Atpūta laukos
Nr 50211
Ceļojums ar auto Autobusu braucieni Ceļojums ar sabiedrisko transportu
Ceļojums ar auto Ceļo pats Latvija

Māras ceļš

Kontaktinformācija

Saistītie objekti

Foto Nosaukums Apraksts
N/A

Viens no Latvijas Kultūras fonda kopas ‘’Pūdnīku skūla’’ dalībniekiem, kas pielieto senās un gadsimtos pārbaudītās Latgales podniecības metodes. Piedāvā darbnīcas apskati, dalību cepļa atvēršanā, iespēju darboties pašiem un keramikas darbu pasūtīšanu un iegādi.

N/A

Malnavas muižas šmakovkas dedzinātava (1827. g.) apmeklētājus uzņem no 2016. gada. Viesiem tiek piedāvāta ekskursija, degustācijas un uzkodas. Pieejama arī muižas, parka un Hitlera bunkuru apskate, tūrisma informācija par apskates objektiem Latgalē.

N/A

Mazstāvu koka dzīvojamo ēku apbūve ir tapusi 19. gs. Te apskatāmi Latgalei raksturīgie noslēgtie pagalmi, verandas, koka apdare un dekori. Pilsētas koka apbūve ievērojami cieta 1866. un 1938. g. ugunsgrēkos. Par Ludzas vēsturisko centru var uzskatīt Tirgus laukuma vietu, bet Ludzas pilskalnu - par galveno dominanti, kuram apkārt veidojies pilsētas ielu tīkls. Ludzas pilskalnā slejas Ludzas pilsdrupas. 14. gs. beigās te atradās seno latgaļu koka pils, kuras vietā Livonijas ordenis uzcēla Latgales varenāko mūra pili. 1654. g. to izposta Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēks. Ludzas TIC gidi piedāvā ekskursijas.

N/A

Apskatāma plaša seno mūzikas instrumentu kolekcija. Apmeklētājiem piedāvā noklausīties stāstus par instrumentu vēsturi un izgatavošanas procesu. Viesi var iesaistīties muzicēšanā, kā arī pasūtīt un iegādāties pašdarinātus instrumentus. Iepriekš piesakot, var noklausīties Igauņu ģimenes kapelas koncertprogrammu.

N/A

Atrodas Preiļu dienvidrietumu daļā, Talsu ielā 21. Muzeja ekspozīcija veltīta keramiķa P. Čerņavska (1923. – 1997.) darbiem, kas izceļas ar savām gaišajām, dzeltenīgajām un spilgtajām glazūrām. Muzeja apmeklētāji var piedalīties māla izstrādājuma tapšanas (t.sk. cepļa izņemšana) procesā un iegādāties suvenīrus.

N/A

Darbnīcā var iegādāties keramikas izstrādājumus, vērot podnieku darbībā, kā arī piedalīties māla apstrādes procesā. Aicina uz cepļa atvēršanu.

N/A

Mākoņkalnā atradusies 13. gs. celtā praktiski neieņemamā Livonijas ordeņa Volkenbergas pils - viens no pirmajiem Latgales nocietinājumiem, no kuras līdz mūsdienām saglabājušies tikai pils mūra  fragmenti. Arhitekts Pēteris Blūms uzskata, ka šajā vietā bijis īpašs mūra tips t.s. vairogmūris. Teikas vēstī, ka pēc Volkenbergas pilskunga un viņa sievas nāves plašie pilsnovada īpašumi esot sadalīti viņu trim meitām - Rozei, Lūcijai un Marijai. Katra no māsām uz mantotās zemes uzcēlusi jaunu pili: Roze - Rēzekni, Lūcija - Ludzu, bet Marija - Viļaku. Mākoņkalna pakājē atklāta piemiņas plāksne, kas vēsta par Latvijas pirmās brīvvalsts prezidenta Kārļa Ulmaņa Latgales apmeklējumu 1938. gadā.

N/A

Māla darbus apdedzina melnā (svēpētajā) tehnikā un strādā ar Latgalē rakto mālu. Darbu tapšanas procesā neizmanto industriālās iekārtas, cepli kurina ar malku. Demonstrē trauku tapšanu uz kājminamās podnieka ripas un stāsta par apdedzināšanas procesu. Apmeklētāji var darboties ar mālu un iegādāties darbus.

