Latviskā Mantojuma zīme veidota pēc „Lauku ceļotāja” iniciatīvas un tiek pasniegta latvijas tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras un sadzīves mantojumu, rādot to apmeklētājiem. Pēc šīs zīmes varat pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem gatavi rādīt, stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus. Zīmi saņem saimnieki - naktsmītnes, lauku saimniecības, amatnieki, lauku krodziņi, latvisko tradīciju pasākumu rīkotāji un vadītāji, muzeji, kolekciju, prasmju, arodu zinātāji.
Sīkāka informācija par pieteikšanos kultūras zīmei "Latviskais mantojums".
Pārskats | Detaļas |
---|---|
Latvija
CaunītesZĪME PIEŠĶIRTA PAR: latvisko tradīciju daudzināšanu un kopšanu. Saimniecībā saglabāts vēsturiskais ēku izvietojums un pagalms. Ar malku kurināmā krāsnī katrs var pats izcept savu saldskābmaizes kukulīti vai ūdensklinģerus. Apmeklētāji var piedalīties dažādās programmās - malt graudus rokas dzirnavās, aust lupatu deķus, izšūt latviskas zīmes, dziedāt, iet rotaļās, uzspēlēt no koka veidotas galda spēles, gatavot puzurus, maskas, liet vaska sveces, mācīties latviskos dančus un svinēt latviskās gadskārtas. Piedāvā suvenīrus ar latviskām zīmēm, linu maisiņus. |
|
Latvija
LantusPar Latvisku vidiAtjaunota Vidzemes lauku sēta komfortu mīlošiem viesiem. Vairākas kamīnzāles, pirts, baseins, džakuzi, ēdināšana, sporta laukums, dīķis, mežs, koka baļļa ar malkas krāsni zem klajas debess. Saimniece gatavo latviskus lauku ēdienus, izmantojot maksimāli pašu vai apkārtējo uzņēmumu pieejamos produktus.
|
|
Latvija
Pētera Tutāna pinēju darbnīcaPar pinēja amata daudzināšanuAmatnieks Pēteris Tutāns vada „Pinumu pasauli”, kas ir viens no lielākajiem Latvijas pinēju uzņēmumiem. Viss process no klūgu audzēšanas līdz gatavam produktam ir roku darbs. Uzņēmumā gatavo pītus grozus, virtuves un interjera priekšmetus, dārza mēbeles u.c. Apmeklētāji var iepazīt darbnīcu, klūgu audzēšanu un iegādāties gatavo produkciju. |
|
Latvija
Mazmežotnes muižaPar cukurbiešu audzēšanas un pārstrādes tradīcijas izzināšanu un daudzināšanu. Atjaunotajā “Mazmežotnes muižā” ir senas cukurbiešu audzēšanas tradīcijas jau no grāfa Līvena laikiem, kas turpinātas arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Īpašnieki vienā no muižas ēkām ir iekārtojuši modernu un interaktīvu ekspozīciju, kas stāsta un rāda cukurbiešu audzēšanas vēsturi Latvijā. Ekspozīcija pieejama ikvienam interesentam. |
|
Latvija
no 20 EUR / pers.
