Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” vēsture

„Lauku ceļotājs” ir vecākā un spēcīgākā lauku tūrisma organizācija Latvijā, dibināta 1993.gadā. Biedrības mērķis ir lauku tūrisma attīstība Latvijā kopējā lauku ekonomikas kontekstā, sadarbojoties ar lauksaimniecības, pašvaldību, dabas aizsardzības un citām nozarēm. „Lauku ceļotājs” pārstāv savu biedru intereses, iesaistās uzņēmējiem labvēlīgas politikas veidošanā, kalpo kā profesionālas informācijas forums un mārketinga platforma. „Lauku ceļotāja” biedri ir lauku tūrisma, lauksaimniecības, amatniecības uzņēmēji, pašvaldības, valsts iestāžu un organizāciju struktūrvienības visos Latvijas novados. 

Pagājušā gadsimta astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā sabrūk padomju impērija – sistēma, kurā nav privātīpašuma, uzņēmējdarbības un daudzu citu ekonomisku, sociālu un politisku kategoriju. Šajā laikā nav zemnieku saimniecību, jo cilvēki ārpus pilsētām strādā kolhozos. Kaut arī astoņdesmito gadu beigās jau ir parādījušies pirmie uzņēmējdarbības „iedīgļi” – kooperatīvi, liela daļa sabiedrības indivīdu vēl nav pielāgojusies nemitīgai ārējo apstākļu maiņai un nenoteiktības daudzās dzīves sfērās, kā arī pieraduši pie domas, ka viņi bez jebkādām iepriekšējām zināšanām un pieredzes ir „iemesti” kapitālisma sistēmā un brīvajā tirgū, kur tagad jākonkurē ar nu jau šajā ziņā pieredzes bagātām valstīm, kurām ir senas kapitālisma tradīcijas. Daudzi maina savu profesiju, nodarbošanos un dzīvesveidu. Daži tā arī „iestrēgst” un kļūst par ilgstošiem situācijas maiņas ķīlniekiem, mēģinot saglabāt iepriekšējo dzīves un domāšanas veidu. Tūrisma, tāpat kā jebkurā tautsaimniecības nozarē notiek globālas pārmaiņas – tiek veidoti tūrisma uzņēmumi, dibinātas tūrisma asociācijas, veidoti tūrisma informācijas centri, izstrādāta Tūrisma attīstības koncepcija, kā arī pamazām uzsāktas pirmās Latvijas tūrisma mārketinga aktivitātes.

Kopš lauku tūrisma asociācijas dibināšanas, to vada Asnāte Ziemele. Tālāk gadu griezumā atspoguļots „Lauku ceļotāja” ieguldījums lauku tūrisma attīstībā Latvijā, kā arī asociācijas izveides un darbības vēsture.

"Lauku ceļotāja" 20. jubilejas brošūru ir iespējams aplūkot šeit.

Video atspoguļotie dati un informācija apkopoti no 1991.gada līdz 2017. gadam.

Lauku ceļotāja" sagatavotie informācijas materiāli - ceļveži, kartes un cita veida informatīvie un izglītojošie materiāli, kuros "Lauku ceļotājs" ir bijis kā galvenais autors, partneris vai līdzautors, - atrodami šeit: https://www.celotajs.lv/lv/c/publ/list
 

1991. gads: Lauku tūrisma aizsākumi

Latvijas vēsturē pazīstams kā Barikāžu un Augusta puča laiks. Ne tikai laukos, bet arī pilsētās cilvēki cīnās par izdzīvošanu, mēģinot atrast tālākās darba un eksistences formas, jo iepriekš „pierastais” tautsaimniecības modelis ir sabrucis, bet jauns vēl nav radīts. Pamazām veidojas Latvijas valsts un pašvaldību pārvaldes sistēma. Lauku teritorijās, īpaši pie jūras un iekšējiem ūdeņiem cilvēki (apjoms gan nav zināms) izīrē istabas pilsētnieku ģimenēm, kas vasaru vēlas pavadīt laukos. Daļa no viņiem to ir praktizējuši arī padomju laikos, kad šāda rīcība (mūsdienu izpratnē – uzņēmējdarbība) nebija atļauta. Cilvēkiem, kas pusgadsimta garumā ir dzīvojuši „plānveida ekonomikā” nav viegli pielāgoties jaunajai situācijai, kas nemitīgi mainās un nav prognozējama pat īstermiņā.

1992. gadā A. Ziemele absolvē Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmiju un ar ģimeni pārceļas uz laukiem tagadējā Ķeguma novadā un izveido zemnieku saimniecību. 
 

1992. gads: Radikālo reformu laiks

1992. gads iezīmējas ar Krievijas karaspēku izvešanas sākumu no Latvijas. No valdības puses tiek veiktas radikālas saimnieciskās reformas un norit valsts uzņēmumu privatizācijas process. Sākas saimnieciskā krīze (deviņdesmito gadu vidū – smaga finanšu un banku krīze), kuras pārvarēšana ilgst turpmākos sešus gadus. 

1992. gadā traģiskā nāvē iet bojā A. Ziemeles tēvs un ģimene, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, zaudē galveno atbalstu un ienākumus. Ģimene ir spiesta domāt par citiem saimniekošanas veidiem. Pēc neatkarības atjaunošanas, Latvijai savu palīdzību sniedz citas valstis, kas izpaužas dažādos veidos, t.sk. – kā angļu valodas apmācību kursi, kurus organizē Miera korpuss (Peace corpus). A. Ziemele apmeklē angļu valodas kursus, kuru laikā iepazīstas ar Amerikas pieredzi lauku tūrisma jomā, kas ASV gadījumā izpaužas g.k. kā B&B piedāvājums.

1993. gads: Lauku ceļotājs oficiāli uzsāk darbību

1993. gada 5. martā par nacionālo valūtu kļūst Latvijas lats (1 EUR = 0,70 LS) un ekonomiskajā situācijā vērojama īslaicīga stabilizācija. Tiek apsekotas mītnes un sagatavots pirmais tūristu mītņu buklets. Dažas no bukletā pieminētajām darbojas joprojām. A. Ziemele iepazīstas ar lauku uzņēmēju Vilni Balto, kurš jau tajā laikā ir izveidojies SIA „Lauku ceļotājs”. Pēc abu iniciatīvas Zemkopības ministrijā (tautā saukts par „Skābbarības torni”) 1993. gada 18. Jūnijā tiek sasaukta lauku tūrisma kā sabiedriskas organizācijas (SO) dibināšanas sapulce. Zāle ir pārpildīta, daļa stāv kājās. Lai nodibinātu SO, ir nepieciešami 10 cilvēki. Starp tiem ir Asnāte Ziemele, Vilnis Baltais, Elita Orniņa, Inta Luse, Ēriks Pīlādzis u.c. Ne visi tajā laikā notic lauku tūrisma idejai. Tiek saņemti ap 300 saimnieku pieteikumi, kas vēlas nodarboties ar lauku tūrismu, apsekota tiek aptuveni 1/3. Pēc organizācijas dibināšanas seko pirmās rezervācijas. Tā laika datu bāze ir ar lineālu sagrafēta rūtiņu klade (0,27 rubļu vērtībā), kurā tiek piefiksēti klienti un naktsmītnes. Parādās nepieciešamība pēc kvalitātes sistēmas un mārketinga. Sākotnēji birojā ir viens darbinieks, pēc tam 1,5 un tad trīs.

