Kultūras zīme "Latviskais mantojums"

Par latvisku dzīvesziņu.

Tradicionāla Vidzemes lauku sēta 15 km attālumā no Limbažiem, kur viesiem ir iespēja nakšņot romantiskā klētiņā. 1924. gadā celtā labības klēts pārtapusi par klētiņu viesu uzņemšanai. "Dzirnupes" ir piemērota atpūtai divatā vai atpūtai ar bērniem. Klēts ēkā atrodas arī pirts. Teritorijā atrodas dīķis un upīte, kas piemēroti peldēm, makšķerēšanai vai romantiskam izbraucienam ar laivu, lapene, smēdes namiņš, kur saimnieks iemācīs izkalt naglu, šūpoles, mazdārziņš ar vietējiem lauku labumiem un ziedošas pļavas. Aplūkojami arī dzīvnieciņi, kurus ļauts apskatīt, pabarot un pat samīļot.

Saimnieki piekopj latvisku dzīvesziņu, ko nodevuši arī mantojumā saviem bērniem. Visa ģimene kopā organizē dažādu gadskārtu pasākumu svinēšanu. Saimnieks pats gatavo dažādus lauku darba rīkus, kā arī mūzikas instrumentus. Patreiz saimniece izstrādā jaunu tūrisma piedāvājumu: latviešu tradīcijām atbilstošu programmu “Sievzinības”, kur jaunās sievas pirms vai pēc precībām varēs apgūt dažādas latviskas tradīcijas un prasmes t. Sk. maizes cepšana. 

“Dieniņu” mājas saimnieki spējuši saglabāt zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijas, un saimnieki nodarbojas ar zvejniecības arodu jau trešajā paaudzē. Zivis tiek apstrādātas pēc senām, vietējām zivju apstrādes receptēm, pielietojot īpašu vietējā piekrastē raksturīgu zivju apstrādes tehnoloģiju. Ikviens garāmbraucējs var iegādāties kūpinātas vietējās zivis. Tūristu grupas var piedalīties aktīvās atpūtas un kultūras pasākumā ar sātīgu zivju smeķēšanu: zābaka mešana pie  jūras, zvejnieku sievu stāstījums un teatrāls priekšnesums, zivju kūpināšanas process, degustācijas.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu

Par mūsdienīgu risinājumu latviskās vides un vēsturisko ēku iedzīvināšanai un saglabāšanai

„Mekes” viesnīcas atjaunošanas procesā ir saglabāts 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma arhitektūras stils un izveidots atbilstošs interjers. Uzgaidāmajā telpā ir eksponētas fotogrāfijas ar ēkas vēstures liecībām. Apmeklētājiem saimnieki izstāsta ēkas un apkaimes vēsturi, piedāvā sabiedriskus un atpūtas pasākumus.

Par Latvisku vidi

Atjaunota Vidzemes lauku sēta komfortu mīlošiem viesiem. Vairākas kamīnzāles, pirts, baseins, džakuzi, ēdināšana, sporta laukums, dīķis, mežs, koka baļļa ar malkas krāsni zem klajas debess. Saimniece gatavo latviskus lauku ēdienus, izmantojot maksimāli pašu vai apkārtējo uzņēmumu pieejamos produktus.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Latviskas sētas un kultūras mantojuma saglabāšanu.

1975. gadā kolhozā „Uzvara” uzsāka brīvdabas muzeja izveidi ar mērķi - saglabāt tipisku Zemgales zemnieku saimniecību, kāda vēsturiskajā novadā bija raksturīga 20. gs. pirmajā pusē. Uz muzeju atveda un no jauna uzcēla dzīvojamo māju, riju, divas klētis, kūti un smēdi. Ēkās izvietoja tām raksturīgos darbarīkus, mēbeles, sadzīves priekšmetus, fotomateriālus u.c. liecības. Vēsturisko ēku komplekss, kas atrodas Mūsas upes kreisā krastā, apskatāms individuāli, vai gida pavadībā.

Par kazkopības tradīciju uzturēšanu.
Par latviskiem ēdieniem – siera gatavošana.

Saimnieko: Aivars Liepiņš

Viena no pirmajām un lielākajām Latvijas kazkopības saimniecībām. Ekskursijas laikā var noklausīties saimnieka atraktīvo stāstījumu par kazu audzēšanu un kazas piena produktu (piens, siers, kefīrs) ražošanu. Tos var iegādāties un degustēt. Latvijas vietējā kazas šķirne pastāv kopš 19. – 20. gs. Mijas.

Par zirgkopības tradīcijas uzturēšanu.