DZIRNUPES1Par latvisku dzīvesziņu.Tradicionāla Vidzemes lauku sēta 15 km attālumā no Limbažiem, kur viesiem ir iespēja nakšņot romantiskā klētiņā. 1924. gadā celtā labības klēts pārtapusi par klētiņu viesu uzņemšanai. "Dzirnupes" ir piemērota atpūtai divatā vai atpūtai ar bērniem. Klēts ēkā atrodas arī pirts. Teritorijā atrodas dīķis un upīte, kas piemēroti peldēm, makšķerēšanai vai romantiskam izbraucienam ar laivu, lapene, smēdes namiņš, kur saimnieks iemācīs izkalt naglu, šūpoles, mazdārziņš ar vietējiem lauku labumiem un ziedošas pļavas. Aplūkojami arī dzīvnieciņi, kurus ļauts apskatīt, pabarot un pat samīļot. Saimnieki piekopj latvisku dzīvesziņu, ko nodevuši arī mantojumā saviem bērniem. Visa ģimene kopā organizē dažādu gadskārtu pasākumu svinēšanu. Saimnieks pats gatavo dažādus lauku darba rīkus, kā arī mūzikas instrumentus. Patreiz saimniece izstrādā jaunu tūrisma piedāvājumu: latviešu tradīcijām atbilstošu programmu “Sievzinības”, kur jaunās sievas pirms vai pēc precībām varēs apgūt dažādas latviskas tradīcijas un prasmes t. Sk. maizes cepšana. |
|
Latvija
VĒJAVAS“Vējavas” atrodas Rīgas jūras līča piekrastes Vidzemes jūrmalā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. “Vējavas” ir izbijusi zvejnieka viensēta ar savu kultūrvēsturi, auru un burvību. Dažāda lieluma grupām piedāvā došanos jūrā ar zvejnieku laivu un piekrastes zvejas gaitas vērošanu. Sarunas ar zvejniekiem, stāsti par nēģiem un zvejnieku dzīvi. Uz Svētupes taisītais nēģu tacis atšķiras no Salacas tačiem pēc uzbūves un zvejas principiem. Sezonas laikā kūpina un gatavo gardus nēģus. Paralēli iespējams noskatīties filmu par nēģu zveju.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu |
|
Latvija
no 60 EUR / nakts
Zirgu sēta KLAJUMIPar zirgkopības tradīcijas uzturēšanu. Saimnieko: Ilze Stabulniece Zirgu sētā mīt gan draudzīgi Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas šķirņu zirgi (kopā 12), gan 3 omulīgi dažādu šķirņu suņi, truši, vistas, govis un kaķi. Šeit var sajust īstu lauku vidi četrās viensētās - Klajumos, Ganiņos, Ķemeros un Krastos, dabas parka "Daugavas loki" un Latvijas - Baltkrievijas pierobežas ainavas no zirga muguras.
Latviska ainava, Latvijas zirgu šķirnes |
|
Latvija
no 40 - 55 EUR / nakts
Dieniņas“Dieniņu” mājas saimnieki spējuši saglabāt zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijas, un saimnieki nodarbojas ar zvejniecības arodu jau trešajā paaudzē. Zivis tiek apstrādātas pēc senām, vietējām zivju apstrādes receptēm, pielietojot īpašu vietējā piekrastē raksturīgu zivju apstrādes tehnoloģiju. Ikviens garāmbraucējs var iegādāties kūpinātas vietējās zivis. Tūristu grupas var piedalīties aktīvās atpūtas un kultūras pasākumā ar sātīgu zivju smeķēšanu: zābaka mešana pie jūras, zvejnieku sievu stāstījums un teatrāls priekšnesums, zivju kūpināšanas process, degustācijas.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu |
|
Latvija
MekePar mūsdienīgu risinājumu latviskās vides un vēsturisko ēku iedzīvināšanai un saglabāšanai„Mekes” viesnīcas atjaunošanas procesā ir saglabāts 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma arhitektūras stils un izveidots atbilstošs interjers. Uzgaidāmajā telpā ir eksponētas fotogrāfijas ar ēkas vēstures liecībām. Apmeklētājiem saimnieki izstāsta ēkas un apkaimes vēsturi, piedāvā sabiedriskus un atpūtas pasākumus. |
|
Latvija
no 50 EUR / nakts
PIEKŪNIPar latvisko pirts tradīciju uzturēšanu un daudzināšanu. “Piekūni” meklējami Gaiziņkalna pievārtē. Saimnieki piedāvā latviskos pirts rituālus, kur pēršanās procesu pavada dziesmas un zāļu tējas. Saimniece Anita ir arī vietējais gids, kura stāsta par Gaiziņkalna apkaimi, šejienes dabu un tradīcijām. |
|
Latvija
Zemnieku saimniecība "Juri"Par latvisku vidi.