1994. gads: Pirmā dalība izstādē "Balttour"

Šo var uzskatīt par pirmo „uzrāviena” gadu. „Lauku ceļotājs” pirmo reizi ar savu stendu piedalās starptautiskajā tūrisma izstādē „Balttour”, kas notiek Rīgā. Maksa par dalību izstādē un stendu ir attiecīgajām laikam nesamērīgi augsta, tādēļ tiek meklēti finanšu avoti. Viens no stenda un izstādes līdzdalības sponsoriem ir uzņēmējs Vilnis Baltais, kuru A. Ziemele sauc par Latvijas lauku tūrisma „krusttēvu”. Lai nosegtu kopējos izdevumus, stendā piedalās arī 7 Latvijas rajoni. Tajā pat gadā tiek meklēti ārvalstu kontakti, lai dotos pieredzes apmaiņā uz Somiju un Dāniju.

Pirmais katalogs!

1994. gadā pirmo reizi tiek sagatavots katalogs „Atpūta laukos”, kas tiek drukāts Somijā. Katalogs, kura izdošanu atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ir angļu valodā un tajā iekļautajām visām tūristu mītnēm ir vienāda cena – 20 $ par vienu gultasnakti. Salīdzinājumam, alga asociācijas darbiniekiem tolaik ir ~ 50 Ls (~70 EUR) mēnesī. Asociācijā kopumā ir ~ 20 biedru, kuri gada laikā apkalpo pirmos 100 klientus. Ceļazīmes darbinieki raksta ar roku. Asociācijas darbiniece izpilddirektore E. Orniņa ir apsekojusi un novērtējusi asociācijas biedru piedāvājumu un ceļa aprakstus uz mītnēm „atceras no galvas”. Visiem saimniekiem nav telefonu, tāpēc tiek sazvanīti kaimiņi, vai pagastmāja, no kurienes vietējais „ziņnesis” ar divriteni aizved informāciju par plānotajiem viesiem.

1995. gads: Pirmā asociācijas kopsapulce

Lai kopsavilktu pirmos rezultātus un spriestu par tālākajiem lauku tūrisma attīstības virzieniem, gada beigās tiek noorganizēta pirmā asociācijas kopsapulce. Tā notiek Baldones sanatorijā, kurai ir atslēgts siltums. Ir auksts, taču atbilstoši kopējai situācijai valstī, tas netiek uzskatīts par „force major”. Lai sasildītos, dalībnieki dejo. Kopsapulcē netiek pieņemti lēmumi, tajā notiek informācijas apmaiņa. Tā kā Latvijā daudzās jomās (t.sk. – uzņēmējdarbībā) trūkst reālās pieredzes, „Lauku ceļotājs” uzsāk aktīvu pieredzes apmaiņas braucienu organizēšanu uz citām Eiropas valstīm, kurās dodas Latvijas uzņēmēji, pašvaldību, izglītības darbinieku un NVO darbinieki. No viena sludinājuma „Lauku avīzē” uz pieredzes apmaiņas braucieniem piesakās 1 – 2 grupas un vidēji mēnesī noorganizētas tiek divas grupas. Lai dabūtu vīzas, „Lauku ceļotājs” darbinieki naktīs stāv rindā pie attiecīgās valsts vēstniecības. Iegūtā peļņa no šiem pieredzes apmaiņas braucieniem tiek ieguldīta asociācijas darbības nodrošināšanā un stiprināšanā. Attiecīgā gada situāciju raksturo arī tā laika pakalpojumu cenas. Kā piemēru var minēt viesnīcu „Roja”, kurā standarta numura cena – 18 Ls (25 EUR), administratora mēnešalga – 38 Ls (54 EUR), elektroenerģijas cena – 0,01 cents par kilovatu, nekustamā īpašuma nodoklis 35 Ls (49 EUR) gadā (2016. gadā – 800 EUR), bet kredīta procentu likme – 28 %.

1996. gads: Starptautisku sakaru veidošana

Aizvien tiek meklēta un apgūta jauna pieredze, tādēļ „Lauku ceļotājs” iestājas par biedru Eiropas Lauku tūrisma federācijā „EuroGites”. Iesaka Meyer Gresshof, Vācijas lauku tūrisma associācijas prezidente. Latvija šajā laikā Eiropas mērogā vēl ir maz pazīstama, tādēļ atsevišķu valstu attieksme dažādās starptautiskās organizācijās ir diezgan atturīga un nereti pat – aroganta. Par Latvijas iestāšanos „EuroGites” tiek lemts ilgstoši, taču gala lēmums ir pozitīvs. „EuroGites” kalpo kā laba platforma, lai apgūtu jaunu pieredzi, kas tālāk tiek adaptēta un izmantota Latvijā. Latvijā pieaug klientu interese par lauku tūrismu un rezervāciju skaits palielinās. Tā kā mobilie telefoni vēl nav kļuvuši par „ikdienas” lietojumpreci, asociācijas darbinieki rezervācijas pieprasījumus vakarā ņem līdzi uz mājām un saimniekus mēģina sazvanīt pa analogo telefonu. Pirmo reizi angļu valodā tiek iztulkoti „Lauku ceļotāja” statūti. „Lauku ceļotāja” katalogā ir 46 saimniecības un apkalpoti ap 2,5 tūkstoši klientu. Pieaug klientu prasības pēc produkta kvalitātes.

1997. gads: Zelta āmurs

Iezīmējas kā gads, kad kopā ar Islandes partneriem tiek uzsākts asociācijas vēsturē pirmais ES projekts Leonardo da Vinci programmā, kura mērķis ir izveidot lauku tūrisma uzņēmēju apmācību materiālus. Attīstoties tehnoloģijām, „Lauku ceļotājs” izveido interneta mājas lapu www.celotajs.lv, kas no reklāmas industrijas puses tiek izvirzīta labāko interneta mājas lapu nominācijā „Zelta āmurs”. Kaimiņos - Lietuvā tiek dibināta lauku tūrisma (Kaimo turizmas) asociācija, kurā sākotnēji ir 17 viensētas. Vēlākajos gados tā kļūst par daudzu kopēju projektu partneri. 1997. gadā A. Ziemele uzstājās starptautiskā konferencē, kas notiek Reikjavikā, pārstāvot trīs Baltijas valstu lauku tūrismu, referējot par lauku tūrisma situāciju un tālākajiem attīstības mērķiem. Šim brīdim ir simboliska nozīme, jo Islande bija pirmā valsts, kas atzina Baltijas valstu neatkarību „de jure”.

1998. gads: Pirmo projektu īstenošana

Tiek nodibināts SIA „L Ceļotājs” (100% pieder Asociācijai “Lauku ceļotājs”), jo apgrozījums par lauku māju rezervācijām „Lauku ceļotājam” kā sabiedriskai organizācijai pietuvojas likumā noteiktajai pieļautajai summai. Tiek īstenoti pirmie projekti. „Lauku ceļotāja” birojā ir ierīkots elektroniskais bankas norēķinu termināls. Saziņā ar klientiem un lauku tūrisma saimniekiem tiek izmantots epasts. Asociācijā ir ap 80 biedriem. Cena par nakšņošanu cilvēkam par nakti ar brokastīm svārstās no 5 – 15 Ls (7-21 EUR), par nedēļu no 60 – 130 Ls (85-184 EUR) Iezīmējās nepieciešamība apdrošināt lauku tūrisma pakalpojumus un īpašumus. VARAM izstrādātajā Lauku tūrisma attīstības mērķprogrammā ir iestrādāti lauku tūrisma attīstības mērķi. Subsīdijas saņēmuši 37 lauku tūrisma uzņēmēji par kopējo summu 80 500 Ls (114 541 EUR).