Saimnieko: Ilze Stabulniece

Zirgu sētā mīt gan draudzīgi Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas šķirņu zirgi (kopā 12), gan 3 omulīgi dažādu šķirņu suņi, truši, vistas, govis un kaķi. Šeit var sajust īstu lauku vidi četrās viensētās - Klajumos, Ganiņos, Ķemeros un Krastos, dabas parka "Daugavas loki" un Latvijas - Baltkrievijas pierobežas ainavas no zirga muguras.

Latviska ainava, Latvijas zirgu šķirnes

Par latviskiem ēdieniem – sklandrauši

Saimniece demonstrē Ziemeļkurzemes tradicionālā saldēdiena – sklandraušu gatavošanas procesu un piedāvā ekskursiju kājāmgājējiem „Pastaiga industriālās Kolkas vēsturē” ar teatralizētiem elementiem un Latvijas labāko šprotu degustāciju.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: lauku sētas tradīciju uzturēšanu.

Saimnieki stāsta par dzīvi Kurzemes lauku sētā, vada ekskursijas pa tuvāko apkārtni, iepazīstina ar mājdzīvniekiem. Ziemassvētkos, Meteņos, Lielajā dienā un Ūsiņos rīko gadskārtu svinēšanu, uzsverot katra gadalaika tradicionālo svētku ēdienu godāšanu. Sien sierus. Māca puzuru veidošanu. Saimniece rekonstruējusi 10. gs. latgaļu sievietes tērpu pēc Cēsu Liepiņu kapulauka materiāliem.

Par latvisku vidi.
Par latviskiem ēdieniem – siera gatavošana.

Saimnieko: Lidija un Juris Lubāni

Mantotā dzimtas saimniecībā saimnieki no pašu audzētu govju piena gatavo sieru pēc vecām un mūsdienu receptēm. Apmeklētāji var degustēt pienu, rūgušpienu, paniņas un citus piena produktus, vērot to tapšanas procesu, kā arī līdzdarboties. Iespējams apskatīt mājdzīvniekus

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Tirgus tradīciju atjaunošanu un uzturēšanu.

Tirgošanās Straupes lauku labumu tirdziņā tiek ieturēta seno tradīciju garā kā tiešā tirdzniecība starp vietējo zemnieku, mājražotāju un pircēju. 2016. g. tirdziņš radis jaunu mājvietu vēsturiskās Straupes zirgu pasta stacijas renovētajā staļļa ēkā (18. gs.). Pārdotā produkcija tiek vērtēta un atlasīta, aizstāvot vietējās kulinārās tradīcijas, izmantojot tradicionālās metodes. Amatnieku ražotajām precēm ir jābūt saistītām ar vietējo pārtiku vai tradīcijām. Tirdziņā piedāvā senu prasmju apgūšanu, piemēram, - kāpostu ēvelēšanu un skābēšanu.

Par latviskiem ēdieniem

Igates pils teritorijā uz veco dzirnavu pamatiem ir izveidots Dzirnavu krodziņš, kur ik pa laikam griežas dzirnavu rats, samaldams graudus, no kuriem pavāri gatavo gardus ēdienus. Dzirnavu krodziņā viesiem galdā tiek celta irdeno miežu putra ar apceptu gaļu, putraimdesa ar brūkleņu mērci, cepti miežu plāceņi, baraviku zupa, cepta zandarta fileja, cūkgaļas ribiņas, bet slāpes ceļinieki var atveldzēt ar lauku kvasu.

Par latvisko tradīciju mūsdienīgu attīstību – bērzu sula

Bērzu sulu tecināšana ir raksturīga latviešiem un tuvākajiem kaimiņiem. Saimnieks Ervins Labanovskis stāsta un rāda - kā tas tika darīts senos laikos. Arī raudzēšanas procesā tiek pielietotas tradicionālās zināšanas. Kā pamatrecepte dzirkstošo bērza sulu izgatavošanā tiek izmantota savu vecāku pārbaudīta recepte, kas pilnveidota uz tradicionālās receptes bāzes. Apmeklētāji var degustēt un iegādāties produkciju.