Saimnieko: Lidija un Juris Lubāni Mantotā dzimtas saimniecībā saimnieki no pašu audzētu govju piena gatavo sieru pēc vecām un mūsdienu receptēm. Apmeklētāji var degustēt pienu, rūgušpienu, paniņas un citus piena produktus, vērot to tapšanas procesu, kā arī līdzdarboties. Iespējams apskatīt mājdzīvniekus |
|
Latvija
Atpūtas komplekss „Miķelis”ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Latviskas sētas un kultūras mantojuma saglabāšanu. 1975. gadā kolhozā „Uzvara” uzsāka brīvdabas muzeja izveidi ar mērķi - saglabāt tipisku Zemgales zemnieku saimniecību, kāda vēsturiskajā novadā bija raksturīga 20. gs. pirmajā pusē. Uz muzeju atveda un no jauna uzcēla dzīvojamo māju, riju, divas klētis, kūti un smēdi. Ēkās izvietoja tām raksturīgos darbarīkus, mēbeles, sadzīves priekšmetus, fotomateriālus u.c. liecības. Vēsturisko ēku komplekss, kas atrodas Mūsas upes kreisā krastā, apskatāms individuāli, vai gida pavadībā. |
|
Latvija
Kafeja AlīdaSaimnieki pēc senām receptēm ražo smaržīgu cigoriņu kafiju – īstu vietējo ražojumu no Latvijas lauku veltēm. Visas cigoriņu kafijas izejvielas iegūst uz vietas, no apkaimes laukiem un mežiem. Apmeklētājiem tiek rādīts ražošanas process un stāstīts par kafejas ražošanas vēsturi un lietošanas tradīcijām. Kafeju var arī degustēt un iegādāties.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par latviskiem dzērieniem – cigoriņu kafija |
|
Latvija
Jaunpils Amatu mājaPar amatniecības prasmju daudzināšanuJaunpils Amatu mājā darbojas 1970. gadā dibinātā Jaunpils audēju kopa ar vadītāju - audēju amatu meistari Velgu Pavlovsku. Audējas auž un vecām stellēm, izmantojot tradicionālās tehnikas un rakstus. Apmeklētāji var doties izzinošās ekskursijās, darboties radošajās darbnīcās, iemēģināt roku aušanas prasmēs un iegādāties suvenīrus. |
|
Latvija
Rideļu dzirnavasPar dzirnavu materiālā mantojuma saglabāšanu un amatu prasmju daudzināšanuRideļu dzirnavas ir atdzimušas jaunā kvalitātē. 20. gs. 20. gados celtajās ūdensdzirnavās tagad ir izveidota mūsdienīga ekspozīcija ar vēsturiskajiem dzirnavu mehānismiem un iekārtām un saimniecībā izmantotajiem sadzīves un citiem priekšmetiem, par kuriem sagatavoti detalizēti apraksti, rasējumi un zīmējumi. Apmeklētāji var paši vai gida pavadībā izstaigāt un iepazīt visus dzirnavu stāvus. |
|
Latvija
BIO Bērzu sulas produkti no Libertu ģimenesVienīgā vieta Latvijā, kur apmeklētāji ekskursijas laikā tiek iepazīstināti ar bērzu sulu iegūšanas un dažādu bērzu sulu dzērienu gatavošanas tehnoloģiju. Iespējams arī degustēt visu, kas gatavots no bērzu sulām - sīrupu, svaigu bērzu sulu, vīnu, limonādi, putojošo vīnu un bērzu sulu stipro (piedāvājums atkarīgs no sezonas). Bērzu sulu pagrabā produktus ir iespējams arī iegādāties.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par latvisko tradīciju mūsdienīgu attīstību |
|
Latvija
Zirgu sēta "Klajumi"Par zirgkopības tradīcijas uzturēšanu. Saimnieko: Ilze Stabulniece Zirgu sētā mīt gan draudzīgi Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas šķirņu zirgi (kopā 12), gan 3 omulīgi dažādu šķirņu suņi, truši, vistas, govis un kaķi. Šeit var sajust īstu lauku vidi četrās viensētās - Klajumos, Ganiņos, Ķemeros un Krastos, dabas parka "Daugavas loki" un Latvijas - Baltkrievijas pierobežas ainavas no zirga muguras.