1999. gads: Zaļā Sertifikāta iniciatīva

1999. gads ir zīmīgs ar lielu notikumu, ka „Lauku ceļotāja” darbinieki ir uzrakstījuši un arī vinnējuši pirmo ES projektu PHARE programmā. Taču neuzticība no PHARE programmas ieviesējiem Latvijā pret NVO sektoru ir tik liela, ka projekta realizācija tiek deleģēta nevis projekta saņēmējam - „Lauku ceļotājam”, bet gan vienai no reklāmas aģentūrām - "DDB Latvija". Tā rezultātā, asociācijas rīcībā paliek tikai ~ ½ no piešķirtajiem līdzekļiem. Neskatoties uz to, minētā projekta ietvaros tiek attīstīta asociācijas informācijas – tehnoloģiskā bāze, t.sk. – online rezervēšanas sistēma, kas atvieglo ikdienas darbu un saziņu ar klientiem un saimniekiem. Projekta ietvaros tiek noslēgts līgums ar SIA „Bankserviss” par elektronisko maksājumu karšu apkalpošanu. Šajā gadā ar LVAF fonda atbalstu tiek uzsākta vēl viena iniciatīva – „Zaļais sertifikāts”, kas tiek piešķirta lauku tūrisma mītnēm, kas saimnieko videi draudzīgā veidā. „Zaļais sertifikāts” darbojas joprojām un ir viens no retajiem piemēriem tūrismā, kas bijis tik ilgtspējīgs gan laikā, gan telpā.

2000. gads: Lauku reģionu attīstība

Latvijas lauku tūrisma uzņēmējiem kļūst pieejama SAPARD programma (Special Action Programme for Agriculture and Rural Development), kas ir viens no pirmsiestāšanās ES fondiem. Līdz tam „Lauku ceļotājs” ir ieguldījis lielu lobija darbu, lai tas varētu īstenoties, norādot uz šīs programmas pozitīvo ietekmi lauku reģionu attīstībā. Līdz ar SAPARD līdzekļu apgūšanu sākas „izrāviens” tūrisma mītņu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanā, jo līdz tam bija pieejami tikai neliela apjoma subsīdiju projekti minētajam mērķim. Parādās tāds jēdziens kā „eiroremonts”. Daudzi uzņēmēji izmanto programmas līdzekļus, jo tai ir liela atbalsta intensitāte. Tā rezultātā būtiski uzlabojas iekštelpu kvalitāte. Tie, kas neizmanto šo iespēju, laika gaitā ir spiesti paši par saviem līdzekļiem paaugstināt infrastruktūras kvalitāti, kā arī domāt par citiem produktiem, lai palielinātu konkurētspēju. Ja līdz šim vairumā gadījumu lauku tūrisma vajadzībām tika pielāgotas jau esošas, uzceltās ēkas, tagad parādās jauna tendence – tūristiem tiek celtas atsevišķas brīvdienu un viesu mājas. 2000. gadā tiek izveidota Igaunijas lauku tūrisma asociācija „Eesti Maaturism”, kas vēlāk kļūst par daudzu kopēju projektu partneriem.

2001. gads: Klientu skaita pieaugums

Pirmo reizi tiek uzsākts ES LIFE programmas projekts (2001. – 2004., pirmais Latvijā!), kura ietvaros vides kvalitātes zīme „Zaļais sertifikāts” tiek pacelts valsts un vēlāk – arī Eiropas mērogā. Medijos pamazām parādās ziņu virsraksti, ka „SAPARD līdzekļi tiek izlietoti privātmāju būvniecībā”. Līdz šim skaidri zināms ir tikai viens šāds gadījums, taču mediju tiražētās ziņas „met ēnu” uz godīgajiem uzņēmējiem, diskreditējot kopējo fonda ideju, tādēļ šī iemesla dēļ SAPARD programma vēlāk tiek „nogriezta” un lauku tūrisma uzņēmējiem nav pieejama. Asociācijā ir 150 biedri, t.sk. – 21 jauns biedrs. Šajā gadā apkalpoto klientu skaits ir pieaudzis par 20 %. Tajā ir izveidota atsevišķa sadaļa „Profesionālā informācija”. Kā viens no svarīgiem notikumiem ir izcīnīts, ka lauku tūrisma saimniekiem būs pieejama lauksaimniecības subsīdiju programmas līdzekļi. Tiek izdota pirmā tūrisma karte „Latvija aktīvai atpūtai”.

2002. gads: Ir vērts redzēt!

Izdota pirmā tūrisma karte sērijā „Vērts redzēt” – „Karte ceļojumiem pa Latviju”, kas iezīmē veselu vēlākajos gados izdoto tematisko tūrisma karšu paaudzi. Arī šī gada statistika iepriecina. Asociācijā jau ir 210 biedri, t.sk. – 50 jauni biedri! Šajā gadā apkalpoto klientu skaits atkal ir pieaudzis par 20 %. Daudz tūristu ir no Vācijas. Ir piešķirti pirmie 34 „Zaļie sertifikāti”. Šajā jomā kopā ar Vides filmu stadiju tiek uzņemta videofilma par „Zaļo sertifikātu”, kas domāta kā mācību līdzeklis lauku tūrisma saimniekiem. Šim nolūkam tiek izvēlētas četras demonstrācijas saimniecības – „Zaķi”, „Smiltēni”, „Vējavas” un „Mūrnieki”. „Lauku ceļotājs” ar informatīvajiem materiāliem ir piedalījies vairākās starptautiskās izstādēs. Izstrādāti seši jauni mācību materiāli uzņēmējiem, t.sk. „Semināru uzņemšana un apkalpošana laukos”. Izdota karte „Vērts redzēt” un Baltijas ceļojumu karte kā pielikums ikgadējam tūristu mītņu katalogam.

2003. gads: Desmitgades svinības

Viens no galvenajiem pasākumiem ir „Lauku ceļotāja” desmitgades svinības, kas notiek „Valguma pasaulē”. Tajās piedalās VARAM ministrs Raimonds Vējonis. Desmit gadu laikā „Lauku ceļotājs” ir kļuvis par vienu no lielākajām un spēcīgākajām Baltijas valstu tūrisma asociācijām ar vairāk nekā 200 biedriem, bagātu projektu pieredzi un 11 darbiniekiem. Asociācija šajā laikā ir īstenojusi (gan kā vadošais, gan arī kā partneris) 87 projektus ar kopējo atbalsta summu 707 440 EUR. Jau kādu laiku ir attīstījusies doma par to, ka „Lauku tūrisms nav tikai gulta”, bet daudz kas vairāk, tādēļ pamazām dzimst ideja par „Lauku labumiem” – apmeklētājiem atvērtām lauku saimniecībām, kurās stāsta un rāda dzīvi lauku sētā un piedāvā pašu ražotos produktus. Vēlāk „Lauku labumu” zīmols tūrisma jomā iegūst plašu pielietojumu un daudzu rajonu (vēlāk – novadu) mājas lapās un izdevumos parādās sadaļa „Lauku labumi”. Izdota tūrisma karte „Apceļojiet Baltiju” un pirmais tūrisma ceļvedis sērijā „Lauku labumi” ar 62 saimniecībām. Sākam ceļot kopā! Saskaņā ar statistikas datiem, 2003. g. tūristi Latvijā pavadījuši ap 197 340 gultas naktis un vidējais naktsmītņu noslogojums bijis 13 %. Aprēķināts, ka tūristi lauku teritorijās atstājuši 1 800 000 Ls (~ 2 561 169 EUR)

2004. gads: Asociācijas organizētā starptautiskā konference

Latvija iestājas Eiropas Savienībā. Baltijas valstis šajā laikā kļūst par populāru tūrisma galamērķi, kā rezultātā Latvijā lauku tūrisma jomā ir vērojams 30 % pieaugums, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šajā gadā tiek pabeigti trīs liela mēroga ES projekti, kura rezultāti tiek prezentēti „Lauku ceļotāja” noorganizētā konferencē. Konferenci atklāj Pasaules Tūrisma organizācijas pārstāvis un tajā piedalās 120 pārstāvji no 30 dažādām valstīm. Konferences noslēgums notiek Igates pilī, kur ārvalstu kolēģiem tiek mācīti latviešu danči un dziesmas. Izdota tūrisma karte „Baltijas valstu karte” un otrais ceļvedis sērijā „Lauku labumi”, kā arī ceļvedis „Aktīvā atpūta”. 2004. gada nogalē asociācijas datu bāzē ir reģistrētas 294 lauku naktsmītnes ar 4051 gultas vietu. Vidēji vienā lauku naktsmītnē (brīvdienu, lauku un viesu mājā) ir nodarbināti 3 cilvēki, no kuriem 2 ir īpašnieku ģimenes locekļi. „Lauku ceļotāja” reģistrētajās naktsmītnēs klienti ir pavadījuši ~ 287 700 gultas naktis, kas ir par 31 % vairāk, nekā 2003. gadā. Tādejādi, vidējais naktsmītņu noslogojums ir bijis ap 19 %. Aktualizējas jautājums par to, ka mazas lauku mājas saimniekam, pasniedzot klientam brokastīs pankūkas, ir jāizpilda tādas pašas prasības, kā lielai viesnīcai.

