Muzeji

Latvijas pirmā Ministru prezidenta un vēlākā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa (1877. - 1942.) dzimtās mājas, kur 1993. g. izveidoja muzeju. „Pikšas” pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojušas neticamu transformāciju, jo labiekārtota apkārtnes ainava un no jauna uzceltas ēkas, kas bija gājušas bojā vai arī atradās sliktā stāvoklī. Te apskatāma dzīvojamā un saimniecības ēka, kūts – šķūnis, klēts. Ēkās izvietota ekspozīcija, kas veltīta K. Ulmaņa dzīves gājumam un bagātīga lauksaimniecībā izmantojamu iekārtu un instrumentu kolekcija. Interesants eksponāts ir Latvijā lielākais sviesta kulšanas koka kubuls.

"Senais Kuldīgas stāsts" ir interaktīvs piedzīvojums visai ģimenei, kolektīviem vai vienkārši zinātkārajiem. Ekskursija “Dzīvajā muzejā” ir kā pastaiga cauri vēsturei. Šeit gida pavadībā iespējams interaktīvā veidā uzzināt par notikumiem dažādos laika posmos Kuldīgā – par cietumsodiem, par hercoga Jēkaba kuģiem, tirdzniecības plāniem, par Kuldīgas spožumu un postu.

Ar hologrammu, skaņas efektu un citu interaktīvu elementu palīdzību ir iespēja ceļot atpakaļ laikā un izdzīvot vēstures lapas puses, pilnas ar prieku, bailēm, šausmām un panākumiem.

Darba laiks darbadienās no maija līdz oktobrim 11:00 - 17:00, brīvdienās līdz 18:00. Ziemas sezonā pēc iepriekšēja pieteikuma.

Atrodas Viļānu centrā, Kultūras laukumā 2. Muzeja ekspozīcijas mērķis – iepazīstināt interesentus ar pilsētas vēsturi no senatnes līdz mūsdienām.

Operdziedātāja Jāņa Zābera muzejs "Vecais ceplis" atklāts 1973. gada 11. augustā - dziedātāja dzimšanas dienā - viņa dzimtajās mājās. Muzejā apskatāmas fotogrāfijas no viņa dzīves gājuma, afišas un operu tērpi. Tāpat pieejami dziesmu un operu āriju ieraksti mākslinieka izpildījumā.

Muzeju pārzina Jāņa Zābera brāļa meita ar ģimeni. To ir iespējams apmeklēt, iepriekš saskaņojot laikus.

Atrodas Jelgavas centrā, Akadēmijas ielā 10. Tagad redzamā ēka (vēlais baroks, agrais klasicisms) tapa pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona iniciatīvas laika posmā no 1773. – 1776. gadam (dāņu arhitekts Severīns Jensens) vietā, kur atradās hercogienes Annas pils. 1775. g. šeit tika dibināta pirmā Latvijas augstskola Academia Petrina (Pētera akadēmija, nosaukta tā dibinātāja vārdā), bet 1782. g. - izveidota pirmā observatorija. Krievijas impērijas laikā šeit atradās ģimnāzija, kuru absolvēja K. Barons, J. Alunāns, J. Čakste, A. Smetons u.c. 1952. g. ēkā izveidoja Jelgavas vēstures un mākslas muzeju, kam 1975. g. piešķīra latviešu glezniecības vecmeistara Ģederta Eliasa (1887. – 1975.) vārdu. Muzeja ekspozīcija vēsta par pilsētas un novada vēsturi Kurzemes un Zemgales hercogistes periodā un pēc tā. Pie iespaidīgās ēkas novietoti četri Kurzemes hercogistes laika lielgabali un Ģ. Eliasam veltīts piemineklis (1987. g., tēlnieks I. Zariņš), kā arī tēlnieka K. Jansona darinātā pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” fragments.

Meža muzejān ir iespēja iepazīties ar dzīvnieku un putnu izbāzeņiem, dzīvnieku ādām un pārnadžu ragiem, kurus muzeja saimniece – mežzine Anna Āze, ir vākusi un izstādījusi no 1987. gada. Ekspozīcijā atrodas pašas rūpīgi vāktās grāmatas un dažādi bukleti par mežiem, kā arī viņa pati ir uzrakstījusi vairākas grāmatas par mežu, meža lietām un medībām. Par mežkopju dzīvi un darbu liecina senie un mūsdienīgie mežsargu darbarīki, zīmotnes, formas tērpi, telefoni un rācijas, fotogrāfijas.