Latviska ainava, Latvijas zirgu šķirnes |
|
Latvija
Ludzas Amatnieku centrsPar latvisku amata prasmju daudzināšanu. Par latviskiem ēdieniem. Par latvisku tradīciju kopšanu.Apskatāmi un iegādājami > 40 Latgales amatnieku darbi. Te tiek piedāvāts senlatgaļu tērpā ģērbta gida stāstījums suprādku istabā par seno baltu cilšu dzīvi, amatniecības rašanos un attīstības vēsturi, senajiem ētikas un darba likumiem, tradīcijām, arī arodu demonstrējumi un seno amatu iemaņu apgūšana. Grupas var ieturēt pusdienas ar latgaļu ēdienu, maizes un dzērienu gatavošanas prasmju skolu Latgaļu kukņā. |
|
Latvija
Ceptuve "Lāči"Par maizes kultūras daudzināšanu Latvijā un aiz tās robežām populārās Lāču maizes cepšanas procesā pielieto no seniem laikiem izkoptās meistaru zināšanas un prasmes. Te var doties ekskursijā, veidot un cept maizes kukulīti, ieturēr maltīti jaukā krodziņā, un iegādāties šeit saražoto produkciju. |
|
Latvija
Lauku sēta "Indāni"Par latviešu tradicionālā dzīvesveida kopšanu. Ainaviska lauku sēta pie Valdeķiem, kur iespējams izjust īstu latviešu lauku sētas dzīvi, iepazīt dažādus mājdzīvniekus (kazas, aitas, zirgus, zosis, vistas, trušus, u.c.), uzzināt, kā rodas piens, gaļa, apskatīt seno darbarīku kolekciju, baudīt lauku pirti ar bērza, kadiķa slotiņām, peldēties dīķī un nogaršot zāļu tējas. Teritorijā ir arī volejbola laukums, zirgu izjādes, telts vietas, nojume ar āra virtuvi. Viesiem tiek piedāvāta nakšņošana istabā, pirtsaugšā, un vasarā klētiņā. |
|
Latvija
Latgales alus "Kolnasāta"Par Latviskiem dzērieniem – Latgales alus. Saimnieko: Dainis Rakstiņš Saimniecības devīze ir: „Šeit top īsts Latgales alus”! Apmeklētāji var piedalīties alus darināšanas procesā, klausīties stāstījumu par tradīcijām un degustēt jau gatavu produktu. Uzkodās saimnieks piedāvā lauku labumus latgaļu gaumē.
|
|
Latvija
MekePar latviskiem ēdieniem, par latvisku ainavuAutentiskā izskata krogs ir ierīkots 105 gadus vecā kūtī. Tā piedāvājumā ir tādi agrākos laikos gatavoti ēdieni un dzērieni kā bukstiņbiezputra, skābeņu zupa, ķirbju biezzupa, pelēkie zirņi, speķa pīrāgi un pašmāju brūvēta kandža! |
|
Latvija
Veselības augu brīvdabas ekspozīcija ''Avotiņi''Par tradicionālo ārstniecības augu mūsdienīgu lietojumu
|
|
Latvija
Saldus maiznieksPar maizes tradīciju daudzināšanuSIA “Saldus Maiznieks”, kas dibināts 1992. g., ir ģimenes uzņēmums, kurā ik dienas saražo ap 2 tonnas rudzu maizes, kuru gatavo, plaucējot un dabīgo ieraugu. Uzņēmums piedāvā ekskursijas, kuru laikā apmeklētāji iejūtas maizes cepēju lomā. Ekskursijas vada Latvijas Amatniecības kameras maiznieka amata zellis Kristīne Kriņģele. |
|
Latvija
UpenītePar tradicionālā Latgales ēdiena daudzināšanuSaimniece Inese Survilo piedāvā Latgales ēdienus, kurus gatavo pēc sentēvu receptes. Saimniece stāsta un rāda – kā gatavo sieru, kura prasmes viņa ir aizguvusi no vecmātes. Apmeklētāji var piedalīties procesā un degustēt sierus ar dažādām piedevām. Gatavo krupņiku ar gulbim, gulbešnīkus un lauku tortes, kuru cepšanu var apgūt organizētās meistarklasēs. |
|
Latvija