Vidzemes lauku sēta no 1875. gada. Vecākajā ēkā – klētī – šobrīd ir ierīkota pirts. Citas ēkas celtas dažādos laikos līdz 1935. gadam. Kopā saimniecībā ir 6 senās celtnes, kuras atjaunotas, maksimāli saglabājot to sākotnējo izskatu. Interjerā izmantoti dabīgi materiāli un atturīga krāsu palete. Interjerā izmantoti rokdarbi – saimnieces omes un pašas gatavotas galda sedziņas. Gatavo arī kūpinātu gaļu pēc saimnieces opja receptes un jaukajām bērnības atmiņām. Vienā no ēkām ierīkota brīvdienu māja, kur atpūsties ģimenēm ar bērniem.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālas Vidzemes sētas saglabāšanu

Par pinēja amata daudzināšanu

Amatnieks Pēteris Tutāns vada „Pinumu pasauli”, kas ir viens no lielākajiem Latvijas pinēju uzņēmumiem. Viss process no klūgu audzēšanas līdz gatavam produktam ir roku darbs. Uzņēmumā gatavo pītus grozus, virtuves un interjera priekšmetus, dārza mēbeles u.c. Apmeklētāji var iepazīt darbnīcu, klūgu audzēšanu un iegādāties gatavo produkciju.

“Vējavas” atrodas Rīgas jūras līča piekrastes Vidzemes jūrmalā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. “Vējavas” ir izbijusi zvejnieka viensēta ar savu kultūrvēsturi, auru un burvību. Dažāda lieluma grupām piedāvā došanos jūrā ar zvejnieku laivu un piekrastes zvejas gaitas vērošanu. Sarunas ar zvejniekiem, stāsti par nēģiem un zvejnieku dzīvi. Uz Svētupes taisītais nēģu tacis atšķiras no Salacas tačiem pēc uzbūves un zvejas principiem. Sezonas laikā kūpina un gatavo gardus nēģus. Paralēli iespējams noskatīties filmu par nēģu zveju.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu

Par skalu grozu pinumu amata daudzināšanu

Amatniece izgatavo dažāda veida skalu grozus un pinumus no priedes, liepas, apses un melnalkšņa, kā arī piknika grozus, grozus sēņošanai vai ogošanai, paliktņus un paplātes, malkas un veļas grozus, sīpolu un ķiploku grozus, bērnu groziņus u.c. Amatniece apmācījusi arī savus ģimenes locekļus šajā prasmē. Darbnīcā var redzēt sena aroda - skalu grozu pīšanas procesu un piedalīties tajā.

Par latvisku amata prasmi  - maizes cepšana. Par latviskiem ēdieniem.

Lauku mājā "Donas", kas atrodas netālu no Smiltenes, Blomes pagastā, saimnieki skaidro un rāda maizes cepšanas procesu, piedāvā maizes degustāciju. Maizes cepšana notiek pēc sentēvu tradīcijām: sākumā mīkla rūgst abrā, tad tiek plaucēta, mīcīta, uz kļavu lapām veidoti kukulīši un tad tos liek ar malku kurināmā krāsnī. Katrs pats var uztaisīt savu maizīti un notiesāt to ar pienu un medu, vai arī paņemt līdzi. Piedāvā arī citus latviskus lauku labumus, piemēram, - 17 sieru veidus!

Par latvisku tradīciju kopšanu. Par latviskiem ēdieniem.

Popularizē latvisko dzīves ziņu, piekopj senus rituālus, cienā ar kulinārā mantojuma ēdieniem - putru, virteņiem, pīrāgiem, plātsmaizēm, kas gatavoti no pašu audzētiem graudiem un rupja maluma miltiem. Tēju, garšvielu un lauku labumu iegāde. Organizē atvērtus gadskārtu svinēšanas pasākumus, kur demonstrē tradīcijas caur muzicēšanu, dziedāšanu, dejošanu un dažādu rituālu veikšanu. Saimniece vada pasākumus un skaidro tradīcijas. Gatavo gadskārtām atbilstošus ēdienus.

Par latvisku amata prasmi - kaņepju aizdars.

„Adzelviešu” laukos audzē kaņepes, no kuru sēklām ražo kaņepju sviestu un aizdara rupjo malumu. Pie klēts (101 gads) eksponēti seni kaņepju šķiedras apstrādes instrumenti. Te var degustēt un iegādāties gardu produkciju, kā arī doties īsā un aizraujošā pagātnes ceļojumā par kaņepju audzēšanas vēsturi. Sējas kaņepe ir sens Latvijas kultūraugs, ko audzē jau > 1000 gadu.

Par suitu ēdienu un tradīciju daudzināšanu.

Atrodas Alsungas centrā, Dižgabalkalna piekājē. Šī ir vieta, kur var nobaudīt Kurzemei raksturīgos sklandraušus, bet nedēļas nogalēs – uz vietas ceptu maizi. Vasarās tūristu grupas (iepriekš piesakoties) uz āra kamīna var piedalīties suitu ēdienu gatavošanas procesā. Dižgabalkalns ir kuršu pilskalns (8 m augsts), no kura plakuma (54 x 22 m) paveras labs skats uz Alsungas centru.