N/A

Piemineklis „Krusta nesējs” celts sakarā ar baznīcas Jubilejas gadu, kas 1825. gadā tika izsludināts Romā un gadu vēlāk visā pasaulē – Svētais Gads. Uz augsta, piramīdai līdzīga, postamenta novietots Kristus tēls, kas nes krustu. Postamentu 1828. gadā uzcēla Livonijas kanoniķis, Rēzeknes dekāns un rakstnieks Jāzeps Kirkillo. 1918. gadā piemineklis atjaunots un uzstādīta statuja ar krustu. Vēlreiz atjaunots 1990. gadā.

N/A

Atrodas Preiļu dienviddaļā. Padomju laikā pilī izvietoja dažāda tipa iestādes, līdz 1978. g. izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā cieta ēkas augšējā daļa. Līdz pat šodienai pils nav atjaunota un apskatāma no ārpuses. To ieskauj viens no izcilākajiem Latvijas ainavu parkiem (19. gs. vidus). Muižas kompleksu ir vērts izstaigāt Irēnas Kjarkužas pavadībā, kas ekskursijas laikā stāsta interesantas teikas un dzied latgaļu valodā!

N/A

Latgales vēstniecība GORS atrodas Latgales sirdī – Rēzeknē. Tā ir vieta, kur vienkopus rada un vēsta Latgales stāstu. Te satek kultūras mantojums un senas vērtības, tradīcijas un jaunrade, valoda un notikumi, nozīmīgākās pasaules tendences, māksla, kultūra, dejas un dziesmas. Kultūras centrs, koncertzāles, kino, dzīves vieta māksliniekiem, izstāžu vieta mākslai, restorāns dzīves baudīšanai, vieta eksperimentiem ar visām maņām. 

N/A

Atrodas vecpilsētas centrā, Latgales ielas un Baznīcas ielas krustojumā. Dievnamu cēla laikā no 1843.–1845. g. krievu klasicisma stilā. Nesen atjaunoti tā griestu un sienu gleznojumi. Tornī atrodas 1667 kg smags zvans. Iepriekš piesakoties, baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses.

N/A

Cirma ezera rietumu krastā slejas 1830. g. no laukakmeņiem būvētā baznīca. Tā ir slavena ar Jaunavas Marijas gleznu, kam piedēvē brīnumdarītājas spējas. Šī iemesla dēļ dievnams ir populārs svētceļnieku galamērķis.

N/A

Viens no populārākajiem Latgales tūrisma objektiem. No lielpaugura plakanās virsotnes (247 m vjl, ap 60 m virs tuvākā apkārtnes) paveras viena no skaistākajām Latgales ainavām un redzams 2 km attālais Rāznas ezers. Mākoņkalnā atradās 13. gs. celtā un praktiski neieņemamā Livonijas ordeņa Volkenbergas pils, - viens no pirmajiem Latgales nocietinājumiem, no kuras līdz mūsdienām saglabājušies tikai pils mūra fragmenti. Mākoņkalna pakājē atklāta piemiņas plāksne, kas vēsta par Latvijas pirmās brīvvalsts prezidenta Kārļa Ulmaņa Latgales apmeklējumu 1938. gadā.

N/A

Atrodas nelielā apdzīvotā vietā – Vasiļovā - Daugavpils–Rēzeknes (A13) ceļa malā. Šajā vietā kādreiz atradās Vasiļovas pusmuiža, kuras nomnieks bija Raiņa tēvs – Krišjānis Pliekšāns.

N/A

Tāšu meistars Jurijs Ivanovs ar lielu centību un degsmi  pēc seniem paraugiem cenšas atjaunot labākās Zilupes novada tāšu apstrādes tradīcijas. Top novadam raksturīgi autentiski tāšu trauki ķiploku, putraimu, saldumu, sāls uzglabāšanai, paliktnīši kafijas krūzei vai pannai. Īsts meistarstiķis ir darbarīku rokturu izgatavošana. Darbnīcā varēsiet izgatavot tāšu glezniņu, tāšu tauri, uzrakstīt īpašu vēstuli kādam ļoti mīļam cilvēkam.