DzirnupesPar latvisku dzīvesziņu.Tradicionāla Vidzemes lauku sēta 15 km attālumā no Limbažiem, kur viesiem ir iespēja nakšņot romantiskā klētiņā. 1924. gadā celtā labības klēts pārtapusi par klētiņu viesu uzņemšanai. "Dzirnupes" ir piemērota atpūtai divatā vai atpūtai ar bērniem. Klēts ēkā atrodas arī pirts. Teritorijā atrodas dīķis un upīte, kas piemēroti peldēm, makšķerēšanai vai romantiskam izbraucienam ar laivu, lapene, smēdes namiņš, kur saimnieks iemācīs izkalt naglu, šūpoles, mazdārziņš ar vietējiem lauku labumiem un ziedošas pļavas. Aplūkojami arī dzīvnieciņi, kurus ļauts apskatīt, pabarot un pat samīļot. Saimnieki piekopj latvisku dzīvesziņu, ko nodevuši arī mantojumā saviem bērniem. Visa ģimene kopā organizē dažādu gadskārtu pasākumu svinēšanu. Saimnieks pats gatavo dažādus lauku darba rīkus, kā arī mūzikas instrumentus. Patreiz saimniece izstrādā jaunu tūrisma piedāvājumu: latviešu tradīcijām atbilstošu programmu “Sievzinības”, kur jaunās sievas pirms vai pēc precībām varēs apgūt dažādas latviskas tradīcijas un prasmes t. Sk. maizes cepšana. |
|
Latvija
Zemnieku saimniecība "Vaidelotes"Par latvisku tradīciju kopšanu. Par latviskiem ēdieniem.Popularizē latvisko dzīves ziņu, piekopj senus rituālus, cienā ar kulinārā mantojuma ēdieniem - putru, virteņiem, pīrāgiem, plātsmaizēm, kas gatavoti no pašu audzētiem graudiem un rupja maluma miltiem. Tēju, garšvielu un lauku labumu iegāde. Organizē atvērtus gadskārtu svinēšanas pasākumus, kur demonstrē tradīcijas caur muzicēšanu, dziedāšanu, dejošanu un dažādu rituālu veikšanu. Saimniece vada pasākumus un skaidro tradīcijas. Gatavo gadskārtām atbilstošus ēdienus. |
|
Latvija
PuteņiZĪME PIEŠĶIRTA PAR: lauku sētas tradīciju uzturēšanu. Saimnieki stāsta par dzīvi Kurzemes lauku sētā, vada ekskursijas pa tuvāko apkārtni, iepazīstina ar mājdzīvniekiem. Ziemassvētkos, Meteņos, Lielajā dienā un Ūsiņos rīko gadskārtu svinēšanu, uzsverot katra gadalaika tradicionālo svētku ēdienu godāšanu. Sien sierus. Māca puzuru veidošanu. Saimniece rekonstruējusi 10. gs. latgaļu sievietes tērpu pēc Cēsu Liepiņu kapulauka materiāliem. |
|
Latvija
Valmiermuižas alusPar latviskās alus kultūras daudzināšanu.Līdz ar Valmiermuižas alus darītavu atdzimst arī tās kultūrvēsturiskais centrs. Ciemošanās laikā var iepazīt muižas vēsturi un alus darīšanas procesu, sākot no dabīgām izejvielām, līdz gatavam produktam. Brūža apskati papildina dzīvā alus degustācija un stāsti par latviešu tradicionālo svētku dzērienu. |
|
Latvija
PIEKŪNI, pirts rituāli un latviskā dzīvesziņaPar latvisko pirts tradīciju uzturēšanu un daudzināšanu. Saimnieki piedāvā latviskos pirts rituālus, kur pēršanās procesu pavada dziesmas un zāļu tējas. Saimniece Anita ir arī vietējais gids, kura stāsta par Gaiziņkalna apkaimi, šejienes dabu un tradīcijām. |
|
Latvija
Sklandraušu cepšana "Ūši"Par latviskiem ēdieniem – sklandraušiSaimniece demonstrē Ziemeļkurzemes tradicionālā saldēdiena – sklandraušu gatavošanas procesu un piedāvā ekskursiju kājāmgājējiem „Pastaiga industriālās Kolkas vēsturē” ar teatralizētiem elementiem un Latvijas labāko šprotu degustāciju. |
|
Latvija
Spēlmaņu krogsPar suitu ēdienu un tradīciju daudzināšanu. Atrodas Alsungas centrā, Dižgabalkalna piekājē. Šī ir vieta, kur var nobaudīt Kurzemei raksturīgos sklandraušus, bet nedēļas nogalēs – uz vietas ceptu maizi. Vasarās tūristu grupas (iepriekš piesakoties) uz āra kamīna var piedalīties suitu ēdienu gatavošanas procesā. Dižgabalkalns ir kuršu pilskalns (8 m augsts), no kura plakuma (54 x 22 m) paveras labs skats uz Alsungas centru. |
|
Latvija
