no lielākajiem Latvijas pinēju uzņēmumiem. Viss process no klūgu audzēšanas līdz gatavam produktam ir roku darbs. Uzņēmumā gatavo pītus grozus, virtuves un interjera priekšmetus, dārza mēbeles u.c. Apmeklētāji var iepazīt darbnīcu, klūgu audzēšanu un iegādāties gatavo produkciju.

Par latvisku dzīvesziņu.

Tradicionāla Vidzemes lauku sēta 15 km attālumā no Limbažiem, kur viesiem ir iespēja nakšņot romantiskā klētiņā. 1924. gadā celtā labības klēts pārtapusi par klētiņu viesu uzņemšanai. "Dzirnupes" ir piemērota atpūtai divatā vai atpūtai ar bērniem. Klēts ēkā atrodas arī pirts. Teritorijā atrodas dīķis un upīte, kas piemēroti peldēm, makšķerēšanai vai romantiskam izbraucienam ar laivu, lapene, smēdes namiņš, kur saimnieks iemācīs izkalt naglu, šūpoles, mazdārziņš ar vietējiem lauku labumiem un ziedošas pļavas. Aplūkojami arī dzīvnieciņi, kurus ļauts apskatīt, pabarot un pat samīļot.

Saimnieki piekopj latvisku dzīvesziņu, ko nodevuši arī mantojumā saviem bērniem. Visa ģimene kopā organizē dažādu gadskārtu pasākumu svinēšanu. Saimnieks pats gatavo dažādus lauku darba rīkus, kā arī mūzikas instrumentus. Patreiz saimniece izstrādā jaunu tūrisma piedāvājumu: latviešu tradīcijām atbilstošu programmu “Sievzinības”, kur jaunās sievas pirms vai pēc precībām varēs apgūt dažādas latviskas tradīcijas un prasmes t. Sk. maizes cepšana. 

Par latvisko pirts tradīciju uzturēšanu un daudzināšanu.

“Piekūni” meklējami Gaiziņkalna pievārtē. Saimnieki piedāvā latviskos pirts rituālus, kur pēršanās procesu pavada dziesmas un zāļu tējas. Saimniece Anita ir arī vietējais gids, kura stāsta par Gaiziņkalna apkaimi, šejienes dabu un tradīcijām.

Par zirgkopības tradīcijas uzturēšanu.

Saimnieko: Ilze Stabulniece

Zirgu sētā mīt gan draudzīgi Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas šķirņu zirgi (kopā 12), gan 3 omulīgi dažādu šķirņu suņi, truši, vistas, govis un kaķi. Šeit var sajust īstu lauku vidi četrās viensētās - Klajumos, Ganiņos, Ķemeros un Krastos, dabas parka "Daugavas loki" un Latvijas - Baltkrievijas pierobežas ainavas no zirga muguras.

Latviska ainava, Latvijas zirgu šķirnes

Par amatniecības prasmju daudzināšanu

Jaunpils Amatu mājā darbojas 1970. gadā dibinātā Jaunpils audēju kopa ar vadītāju - audēju amatu meistari Velgu Pavlovsku. Audējas auž un vecām stellēm, izmantojot tradicionālās tehnikas un rakstus. Apmeklētāji var doties izzinošās ekskursijās, darboties radošajās darbnīcās, iemēģināt roku aušanas prasmēs un iegādāties suvenīrus.

Saimnieki pēc senām receptēm ražo smaržīgu cigoriņu kafiju – īstu vietējo ražojumu no Latvijas lauku veltēm. Visas cigoriņu kafijas izejvielas iegūst uz vietas, no apkaimes laukiem un mežiem. Apmeklētājiem tiek rādīts ražošanas process un stāstīts par kafejas ražošanas vēsturi un lietošanas tradīcijām. Kafeju var arī degustēt un iegādāties.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par latviskiem dzērieniem – cigoriņu kafija

Par latvisku amata prasmi - kaņepju aizdars.

„Adzelviešu” laukos audzē kaņepes, no kuru sēklām ražo kaņepju sviestu un aizdara rupjo malumu. Pie klēts (101 gads) eksponēti seni kaņepju šķiedras apstrādes instrumenti. Te var degustēt un iegādāties gardu produkciju, kā arī doties īsā un aizraujošā pagātnes ceļojumā par kaņepju audzēšanas vēsturi. Sējas kaņepe ir sens Latvijas kultūraugs, ko audzē jau > 1000 gadu.

Par latvisko tradīciju uzturēšanu un daudzināšanu.

Saimnieki kopj latviskās tradīcijas un dalās savās zināšanās ar apmeklētājiem, starp kuriem nozīmīga daļa ir skolēni. Sauleskalnā ir izveidota “Saules taka”, kas iepazīstina ar astoņām latviskām gadskārtām, te var piedalīties radošās darbnīcās, gatavot maskas, apmeklēt kulinārijas meistarklases un degustācijas.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Tirgus tradīciju atjaunošanu un uzturēšanu.