N/A

Iespaidīgais un monumentālais dievnams celts no šķeltiem laukakmeņiem laikā no 1908. – 1925. g. Tjūdoru neogotikas stilā (Liepājas arhitekta Standmaņa projekts) iepriekšējās – 1621. gadā no ozola baļķiem celtās baznīcas vietā. No baznīcas torņa paveras plašs skats uz Višķu apkaimē esošajiem ezeriem.

N/A

Atrodas Feimaņu dienviddaļā. Dievnams celts laikā no 1756. – 1760. gadam. Feimaņi bija muižnieku Korfu dzimtas īpašums. Baznīca mainīja savu konfesiju atbilstoši Korfu ticības maiņai, pārejot no luterāņu uz katoļu konfesiju. Vērts pieminēt, ka Feimaņu katoļu baznīca starp dievnamiem Rēzeknes novadā izceļas ar vislielāko valsts nozīmes mākslas pieminekļu daudzumu. Starp tiem jāmin biktssols, baznīcēnu soli, ērģeļu prospekts, sudraba kausi un piecpadsmit triju altāru kokgriezumi no 18.gs. Pie baznīcas ieejas vārtiem slejas zvanu tornis ar četriem zvaniem. Klusajā nedēļā zvanu vietā baznīcā lieto t.s. „klabatas”, kas ir ap 2 m gari un 1 m augsti priekšmeti, kas atgādina senlaicīgus veļas ruļļus. Feimaņos atrodas viena no Latvijas trim karogu darbnīcām, kurā darbojas Baltijā modernākās iekārtas. Šajā vietā gan idejiski, gan fiziski „dzima” Latgales karogs.

N/A

Latgalisko tradīciju un prasmju māja “Ambeļu skreine” ir latgalisko vērtību glabātāja un popularizētāja. Interesentiem tiek piedāvātas interaktīvas aktivitātes latgaliešu kultūras garā, dažādas meistarklases.  “Ambeļu skreinē”  tiek svinēti gadskārtu svētki un  izkoptas dažādas amatu prasmes.  Te notiek danču vakari, dziedāšana, zīlēšana, tiek cepta maizīte, siets siers un tiek  veidotas tautas lietišķās mākslas izstādes.  No mājas paveras brīnišķīgs skats uz Višķu ezeru un Latgales krāšņajām dabas ainavām. 

N/A

Laikā no 1883. - 1891. g. bijušo Šadursku dzimtas muižu rentēja Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns. Jaunais dzejnieks Rainis šeit pavadījis jaunības gadus, kas atspoguļojas dzejnieka “Jaunu dienu zemē”. Jasmuižā ir tulkota A. Puškina drāma “Boriss Godunovs”. Godinot dzejnieka devumu, 1964. g. muižas pārvaldnieka mājā ir izveidota ekspozīcija “Raiņa ģimnāzijas un studiju gadi”. Atjaunotajā muižas govju kūtī apskatāmi Latgales podnieku darbi. Šī objekta apskati der apvienot ar Dzejas dienu vai cepļa atvēršanas (jūnijā un augustā) pasākumiem.

N/A

Lūznavas muižas apbūve sākusies 1905. – 1911.g. romantiskajā jūgendstilā. Lūznavas muižas īpašnieks bija Krievijas inženieru korpusa ģenerālis, profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, pēc tautības polis, Staņislavs Kerbedzs (1810.-1899.), kurš pēc profesijas bija dzelzceļu inženieris. S.Kerbedzs bija pirmais Krievijas inženieris, kurš izstrādāja tiltu arhitektoniskā risinājuma principus, pēc kuriem vadījās 19. gs. otrajā pusē. Viņa vadībā cēla Blagoveščenskas tiltu pāri Ņevai Sanktpēterburgā. S.Kerbedza meita Jevgenija bija pazīstama kā mākslas mīļotāja, kura no Itālijas vedusi dažādus mākslas priekšmetus. Tādejādi Lūznavas muiža vasarās kļuva par iecienītu mākslinieku atpūtas vietu. Te viesojies slavenais lietuviešu gleznotājs un komponists M.K.Čurļonis. Mūsdienās Lūznavas muižu ieskauj 23,7 ha liels ainavu parks ar 7 dīķu sistēmu. Netālu no muižas –  parkā atrodas Madonnas skulptūra. Īstais skulptūras autors īsti nav zināms, viena no versijām, ka skulptūra ir gatava atvesta no Itālijas un uzstādīta, otra versija, ka skulptūras autore varēja būt poļu tēlniece Jūlija Stabrovska, kura vasarās ir ciemojusies Lūznavas muižā. 20.gs. 50.gados skulptūra tika nogāzta no pjedestāla un iegrūsta dīķī. 1991.gadā tika uzstādīta un iesvētīta jaunā skulptūra. Muiža un parks ir apskatāma gan individuāli, gan gida pavadībā.