2005. gads: Lauku tūrisms nav tikai gulta!

Gada sākumā tiek organizēta Lauku tūrisma konference, kurā diskutē par valsts lomu tūrisma produkta attīstībā un noieta veicināšanā. Laika posms no 2005. – 2008. g. iezīmējās kā ļoti labvēlīgs lauku tūrisma jomā, taču ar zināmām sekām vēlāk. Šos gadus Latvijas ekonomikā sauc par „treknajiem gadiem” un ekonomisko izaugsmi raksturo ar terminu „gāzi grīdā”. Cilvēki bezatbildīgi ņem kredītus, nereti veic nepārdomātus tēriņus, kā arī daļu naudas atvēlē izklaidei un atpūtai. Tāds pieprasījuma apjoms pēc lauku tūrisma pakalpojumiem, kāds bija „treknajos gados”, nav bijis līdz šim, gan arī pēc tam. Aktualizējas asociācijas darbinieku iezīmētais sauklis, ka „lauku tūrisms nav tikai gulta”, bet arī citi pakalpojumi, tādēļ „Lauku ceļotāja” darbinieki ar kājām, velosipēdu, laivu, slēpēm un automašīnu veido un testē maršrutus trijās Baltijas valstīs, sagatavojot to aprakstus, ceļvežus un tūrisma kartes. Sadarbībā ar Vides ministriju (VM) tiek izveidota jauna nominācija - Ekotūrisma saimniecība VM un Zemkopības ministriju organizētajā populārajā konkursā „Sējējs”, kurā var pretendēt „Zaļā sertifikāta” saimniecības. 2005. gadā tiek „palaista” jaunā „Lauku ceļotāja” interneta mājas lapa, kurā darbojas arī jaunā on-line rezervāciju sistēma. Izdota otrā tūrisma karte sērijā „Vērts redzēt”. Šajā gadā tiek nomainīts lapas www.celotajs.lv dizains un tā pieejama 4 valodās.

2006. gads: Nenogalināsim vecmāmiņas pankūkas!

Līdz ar ekonomisko un uzņēmējdarbības attīstību, pieaug valsts birokrātiskais aparāts, kas uzņēmējdarbības vidi apgrūtina ar dažādiem, nereti nepamatotiem administratīvajiem ierobežojumiem. Dažkārt normatīvo aktu interpretācija un administratīvo sodu pielietošana ir atkarīga tikai no konkrētā inspektora izpratnes un personīgās interpretācijas. Kā nesamērīgs arī jāmin fakts, ka lauku tūrisma saimniecībām, kas bieži ir ģimenes mēroga uzņēmumi, tiek piemērotas tādas administratīvās (piemēram, - pārtikas un veterinārās) prasības, kas ir spēkā lielāka mēroga uzņēmumiem - restorāniem vai viesnīcām. Turklāt, rodas sajūta, ka sistēma ir radīta tā, lai inspektori būtu ieinteresēti uzlikt sodus. Viena no lauku tūrisma uzņēmējām atceras, ka gada laikā viņu dažādu iestāžu inspektori apmeklējuši 48 reizes! Lielā pieprasījuma dēļ daudzi lauku tūrisma uzņēmēji pārtrauc klientu ēdināšanu, jo tas ir administratīvi sarežģīti, gan arī ekonomiski neizdevīgi. Šo iemeslu dēļ asociācija nāk klajā ar saukli „Nenogalināsim vecmāmiņas pankūkas”. „Lauku ceļotājs” uzsāk aktīvāku sadarbību ar atbildīgajām – Ekonomikas, Zemkopības, Finanšu un Vides ministrijām, lai mazinātu administratīvo slogu. Lauku tūrisma konferences laikā – 2006. g. 3. februārī tiek pieņemta rezolūcija, kurā LR Ministru prezidentam A. Kalvītim un vairākām ar nozari saistītajām ministrijām tiek izvirzītas un ar rezolūciju nosūtītas piecas prasības, kas saistītas ar atvieglojumiem uzņēmējdarbības, nodokļu, būvniecības, konkurences u.c. jomās. Sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Pārtikas Veterināro dienestu tiek izstrādātas lauku tūrisma uzņēmējiem pielāgotas un atvieglotas prasības saprotamu vadlīniju formā. Vadlīnijas ir spēkā arī šobrīd un regulāri tiek atjaunotas. Gada laikā izdots trešais ceļvedis sērijā „Lauku labumi” un ceļojumu karte „Dabas takas Latvijā”, kā arī divas rokasgrāmatas ūdenstūrisma uzņēmējiem un informācijas sniedzējiem.

2007. gads: Lauku ceļotāja izaugsme

Desmit gadus vēlāk, kopš „Lauku ceļotāja” mājas lapas izveides, lauku tūrisma saimnieki uz www.celotajs.lv lapas bāzes var veidot savas mājas lapas, kurās paši ātri un ērti var mainīt informāciju. Konkursa „Sējējs” nominācijā „Ekotūrisms” laureātu balvu iegūst zirgu sētas „Klajumi” saimniece Ilze Stabulniece, kas par iegūto naudas balvu 5000 Ls (7114 EUR) uzliek topošajam zirgu stallim jumtu. Izdots ceļvedis „Veloceļvedis pa aizsargājamām dabas teritorijām” un karte „Ceļojumi ar velosipēdu”. Izdevumu prezentācija notiek Vides ministrijā un to atklāj Vides ministrs R. Vējonis.

2008. gads: Lauku ceļotāja ekspedīcijas

Asociācija ir vinnējusi Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas granta projektu, kura mērķis ir veidot videi draudzīgu tūrisma produktu Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Projekta ietvaros top daudzas pozitīvas iniciatīvas – izstrādāti tūrisma plāni, vadlīnijas ilgtspējīga tūrisma attīstības NATURA 2000 teritorijās, tūrisma ceļveži un kartes kājniekiem, ūdenstūristiem, velotūristiem u.c. „Lauku ceļotāja” darbinieki nopērk laivu un apseko ap pussimtu Latvijas upju, izveidojot ūdenstūrisma ceļvedi, kura saturs un idejas tiek izmantotas citu Baltijas valstīs īstenoto projektu ūdenstūrisma kartēs un ceļvežos.