Straupes lauku labumu tirdziņšZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Tirgus tradīciju atjaunošanu un uzturēšanu. Tirgošanās Straupes lauku labumu tirdziņā tiek ieturēta seno tradīciju garā kā tiešā tirdzniecība starp vietējo zemnieku, mājražotāju un pircēju. 2016. g. tirdziņš radis jaunu mājvietu vēsturiskās Straupes zirgu pasta stacijas renovētajā staļļa ēkā (18. gs.). Pārdotā produkcija tiek vērtēta un atlasīta, aizstāvot vietējās kulinārās tradīcijas, izmantojot tradicionālās metodes. Amatnieku ražotajām precēm ir jābūt saistītām ar vietējo pārtiku vai tradīcijām. Tirdziņā piedāvā senu prasmju apgūšanu, piemēram, - kāpostu ēvelēšanu un skābēšanu. |
|
Latvija
SauleskalnsPar latvisko tradīciju uzturēšanu un daudzināšanu. Saimnieki kopj latviskās tradīcijas un dalās savās zināšanās ar apmeklētājiem, starp kuriem nozīmīga daļa ir skolēni. Sauleskalnā ir izveidota “Saules taka”, kas iepazīstina ar astoņām latviskām gadskārtām, te var piedalīties radošās darbnīcās, gatavot maskas, apmeklēt kulinārijas meistarklases un degustācijas. |
|
Latvija
Brīvdienu māja "Vējavas"“Vējavas” atrodas Rīgas jūras līča piekrastes Vidzemes jūrmalā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. “Vējavas” ir izbijusi zvejnieka viensēta ar savu kultūrvēsturi, auru un burvību. Dažāda lieluma grupām piedāvā došanos jūrā ar zvejnieku laivu un piekrastes zvejas gaitas vērošanu. Sarunas ar zvejniekiem, stāsti par nēģiem un zvejnieku dzīvi. Uz Svētupes taisītais nēģu tacis atšķiras no Salacas tačiem pēc uzbūves un zvejas principiem. Sezonas laikā kūpina un gatavo gardus nēģus. Paralēli iespējams noskatīties filmu par nēģu zveju.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu |
|
Latvija
Ādas izstrādājumi un zirglietas, "Apkalnmājas"SAIMNIEKO: Irēna Baufale Dažādas lauku dzīves videi raksturīgās amatu tradīcijas un Latgales pusei raksturīgais dzīves veids lika pamatus “Apkalnmāju” amatu darbnīcas izveidei, kas veiksmīgi darbojas arī mūsdienās. “Apkalnmājās” izgatavo zirga aizjūga piederumus, siksnas, jostas, ādas maisiņus u.c. Piedāvā ekskursiju ar ekspozīcijas zāles un amatu darbnīcas apskati, iepazīties ar ādas veidiem un izstrādājumu tapšanas noslēpumiem, izmēģināt roku ādas izstrādājuma tapšanā un iegādāties ādas izstrādājumus. Iespēja noorganizēt meistarklasi un amatu stundu. Saimniece dalās pieredzē par latgalisko dzīvesveidu.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālas amata prasmes uzturēšanu – zirgu lietas |
|
Latvija
TuraidasPar tradicionālo amata prasmju – zedeņu žoga pīšana uzturēšanu un daudzināšanu. Bioloģiskā saimniecība, kur līdztekus tēju un medus ražošanai saimnieki saglabājuši senu amatniecības tradīciju – žogu pīšanu. Kā izejmateriālu izmanto kārklus, kas aug lauku un grāvmalās. Saimnieki apmeklētājiem rāda – kā veidot zedeņu žogus, organizējot meistarklases. Saimnieces Zigrīdas pītais žogs ir apskatāms arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. |
|
Latvija
Kaņepju sēta "Adzelvieši"Par latvisku amata prasmi - kaņepju aizdars.„Adzelviešu” laukos audzē kaņepes, no kuru sēklām ražo kaņepju sviestu un aizdara rupjo malumu. Pie klēts (101 gads) eksponēti seni kaņepju šķiedras apstrādes instrumenti. Te var degustēt un iegādāties gardu produkciju, kā arī doties īsā un aizraujošā pagātnes ceļojumā par kaņepju audzēšanas vēsturi. Sējas kaņepe ir sens Latvijas kultūraugs, ko audzē jau > 1000 gadu. |
|
Latvija