N/A

Apskatāmi un iegādājami > 40 Latgales amatnieku darbi. Te piedāvā senlatgaļu tērpā ģērbta gida stāstījumu Suprādku istabā par seno baltu cilšu dzīvi, amatniecības rašanos un attīstības vēsturi, senajiem ētikas un darba likumiem, tradīcijām, arī arodu demonstrējumus un seno amatu iemaņu apgūšanu. Grupas var ieturēt pusdienas ar latgaļu ēdienu, maizes un dzērienu gatavošanas prasmju skolu Latgaļu kukņā. LAC ir piešķirta Latviskā mantojuma kultūras zīme.

Latviešu virtuve: Pelēkie zirņi ar škvarkām, asuškas krējuma mērcē, Latgales barankas un šmakovka.

Īpašais ēdiens: Vucena (jēra) pauti un kāposta zupa ar jēra gaļu.

N/A

Saimniecības devīze ir: „Šeit top īsts Latgales alus!” Apmeklētāji var piedalīties alus darināšanas procesā, klausīties stāstījumu par tradīcijām un degustēt jau gatavu produktu. Uzkodās saimnieks piedāvā lauku labumus latgaļu gaumē.

N/A

Meklējams Mazā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krastā. Muzeja brīvdabas nodaļā iepazīstama zemnieka dzīvojamā māja (dūmistaba), dzīvojamā ēka, vējdzirnavas, rija un Latgales keramiķa Polikarpa Vilcāna darbnīca. Tā teritorijā tiek organizēti ar amatniecību un dažādiem kultūras notikumiem saistīti pasākumi. Vieta, kas Latgales kultūras izziņas nolūkā, ir noteikti jāapmeklē. Blakus muzejam atrodas plosta piestātne izbraucieniem pa Mazo Ludzas ezeru (pēc iepriekšēja pieteikuma) un atpūtas vieta.

N/A

Izceļas kā iespaidīga reljefa forma (15 m) Rēzeknes upes labajā krastā. 9. - 12. gs. šeit atradās seno latgaļu pils, kuras vietā 1285. g. Livonijas ordenis uzsāka divstāvu mūra pils celtniecību. Līdz mūsdienām pilskalnā saglabājušās nelielas pils drupas. Pie pilskalna atrodas Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs - „Zeimuļs” un TIC.

N/A

Meklējama uz dienvidiem no Ludzas pilskalna, vietā, kur paveras skaists skats un Lielo Ludzas ezeru. Pirmā katoļu baznīca Ludzas Baznīckalnā bija celta 1687. g., taču tā nodega ugunsgrēkā. 1738. g. uzcēla jaunu koka baznīcu baroka stilā, ko krāšņā interjera dēļ dēvēja par Latvijas skaistāko koka dievnamu. Tā nodega 1938. g. lielajā pilsētas ugunsgrēkā. Tagad redzamās celtniecību uzsāka 1939. g., bet pilnībā pabeidza un atjaunoja tikai deviņdesmito gadu sākumā.

N/A

Apmeklētāji var izsekot maizes ceļu no grauda līdz kukulītim, kuru katrs var veidot pats. Piedāvā maizes degustāciju (un zāļu tējas) ar teatralizētu uzvedumu kristībām, kāzām, dzīves jubilejām u.c. Muzejā var iegādāties svaigi ceptu maizi un vietējo amatnieku darbus.

Latviešu virtuve: Ezera zivju zupa, kļockas un krapavnīki.

Īpašais ēdiens: Kaltētu sēņu zupa.