2009. gads: Sadarbība dabas aizsardzības nolūkos

Gads iezīmējas kā labas sadarbības uzsākšana starp tūrisma un dabas aizsardzības pārstāvjiem, kas LIFE programmas ietvaros kā projekts tiek īstenots Slīteres nacionālajā parkā. „Lauku ceļotājam” kā vidutājam izdodas panākt, ka pie viena sarunu galda sēžas uzņēmēji, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) darbinieki, pašvaldību cilvēki un citi, kuriem rūp Slīteres nacionālā parka tālākā attīstība. Šī projekta ietvaros tiek īstenotas daudzas iniciatīvas, kas darbojas arī jau labu laiku pēc projekta beigām, kā, piemēram, - „Slīteres ceļotāju dienas” (šo pieredzi vēlāk pārņem Ķemeru nacionālais parks), izstrādātās „Piekrastes apbūves vadlīnijas” un Latvijā viens no pirmajām veiksmīgajiem apmeklētāju elektroniskās uzskaites gadījumiem, kas tiek turpināts joprojām. Kā viens no projekta nozīmīgiem ieguvumiem ir arī „Lauku ceļotāja” izstrādātie aktīvā tūrisma maršruti, Latvijā un Baltijas valstīs pirmais „Latvijas nacionālo parku tūrisma ceļvedis” un „Baltijas nacionālo parku tūrisma ceļvedis”, aktīvo maršrutu marķēšanas vadlīnijas (pielikums DAP izstrādātajām vienotajam stilam ĪADT) u.c. Izdota ceļojumu karte „Skatu vietas Latvijā” un „Ceļvedis ūdenstūristam”.

2010. gads: Krīzes laika iespējas

Latvijā ir smaga ekonomiskā krīze. „Lauku ceļotājam” izdodas krīzi veiksmīgi pārvarēt, pateicoties vairākiem iepriekš uzrakstītiem nozīmīgiem projektiem („Agora”, „Interreg”, „Life”, „Leonardo” u.c. programmās). Lauku tūrisma uzņēmējiem iet ļoti grūti, jo daudzi no tiem ir iepriekš „paļāvušies” uz liela mēroga pasākumiem – t.s. „sporta spēlēm” u.c., ko pirmskrīzes laikā bieži organizēja valsts iestādes un lielie uzņēmumi, tērējot lielu naudu. Pieprasījums krīzes ietekmē lauku tūrisma jomā samazinās par aptuveni 70 %. Apmēram 1/5 no uzņēmējiem bankrotē, pārdod mājas (vai pārņem bankas), vai pārprofilējas uz citām nozarēm. Tajā pat laikā rodas inovatīvi risinājumi – „pārdodam kopā” u.c. Tie, kas pārdzīvo krīzi, uzlabo savu servisu (pirmskrīzes laikā varēja pārdot arī mazkvalitatīvus pakalpojumus), kā arī piedāvā pakalpojumus, kas pirmskrīzes laikā netika sniegti tā iemesla dēļ, ka tie likās mazperspektīvi un neizdevīgi (piemēram, - ēdināšana). Daudziem mainās attieksme pret klientu par labu viesmīlības virzienā. 2010. g. tiek iesākts vēl viens nozīmīgs darbs, kura rezultātā turpmākajos gados tiek panākti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka mājas apstākļos var ne tikai noteiktā kārtībā ražot alkoholiskos dzērienus, bet arī pārdot tos klientiem. Kopš šī brīža Latvijā sākas vīna ražotāju „bums”. Šajā gadā tiek izdoti: „Pārgājienu karte. Latvija”, „Tūrisma ceļvedis. Slīteres nacionālais parks”, „Velokarte. Latvija. Lietuva. Igaunija”, „Videi draudzīgi un ilgtspējīgi dabas vērošanas principi”, kā arī „Botāniskais ceļvedis. Sugu noteicējs”.

2011. gads: Starptautiskā Dabas tūrisma konference

„Lauku ceļotājs” noorganizē starptautisku Dabas tūrisma konferenci, kurā no 18 valstīm piedalās 258 ar dabas aizsardzību un tūrisma industriju saistīti praktiķi. Konferences gaitā notiek vērtīga informācijas apmaiņa, tiek dibināti kontakti. Lauku tūrisma jomā klientu kāpums ir par 30 % lielāks, nekā iepriekšējā gadā (nozīmīga izaugsme!) un liela nozīme šajā procesā ir Krievijas tūristiem. Izdota tūrisma karte „Dabas brīvdienas”, „Militārā mantojuma karte”, kā arī sagatavoti četri Tūrisma attīstības plāni: Abavas senlejai, Rāznas nacionālajam parkam, Dvietes palienei un Ziemeļvidzemes piekrastei. Pēc asociācijas iniciatīvas tiek sagatavots un izdots savā ziņā unikāls izdevums – „Piekrastes apbūves vadlīnijas”, kas domātas „Lībiešu krastā” dzīvojošie ar mērķi uzturēt lībisko mantojumu. 15. novembra kopsapulcē, kas notiek Medzābakos, aizgājusī tūrisma sezona tiek raksturota kā „piesardzīgs optimisms”. Asociācija uzsāk projektu par kultūras mantojuma vērtību izmantošanu lauku tūrismā un aicina ieinteresētos līdzdarboties. Tiek veidotas putnu, kukaiņu, sēņu vērošanas tūres.

2012. gads: Lauku tūrisma izaugsme

„Lauku ceļotāja” prezidenti A. Ziemeli ievēl Eiropas Lauku tūrisma „EuroGites” valdē un Eiropas Hartas komisijā, kas Eiropas nacionālajiem parkiem piešķir ilgtspējīga tūrisma sertifikātu. 2012. gadā tiek uzsākts lauku tūrisma mārketinga projekts, kura mērķis ir popularizēt Latvijas laukus dažādām mērķauditorijām – skolēniem, ģimenēm ar bērniem, individuāliem un grupu ceļotājiem. Izdots „Mežu ceļvedis”, kurā interesantā un vienkāršā valodā aprakstītas mežā sastopamās vērtības, t.sk. augu un dzīvnieku sugas, un biotopi, kā arī ar mežu saistītie tūrisma produkti un dabas takas. Kopumā 2012. gads novērtēts kā sekmīgs, jo pēckrīzes periodā tūristu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 10 %, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Latvijas laukos „atgriežas” Vācijas tūristi un kļūst aizvien populārāki Krievijas tūristu vidū.

2013. gads: Lauku ceļotājam - 20!

„Lauku ceļotājs” svin 20 pastāvēšanas gadus. Šajā gadā sadarbībā ar Kultūras ministriju un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju tiek iniciēta jauna iniciatīva – kultūras zīme „Latviskais mantojums”. Zīmi piešķir tiem uzņēmējiem, kuri uztur un apmeklētājiem eksponē latviskās tradīcijas, kas pārvērstas par tūrisma produktu. Zīmes piešķiršanas komisijā ir daudzi Latvijā pazīstami kultūras darbinieki. „Latviskais mantojums” turpina darboties un 2016. gadā zīmi saņēmušo uzņēmēju skaits bija 72. Sērijā „Vērts redzēt” izdota tūrisma karte „Kultūras mantojums. Latvija. Igaunija”.

2014. gads: Aizsākas "Atvērtās dienas laukos"

Gads iesākas ar „Lauku labumu” prezentāciju izstādē „Balttour 2014” un publisku diskusiju par apmeklētājiem atvērtajām saimniecībām Zemkopības ministrijā. Notiek aktīvs darbs pie Latvijas kulinārā ceļa izstrādes, kas izpaužas gan informatīvos semināros, gan krodziņu, kas piedāvā latvisku ēdienu, – apsekojumos. Tiek turpināts projekts „Mārketinga kampaņa lauku tūrisma popularizēšanai un lauku tūrisma produktu izveide visos Latvijas reģionos”, kura viena no aktivitātēm ir atvērtās dienas, kurās durvis apmeklētājiem ver 129 saimniecības. Ar mērķi atbalstīt vietējos ražotājus un to produkciju, atvērtās dienas tiek organizētas arī septembrī. Tiek pabeigti iepriekšējos gados uzsāktie projekti. Izdots ceturtais ceļvedis „Lauku labumi” un „Kulinārā karte. Latvija”, „Latviskā mantojuma karte” un trīs tematiski izdevumi par Latviešu virtuvi, gadskārtu organizēšanu, latvisko arhitektūru, interjeru un ainavu.

