Kultūras zīme "Latviskais mantojums"

Par zirgkopības tradīcijas uzturēšanu.

Saimnieko: Ilze Stabulniece

Zirgu sētā mīt gan draudzīgi Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas šķirņu zirgi (kopā 12), gan 3 omulīgi dažādu šķirņu suņi, truši, vistas, govis un kaķi. Šeit var sajust īstu lauku vidi četrās viensētās - Klajumos, Ganiņos, Ķemeros un Krastos, dabas parka "Daugavas loki" un Latvijas - Baltkrievijas pierobežas ainavas no zirga muguras.

Latviska ainava, Latvijas zirgu šķirnes

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: latvisko tradīciju daudzināšanu un kopšanu.

Saimniecībā saglabāts vēsturiskais ēku izvietojums un pagalms. Ar malku kurināmā krāsnī katrs var pats izcept savu saldskābmaizes kukulīti vai ūdensklinģerus. Apmeklētāji var piedalīties dažādās programmās - malt graudus rokas dzirnavās, aust lupatu deķus, izšūt latviskas zīmes, dziedāt, iet rotaļās, uzspēlēt no koka veidotas galda spēles, gatavot puzurus, maskas, liet vaska sveces, mācīties latviskos dančus un svinēt latviskās gadskārtas. Piedāvā suvenīrus ar latviskām zīmēm, linu maisiņus.

Par Latvisku vidi

Atjaunota Vidzemes lauku sēta komfortu mīlošiem viesiem. Vairākas kamīnzāles, pirts, baseins, džakuzi, ēdināšana, sporta laukums, dīķis, mežs, koka baļļa ar malkas krāsni zem klajas debess. Saimniece gatavo latviskus lauku ēdienus, izmantojot maksimāli pašu vai apkārtējo uzņēmumu pieejamos produktus.

“Dieniņu” mājas saimnieki spējuši saglabāt zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijas, un saimnieki nodarbojas ar zvejniecības arodu jau trešajā paaudzē. Zivis tiek apstrādātas pēc senām, vietējām zivju apstrādes receptēm, pielietojot īpašu vietējā piekrastē raksturīgu zivju apstrādes tehnoloģiju. Ikviens garāmbraucējs var iegādāties kūpinātas vietējās zivis. Tūristu grupas var piedalīties aktīvās atpūtas un kultūras pasākumā ar sātīgu zivju smeķēšanu: zābaka mešana pie  jūras, zvejnieku sievu stāstījums un teatrāls priekšnesums, zivju kūpināšanas process, degustācijas.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu

“Vējavas” atrodas Rīgas jūras līča piekrastes Vidzemes jūrmalā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. “Vējavas” ir izbijusi zvejnieka viensēta ar savu kultūrvēsturi, auru un burvību. Dažāda lieluma grupām piedāvā došanos jūrā ar zvejnieku laivu un piekrastes zvejas gaitas vērošanu. Sarunas ar zvejniekiem, stāsti par nēģiem un zvejnieku dzīvi. Uz Svētupes taisītais nēģu tacis atšķiras no Salacas tačiem pēc uzbūves un zvejas principiem. Sezonas laikā kūpina un gatavo gardus nēģus. Paralēli iespējams noskatīties filmu par nēģu zveju.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu

Par tradicionālā Latgales ēdiena daudzināšanu

Saimniece Inese Survilo piedāvā Latgales ēdienus, kurus gatavo pēc sentēvu receptes. Saimniece stāsta un rāda – kā gatavo sieru, kura prasmes viņa ir aizguvusi no vecmātes. Apmeklētāji var piedalīties procesā un degustēt sierus ar dažādām piedevām. Gatavo krupņiku ar gulbim, gulbešnīkus un lauku tortes, kuru cepšanu var apgūt organizētās meistarklasēs.

Par latvisku amata prasmi  - maizes cepšana. Par latviskiem ēdieniem.

Lauku mājā "Donas", kas atrodas netālu no Smiltenes, Blomes pagastā, saimnieki skaidro un rāda maizes cepšanas procesu, piedāvā maizes degustāciju. Maizes cepšana notiek pēc sentēvu tradīcijām: sākumā mīkla rūgst abrā, tad tiek plaucēta, mīcīta, uz kļavu lapām veidoti kukulīši un tad tos liek ar malku kurināmā krāsnī. Katrs pats var uztaisīt savu maizīti un notiesāt to ar pienu un medu, vai arī paņemt līdzi. Piedāvā arī citus latviskus lauku labumus, piemēram, - 17 sieru veidus!