N/A

Silajāņu podniecības tradīciju uzturētājs. Darbnīcā top glazētie un neglazētie izstrādājumi – trauki, svečturi u.c. Apmeklētājiem atraktīvā veidā pastāstīs par podnieka darbu, ļaus pamīcīt mālus un darboties ar virpu. Izveidota ekspozīcijas zāle ar gadu laikā tapušajiem darbu paraugiem. Izstrādājumu pasūtīšana un iegāde.

N/A
No Ludzas pilskalna paveras viens no interesantākajiem Latgales skatiem uz vecāko Latvijas pilsētu un tās vēsturisko centru, Lielo un Mazo Ludzas ezeru, Livonijas ordeņa pilsdrupām, Baznīckalnu, dievnamiem. Novadpētniecības muzeju, Amatnieku centru u.c. objektiem.
N/A

Latgales augstienes Rāznavas pauguraines augstākā un Latvijā trešā augstākā virsotne (289,3 m v.j.l.). Lielpaugura relatīvais augstums ir 86 m! Skatu torņa platforma ir šobrīd augstākais Latvijas punkts (323 m.v.j.l.), kas sasniedzams ar paša kājām! Liepu kalna apkārtne ir labiekārtota.

N/A

Biedrības “Pudniku skūla” dibinātājs un vadītājs, kas ar domubiedriem pielieto senās keramikas metodes un paņēmienus, apdedzinot traukus bedres tipa ceplī svēpējuma tehnikā. Apmeklētāji var apskatīt cepli, piedalīties tā atvēršanā, darboties ar mālu un iegādāties gatavos izstrādājumus.

N/A

Izgatavo zirga aizjūga piederumus, siksnas, jostas, ādas maisiņus u.c. Piedāvā ekskursiju ar ekspozīcijas zāles apskati, iepazīšanos ar ādas veidiem, rokas iemēģināšanu un darbu iegādi. Saimniece dalās pieredzē par latgalisko dzīvesveidu.

N/A

Augstākā vieta Daugavpils dienviddaļā 18. Novembra ielas apkaimē, kur salīdzinoši nelielā teritorijā, ~ 0,3 km rādiusā atrodas četru konfesiju dievnami – Daugavpils Pirmais vecticībnieku lūgšanas nams (1908. – 1928.), Daugavpils Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle (1905.), Daugavpils Dievmātes katoļu baznīca (1905.) un Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrāle (1893.).

N/A

Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta. Tās pirmsākumi meklējami 1699. g., kad dominikāņu ordenis nodibina klosteri, bet gadu vēlāk uzceļ pirmo koka baznīcu. 1768. - 1800. g. top mūsdienās redzamā Sv. Dominika mūra baznīca un klostera ēkas. Baroka stilā celtais dievnams izceļas ar diviem 60 m augstiem torņiem. Kancele, ērģeļu prospekts, ērģeles, biktssols un soli ir darināti 18. gs., sānu altāri - 19. gs. sākumā. Centrālajā altārī atrodas glezna “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte” (17. gs.), kam piedēvētas dziednieciskas īpašības, tādēļ to atklāj tikai nozīmīgāko pasākumu laikā. Pirms Romas pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Latvijā (1993. g.) tika veikti lieli kompleksa pārbūves un restaurācijas darbi. 15. augustā Aglonā ierodas svētceļnieki, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu. 0,1 km no bazilikas atrodas Aglonas Svētavots.

N/A

Atrodas Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejas vidū. Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” ir piemiņas zīme vēsturiskā novada atbrīvošanai un Latvijas vienotībai. Bronzas pieminekli atklāja 1939. g. (tēlnieks K. Jansons, L. Tomašicka ideja). 1940. g. novembrī padomju vara centās to iznīcināt, bet pieminekli atjaunoja 1943. g. augustā. 1950. g. jūnijā sekoja otrais pieminekļa iznīcināšanas mēģinājums, kas bija veiksmīgs. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tautā saukto “Latgales Māru” trešo reizi uzstādīja 1992. g. 13. augustā (pēc saglabātajiem metiem veidojis K. Jansona dēls - A. Jansons). „Latgales Māra” ir uzskatāma par vienu no labākajiem Latvijas monumentālās tēlniecības paraugiem. Māras tēls tautas mitoloģijā tiek personificēts ar zemes auglību un dzīvības sargātājas ideju, bet krusts ir kristīgās ticības simbols.