2015. gads: Zaļā saimniekošana

Gada sākumā „Lauku ceļotājs” kopā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) aicina neuzlikt slogu mājražotāju un lauku tūrisma saimniecībām. Sekojot līdzi tehnoloģiju attīstībai, www.celotajs.lv lapa pielāgota lietojumam mobilajos telefonos. 13. - 14. jūnijā „Lauku ceļotājs” sadarbībā ar 97 lauku saimniecībām atkal „atver Latvijas laukus”. Tā ir akcija, kas mudina pilsētniekus doties uz laukiem un baudīt gan materiālos, gan nemateriālos labumus, ko tie sniedz. Atpūtas kompleksā „Turbas” tiek noorganizēta konference par Zaļu saimniekošanu, kurā tiek runāts par jaunākajām tehnoloģijām dažādās jomās. Interesenti var testēt elektroriteņus. Rudenī sadarbībā ar Zemnieku saeimu tiek organizēta „Lauku diena”, kurā apmeklētājiem durvis ver 50 lauku saimniecības. Tūrisma apritē izdodas iesaistīt arī dažas liela mēroga ražojošas saimniecības. Apmeklētāji var pasēdēt pie stūres kombainam, kuru vada GPS un citas mūsdienīgas tehnoloģijas. Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis kļūst par „Zaļā sertifikāta” patronu un Mežotnes pilī pasniedz to 14 saimniecībām. Kā novitāte ir projekts, kura ietvaros „Lauku ceļotājs” ir izstrādājis jaunu piedāvājumu Latvijas un ārzemju senioriem – „Sudraba soma” (Silver Suitcase), kas apvieno senioriem draudzīgas tūrisma vietas. Šī gada izdevumi: „Velokarte. Latvija. Lietuva. Igaunija”, brošūra „Zaļās brīvdienas”, „Labsajūtas tūrisms Latvijas laukos”, „Latviskā mantojuma karte”, „Ceļojumi. Latvija” un „Pārgājienu karte. Latvija”.

2016. gads: Likumdevēji izslēdz gaismu Latvijas laukos

Gads iezīmējas ar neoptimistisku tendenci, jo pirmo reizi pēc ekonomiskās krīzes, ir piedzīvots kritums – vidēji ienākumi lauku tūrisma nozarē samazinājušies par 10 – 15 %, kaut arī apkalpoto klientu daudzums nav ievērojami mazinājies. Iemesli ir nodokļu pieaugums, izejmateriālu sadārdzināšanās, elektrības cenu un darbu algu paaugstināšana u.c. „Lauku ceļotāja” valde pēc situācijas analīzes izsūta atbildīgajām ministrijām u.c. iesaistītajām institūcijām atklātu vēstuli „Likumdevēji izslēdz gaismu Latvijas laukos”. Diemžēl saņemtās atbildes situāciju nerisina. Asociācija deleģē pārstāvi, kas aktīvi aizstāv mazos uzņēmējus Saeimas Sociālo un darba lietu komitejas izveidotajā darba grupā par plānoto VSAOI iemaksu likmi. Gada otrā pusē tiek izdots jauns ceļvedis „Gardā siera ceļš”, asociācija darbojas projektā „Baltijas jūras kulinārais ceļš”. Norit aktīvs darbs pie Latvijas Valstiskuma ceļu popularizēšanas. Kultūras zīmes „Latviskais mantojums” saņēmušo skaits pieaudzis līdz 72 uzņēmējiem. Pēc ilgāka laika tiek pārstrādāts „Zaļā sertifikāta” nolikums, sekojot līdzi izmaiņām tehnoloģijās. Gada nogalē tiek uzņemta Azerbaidžānas uzņēmēju delegācija, kas tiek izvadāta nedēļu ilgā tūrē pa Latvijas saimniecībām. VARAM ministrs Kaspars Gerhards apbalvo programmas LIFE 5 labākos projektus un to īstenotājus, starp kuriem viens ir „Lauku ceļotāja” 2000. g. īstenotais „Zaļā sertifikāta” projekts kā valstiski nozīmīgākais.

2017. gads: Ir jāiet Jūrtakā!

Gads lielā mērā paiet „Jūrtakas” zīmē. „Jūrtaka” ir līdz šim nebijis aktīvā tūrisma produkts, kuru Eiropas finansēta starptautiska projekta ietvaros iniciē „Lauku ceļotājs” un kopā ar sadarbības partneriem – Kurzemes plānošanas reģionu, Vidzemes tūrisma asociāciju, piekrastes pašvaldībām un igauņu partneriem, izveidojot 1200 km garu pārgājienu maršrutu gar Latvijas un Igaunijas piekrasti no Nidas līdz Tallinai. Maršruta izpētes procesā to visā garumā ar kājām noiet Juris Smaļinskis. Par „Jūrtaku” tiek sagatavota detalizēta informācija, kas ir pieejama ikvienam interesentam. Projekts gūst plašu mediju atsaucību, bet nākamajā – 2018. g. „Lauku ceļotājs” tiek uzņemts Eiropas kājāmgājēju (European ramblers) asociācijā. Izmantojot Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas ideju, tiek izveidoti septiņi Latvijas Valstiskuma ceļu maršruti, kas reprezentē Latvijas valsts izveidi. Tiek sagatavota tūrisma brošūra Japānas tūrisma mēķtirgiem, kas kļūst par sava veida bestselleru. Tiek uzsākti arī vairāki citi Eiropas projekti – „Lauksaimniecības tradīciju mantojums agrotūrismā Latvijā un Lietuvā”, „Tradicionālo augļu, dārzeņu un dekoratīvo šķirņu atjaunošana. Vēsturisko dārzu tūrisms” un „Livonijas kulinārais ceļš. Tūrisma produkta, kas balstīts uz Livonijas kulināro mantojumu, radīšana un virzīšana tirgū.

2018. gads: Simtgades vērtības

Tā kā šis ir simtgades gads, tiek sagatavota tūrisma karte „Ceļošana Latvijā 100+ gados”, kurā ir iezīmētas populārākās Latvijas vēsturiskās tūrisma vietas, kā arī aprakstīti daži interesantākie fakti par ceļošanu Latvijā kopš ledāja atkāpšanās. Iepriekš tiek veikta arī izpēte par šo tēmu, iesaistot novadu entuziastus un TIC. Tiek apsekoti vēsturiskie dārzi, pārtikas ražotāji (izveidots to tīkls), kas piedalās Livonijas projektā. Kultūras zīmes „Latviskais mantojums” vietu skaits gada beigās jau ir pārsniedzis simtnieku. Tiek izdota Latvijas valstiskuma ceļu karte nu sadarbībā ar Latvijas Autoceļu direkciju, valstiskuma ceļi tiek reklamēti starppilsētu autobusos un vilcienos. Ja gada sākumā tiek uzrakstīti tūrisma ceļveži par suitu kultūrtelpu un Lībiešu krastu, tad gada nogalē tiek saņemta ziņa, ka visu kopēji ieguldītais darbs ar lībiešiem un to pārstāvošām organizācijām ir vainagojies ar panākumiem – no šodienas Lībiešu kultūrtelpa atrodama Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma sarakstā. Jādarbojas tālāk, lai lībiešu mantojumam tiktu piešķirts arī UNESCO statuss. Latvijas simtgade un gada nogale iezīmējas Lauku ceļotāja cīņā pret pašvaldību negodīgu konkurenci tūrisma uzņēmējdarbībā – šādu piemēru ir daudz un no dažādiem Latvijas novadiem. Pašvaldības, izkonkurējot vietējos uzņēmējus, ceļ un uztur viesnīcas, piedāvā telpu īri, aktīvā tūrisma un sporta inventāra īri, piedāvā citus viesmīlības pakalpojumus un uztur tūrisma objektus (muižas, pilis), kā arī organizē bezmaksas pasākumus, kurus patiesībā nevar atļauties ne organizēt, ne arī uzturēt. Tajā pašā laikā dzirdam gadījumus, kad netiek nodrošinātas pašvaldībās dzīvojošo – vietējo iedzīvotāju sociālās un citas pamatvajadzības un cilvēki dodas prom no valsts. Šis gads iezīmējās arī ar līdz šim neparasti garu un siltu „vasaru”, kas sākās maijā un beidzās teju oktobra beigās.