Par amatniecības prasmju daudzināšanu

Jaunpils Amatu mājā darbojas 1970. gadā dibinātā Jaunpils audēju kopa ar vadītāju - audēju amatu meistari Velgu Pavlovsku. Audējas auž un vecām stellēm, izmantojot tradicionālās tehnikas un rakstus. Apmeklētāji var doties izzinošās ekskursijās, darboties radošajās darbnīcās, iemēģināt roku aušanas prasmēs un iegādāties suvenīrus.

Vienīgā vieta Latvijā, kur apmeklētāji ekskursijas laikā tiek iepazīstināti ar bērzu sulu iegūšanas un dažādu bērzu sulu dzērienu gatavošanas tehnoloģiju. Iespējams arī degustēt visu, kas gatavots no bērzu sulām - sīrupu, svaigu bērzu sulu, vīnu, limonādi, putojošo vīnu un bērzu sulu stipro (piedāvājums atkarīgs no sezonas). Bērzu sulu pagrabā produktus ir iespējams arī iegādāties.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR:  Par latvisko tradīciju mūsdienīgu attīstību

Par mežsaimniecības tradīciju daudzināšanu

Egļavā, bijušajā kūts/klēts ēkā ir izveidots privāts muzejs, kura ekspozīcijā atspoguļota mežsaimniecības pieredze Latvijā pirmskara un pēckara periodos. Tepat apskatāmas arī Balvu novadā tapušās tekstilijas, keramikas un kokamatniecības darinājumi. Aldis Pušpurs apmeklētājus iepazīstina ar meža apsaimniekošanas vēstures līkločiem un vada ekskursijas. Ceļotājiem pieejama pirts un naktsmītnes.

Par latviskās alus kultūras daudzināšanu.

Līdz ar Valmiermuižas alus darītavu atdzimst arī tās kultūrvēsturiskais centrs. Ciemošanās laikā var iepazīt muižas vēsturi un alus darīšanas procesu, sākot no dabīgām izejvielām, līdz gatavam produktam. Brūža apskati papildina dzīvā alus degustācija un stāsti par latviešu tradicionālo svētku dzērienu.

Par kazkopības tradīciju uzturēšanu.
Par latviskiem ēdieniem – siera gatavošana.

Saimnieko: Aivars Liepiņš

Viena no pirmajām un lielākajām Latvijas kazkopības saimniecībām. Ekskursijas laikā var noklausīties saimnieka atraktīvo stāstījumu par kazu audzēšanu un kazas piena produktu (piens, siers, kefīrs) ražošanu. Tos var iegādāties un degustēt. Latvijas vietējā kazas šķirne pastāv kopš 19. – 20. gs. Mijas.

Par latvisko tradīciju mūsdienīgu attīstību – bērzu sula

Bērzu sulu tecināšana ir raksturīga latviešiem un tuvākajiem kaimiņiem. Saimnieks Ervins Labanovskis stāsta un rāda - kā tas tika darīts senos laikos. Arī raudzēšanas procesā tiek pielietotas tradicionālās zināšanas. Kā pamatrecepte dzirkstošo bērza sulu izgatavošanā tiek izmantota savu vecāku pārbaudīta recepte, kas pilnveidota uz tradicionālās receptes bāzes. Apmeklētāji var degustēt un iegādāties produkciju.

Par dzirnavu materiālā mantojuma saglabāšanu un amatu prasmju daudzināšanu

Rideļu dzirnavas ir atdzimušas jaunā kvalitātē. 20. gs. 20. gados celtajās ūdensdzirnavās tagad ir izveidota mūsdienīga ekspozīcija ar vēsturiskajiem dzirnavu mehānismiem un iekārtām un saimniecībā izmantotajiem sadzīves un citiem priekšmetiem, par kuriem sagatavoti detalizēti apraksti, rasējumi un zīmējumi. Apmeklētāji var paši vai gida pavadībā izstaigāt un iepazīt visus dzirnavu stāvus.

“Dieniņu” mājas saimnieki spējuši saglabāt zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijas, un saimnieki nodarbojas ar zvejniecības arodu jau trešajā paaudzē. Zivis tiek apstrādātas pēc senām, vietējām zivju apstrādes receptēm, pielietojot īpašu vietējā piekrastē raksturīgu zivju apstrādes tehnoloģiju. Ikviens garāmbraucējs var iegādāties kūpinātas vietējās zivis. Tūristu grupas var piedalīties aktīvās atpūtas un kultūras pasākumā ar sātīgu zivju smeķēšanu: zābaka mešana pie  jūras, zvejnieku sievu stāstījums un teatrāls priekšnesums, zivju kūpināšanas process, degustācijas.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu

Par zirgkopības tradīcijas uzturēšanu.