N/A

Atrodas Ciblas centrā. Eversmuižas centrālā dominante ir 1680. klasicisma stilā celtā kungu māja (vēlākos laikos – pārbūvēta), kalpu māja, vārtu ēka un saimniecības ēkas, kas ir sliktā stāvoklī. Muižas parku ieskauj mūra žogs. Kopš 17. gadsimta muiža gandrīz divu gadsimtu garumā piederēja poļu muižnieku fon Karņicku dzimtai. Vēlāk muiža nonāk dažādu īpašnieku rokās. Mūsdienās kungu mājā izvietots Ciblas internāts, iekārtots Ciblas novadpētniecības muzejs, kur piedāvā ekskursijas. Ilžas upītes krastos izveidota Eversmuižas kultūrvēsturiskā taka.

N/A

"Latgales sirds", kur 9. - 12. gs. pacēlās nocietināta latgaļu pils. 1285. g. Livonijas ordenis latgaļu pils vietā uzsāka mūra pils celtniecību. Pēc Livonijas sabrukuma (Rēzekne Polijas sastāvā) pilsēta nīkuļoja. Ekonomiskā dzīve Rēzeknē atjaunojās 18. gs. otrajā pusē. Pēc Pēterburgas-Varšavas šosejas (1836. g.) un dzelzceļa (1861. g.) izbūves Rēzekne kļuva par Pēterburgas atpūtnieku galamērķi. 2. pasaules kara laikā pilsētas apbūve būtiski cieta. Mūsdienās pilsēta ir nozīmīgs Latgales reģiona ekonomiskais un kultūras centrs.

N/A

Berķeneles pusmuiža ir Valsts nozīmes vēstures piemineklis un pazīstama kā ievērojamā latviešu literāta un sabiedriskā darbinieka Raiņa (1865 – 1929) bērnības zeme. 1995. gadā māja restaurēta un kopš 1996.gada tā darbojas kā Raiņa māja Berķenelē. Bērnības iespaidi attēloti dzejoļu krājumā „Dagdas piecas skiču burtnīcas”. Mūsdienās Raiņa mājā piedāvā ekskursijas, radošās darbnīcas, izstādes, apmeklētāji var pārģērbties tā laika saimnieku un kalpu tērpos u.c. Ap māju ir liels augļu dārzs, un programma "Ābolu ceļš". Īpaši gaidīti ir bērni un jaunieši. No mājas paveras brīnišķīgs skats uz Sēlijas ainavu.

N/A

Atrodas Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 102. Muzeja ekspozīcija ir izvietota ēkā, kur līdz 2. pasaules karam darbojās Latgales centrālais muzejs. Te iepazīstama Rēzeknes vēsture septiņu gadsimtu garumā, kā arī liela Latgales novadam raksturīgā keramikas un tēlotājmākslas kolekcija. Ekspozīcijā „Māla un uguns pārvērtību radīts brīnums” var iepazīties ar keramikas rašanās un attīstības vēsturi. Savukārt podnieku sētās un darbnīcās var vērot māla izstrādājumu tapšanas (tiek pielietotas senās podniecības tradīcijas) procesu. Pie muzeja uzstādīts piemineklis izcilajam Latgales dzejniekam Antonam Kūkojam (1940 – 2007).

N/A

Atrodas pilsētas centrā, Raiņa ielā 4. Dievnams celts (1932. – 1938. g.) vecās koka baznīcas vietā neogotikas stilā (J. Cīruļa projekts). Jāpiemin, ka līdz pat 1994. g. ēkā bija izvietojies kinofilmu iznomāšanas punkts. Tagad baznīcā apskatāma izstāde „No pamatiem līdz torņa smailei, senie Latgales būvamati fotoattēlos”, kur 108 fotoattēlos ir dokumentēts baznīcas celtniecības process. Interesenti var uzkāpt zvanu tornī un apskatīt Rēzekni no 37 m augstuma.