Skalu pinumiPar skalu grozu pinumu amata daudzināšanuAmatniece izgatavo dažāda veida skalu grozus un pinumus no priedes, liepas, apses un melnalkšņa, kā arī piknika grozus, grozus sēņošanai vai ogošanai, paliktņus un paplātes, malkas un veļas grozus, sīpolu un ķiploku grozus, bērnu groziņus u.c. Amatniece apmācījusi arī savus ģimenes locekļus šajā prasmē. Darbnīcā var redzēt sena aroda - skalu grozu pīšanas procesu un piedalīties tajā. |
|
Latvija
BirzīPar latvisko tradīciju mūsdienīgu attīstību – bērzu sulaBērzu sulu tecināšana ir raksturīga latviešiem un tuvākajiem kaimiņiem. Saimnieks Ervins Labanovskis stāsta un rāda - kā tas tika darīts senos laikos. Arī raudzēšanas procesā tiek pielietotas tradicionālās zināšanas. Kā pamatrecepte dzirkstošo bērza sulu izgatavošanā tiek izmantota savu vecāku pārbaudīta recepte, kas pilnveidota uz tradicionālās receptes bāzes. Apmeklētāji var degustēt un iegādāties produkciju. |
|
Latvija
Līcīši LtdPar kazkopības tradīciju uzturēšanu. Saimnieko: Aivars Liepiņš Viena no pirmajām un lielākajām Latvijas kazkopības saimniecībām. Ekskursijas laikā var noklausīties saimnieka atraktīvo stāstījumu par kazu audzēšanu un kazas piena produktu (piens, siers, kefīrs) ražošanu. Tos var iegādāties un degustēt. Latvijas vietējā kazas šķirne pastāv kopš 19. – 20. gs. Mijas. |
|
Latvija
Zvejnieku sēta "Dieniņas"“Dieniņu” mājas saimnieki spējuši saglabāt zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijas, un saimnieki nodarbojas ar zvejniecības arodu jau trešajā paaudzē. Zivis tiek apstrādātas pēc senām, vietējām zivju apstrādes receptēm, pielietojot īpašu vietējā piekrastē raksturīgu zivju apstrādes tehnoloģiju. Ikviens garāmbraucējs var iegādāties kūpinātas vietējās zivis. Tūristu grupas var piedalīties aktīvās atpūtas un kultūras pasākumā ar sātīgu zivju smeķēšanu: zābaka mešana pie jūras, zvejnieku sievu stāstījums un teatrāls priekšnesums, zivju kūpināšanas process, degustācijas.
ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu |
|
Latvija
Mežniecības muzejs EgļavāPar mežsaimniecības tradīciju daudzināšanuEgļavā, bijušajā kūts/klēts ēkā ir izveidots privāts muzejs, kura ekspozīcijā atspoguļota mežsaimniecības pieredze Latvijā pirmskara un pēckara periodos. Tepat apskatāmas arī Balvu novadā tapušās tekstilijas, keramikas un kokamatniecības darinājumi. Aldis Pušpurs apmeklētājus iepazīstina ar meža apsaimniekošanas vēstures līkločiem un vada ekskursijas. Ceļotājiem pieejama pirts un naktsmītnes. |
|
Latvija
IevlejasPar maizes cepšanas latviskās tradīcijas uzturēšanu un daudzināšanu. “Ievlejās” jau ir senas maizes cepšanas tradīcijas. Saimniece ar malku kurinātā klona krāsnī cep rudzu saldskābo maizi, kurai tuvākā un tālākā apkaimē ir daudz piekritēju. Ceptuve ir atvērta apmeklētājiem. Īpaši to iecienījušas skolu ekskursijas. Apmeklētāji var paši piedalīties kukulīša veidošanā, apskatīt muzeju un iepazīt maizes cepšanas tradīcijas ar mīklu, tautasdziesmu un dažādu spēļu palīdzību. Izmanto pašu saimniecībā ražotos graudus. |
|
Latvija
LIELA MUIŽADzīvesprieka akadēmija "Liela muiža!", kurā nodarbojas ar mucu, karsto kubulu, mēbeļu, kāpņu, durvju u.c. saimniecībā noderīgu priekšmetu izgatavošanu, vasaras sezonā piedāvā nakšņošanas iespējas viesu namā. Viesu nama pirmajā stāvā atrodas zāle pasākumiem 30-35 cilvēkiem, ar malku kurināma pirts un labi aprīkota virtuve (telpu īre un pirts tiek piedāvāta visu cauru gadu). Nakšņošana otrajā stāvā - 1 astoņvietīga istaba un 5 divvietigas istabas. Viesi var vērot mucas izgatavošanas procesu no sākuma līdz gatavam produktam, kā arī paši piedalīties mucu izgatavošanā. |