Saimnieko: Ilze Stabulniece

Zirgu sētā mīt gan draudzīgi Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas šķirņu zirgi (kopā 12), gan 3 omulīgi dažādu šķirņu suņi, truši, vistas, govis un kaķi. Šeit var sajust īstu lauku vidi četrās viensētās - Klajumos, Ganiņos, Ķemeros un Krastos, dabas parka "Daugavas loki" un Latvijas - Baltkrievijas pierobežas ainavas no zirga muguras.

Latviska ainava, Latvijas zirgu šķirnes

Par suitu ēdienu un tradīciju daudzināšanu.

Atrodas Alsungas centrā, Dižgabalkalna piekājē. Šī ir vieta, kur var nobaudīt Kurzemei raksturīgos sklandraušus, bet nedēļas nogalēs – uz vietas ceptu maizi. Vasarās tūristu grupas (iepriekš piesakoties) uz āra kamīna var piedalīties suitu ēdienu gatavošanas procesā. Dižgabalkalns ir kuršu pilskalns (8 m augsts), no kura plakuma (54 x 22 m) paveras labs skats uz Alsungas centru.

Par latviešu tradicionālā dzīvesveida kopšanu.

Ainaviska lauku sēta pie Valdeķiem, kur iespējams izjust īstu latviešu lauku sētas dzīvi, iepazīt dažādus mājdzīvniekus (kazas, aitas, zirgus, zosis, vistas, trušus, u.c.), uzzināt, kā rodas piens, gaļa, apskatīt seno darbarīku kolekciju, baudīt lauku pirti ar bērza, kadiķa slotiņām, peldēties dīķī  un nogaršot zāļu tējas. Teritorijā ir arī volejbola laukums, zirgu izjādes, telts vietas, nojume ar āra virtuvi. Viesiem tiek piedāvāta nakšņošana istabā, pirtsaugšā, un vasarā klētiņā. 

Par latvisku dzīvesziņu.

Tradicionāla Vidzemes lauku sēta 15 km attālumā no Limbažiem, kur viesiem ir iespēja nakšņot romantiskā klētiņā. 1924. gadā celtā labības klēts pārtapusi par klētiņu viesu uzņemšanai. "Dzirnupes" ir piemērota atpūtai divatā vai atpūtai ar bērniem. Klēts ēkā atrodas arī pirts. Teritorijā atrodas dīķis un upīte, kas piemēroti peldēm, makšķerēšanai vai romantiskam izbraucienam ar laivu, lapene, smēdes namiņš, kur saimnieks iemācīs izkalt naglu, šūpoles, mazdārziņš ar vietējiem lauku labumiem un ziedošas pļavas. Aplūkojami arī dzīvnieciņi, kurus ļauts apskatīt, pabarot un pat samīļot.

Saimnieki piekopj latvisku dzīvesziņu, ko nodevuši arī mantojumā saviem bērniem. Visa ģimene kopā organizē dažādu gadskārtu pasākumu svinēšanu. Saimnieks pats gatavo dažādus lauku darba rīkus, kā arī mūzikas instrumentus. Patreiz saimniece izstrādā jaunu tūrisma piedāvājumu: latviešu tradīcijām atbilstošu programmu “Sievzinības”, kur jaunās sievas pirms vai pēc precībām varēs apgūt dažādas latviskas tradīcijas un prasmes t. Sk. maizes cepšana. 

“Untumos” uztur un atjauno zirgu ganāmpulku, kā arī iegādājas zirgus, kuri atbilst vēsturiski veidotās Latvijas zirgu šķirnes prasībām. Te var iegūt jāšanas iemaņas instruktora pavadībā ierobežotās platībās un apvidū. Vasarās piedāvā vizināšanos ratos, ziemā – pajūgā. Zirgus izmanto kāzās u.c. svinīgos pasākumos.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par zirgkopības tradīcijas uzturēšanu

Dzīvesprieka akadēmija "Liela muiža!", kurā nodarbojas ar mucu, karsto kubulu, mēbeļu, kāpņu, durvju u.c. saimniecībā noderīgu priekšmetu izgatavošanu, vasaras sezonā piedāvā nakšņošanas iespējas viesu namā. Viesu nama pirmajā stāvā atrodas zāle pasākumiem 30-35 cilvēkiem, ar malku kurināma pirts un labi aprīkota virtuve (telpu īre un pirts tiek piedāvāta visu cauru gadu). Nakšņošana otrajā stāvā - 1 astoņvietīga istaba un 5 divvietigas istabas.