N/A

Atrodams Daugavas krastā, Daugavpils rietumdaļā. Tas ir Ziemeļeiropā vienīgais gandrīz bez izmaiņām saglabājies 19. gs. pirmās puses cietoksnis. Tā būvi uzsāka 1810. g. Īsi pēc tam tas cieta 1812. g. karā un 1829. g. plūdos. Cietoksnis bija stratēģiski nozīmīga vieta, t.sk. cīņā pret Napoleona armiju. To iesvētīja 1833. g., bet celtniecību pabeidza turpat pusgadsimtu vēlāk - 1878. g. Daugavpils cietoksnis ir sadalīts kvartālos, kura centrālajā daļā atrodas Parādes laukums. 1897. g. cietoksnim zaudējot stratēģisko nozīmi, tajā ierīko noliktavu. Pirms 1. pasaules kara Daugavpils garnizonā dienējis ģenerālis Jānis Balodis, pulkvedis Frīdrihs Briedis u.c. Latvijas armijas virsnieki. Godinot 1812. g. kara simtgadi, 1912. g. cietokšņa parkā atklāja pieminekli. Padomju laikā te bija dislocētas armijas daļas, kā arī izvietota Augstākā tehniskā aviācijas skola. Pat šodien cietoksnis ir "pilsēta pilsētā''. Tajā atrodas dzīvojamais rajons, kura ēkas ir diezgan nolaistas. Kā ārpusē, tā arī cietokšņa iekšpusē redzami daudzi ar militāro tēmu saistīti elementi. Šobrīd notiek fundamentāli cietokšņa ēku, ūdensvada un ielu rekonstrukcijas darbi. Cietokšņa kazemātos un nocietinājumos ziemo viena no lielākajām Latvijas sikspārņu kolonijām. Sikspārņus ziemas miega laikā ir aizliegts traucēt.
Mūsdienās piedzīvojis vērienīgu restaurāciju. Cietoksnī iekārtots Marka Rotko mākslas centrs.

N/A

Maiznīca "Dzīles" atrodas 0,3 km dienvidos no Malnavas muižas pils. Saimniece gatavo sātīgus latgaliešu ēdienus, piedāvā lauku labumus. Viesiem rāda, kā gatavo tortes un cep pīrāgus. Dzīļu maize ir Kārsavas atpazīstamības simbols. Organizē brančus – vēlās brīvdienu brokastis.

Latviešu virtuve: Latgaliešu speķis, grūbu putra ar piedevām, pildīts kartupelis ar speķi un sīpoliem, dārzeņu sautējums ar gaļu, ogu maize, tēja ar medu.

Īpašais ēdiens: Pašceptā „Dzīļu maize”, kuras mīklā iejauc klijas, rozīnes, dzērveņu ievārījumu un linsēklas.

N/A

Atraktīvais amatnieks ir viens no "Pūdnīku skūlas" podniekiem, kas izmanto senču uzkrātās zināšanas. Darbnīcā "Malny Wylky" var redzēt tradicionālo darbu tapšanas procesu no virpošanas ar kājminamo virpu līdz to apdedzināšanas bedres tipa malkas ceplī svēpējuma tehnikā. Darbu apskate un iegāde. Vēsma Ušpele savukārt glezno eļļas tehnikā un parādīs savus darbus.

N/A

Atrodas pilsētas dienviddaļā, Siņicina ielā 4. Dievnams celts 1895. g., bet pārbūvēts 1906. g. Tā tornī atrodas trīs no sudraba un vara lieti zvani (restaurēti), no kuriem viens ir nominēts par Baltijas valstīs lielāko (4832 kg smags, zvana mēle sver 200 kg). Blakus atrodas muzejs, kas iepazīstina ar vecticībnieku kultūrvidi un baznīcas dzīvi.

N/A

Unikāls industriālā mantojuma objekts – vienīgā atvērtā munīciju ražojošā rūpnīca Baltijas valstīs, kuras teritorijā atrodas Eiropas vecākais skrošu liešanas tornis, kuru līdz pat mūsdienām izmanto minētajam mērķim. Tūristu grupas, iepriekš piesakoties, gida pavadībā var apskatīt ražotni, skrošu liešanas torni un muzeju. Šobrīd Skrošu rūpnīcā ražo 9 veida lodes gludstobra ieročiem, kā arī lodes pneimatiskajiem ieročiem. Produkciju eksportē uz kaimiņvalstīm, Vāciju u.c.