Dzīvesprieka akadēmija "Liela muiža!", kurā nodarbojas ar mucu, karsto kubulu, mēbeļu, kāpņu, durvju u.c. saimniecībā noderīgu priekšmetu izgatavošanu, vasaras sezonā piedāvā nakšņošanas iespējas viesu namā. Viesu nama pirmajā stāvā atrodas zāle pasākumiem 30-35 cilvēkiem, ar malku kurināma pirts un labi aprīkota virtuve (telpu īre un pirts tiek piedāvāta visu cauru gadu). Nakšņošana otrajā stāvā - 1 astoņvietīga istaba un 5 divvietigas istabas.

Viesi var vērot mucas izgatavošanas procesu no sākuma līdz gatavam produktam, kā arī paši piedalīties mucu izgatavošanā.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: tradicionālās lauku vides saglabāšanu.

Sena zemnieku – zvejnieku sēta, kurā ēkas ir izvietotas atbilstoši agrāko laiku tradīcijām ar plašu pagalmu vidū. Tā ziemeļu pusē no 1926. g. saglabāta un atjaunota ēka, kas kalpojusi kā kūts, klēts un ratnīca. Tajā izvietoti vēsturiskie materiāli un vietējo amatnieku izstrādājumi. Ēkas klēts daļu izmanto kā tūristu mītni. Atjaunota pirtiņa, pie kuras izveidots tradicionālo zāļu tēju un garšaugu dārziņš. Saimniece stāsta par dzīvi laukos, tradīcijām apkaimes vēsturi. Sētu ieskauj vareni ozoli.

Par latvisko amata prasmju daudzināšanu.

Biedrība „Saiva” Liepājas amatnieku namā saimnieko kopš 2011. gada. Biedrībā darbojas dažādu jomu vietējie amatnieki, kas, kopjot latviskās amatu tradīcijas, darina tautas tērpus, keramikas darbus, metāla un dzintara rotas, ādas izstrādājumus, gleznas un pašdarinātas lelles no dabiskiem materiāliem. Liepājas amatnieku namā katram amatniekam ir sava „celle”, kurā apmeklētāji var iet, skatīties, mācīties, iegūt padomu un iegādāties suvenīrus.

Par Siguldas spieķa darināšanas tradīciju uzturēšanu

Siguldas spieķis ir viens no vecākajiem Latvijas suvenīriem un Siguldas tūrisma simbols, kura vēsture ir aizsākusies 19. gs. beigās līdz ar dzelzceļa un apmeklētāju pieplūdumu pēc grāfa Kropotkina aktivitātēm apkaimes labiekārtošanā. Siguldas Spieķu darbnīcā var izsekot spieķa tapšanas procesam gan arī iegādāties pašu produktu.

SAIMNIEKO: Helēna un Boļeslavs Mundas

Latgales lauku sētas “Mežmalas” saimnieki izveidojuši interesantu 19. un 20. gs. sadzīves lietu, darbarīku un iekārtu kolekciju, un piedāvā tūristiem pašiem izmēģināt roku skalu grozu pīšanā. Izgatavo arī pirts slotas, un iespējama skalu grozu un zāļu tēju iegāde.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālo amata prasmju daudzināšanu

Par biškopības prasmju daudzināšanu

Biškopības tradīcijas Aivars Radziņš uztur un kopj jau trešajā paaudzē. Viņa drava atrodas skaistajā Vecpiebalgas paugurainē. Biškopis ir atvērts ikvienam interesantam, vada ekskursijas un izglīto apmeklētājus par bišu dzīves noslēpumiem, izstaigājot paša izveidoto bišu taku. Saimniecībā dravo ar tradicionālajiem Latvijas stāvstropiem. Šeit var iegādāties tradicionālos biškopības produktus: dažādu ziedu medu, ziedputekšņus, bišu māšu peru pieniņu, vasku un vaska sveces un bišu mātes.
 

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Suitu kultūrmantojuma daudzināšanu.

Vecajā rijā var iepazīt suitiskās tradīcijas. Šeit izstādītie eksponāti un suvenīri ir darināti g.k. suitu vēsturiskajā teritorijā, kas mūsdienās aptver Alsungas novada Gudenieku un Basu un Ventspils novada Jūrkalnes pagastus. Suitu rijā apmeklētāji (iepriekš piesakot) var tikties ar etnogrāfisko ansambli „Suitu sievas” un to dalībnieci - Mariju Steimani jeb Ruču. Te piedāvā iepazīt mutvārdu tradīcijas, t.sk. – burdona meistarklases, iet suitu rotaļās un dejot suitu dejas.

Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu

„Limbažu tīne” ir vilnas pārstrādes uzņēmums ar ļoti senām mājas tekstila dizaina tradīcijām, kura pirmsākumi ir meklējami tālajā 1914. gadā. Mūsdienās te ražo vilnas dziju, augstvērtīgus vilnas un linu audumus, segas, paklājus, galdautus, dvieļus, lakatus un citus tekstilizstrādājumus. „Limbažu tīne” ir viens no retajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs un pat plašākā mērogā, kur auž etnogrāfiskus audumus pēc autentiskiem Baltijas reģiona kultūrvēsturiskā mantojuma paraugiem. Uzņēmuma bibliotēkā ir apskatāmas mapes, kurās sakrāti dažādu novadu tautas tērpu audumu paraugi. Īpaši aktīvs darbs uzņēmumā notiek pirms Dziesmu svētkiem un citiem lieliem tautas pasākumiem.
 

Par vilnas pārstrādes amata uzturēšanu un daudzināšanu

Vienīgā vieta Kurzemē, kur vēl pārstrādā vilnu un arī vienīgā vieta Latvijā, kur veic pilnu vilnas pārstrādes procesu. Vilnas pārstrādes tradīcijas Pācē ir izsekojamas jau kopš 19.gs. beigām. Apmeklētāji var iepazīt vēsturiskās fabrikas iekārtas, kas joprojām funkcionē, kā arī iegādāties vilnas segas un spilvenus.

Par latviskās amatu prasmes atjaunošanu un uzturēšanu – tāšu pīšana.

Vienīgie Latvijas Tautas daiļamata meistari - bērza tāss pinēji un vieni no retajiem, kuri piedāvā iepazīt savu darbnīcu, apskatīt no tāsīm darinātus priekšmetus un dalīties pieredzē. Ikviens interesents ar meistaru palīdzību var izmēģināt savu roku un no bērzu tāss izgatavot vienkāršus priekšmetus, kas noderēs kā lieliski suvenīri. Meistari apmācījuši un nodevuši savu amata prasmi arī jaunākām paaudzēm.

Par latgaliešu dzēriena “šmakovka” tradīcijas uzturēšanu

Vienā no Malnavas muižas vēsturiskajām ēkām aktīvais latgaļu puisis Jānis Kritvežs ir izveidojis Latgales šmakovkas dedzinātavu. Tajā var iepazīt šī dzēriena vēsturi sākot no muižu laikiem līdz pat mūsdienām, apskatot dažādas šmakovkas darināšanas iekārtas, - gan tādas, kas paredzētas mājas apstākļiem, gan arī ražošanai industriālos apmēros. Šmakovkas darināšanas procesā tiek izmantoti graudi, augļi, kā arī gatavoti dažādi uzlējumi. Jānis iepazīstina ar melno pirtiņu, kur kādreiz darināts iesals, kā arī izvadā ekskursijā pa Malnavas muižas parku. 
 

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: pirts tradīciju izmantošanu.

Saimnieku iniciatīvas rezultātā ir izveidots privāts brīvdabas muzejs, kurā ikviens var iepazīt sešas vēsturiskās – no dažādiem Latvijas reģioniem atvestās un vienu no jauna uzcelto pirti. Visas pirtis ir funkcionējošas. Pie katras no tām ir novietota īsa informācija. Piedāvā izzinošas ekskursijas, iešanu pirtī, suvenīrus un pašu vāktu medu.

Par latviskas sētas uzturēšanu un podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu

Darbnīca izveidota latgaliskā sētā, radot autentisku Latgales novada sajūtu. Keramikas darbi top no Latgalē raktā māla, - ar kājminamo virpu, neizmantojot industriālas iekārtas. Tikko kā tapušie darbi tiek apdedzināti melnajā (svēpētajā) tehnikā, izmantojot ar malku kurinātu cepli. Darbnīcas apmeklētāji var noklausīties stāstu par podniecības vēsturi un tradīcijām, darboties ar mālu, piedalīties cepļa atvēršanas dienā, kā arī iegādāties jau gatavos darbus.
 