Viesi var vērot mucas izgatavošanas procesu no sākuma līdz gatavam produktam, kā arī paši piedalīties mucu izgatavošanā.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: tradicionālās lauku vides saglabāšanu.

Sena zemnieku – zvejnieku sēta, kurā ēkas ir izvietotas atbilstoši agrāko laiku tradīcijām ar plašu pagalmu vidū. Tā ziemeļu pusē no 1926. g. saglabāta un atjaunota ēka, kas kalpojusi kā kūts, klēts un ratnīca. Tajā izvietoti vēsturiskie materiāli un vietējo amatnieku izstrādājumi. Ēkas klēts daļu izmanto kā tūristu mītni. Atjaunota pirtiņa, pie kuras izveidots tradicionālo zāļu tēju un garšaugu dārziņš. Saimniece stāsta par dzīvi laukos, tradīcijām apkaimes vēsturi. Sētu ieskauj vareni ozoli.

Valda Pauliņa keramika ar savām gadsimtus ilgajām tradīcijām, novadam raksturīgajām formām un rotājumiem devusi lielu ieguldījums vietējā sabiedrībā. Viņa prasme cildināt un stāstīt par keramiku gan lieliem, gan maziem liek ieraudzīt pagātnes stiprās tradīcijas un Latgales kultūru. Te ir iespēja iepazīt keramikas tapšanas procesu no sākuma līdz beigām, kā arī izmēģināt roku podu darināšanā un piedalīties cepļa kurināšanā. Var iegādāties dažāda veida keramikas izstrādājumus, suvenīrus, dārza keramiku. Darbošanās individuāli, ģimenēm, skolēniem un lielām grupām.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālas amata prasmes daudzināšanu - podniecība

Par biškopības prasmju daudzināšanu

Biškopības tradīcijas Aivars Radziņš uztur un kopj jau trešajā paaudzē. Viņa drava atrodas skaistajā Vecpiebalgas paugurainē. Biškopis ir atvērts ikvienam interesantam, vada ekskursijas un izglīto apmeklētājus par bišu dzīves noslēpumiem, izstaigājot paša izveidoto bišu taku. Saimniecībā dravo ar tradicionālajiem Latvijas stāvstropiem. Šeit var iegādāties tradicionālos biškopības produktus: dažādu ziedu medu, ziedputekšņus, bišu māšu peru pieniņu, vasku un vaska sveces un bišu mātes.
 

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: podniecības tradīciju kopšanu.

Keramiķis ar vairāk nekā 40 gadus ilgu darba pieredzi. Savos darbos atspoguļo tradicionālo Latgales keramiku, ko apdedzina Latgalei raksturīgā malkas ceplī. Izgatavo svečturus, vāzes, liela formāta grīdas vāzes, dekoratīvos sienas šķīvjus, servīzes, saimniecībā izmantojamus traukus, svilpauniekus u.c. Izmanto gan tradicionālās, gan mūsdienu glazūras. Piedāvā ekskursiju, cepļa apskati un līdzdalību māla izstrādājumu tapšanā.

Par latvisku amata prasmi  - nēģu zveja.

Salaca (un Svētupe) ir nominētas kā vienīgās vietas pasaulē, kur joprojām nēģus rūpnieciskā mērogā zvejo, izmantojot > 150 gadu senu metodi – taci (pāri upei uzcelta laipa ar murdiem, kopā – 3 tači). Vietējā zvejnieka pavadībā var izstaigāt taci, apskatīt zvejas procesu un nobaudīt uz vietas ceptus nēģus.

Par latviskas podniecības tradīciju attīstīšanu.

Podniecības darbnīcā no māla, akmens masas u.c. keramikas materiāliem tiek veidoti trauki un interesanti interjera priekšmeti. Podniece darbus apdedzina atklātā uguns ceplī. Ekskursija, podniecības darbu demonstrējumi, iespēja darboties pašam, dalība cepļa atvēršanā, pasūtījumi.