Tirgošanās Straupes lauku labumu tirdziņā tiek ieturēta seno tradīciju garā kā tiešā tirdzniecība starp vietējo zemnieku, mājražotāju un pircēju. 2016. g. tirdziņš radis jaunu mājvietu vēsturiskās Straupes zirgu pasta stacijas renovētajā staļļa ēkā (18. gs.). Pārdotā produkcija tiek vērtēta un atlasīta, aizstāvot vietējās kulinārās tradīcijas, izmantojot tradicionālās metodes. Amatnieku ražotajām precēm ir jābūt saistītām ar vietējo pārtiku vai tradīcijām. Tirdziņā piedāvā senu prasmju apgūšanu, piemēram, - kāpostu ēvelēšanu un skābēšanu.

Par latvisku amata prasmju daudzināšanu. Par latviskiem ēdieniem. Par latvisku tradīciju kopšanu.

Apskatāmi un iegādājami > 40 Latgales amatnieku darbi. Te tiek piedāvāts senlatgaļu tērpā ģērbta gida stāstījums suprādku istabā par seno baltu cilšu dzīvi, amatniecības rašanos un attīstības vēsturi, senajiem ētikas un darba likumiem, tradīcijām, arī arodu demonstrējumi un seno amatu iemaņu apgūšana. Grupas var ieturēt pusdienas ar latgaļu ēdienu, maizes un dzērienu gatavošanas prasmju skolu Latgaļu kukņā.

Par latvisku dzīvesziņu.

Tradicionāla Vidzemes lauku sēta 15 km attālumā no Limbažiem, kur viesiem ir iespēja nakšņot romantiskā klētiņā. 1924. gadā celtā labības klēts pārtapusi par klētiņu viesu uzņemšanai. "Dzirnupes" ir piemērota atpūtai divatā vai atpūtai ar bērniem. Klēts ēkā atrodas arī pirts. Teritorijā atrodas dīķis un upīte, kas piemēroti peldēm, makšķerēšanai vai romantiskam izbraucienam ar laivu, lapene, smēdes namiņš, kur saimnieks iemācīs izkalt naglu, šūpoles, mazdārziņš ar vietējiem lauku labumiem un ziedošas pļavas. Aplūkojami arī dzīvnieciņi, kurus ļauts apskatīt, pabarot un pat samīļot.

Saimnieki piekopj latvisku dzīvesziņu, ko nodevuši arī mantojumā saviem bērniem. Visa ģimene kopā organizē dažādu gadskārtu pasākumu svinēšanu. Saimnieks pats gatavo dažādus lauku darba rīkus, kā arī mūzikas instrumentus. Patreiz saimniece izstrādā jaunu tūrisma piedāvājumu: latviešu tradīcijām atbilstošu programmu “Sievzinības”, kur jaunās sievas pirms vai pēc precībām varēs apgūt dažādas latviskas tradīcijas un prasmes t. Sk. maizes cepšana. 

Par latvisku tradīciju kopšanu. Par latviskiem ēdieniem.

Popularizē latvisko dzīves ziņu, piekopj senus rituālus, cienā ar kulinārā mantojuma ēdieniem - putru, virteņiem, pīrāgiem, plātsmaizēm, kas gatavoti no pašu audzētiem graudiem un rupja maluma miltiem. Tēju, garšvielu un lauku labumu iegāde. Organizē atvērtus gadskārtu svinēšanas pasākumus, kur demonstrē tradīcijas caur muzicēšanu, dziedāšanu, dejošanu un dažādu rituālu veikšanu. Saimniece vada pasākumus un skaidro tradīcijas. Gatavo gadskārtām atbilstošus ēdienus.

SAIMNIEKO: Irēna Baufale

Dažādas lauku dzīves videi raksturīgās amatu tradīcijas un Latgales pusei raksturīgais dzīves veids lika pamatus “Apkalnmāju” amatu darbnīcas izveidei, kas veiksmīgi darbojas arī mūsdienās. “Apkalnmājās” izgatavo zirga aizjūga piederumus, siksnas, jostas, ādas maisiņus u.c. Piedāvā ekskursiju ar ekspozīcijas zāles un amatu darbnīcas apskati, iepazīties ar ādas veidiem un izstrādājumu tapšanas noslēpumiem, izmēģināt roku ādas izstrādājuma tapšanā un iegādāties ādas izstrādājumus. Iespēja noorganizēt meistarklasi un amatu stundu. Saimniece dalās pieredzē par latgalisko dzīvesveidu.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālas amata prasmes uzturēšanu – zirgu lietas

Par latviskās alus kultūras daudzināšanu.

Līdz ar Valmiermuižas alus darītavu atdzimst arī tās kultūrvēsturiskais centrs. Ciemošanās laikā var iepazīt muižas vēsturi un alus darīšanas procesu, sākot no dabīgām izejvielām, līdz gatavam produktam. Brūža apskati papildina dzīvā alus degustācija un stāsti par latviešu tradicionālo svētku dzērienu.