|
Latvija
Pie Andra PitragāPar Lībiešu krasta kultūrvides saglabāšanu un daudzināšanu – lībiešu žogi. Unikāla un privāti veidota žogu kolekcija, kas atspoguļo ~ 20 Lībiešu krastam raksturīgos piekrastes žogu veidus. Saimnieks 3 gadu laikā būvējis žogus, pēc senām fotogrāfijām, pētot lībiešu krasta apbūves tradīcijas. Te apmeklētāji var arī piedalīties zivju (butes, arī vējzivis un brekši) kūpināšanā, degustēt produkciju un noklausīties stāstījumu par piekrastes zvejniecības tradīcijām. Teritorijā atrodas arī brīvdienu namiņš un kempinga laukums. |
|
Latvija
Ķoņu dzirnavasPar tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu. Saimnieko: Mirdza un Ilgonis Čākuri Viena no retajām vietām, kur darba kārtībā saglabājušās 19. gs. Latvijas mašīnfabrikā „Šūberts Rudzīts & b-dri” ražotā vilnas plucināmā un kāršamā iekārta, Vācijā ražota unikāla vērpšanas iekārta un graudu malšanas dzirnavas. Izsekojama vilnas pārstrādes gaita uz 100 gadus senām iekārtām, darinot segas un spilvenus, kas pildīti ar aitas vilnas polsterējumu (roku darbs) un suvenīrus, ko var iegādāties. Saimnieki organizē latviešu gadskārtu svinības - Mārtiņdienu, Saulgriežus un agrākiem laikiem tik ierastās vakarēšanas ar ūdenskliņģeru cepšanu. |
|
Latvija
LŪĶIZĪME PIEŠĶIRTA PAR: tradicionālās lauku vides saglabāšanu. Sena zemnieku – zvejnieku sēta, kurā ēkas ir izvietotas atbilstoši agrāko laiku tradīcijām ar plašu pagalmu vidū. Tā ziemeļu pusē no 1926. g. saglabāta un atjaunota ēka, kas kalpojusi kā kūts, klēts un ratnīca. Tajā izvietoti vēsturiskie materiāli un vietējo amatnieku izstrādājumi. Ēkas klēts daļu izmanto kā tūristu mītni. Atjaunota pirtiņa, pie kuras izveidots tradicionālo zāļu tēju un garšaugu dārziņš. Saimniece stāsta par dzīvi laukos, tradīcijām apkaimes vēsturi. Sētu ieskauj vareni ozoli. |
|
Latvija
Zivju kūpināšana "Pie Andra Pitragā"Par lībiešu krasta kultūrvides saglabāšanu un daudzināšanu – lībiešu žogi Unikāla un privāti veidota žogu kolekcija, kas atspoguļo ~ 20 Lībiešu krastam raksturīgos piekrastes žogu veidus. Saimnieks 3 gadu laikā būvējis žogus, pēc senām fotogrāfijām, pētot lībiešu krasta apbūves tradīcijas. Te apmeklētāji var arī piedalīties zivju (butes, arī vējzivis un brekši) kūpināšanā, degustēt produkciju un noklausīties stāstījumu par piekrastes zvejniecības tradīcijām. Teritorijā atrodas arī brīvdienu namiņš un kempinga laukums. |
|
Latvija
Aglonas maizes muzejsPar maizes kultūras daudzināšanu. Saimnieko: Vija Kudiņa Atspoguļots maizes ceļš no grauda līdz kukulītim, kuru katrs var veidot pats. Apmeklētāji var degustēt maizi un zāļu tējas ar teatralizētu uzvedumu jebkuram dzīves gadījumam - kristībām, kāzām, dzīves jubilejām u.c. Galdos tiek liktas kļockas, krapavnīki, kaltētu sēņu vai ezera zivju zupa. Pasākumu (piesakot) pavada tautas deju kolektīvs. |
|
Latvija
Cēsu maizePar speltas maizes daudzināšanuMīklas gatavošanas procesā saimnieks Agnis Elperis kā izejvielu izmanto plēkšņu kviešu jeb speltas graudus, kas ir viena no senākajām pasaules graudaugu kultūrām. Ceptuvē izmanto Latvijā bioloģiski audzētus graudus un dabīgo ieraugu. Šeit var iegādāties speltas pilngraudu, speltas saldo, miežu rupjmaizi u.c. maizes veidus. Apmeklētāji var iepazīst maizes cepšanas procesu un degustēt to. |
|
|