Par latviskas sētas uzturēšanu un podniecības kā tradicionālas amata prasmes daudzināšanu

Darbnīca izveidota latgaliskā sētā, radot autentisku Latgales novada sajūtu. Keramikas darbi top no Latgalē raktā māla, - ar kājminamo virpu, neizmantojot industriālas iekārtas. Tikko kā tapušie darbi tiek apdedzināti melnajā (svēpētajā) tehnikā, izmantojot ar malku kurinātu cepli. Darbnīcas apmeklētāji var noklausīties stāstu par podniecības vēsturi un tradīcijām, darboties ar mālu, piedalīties cepļa atvēršanas dienā, kā arī iegādāties jau gatavos darbus.
 

Par latviskas amata prasmes daudzināšanu – kokamatniecība.

Vienkoču parkā var aplūkot tā veidotāja darinātos vienkoču priekšmetus, apskatīt Nurmižu pils u.c. ēku maketus, Smilšu māju, kā arī piedalīties tematiskos pasākumos. Vīrieši var darināt bērzu sulas renītes, bet sievas - no dabiskiem materiāliem taisīt rotaslietas. Vienkoču priekšmetus senie cilvēki izgatavoja jau mezolītā, bet vienkoču laivas (parkā - vairākas) plašāk sāka izmantot kopš 9. gs.

Amatnieks taisa mucas, karstos kubulus, mēbeles, kāpnes, durvis u.c. saimniecībā noderīgus priekšmetus. Vada ekskursiju, dalās ar savām amata prasmēm un pieredzi, kā arī piedāvā kopīgi izveidot kādu no saimniecībā noderīgām lietām. Apmeklētāji var vērot mucas izgatavošanas procesu no sākuma līdz gatavam produktam, kā arī izmēģināt senos darba rīkus. Iespēja izzināt mucinieka amatprasmes un izsekot tradīcijas attīstībai. Muzeja ekspozīcija iekļauj senās mucas un senos mucinieka amata rīkus. Īpaša vērtība piešķirta mucu tapšanas procesam, ko pavada saturīgs stāstījums, dalīšanās dzīvesziņā.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR:  Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu – Mucu gatavošana

Par latviskiem ēdieniem.

Te top īsta rudzu maize un apmeklētāji var piedalīties maizes cepšanas procesā. Galdā tiek likti latviešu iecienīti ēdieni, kas gatavoti no vietējo zemnieku piedāvātām izejvielām. Interjerā izvietota senlaicīgu priekšmetu ekspozīcija.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Suitu kultūrmantojuma daudzināšanu.

Vecajā rijā var iepazīt suitiskās tradīcijas. Šeit izstādītie eksponāti un suvenīri ir darināti g.k. suitu vēsturiskajā teritorijā, kas mūsdienās aptver Alsungas novada Gudenieku un Basu un Ventspils novada Jūrkalnes pagastus. Suitu rijā apmeklētāji (iepriekš piesakot) var tikties ar etnogrāfisko ansambli „Suitu sievas” un to dalībnieci - Mariju Steimani jeb Ruču. Te piedāvā iepazīt mutvārdu tradīcijas, t.sk. – burdona meistarklases, iet suitu rotaļās un dejot suitu dejas.

Par latviskas amata prasmes daudzināšanu – kokamatniecība.

Namdara darbnīca piedāvā īpašas ekskursijas un pasākumus pieaugušajiem un bērniem, lai interaktīvā veidā iepazītu Latvijā augošos kokus un kopā ar meistariem izmēģinātu senos instrumentus un apgūtu senās spēles. Te var pielikt roku koka zāģēšanā ar veco divroci - zāģi, nomizot baļķi ar slīmestu, iemācīties dzīt tapu, salikt pirmo "vainagu" guļbūvei un pat "nosvinēt spāru svētkus". Ekskursijas noslēgumā var cienāties ar spēka tēju un ieturēt maltīti brīvā dabā vai romantiskajā Ugunskura namā. Iegādei koka suvenīri un pēc pasūtījuma gatavotas mēbeles.

Par latgalisko tradīciju un prasmju kopšanu

Biedrība „Jubra” aktīvi vāc un popularizē Latgales kultūras tradīcijas. Tas notiek „Ambeļu skreinē” – vēsturiskā koka ēkā, kas celta 20. gs. sākumā. No ēkas paveras skaistas ainavas uz Višķu ezeru. „Ambeļu skreinē” biedrība „Jubra” organizē un svin tradicionālos gadskārtu svētkus, izkopj un rāda amatu prasmes, rīko danču vakarus un dzer kāzas, kā arī taisa vakarēšanas ar dziedāšanu, zīlēšanu un citām izdarībām. Šeit cep maizi, sien sieru, rīko tematiskas izstādes. Pie mājas ierīkota brīvdabas pasākumu organizēšanas vieta ar ugunskuru.