Par Lībiešu sadzīves priekšmetu saglabāšanu un ēdienu daudzināšanu

Saimnieki Igors un Gunta Ginteri piedāvā latviešu un lībiešu tradicionālo ēdienu degustāciju mūsdienīgā veidā. Ēdienu sastāvdaļas ir izaudzētas vai iegūtas tuvākajā apvidū sadarbībā ar lauksaimniekiem, zvejniekiem un ar citiem tradicionālo vietējo produktu ražotājiem. Sadzīves priekšmetu kolekciju, kas ievākta piekrastē, var apskatīt saimnieku stāstu pavadībā.

Par latvisku ainavu.
Par latvisku amatu prasmju daudzināšanu.

Vaidavas pagasta Lejasbregžos atrodas Latvijai unikāla Vaidavas apkārtnē pīto krēslu, krēslinieku instrumentu, fotogrāfiju u.c. ar krēslniecības tradīcijām saistītu priekšmetu kolekcija, no 18. gs. beigām līdz 20. gs. vidum. Saimniece – keramiķe Īrisa Vainovska apmeklētājiem stāsta arī par podniecības meistarmākslu un piedāvā iegādāties dekoratīvos šķīvjus, interesantas vēja stabules un citas noderīgas lietas un suvenīrus.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Biškopības tradīciju kopšanu.

Bitenieks stāsta par bišu lomu dabas norisēs un cilvēka dzīvē, izmantojot tradicionālās dravošanas metodes un Latvijas stāvstropus. Ekskursantiem bitenieka apģērbā piedāvā iesaistīties dravas darbos – apsekot un apkopt saimes, naglot un stiepļot rāmīšus, kausēt vaska šūnas, kurināt dūmekli, izcelt rāmīšus no stropa, noņemt ziedputekšņus, izviest medu un iepildīt to burciņā. Iepazīstina ar sezonāliem savvaļas nektāraugiem. Produkcijas degustācija un iegāde.

Amatnieks taisa mucas, karstos kubulus, mēbeles, kāpnes, durvis u.c. saimniecībā noderīgus priekšmetus. Vada ekskursiju, dalās ar savām amata prasmēm un pieredzi, kā arī piedāvā kopīgi izveidot kādu no saimniecībā noderīgām lietām. Apmeklētāji var vērot mucas izgatavošanas procesu no sākuma līdz gatavam produktam, kā arī izmēģināt senos darba rīkus. Iespēja izzināt mucinieka amatprasmes un izsekot tradīcijas attīstībai. Muzeja ekspozīcija iekļauj senās mucas un senos mucinieka amata rīkus. Īpaša vērtība piešķirta mucu tapšanas procesam, ko pavada saturīgs stāstījums, dalīšanās dzīvesziņā.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR:  Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu – Mucu gatavošana

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Podniecības tradīciju kopšanu.

Podnieki Baiba un Einārs Dumpji dalās zināšanās gan par 19. – 21. gs. tradicionālās podniecības tradīcijām, gan podniecības evolūciju jau no akmens laikmeta, demonstrējot pašu gatavotus dažādiem vēsturiskajiem periodiem raksturīgos māla izstrādājumus, kas tapuši ilgstošā arheoloģiskajos izrakumos iegūto senlietu izpētes un pašu īstenotā eksperimentālās arheoloģijas ceļā. Piedāvā dalību cepļa atvēršanā, noderīgu keramikas priekšmetu iegādi un izglītojošu stāstījumu.

Par tradicionālas amata prasmes uzturēšanu - podniecība.

Saimnieko: Aivars un Vēsma Ušpeļi

Atraktīvais mākslinieks ir viens no Pūdnīku skūlas četriem keramiķiem un savā darbā izmanto senču uzkrātās zināšanas. Darbnīcā apmeklētāji var redzēt keramikas veidošanu no virpošanas līdz to apdedzināšanai malkas ceplī. Mākslinieka darbu ekspozīcijas apskate, darbu iegāde. Iespēja iegādāties darbus un darboties pašiem. Apskatāma arī tuvākā apkārtnē savākto seno gludekļu un lauku sētas saimniecības priekšmetu kolekcija. Vēsma glezno eļļas tehnikā  un parādīs savus darbus.

Par latviskās arhitektūras vērtību saglabāšanu ainavā.

Par latvisko ēdienu -  maizes daudzināšanu.

Atrodas apkaimes augstākajā vietā ar skaistu skatu - var redzēt Āraišu baznīcu, mācītājmuižu un Āraišu ezeru ar seno Latgaļu mītni - Ezerpils. Latvijā vienas no retajām holandiešu tipa vējdzirnavām (1852. g.), kas atrodas darba kārtībā. Šobrīd darbojas kā muzejs, kur četros stāvos var izsekot kā agrāk mala graudus, kā arī izmēģināt savas prasmes graudu malšanā. Katru gadu svin Jēkabus – jaunrudzu maizes svētku dienu. Te var pasūtīt Dzirnavnieka pusdienas – miežu miltu putru ar gaļas mērci, plānās pankūkas, kefīru, zāļu tējas.