2019. gads: Mežtakas piedzīvojumos dodoties

Gada sākumā tiek izdots garas distances pārgājienu maršruta “Jūrtaka” tūrisma ceļvedis, vēsturiskā mantojuma agrotūrisma rokasgrāmata, kulinārā ceļa “Livonijas garša” karte, kā arī četri tūrisma ceļveži – pa Lībiešu krastu, Suitu novadu, Kihnu salu un Setu zemi Igaunijā. Notiek aktīvs darbs pie jaunu tūrisma produktu izstrādes un mārketinga tūristiem no Japānas. No 4.-6. maijam tiek organizētas tradicionālās “Atvērtās dienas laukos” un šajā gadā pirmo reizi piedalās arī lietuviešu uzņēmēji. Abās valstīs akcijā kopumā piedalās 194 saimniecības (126 Latvijā un 68 Lietuvā). 1. un 2. jūnijā sadarbībā ar lībiešu un suitu NVO tiek noorganizētas pirmās “Māju kafejnīcu dienas”, kuru laikā māju saimnieki piedāvā savus īpašos ēdienus un demonstrē amatu prasmes. Kopā ar sadarbības partneriem tiek dabā tiek nomarķēta “Jūrtaka”. Sadarbībā ar “Autotransporta direkciju” tiek noorganizēta akcija “Sasniedz Jūrtaku ar sabiedrisko transportu”. Ideja par garas distanču pārgājienu maršrutu izveidi Baltijas valstīs tiek turpināta un “Lauku ceļotājs” iniciē un kopā ar sadarbības partneriem Latvijā un Igaunijā uzsāk jauna maršruta – “Mežtakas” izstrādi. Vasarā notiek maršruta apsekojums ar kājām vairāk kā 1100 km garumā un Mežtaku pirmo reizi visā garumā noiet J. Smaļinskis. Bet 13. – 14. septembrī notiek svinīga Jūrtakas atklāšana (atklāj Eiropas kājāmgājēju asociācija ERA un piešķir Jūrtakai E9 garās distances piekrastes takas E-numerāciju) un publisks gājiens no Lepaninas Igaunijā līdz Ainažiem, kurā piedalās vairāk nekā 200 gājēju. Šajā gadā aprit 20 gadi kopš “Zaļā serfifikāta” izveides un 6. novembrī Rīgas pilī notiek šīs Vides kvalitātes zīmes saimniecību salidojums, kuru laipni uzņem LR prezidents Raimonds Vējonis, Zaļā sertifikāta patrons. Rudenī tiek uzsākti vēl divi jauni kulinārā tūrisma projekti – “Rudzu ceļš” un “Sidra ceļš”.

2020. gads: Ārkārtas situācija nav šķērslis!

2020. gads pasaules vēsturē paliks kā vīrusa Covid 19  pandēmijas sākuma gads, kad tūrisma, t.sk. ēdināšanas un viesmīlības nozares piedzīvo līdz šim nepieredzētu situāciju līdz ar ārkārtas stāvokļa pasludināšanu Latvijā un citās Eiropas un pasaules valstīs. “Covid 19” izraisītās sekas pilnībā tiks izvērtētas tikai nākotnē, taču darbs pie iesāktiem projektiem turpinās. Par “ierastu” praksi kļūst semināri un darba tikšanās on – line režīmā “Zoom” u.c. interneta platformās. Turpinās darbs pie “Sidra” un “Rudzu” ceļa, tiek attīstīta “Mežtaka”, interneta vidē atklājot “Mežtakas” mājas lapu. Tā kā ārkārtas situācijas ierobežojumi veseliem cilvēkiem Latvijā neliedz iespēju ceļot pašiem savā valstī, “Mežtakas” un “Jūrtakas” maršruti lieti noder! Tiek sagatavota jauna “Zaļā sertifikāta” rokasgrāmata, kulinārā tūrisma produkta rokasgrāmata “Flavours of Livonia” un rokasgrāmata “Kā veidot videi draudzīgus Lauku tūrisma pakalpojumus mazajos uzņēmumos”. Tiek izveidots lauku tūrisma mītņu saraksts, kas uzņem tos cilvēkus, kam nepieciešams palikt karantīnā vai pašizolēties. Vasaras mēnešos Latvijā epidemioloģiskā ziņā ir salīdzinoši “mierīga” situācija. Lietuvā vasaras otrajā pusē iekštelpās atkal ir jāvalkā maskas. Vasaras laiks sakrīt arī ar topošās Mežtakas un Jūrtakas apsekojumu un izpēti Lietuvā. Pēdējais apsekojums Lietuvā notiek septembra sākumā, kad Latvijas valdība jau diskutē par robežu slēgšanas iespējām. Sākot ar septembri, līdz pat decembrim Latvijā strauji pieaug ar “Covid 19” saslimušo skaits. Šajā gadā tiek uzsākts un īstenots Militārā mantojuma projekts, kura mērķis ir izveidot un attīstīt kopīgu Latvijas un Igaunijas militārā mantojuma tūrisma produktu. “Lauku ceļotājs” iniciē zīmi “Gājējam draudzīgs”, ko piešķir uzņēmējiem, kas savus pakalpojumus piedāvā gājējiem un “iejūtās to ādā”. “Lauku ceļotājs” piedalās projektā “Ilgtspējīga tūrisma modelis Centrālāzijā: spēju palielināšana, izpratnes veidošana, tehnoloģiju ieviešana”, kura viens no mērķiem ir veicināt ilgtspējīgu tūrisma attīstību trīs Centrālāzijas valstīs. Šis darbs tāpat kā citi kopš rudens notiek attālināti. Latvijas Investīciju attīstības aģentūras organizētajā konkursā “Mežtaka” dabū 1. vietu nominācijā “Jaunais tūrisma produkts 2020”.

2021. gads: Kad neko vairs nevar paredzēt nākotnē ...

2021. gads turpinās ar mājsēdi, taču atšķirībā no Lietuvas iedzīvotājiem, kuri drīkst pārvietoties tikai vienas pašvaldības robežās, Latvijā var brīvi ceļot. Līdz pat marta sākumam ir skaista un īsta ziema, tādēļ atjaunojam distanču slēpošanas trašu sarakstu, kurā ir vairāk nekā 80 trases. Turpinās darbs pie Mežtakas Dienvidu daļas izstrādes, lai pirms tūrisma sezonas informācija jau būtu pieejama mājas lapā. Top militārā mantojuma karte, brošūra, notiek darbs pie Zaļā sertifikāta materiālu un lekciju izstrādes uzņēmējam. "Hikers friendly" zīme šī gada martā jau ir piešķirta 107 uzņēmumiem. Martā "Mežtaka" un "Jūrtaka" tiek iekļauta desmit labāko jauno garās distances pārgājienu maršrutos pasaulē no "Lonely planet", publikācijas parādās citos ārvalstu medijos - franču, beļģu, ukraiņu, krievu un citās valodās. Par spīti ierobežojumiem un nemitīgi mainīgajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem un neskaidro nākotni - kas mūs sagaida vasarā, jau kopš pavasara aktīvi strādājam, lai arī šogad īstenotu "Atvērtās dienas laukos" un "Mājas kafejnīcu dienas". Vasaru jūnijā atklājam ar "Atvērtajām dienām laukos", kurās piedalās rekordliels uzņēmēju skaits - 245 un jau jūlijā visā Latvijā sākās "Mājas kafejnīcu dienas", ko organizējam kopā ar LIAA un pirmo reizi tās notiek visā Latvijā - katru nedēļas nogali no jūlija līdz pat oktobrim, 32 dažādos reģionos un kafejnīcās pārtop 448 sētas un mājas visā Latvijā. Apmeklētāju atsaucība ir krietni lielāka kā bijām gaidījuši un cerējuši, un ir skaidrs - "Mājas kafejnīcu dienas" visā Latvijā ir uz palikšanu ar vairāk kā 500 kafejnīcu gandrīz 50 galamērķos! Taču pandēmija ievieš savas korekcijas gan attiecībā uz ierobežojumiem ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, gan pārvietošanos pa pasauli, tādēļ sadarbība ar Japānu notiek attālināti. Lai veicinātu videi draudzīgu tūrismu un Zaļā sertifikāta aktivitātes, izveidojam filmu “Zaļās brīvdienas Latvijā”. Projekta “Sidra ceļš” kā viens no rezultātiem ir pasākums, kad pirmo reizi Latvijas sidra dari piedalās konkursā “Latvijas gada vīns”. 4. septembrī notiek Mežtakas Ziemeļu daļas atklāšanas pasākums Ziemeļigaunijā, Lahemā parkā, bet gada nogalē kopā ar Lietuvas partneriem tiek izdoti Mežtakas un Jūrtakas Dienvidu daļu tūrisma ceļveži.