Par Ances amatu prasmju daudzināšanu

„Paukerieši” Līgas Grīnbergas vadībā saimnieko Ances muižas kungu māju, kurā rāda, - kā ada zeķes, cimdus, šalles, džemperus, izšuj dīvāna spilvenus, sedziņas, galdautus, apglezno šalles, auž segas, dvieļus, grīdas celiņus, grāmatzīmes, tamborē rotaļlietas, darina pinumus un koka izstrādājumus, kā arī demonstrē sklandraušu gatavošanas procesu.

SAIMNIEKO: Helēna un Boļeslavs Mundas

Latgales lauku sētas “Mežmalas” saimnieki izveidojuši interesantu 19. un 20. gs. sadzīves lietu, darbarīku un iekārtu kolekciju, un piedāvā tūristiem pašiem izmēģināt roku skalu grozu pīšanā. Izgatavo arī pirts slotas, un iespējama skalu grozu un zāļu tēju iegāde.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālo amata prasmju daudzināšanu

Par lībiešu krasta kultūrvides saglabāšanu un daudzināšanu – lībiešu žogi

Unikāla un privāti veidota žogu kolekcija, kas atspoguļo ~ 20 Lībiešu krastam raksturīgos piekrastes žogu veidus. Saimnieks 3 gadu laikā būvējis žogus, pēc senām fotogrāfijām, pētot lībiešu krasta apbūves tradīcijas. Te apmeklētāji var arī piedalīties zivju (butes, arī vējzivis un brekši) kūpināšanā, degustēt produkciju un noklausīties stāstījumu par piekrastes zvejniecības tradīcijām. Teritorijā atrodas arī brīvdienu namiņš un kempinga laukums.

Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu.

Saimnieko: Mirdza un Ilgonis Čākuri

Viena no retajām vietām, kur darba kārtībā saglabājušās 19. gs. Latvijas mašīnfabrikā „Šūberts Rudzīts & b-dri” ražotā vilnas plucināmā un kāršamā iekārta, Vācijā ražota unikāla vērpšanas iekārta un graudu malšanas dzirnavas. Izsekojama  vilnas pārstrādes gaita uz 100 gadus senām iekārtām, darinot segas un spilvenus, kas pildīti ar aitas vilnas polsterējumu (roku darbs) un suvenīrus, ko var iegādāties. Saimnieki organizē latviešu gadskārtu svinības - Mārtiņdienu, Saulgriežus un agrākiem laikiem tik ierastās vakarēšanas ar ūdenskliņģeru cepšanu.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: kalēja amata prasmēm.

Amatnieks vēsturiskajā magazīnas noliktavā iekārtojis muzeju, kurā aplūkojami dažādi ar kalēja arodu saistīti priekšmeti, t.sk. apkalto pūra lāžu kolekcija. Daļu no tām Kaspars Auza atjaunojis un apgleznojis pats. Kalēja darbnīcā apskatāms ļoti plašs metāla izstrādājumu un sagatavju klāsts - lukturi, svečturi, eņģes, kamīna rīki, kāpņu margas, vārti u.c. Šeit notiek kalēja darba demonstrācija. Ekskursanti var izkalt naglu, bet jaunie pāri - laimes pakavu.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: augļkopības tradīciju kopšanu.

Saimnieki Egita un Sandis dalās pieredzē par Latvijas augļkopības ražošanas procesu, dārza darbiem, dzimtas vēsturi un ikdienas darbu Latvijas laukos. Saimniecība tapusi pagājušā gadsimta 80. – 90. gados – t.s. „Breša zemnieku” laikos. Saimniecības ēka un kūts būvēta ar pussļaupumiem galos, ņemot vērā Kurzemes arhitektūras tradīcijas. Saimnieki uzsākuši tradicionālo Latvijas ābeļu šķirņu brīvdabas kolekcijas veidošanu.

Par tradicionālo amata prasmi  - maizes cepšana.

Bērziņu mājās cep kviešu un rudzu maizi pēc senām dzimtas receptēm. Garšu un smaržu maizei piedod īpašā krāsns, kurai ir vairāk nekā 70 gadi, kā arī maizes cepšanas rīki, kas saglabāti no sendienām: abras, lize un abrkasis. Maizi iespējams pasūtīt, vai iepriekš piesakoties, izcept pašam savu kukulīti. Saimnieku stāstījums tiek papildināts ar informāciju par 1740. gadā celtajām Jūrkalnes dzirnavām, kas kādreiz spēlēja lielu lomu Jūrkalnes maizes cepšanas tradīcijās.

Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu

„Limbažu tīne” ir vilnas pārstrādes uzņēmums ar ļoti senām mājas tekstila dizaina tradīcijām, kura pirmsākumi ir meklējami tālajā 1914. gadā. Mūsdienās te ražo vilnas dziju, augstvērtīgus vilnas un linu audumus, segas, paklājus, galdautus, dvieļus, lakatus un citus tekstilizstrādājumus. „Limbažu tīne” ir viens no retajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs un pat plašākā mērogā, kur auž etnogrāfiskus audumus pēc autentiskiem Baltijas reģiona kultūrvēsturiskā mantojuma paraugiem. Uzņēmuma bibliotēkā ir apskatāmas mapes, kurās sakrāti dažādu novadu tautas tērpu audumu paraugi. Īpaši aktīvs darbs uzņēmumā notiek pirms Dziesmu svētkiem un citiem lieliem tautas pasākumiem.
 

Par aušanas prasmju daudzināšanu

Amatniece Līga Kuba Ozolkalna klētī ir uzstādījusi vairākas stelles, uz kurām ikviens var apgūt aušanas prasmes viņas pavadībā. Amatniece darina lina vai vilnas auduma drēbes un dažādus sadzīves priekšmetus no šiem materiāliem, kas glabājās pūra lādē. Apmeklētāji var vērot procesu, iegādāties šeit darinātos suvenīrus, bet īpaši interesenti – pasūtīt stelles.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Latvisko tradīciju kopšanu.

Ģimenes uzņēmums, kas izveidots 2006. gadā, no pašu izaudzētiem augļiem un ogām gatavo mājas saldējumu. Taisa gan klasiskos – plombīra, krējuma, jogurta saldējumus un sorbertus –, gan arī mūsdienu modernās virtuves „brīnumus” – brētliņu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu saldējumu ar tomātu mērci. Līdz šim pagatavotas 80 dažādas saldējumu receptes. Vienīgā vieta Latvijā, kur piedāvā piecus ēdienus – katru ar citu saldējuma piedevu.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par latvisku pārtikas amatniecību

Par maizes tradīciju daudzināšanu

SIA “Saldus Maiznieks”, kas dibināts 1992. g., ir ģimenes uzņēmums, kurā ik dienas saražo ap 2 tonnas rudzu maizes, kuru gatavo, plaucējot un dabīgo ieraugu. Uzņēmums piedāvā ekskursijas, kuru laikā apmeklētāji iejūtas maizes cepēju lomā. Ekskursijas vada Latvijas Amatniecības kameras maiznieka amata zellis Kristīne Kriņģele.

Par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu.

Viesus sagaida ar mūziku un “Dzimtenīti’’ dūšas uzlabošanai, kam seko brauciens ar zvejas laivām vai kuģi pa Rojas upi un jūru. Pēcāk tiek ieturēta maltīte ar ugunskurā vārītu zivju zupu, galda dziesmām un dejām. Zivju kūpināšanas vērošana un mielošanās, alus un bērzu sulas. Zvejnieku sievas stāsts par sklandraušiem (dižraušiem) un to gatavošanu, kā arī īss ievads zvejnieku aroda prasmēs.

Par latvisku tradīciju un amatu prasmju daudzināšanu.

Par latvisko darbarīku kolekcijas uzturēšanu.

Iecavas labajā krastā slejas atjaunotā dzirnavu ēka. Pagalmā un saimniecības ēkās ir izstādīta Latvijas laukiem raksturīgo darbarīku, lauksaimniecībā izmantojamo mašīnu, mehānismu un sadzīves priekšmetu kolekcija. Apskatāma smēde. Katru gadu, maija otrajā sestdienā, te organizē tematiskus pasākumus: „Pavasara darbi lauku sētā” un septembra pirmajā sestdienā „Pļaujas svētkus”.

Apmeklētāji var piedalīties speķa pīrādziņu un maizes kukulīšu gatavošanā, kurus izcep īstā lauku krāsnī, kā arī saimnieka pavadībā doties izzinošā ekskursijā.

Par latvisku sētu un arhitektūru.
Par latviskas amatu prasmes uzturēšanu – niedru jumta likšana.