Par podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu

Podnieks Ilmārs Vecelis ir meklējams Krāslavas novadā, netālu no Aulejas ezera. Kolorītais latgaļu meistars ir viens no „Pūdnīku skūlas” dibinātājiem un dalībniekiem un t.s. melnās keramikas tradīciju atjaunotājiem un uzturētājiem. Darbnīcas apmeklētāji var līdzdarboties māla apstrādes procesā, vērot, kā ar kājminamās virpas palīdzību top meistara darbi, piedalīties cepļa atvēršanas procesā un iegādāties suvenīrus. Un, protams, noklausīties interesantos Ilmāra stāstus gan par podniecības tradīcijām, gan dzīvi Latgalē.
 

Par Kurzemes vitālā gara uzturēšanu

Koka ēkā, kas saglabājusies no 18. gadsimta, saimnieko folkloras kopa „Atštaukas” un svin visus latviešiem raksturīgos tradicionālos gadskārtu svētkus – meteņus, Māras dienu, pavasara un ziemas saulgriežus, Miķeļus u.c. „Atštauku” organizētajās svētku programmās var piedalīties ikviens interesents, gan vietējais, gan tāds, kas mērojis tālāku ceļu. 

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: kalēja amata prasmēm.

Amatnieks vēsturiskajā magazīnas noliktavā iekārtojis muzeju, kurā aplūkojami dažādi ar kalēja arodu saistīti priekšmeti, t.sk. apkalto pūra lāžu kolekcija. Daļu no tām Kaspars Auza atjaunojis un apgleznojis pats. Kalēja darbnīcā apskatāms ļoti plašs metāla izstrādājumu un sagatavju klāsts - lukturi, svečturi, eņģes, kamīna rīki, kāpņu margas, vārti u.c. Šeit notiek kalēja darba demonstrācija. Ekskursanti var izkalt naglu, bet jaunie pāri - laimes pakavu.

Ģimenes uzņēmums, kas izveidots 2006. gadā, no pašu izaudzētiem augļiem un ogām gatavo mājas saldējumu. Taisa gan klasiskos – plombīra, krējuma, jogurta saldējumus un sorbertus –, gan arī mūsdienu modernās virtuves „brīnumus” – brētliņu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu saldējumu ar tomātu mērci. Līdz šim pagatavotas 80 dažādas saldējumu receptes. Vienīgā vieta Latvijā, kur piedāvā piecus ēdienus – katru ar citu saldējuma piedevu.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par latvisku pārtikas amatniecību

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Latvisko tradīciju kopšanu.

Par tradicionālās Sēļu sētas saglabāšanu.

Par sēļu virtuves tradīciju uzturēšanu.

Viena no retajām vietām, kur apskatāma un iepazīstama Sēlijas vēsturiskajam novadam raksturīga „dzīva” sēta ar tās plānojumu un tipiskām ēkām. Saimnieki kolekcionē senos sadzīves un saimniecības priekšmetus. Piedāvā ekskursiju, ārstniecības augu kolekciju, melno pirti un sēļu ēdienus. Izejvielas ražo paši un sadarbojas ar zemniekiem. Latviešu virtuve: Plānās pankūkas, grūbu zupa, kartupeļu biezzupa, sautētas pupas īpašā mērcē, buberts, maizes zupa ar putukrējumu, tortes, zāļu tējas. Īpašais ēdiens: Cepelīni.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR BIŠKOPĪBAS PRASMJU DAUDZINĀŠANU

Saimnieki Ilmārs un Alita Gruguļi ar biškopību nodarbojas jau 40 gadus. Medus ieguvei tie izmanto tradicionālos Latvijas stāvstropus. Apmeklētāji ar tradicionālo biškopju apģērbu var doties un iepazīt dravu un bitenieka darbu. Dravā izstādīti arī agrāko laiku bišu stropi. Saimnieki stāsta par biškopības attīstību Latvijā un dalās savā pieredzē.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: podniecības tradīciju kopšanu.