2022. gads: Kovids “paliek ēnā”, jo Krievija uzsāk karu pret Ukrainu! Īstenojam militārā mantojuma projektu

Turpinās darbs pie Jūrtakas (E9) un Mežtakas (E11) Kurzemes un Lietuvas daļas (Dienvidu daļa), tādēļ 23. aprīlī Mežtakas posmā no Kandavas līdz Sabilei organizējam publisku iepazīšanās gājienu, kur piedalās vairāki simti apmeklētāju. Mežtakas Dienvidu daļas atklāšanas gājiens notiek 22. maijā posmā no Snēpeles līdz Kuldīgai. Kaut arī projekts atrodas finiša taisnē, Mežtaka tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava – to varēs pilnveidot un pielāgot dažādām mērķauditorijām arī nākotnē. Izdodam abu taku Dienvidu daļu tūrisma ceļvežus, kas ir ļoti pieprasīti. Militārā mantojuma projekta ietvaros aicinām skolēnus un arī visus pārējos mācīties Latvijas militāro vēsturi. Pavasarī kopā ar uzņēmējiem un projekta partneriem dodamies pieredzes apmaiņas braucienā uz Ziemeļpoliju. Izdodam karti un Militārā mantojuma tūrisma ceļvedi, kurā iekļauti 173 objekti ar aprakstiem Latvijā un Igaunijā. Tiem ir liela piekrišana starptautiskajā Valgas militārās vēstures festivālā, kurā piedalāmies ar stendu. Militārā mantojuma projekta rezultāti ir guvuši plašu rezonansi un šis mantojuma veids kā tūrisma produkts kļūst aizvien populārāks. Projekta noslēguma pasākums notiek Okupācijas muzejā. Top “Rudzu grauda recepšu” grāmata. 4. jūnijā notiek Atvērtās Dienas Laukos. Dalību akcijā ir pieteikuši 230 lauku tūrisma uzņēmēji, bet no jūlija līdz septembrim viesus gaida Mājas kafejnīcas. Šogad Māju kafejnīcas pulcē rekordlielu apmeklētāju skaitu – kopumā tajās ir viesojušies ap 60 650 klientu. 31. jūlijā Lauku ceļotājs piedalās Maizes dienā un Sidra svētkos, kas notiek Āraišu dzirnavās. Par Latvijas ābolu “Sidra” ceļu izveidojam video. Video top arī par piecām “Zaļā sertifikāta” saimniecībām. Septembrī norisinās Eiropas kājāgājēju asociācijas (ERA) 53. ikgadējā konference, kur piedalāmies. ERA ir dibināta 1969. gadā un apvieno 33 Eiropas valstis. Arī abas mūsu gartakas – Jūrtaka un Mežtaka tagad iekļaujas garo Eiropas pārgājienu maršruta tīklā. Attīstām “Gājējiem draudzīgs” uzņēmumu zīmes ideju. Līdz gada beigām šo zīmi jau ir saņēmuši 253 uzņēmēji.

Beidzot varam turpināt reklamēt Āzijas tirgū GoRural produktus - šoreiz ne tikai Japānā, bet arī Singapūrā un Taizemē. Visiem patīk, tikai pārdot grūti, jo nav precīzi definējami. Bet tieši tapēc tik sirsnīgi un krāsaini tūrisma produkti tie ir.

2023. gads: Šī neparedzamā pasaule, kas mainās acu priekšā … Uzsākam Dabas tūrista ētikas kodeksa izstrādi

Esam atguvušies no kovida, bet Krievijas uzsāktais karš Ukrainā turpinās visu gadu! Vēl joprojām ir ārvalstu tūristi, kas baidās apmeklēt Baltijas valstis un jautā par drošību. Gada sākumā uzsākam darbu pie Latvijas Dabas tūrista ētikas kodeksa izstrādes, iesaistot piekrastes pašvaldības, tūrisma ekspertus un vides NVO. Šāda mēroga un apjoma dokuments Latvijā top pirmo reizi. Tā izstrādē izdodas iesaistīt visas piekrastes pašvaldības un vairāk kā 50 nozaru ekspertus. Paralēli tiek izstrādāti politikas priekšlikumi ilgtspējīgam tūrismam Latvijas piekrastē. Rezultāts ir publiski pieejams divās valodās. Sociālajos tīklos komunicējam par interesantām dabas norisēm, dzīvotnēm un sugām piekrastē. Daudzi ārvalstu tūristi mums jautā par Mežtaku un Jūrtaku – abu maršrutu popularitāte ir liela un šogad abus maršrutus slavenais tūrisma ceļvedis "Lonely planet" nosauc kā vienus no labākajiem pasaulē ilgtspējības kategorijā. Strādājam ar uzņēmējiem, kas piedāvā vai plāno piedāvāt savu dabas tūrisma produktu Apvienotās Karalistes tirgum. Šī projekta ietvaros jau esam paspējuši notestēt dažus dabas un aktīvā tūrisma produktus Igaunijā, piemēram, braucienu ar jūras kajakiem pa Ziemeļigaunijas salām. Ir atjaunināti “Zaļā sertifikāta” kritēriji un turpinās darbs ar “Zaļā sertifikāta” uzņēmumiem. Ir uzņemti saimnieku pieredzes un ekspertu padomu videosižeti un 31 uzņēmums iegūst "Zaļo sertifikātu". Veiksmīgi norit kārtējās Mājas kafejnīcu dienas. Noslēdzas MOST projekts ar partneriem no Uzbekistānas, Kazahstānas, Tadžikistānas, kurā Latvija un Grieķija nodot savu zaļās saimniekošanas pieredzi. Septembrī izstādes “Riga Food” ietvaros notiek starptautisks sidra konkurss “Nordic International Cider Awards”, kurā esam galvenie organizatori. Sidra konkurss uz Latviju atved 80 sidra gurū un pierāda izcilo Latvijas sidra dzēriena kvalitāti. Šogad svinam “Lauku ceļotāja” trīsdesmit gadu jubileju, atzīmējot to ar vikingu kuģa un velobraucienu. Novembra sākumā organizējam starptautisku darbsemināru ""Mežtakas" un "Jūrtakas" pieejamības uzlabošana un pārgājieni", kura ietvaros arī organizējam divus pārgājienus pa "Jūrtaku". Mūsu viens no tuvāko gadu mērķiem ir Jūrtakā un Mežtakā izveidot posmus un vietas, kas ir pielāgoti cilvēkiem ar funkcionāliem ierobežojumiem.

Apkopoja: Juris Smaļinskis