Anna Āze aizrauj ar savu īpašo stāstīšanas talantu, kad katrs sīkums šķiet interesants. Katram tiek piedāvāts sajust mazu gabaliņu no bagātās Latvijas meža pasaules. Meža ekspozīcijas saimniece ir arī lieliska vides gide – var doties iepazīt meža dzīvi dabā! Aizrautīgi pastāstīs par vietējiem objektiem , dižkokiem, akmeņiem, dzīvniekiem un citām meža bagātībām.

Darbojas pēc iepriekšēja pieteikuma, pa mob. +31726567080.

Ap 6 km dienvidrietumos no Iecavas atrodas Edvarta Virzas (īstais vārds – Jēkabs Eduards Liekna) (1883 – 1940) tēva mājas – „Billītes”, uz kurām rakstnieks kopā ar sievu Elzu Stērsti pārcēlās 1901. gadā. E. Virza bija viens no izcilākajiem 20. gadsimta latviešu rakstnieks, dzejnieks, prozaiķis, publicists un atdzejotājs. „Billītēs” sarakstīti daudzi dzejoļi, bet 1933. gadā – tapis leģendārais darbs „Straumēni”, kas attēlo latviešu zemnieka dzīvi. „Billītēs” izveidots E. Virzas muzejs. Tā veidotāji ir E. Virzas un E. Stērestes meita Amarilis Liekna ar dēlu Edvardu Liekni, meitu Annu Žīguri un mazmeitu Diānu.  Iepriekš piesakoties, interesenti var iepazīt muzeju un E. Virzas daiļradi.

Vaides Purvziedos lībiešu pēctecis, mežsargs Edgars Hausmanis iekārtojis lielisku meža dzīvnieku ragu muzeju. Ekspozīciju veido vairāk nekā 600 ragu, no tiem aptuveni 350 aļņu ragu. Kolekcijas eksponāti nav medību trofejas, bet atrasti ilggadējās mežsarga gaitās. Vēl apskatāma dabas aizsardzības ekspozīcija. Mājās arī šodien saimnieko senas lībiešu dzimtas pēcteči.

Tēva un dēla Jāņa un Gunta Sereginu velosipēdu kolekcija, kas ir vienīgā seno velosipēdu kolekcija Latvijā un lielākā Baltijā, jau vairākus gadus apskatāma pašu radītā muzejā. Seno velosipēdu kolekcija komplektēta no tehniski interesantākajiem Latvijā atrastajiem velosipēdu attīstības vēstures paraugiem. Kopumā muzejā atrodas aptuveni 70 Latvijā izgatavotu un lietotu velosipēdu. Līdz ar velosipēdiem muzejā plaši pārstāvētas dažādas lietas, kas saistītas ar velosipēdu lietošanu, riteņbraukšanas sportu, riteņbraukšanas biedrībām un velosipēdu ražošanu. Ekspozīcijā aplūkojama arī velosipēdu firmas zīmju lielākā kolekcija Austrumeiropā ar vairāk nekā 1000 emblēmu no visas pasaules. Ekskursijas pieejamas gida pavadībā.

Laikā no 1883. - 1891. g. bijušo Šadursku dzimtas muižu rentēja Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns. Jaunais dzejnieks Rainis šeit pavadījis jaunības gadus, kas atspoguļojas dzejnieka “Jaunu dienu zemē”. Jasmuižā ir tulkota A. Puškina drāma “Boriss Godunovs”. Godinot dzejnieka devumu, 1964. g. muižas pārvaldnieka mājā ir izveidota ekspozīcija “Raiņa ģimnāzijas un studiju gadi”. Atjaunotajā muižas govju kūtī apskatāmi Latgales podnieku darbi. Šī objekta apskati der apvienot ar Dzejas dienu vai cepļa atvēršanas (jūnijā un augustā) pasākumiem.

Vieta, kur stāsta stāstus par NAUKŠĒNU DISKO zemē dzimušajiem, ienākušajiem un palikušajiem. Te iespējams atklāt sevī igauni, sevi iekļaut muzeja pamatkrājumā un uzzināt savu augumu NAUKŠĒNU PIRKSTOS, bet svaru - NAUKŠĒNU KILOGRAMOS. Vieta domājošiem cilvēkiem, kuri nebaidās pasmieties par sevi un nav aizspriedumu pilni.    