Viens no diviem Latvijas zvejniekciemiem, kas līdz mūsdienām (cik tas iespējams) saglabājis autentisku elpu. Te atrodas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle “Vītolnieki” ar senu zvejnieku sētu. Šobrīd ciemā notiek aktīva mūslaiku ēku būvniecība, tādēļ tas ar katru dienu zaudē savu mazskartību.

Šeit apmeklētājs var aplūkot senus podnieka darbarīkus, Silajāņu vecmeistaru darinātus traukus, klausīties gida stāstījumā un noskatīties 20.gs. tapušus videoierakstus. Darbnīcā var vērot virpošanas paraugdemonstrējumu, dzirdēt meistara stāstījumu par keramikas izgatavošanas procesu, kā arī iegādāties tradicionālo Latgales keramiku. Jebkurš apmeklētājs var izmēģināt savu roku virpošanā un pašizgatavoto trauciņu saņemt vēlāk pa pastu apdedzinātu un krāsainu.

ZĪME PIEŠĶIRTA PAR: Par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu – Latgales podniecība

Par amatu prasmes – stikla pūšanas - tradīciju daudzināšanu

Stikla pūtējs Aleksandrs Logvins ir vienīgais šāda amata meistars ar 34 gadu ilgu pieredzi, kurš bez pārtraukuma ir darbojies, turpinot „Līvānu stikla” aizsāktās tradīcijas. Līvānu Mākslas un amatniecības centrā ir izveidota Latvijā vienīgā publiski pieejamā stikla pūšanas darbnīca, kur var aplūkot amatnieku darbībā. Centrā apskatāma uzņēmumam „Līvānu stikls” veltītā ekspozīcija.

Par speltas maizes daudzināšanu

Mīklas gatavošanas procesā saimnieks Agnis Elperis kā izejvielu izmanto plēkšņu kviešu jeb speltas graudus, kas ir viena no senākajām pasaules graudaugu kultūrām. Ceptuvē izmanto Latvijā bioloģiski audzētus graudus un dabīgo ieraugu. Šeit var iegādāties speltas pilngraudu, speltas saldo, miežu rupjmaizi u.c. maizes veidus. Apmeklētāji var iepazīst maizes cepšanas procesu un degustēt to.

Par latviskās maizes daudzināšanu

Maiznīcas pirmsākumi ir meklējami 1991. gadā, kad divi kurzemnieki – Normunds un Lāsma Bomji nolēma izveidot uzņēmumu, kurā iedzīvināt maiznieka Alberta Blumberga zināšanas. Tagad maiznīcā „Lielezers” strādā jau vairāk nekā 100 darbinieku, t.sk. 2 meistari un 7 zeļļi. Maiznieku roku apmīļotas top dažādu veidu rudzu, saldskābā un kviešu maize, kā arī dažādi konditorejas izstrādājumi. Salinātā rudzu rupjmaize, ko cep tieši uz klona un bez tumšā iesala, ir ieguvusi ES garantēto tradicionālo īpatnības sertifikātu.
 

Par latvisko amata prasmju daudzināšanu.

Biedrība „Saiva” Liepājas amatnieku namā saimnieko kopš 2011. gada. Biedrībā darbojas dažādu jomu vietējie amatnieki, kas, kopjot latviskās amatu tradīcijas, darina tautas tērpus, keramikas darbus, metāla un dzintara rotas, ādas izstrādājumus, gleznas un pašdarinātas lelles no dabiskiem materiāliem. Liepājas amatnieku namā katram amatniekam ir sava „celle”, kurā apmeklētāji var iet, skatīties, mācīties, iegūt padomu un iegādāties suvenīrus.

Par latgaliešu dzēriena “šmakovka” tradīcijas uzturēšanu

Vienā no Malnavas muižas vēsturiskajām ēkām aktīvais latgaļu puisis Jānis Kritvežs ir izveidojis Latgales šmakovkas dedzinātavu. Tajā var iepazīt šī dzēriena vēsturi sākot no muižu laikiem līdz pat mūsdienām, apskatot dažādas šmakovkas darināšanas iekārtas, - gan tādas, kas paredzētas mājas apstākļiem, gan arī ražošanai industriālos apmēros. Šmakovkas darināšanas procesā tiek izmantoti graudi, augļi, kā arī gatavoti dažādi uzlējumi. Jānis iepazīstina ar melno pirtiņu, kur kādreiz darināts iesals, kā arī izvadā ekskursijā pa Malnavas muižas parku.