Keramiķis ar vairāk nekā 40 gadus ilgu darba pieredzi. Savos darbos atspoguļo tradicionālo Latgales keramiku, ko apdedzina Latgalei raksturīgā malkas ceplī. Izgatavo svečturus, vāzes, liela formāta grīdas vāzes, dekoratīvos sienas šķīvjus, servīzes, saimniecībā izmantojamus traukus, svilpauniekus u.c. Izmanto gan tradicionālās, gan mūsdienu glazūras. Piedāvā ekskursiju, cepļa apskati un līdzdalību māla izstrādājumu tapšanā.

Par latvisku tradīciju kopšanu. Par latviskiem ēdieniem. Par latvisku ēku.

19. gs. beigās celtā koka ēkā (pārveidota par muzeju) var iepazīt dzīves vidi, kādā cilvēki mituši pirms > 100 gadiem. Apskatāmi sadzīves priekšmeti, Rucavai raksturīgais tautastērps, zeķes, cimdu raksti. Te organizē vakarēšanas, dziedāšanas un spēlēšanas pasākumus, dančus, auž noderīgas lietas. Piedāvā kultūrizglītojošas programmas “Vakarēšana” un “Rucavas goda mielasts” ar Lejaskurzemnieku ēdieniem.

Par latviskas amata prasmes daudzināšanu – kokamatniecība.

Vienkoču parkā var aplūkot tā veidotāja darinātos vienkoču priekšmetus, apskatīt Nurmižu pils u.c. ēku maketus, Smilšu māju, kā arī piedalīties tematiskos pasākumos. Vīrieši var darināt bērzu sulas renītes, bet sievas - no dabiskiem materiāliem taisīt rotaslietas. Vienkoču priekšmetus senie cilvēki izgatavoja jau mezolītā, bet vienkoču laivas (parkā - vairākas) plašāk sāka izmantot kopš 9. gs.

Par latviskas podniecības tradīciju attīstīšanu.

Podniecības darbnīcā no māla, akmens masas u.c. keramikas materiāliem tiek veidoti trauki un interesanti interjera priekšmeti. Podniece darbus apdedzina atklātā uguns ceplī. Ekskursija, podniecības darbu demonstrējumi, iespēja darboties pašam, dalība cepļa atvēršanā, pasūtījumi.

Par latviskiem ēdieniem – latgaliešu virtuve.

Dzīļu saimniece gatavo sātīgus latgaliešu ēdienus, piedāvā lauku labumus, viesiem rāda, kā gatavot tortes un cept pīrāgus. Viens no īpašiem ēdieniem ir „Dzīļu maize”, kas ir Kārsavas atpazīstamības simbols. Saimniecībā piedāvā gan pašiem tūristiem gatavot maizi pēc senajām tradīcijām, gan iespēju degustēt un iegādāties maizi. Saimnieces apzinājusi arī vietējās Malnavas muižas un maizes tradīcijas, ko savā laikā ieviesusi muižniece. Gatavošanā tiek izmantotas gan senās, gan mūsdienīgās receptes.

Šeit apmeklētājs var aplūkot senus podnieka darbarīkus, Silajāņu vecmeistaru darinātus traukus, klausīties gida stāstījumā un noskatīties 20.gs. tapušus videoierakstus. Darbnīcā var vērot virpošanas paraugdemonstrējumu, dzirdēt meistara stāstījumu par keramikas izgatavošanas procesu, kā arī iegādāties tradicionālo Latgales keramiku. Jebkurš apmeklētājs var izmēģināt savu roku virpošanā un pašizgatavoto trauciņu saņemt vēlāk pa pastu apdedzinātu un krāsainu.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu – Latgales podniecība

Par latviskas amata prasmes daudzināšanu – kokamatniecība.

Namdara darbnīca piedāvā īpašas ekskursijas un pasākumus pieaugušajiem un bērniem, lai interaktīvā veidā iepazītu Latvijā augošos kokus un kopā ar meistariem izmēģinātu senos instrumentus un apgūtu senās spēles. Te var pielikt roku koka zāģēšanā ar veco divroci - zāģi, nomizot baļķi ar slīmestu, iemācīties dzīt tapu, salikt pirmo "vainagu" guļbūvei un pat "nosvinēt spāru svētkus". Ekskursijas noslēgumā var cienāties ar spēka tēju un ieturēt maltīti brīvā dabā vai romantiskajā Ugunskura namā. Iegādei koka suvenīri un pēc pasūtījuma gatavotas mēbeles.

Par latviskiem ēdieniem.

Te top īsta rudzu maize un apmeklētāji var piedalīties maizes cepšanas procesā. Galdā tiek likti latviešu iecienīti ēdieni, kas gatavoti no vietējo zemnieku piedāvātām izejvielām. Interjerā izvietota senlaicīgu priekšmetu ekspozīcija.