N/A

Mantotā dzimtas saimniecībā (dzīvojamā koka ēka ar dekoratīvām apmalēm un logu slēģiem) saimnieki no pašu audzētu govju piena gatavo sieru pēc vecām un mūsdienu receptēm. Apmeklētāji var degustēt sieru, pienu, rūgušpienu, paniņas un citus piena produktus, vērot to tapšanas procesu, kā arī līdzdarboties. Mājdzīvnieku apskate.

N/A
Latvijas jaunākais nacionālais parks (2007. g.) atrodas „Zilajā ezeru zemē” – Latgales novadā. Parka viens no izveides mērķiem ir Latvijas ūdeņiem bagātākā – Rāznas ezera, salām bagātākā – Ežezera un citu ūdeņu, Latgales augstienei raksturīgās pauguraiņu ainavas un kultūrvides saglabāšana. Šobrīd viens no populārākajiem nacionālā parka objektiem ir Mākoņkalns ar skaisto skatu uz Rāznas ezeru. Jaunizveidotajā parkā šobrīd tikai tiek plānota un veidota ar tūrismu saistīto labiekārtojumu – taku, maršrutu u.c. izveide, tādēļ būtu vēlams apmeklēt g.k. šobrīd jau labiekārtotos objektus.
N/A

"Untumos" uztur un atjauno zirgu ganāmpulku, kā arī iegādājas zirgus, kuri atbilst vēsturiski veidotās Latvijas zirgu šķirnes prasībām. Te var iegūt jāšanas iemaņas instruktora pavadībā ierobežotās platībās un apvidū. Vasarās piedāvā vizināšanos ratos, ziemā – pajūgā. Zirgus izmanto kāzās u.c. svinīgos pasākumos.

N/A
Latgales lauku sētas „Mežmalas” saimnieki izveidojuši interesantu 19. un 20. gs. sadzīves lietu, darbarīku un iekārtu kolekciju, piedāvā tūristiem pašiem izmēģināt roku skalu grozu pīšanā. Skalu grozu, zāļu tēju iegāde. Enerģētiska meža taka pa priežu mežu.
Darba laiks: pēc pieteikuma
N/A

Atrodas pilsētas centrā, Atbrīvošanas alejā 89. Dievnama celtniecība (neoromantisma stils) noritēja laikā no 1936. – 1939. g. (arhitekta Pavlova mets), bet to iesvētīja pirms celtniecības beigām 1937. g. Tā godina Sāpju Dievmāti, kurai veltīts centrālais altāris. Ēkā izvietotas 20. gs. sākumā veidotas svētbildes, bet dārzā pie ieejas - Fatimas Dievmātes statuja. Dievnams apskatāms arī no iekšpuses.

N/A

Šīs baznīcas priekšteci (cēla 1770. g. par muižnieka Sokolovska līdzekļiem) dēvēja par Latvijas koka baznīcu arhitektūras šedevru. Dievnamu rotāja sienu un griestu zīmējumi, bet altāri - smalki kokgriezumi. Saglabājušās ziņas, ka baznīcas celtniecībā (tikai ar cirvi) nav izmantotas naglas. Jēzus Kristus Brīnumdarītāja koka statujai, kas atradās galvenajā altārī, piedēvēja brīnumainu spēku. Pie baznīcas novietotā krucifiksa svētceļnieki skaitīja lūgšanas un tālāk uz ceļgaliem rāpoja uz dievnamu. 1968. g. to izlaupīja un nodedzināja, bet statuju atrada Ludzas atkritumu izgāztuvē. Dievkalpojumus organizēja baznīcas mūra tornī, kamēr 1999. g. pabeidza jaunās - mūra baznīcas būvniecību. Atjaunots ir arī krucifikss.

N/A

Atrodas pilsētas centrālajā daļā, Latgales iela'88 b. Mūsdienās redzamās vietā 1685. g. par Krakovas karavadoņa Beļinska līdzekļiem bija uzcelta koka baznīca, ko atjaunoja 1749. g., līdz 1887. g. tā nodega negaisa laikā. Gadu vēlāk sākās divtorņu baznīcas būvniecība (gotikas stils). To iesvētīja 1904. g. Šis ir viens no iespaidīgākajiem Latvijas dievnamiem. Uzmanību ir vērts pievērst vitrāžām ar Sv. Meinarda un Alberta attēliem. Blakus baznīcai atrodas Rēzeknes - Aglonas diecēzes centrs ar bīskapa sēdekli.