Muzeja, muižas un parka apmeklējums notiek gida pavadībā. Ekskursijas ilgums - apmēram 1 stunda 30 minūtes. Muižās kungu namā (Lauvu namā) ir apskatāma lielā balles zāle, upes puses terase un muižas vēstures ekspozīcija. Pārējā kungu nama daļa un citas ēkas apmeklētājiem nav pieejamas, jo muižas kompleksā izvietota Sociālās korekcijas iestāde «Naukšēni». Parkā apskatāma centrālā daļa ap strūklaku, mušeli (parka estrādi) un Siera tornis.

Piedāvā eļļu degustāciju, kā arī iegādāties.

Atrodas Alūksnes pilsētas centrā, Pils ielā 25A. Bībeles muzejs ir vienīgais Latvijā un Baltijā, kas savā krājumā glabā 1694. gadā latviešu valodā tulkotās Bībeles pirmizdevumu.

Alūksnē varat ielūkoties latviešu valodas un kultūras vēsturē. Bībeles muzejs piedāvā iepazīties ar “Bībeles ceļu” no pašas pirmās, E. Glika Alūksnē tulkotās Bībeles, līdz mūsdienu izdevumiem. Ekspozīcijā aplūkojamas Bībeles 40 pasaules valodās, dažādi sprediķu un dziesmu grāmatu izdevumi. Iespēja palasīt tekstus vecajā rakstībā un izjust valodas attīstību gadsimtu gaitā.

Vieta, bez kuras apmeklējuma nav iedomājama Dzūkijas vēstures un kultūras izziņa! Muzejs meklējams Marcinkones centrā, netālu no dzelzceļa stacijas. To noteikti ir jāiepazīst vietējā gida pavadībā, kas pastāstīs daudz interesantus faktus par dzūku tradīcijām un attiecībām ar mežu. Muzejā ir apskatāma dzīvojamā ēka ar ikdienas sadzīves priekšmetiem un rija, kas pārsteidz ne tikai ar savu plašumu, bet arī vairākiem interesantiem eksponātiem, no kuriem ir jāpiemin milzīgs sēņu grozs (tajā iegāja 110 kg gaileņu!), 750 gadus veca vienkoča paliekas, bitenieku un vietējo amatnieku instrumenti u.c. Rijā notiek ikgadēji ar dzūku kultūru un vēsturi saistīti pasākumi. Visbeidzot, te var iegādāties vietējos suvenīrus un medu. Ja ir vēlme iepazīt Marcinkones tuvāko apkaimi, ar kājām var doties pa 13 km garo Zackagira dabas taku (Zackagirio gamtinis takas).

Saimnieks Valentīns Kuklis savā viensētā izveidojis no koka un citiem materiāliem un vēsturiskiem priekšmetiem veidotu brīvdabas kolekciju, kas savākta g.k. no Latgales lauku sētām. Daļa no vēsturiskajiem priekšmetiem ir izvietota saimnieka veidotā muzejā. Piedāvā ekskursiju un stāstījumu par savāktajiem darbarīkiem un sadzīves priekšmetiem.

Pirms dodamies tālāk – Skaistkalnes virzienā, var izmest nelielu loku līdz Lejeniekiem, kas atrodas skaistā vietā – Mēmeles kreisajā krastā, 6 km austrumos no Bauskas. Latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa (1874. – 1940.) memoriālais muzejs dibināts 1968. g. viņa dzimtajās mājās „Lejeniekos”. Zemgales daba un vecmātes stāsti būtiski ietekmēja nākamā dzejnieka daiļradi. Šeit nokļuvušie var apskatīt ratu un etnogrāfisko priekšmetu kolekciju, izstaigāt Plūdoņa taku vai apmeklēt dzejnieka un viņa radinieku atdusas vietu netālu esošajos kapos. Bērniem noteikti jāiegriežas “Zaķīšu pirtiņā”.

Latvijas Lauksaimniecības muzejs izveidots, lai valsts iedzīvotājiem un viesiem radītu priekšstatu par Latvijas laukiem, iepazīstināt ar lauksaimniecības nozaru attīstības vēsturi un popularizēt materiālās un nemateriālās liecības par saimniekošanu un dzīvi Latvijas laukos no 19.gadsimta beigām līdz mūsdienām.  Apmeklētāju interese tiek veicināta ar visdažādākajiem zemes apstrādes, kopšanas, ražas novākšanas un pārstrādes tehniku, lauku amatnieku – kalēju un galdnieku darbarīkiem, ierīcēm un izgatavojumiem, sadzīves tehniku un mājturībā vajadzīgām lietām, visdažādāko transportu, sākot ar ratiem un beidzot ar kombainu, zemes mērīšanai un meliorēšanai nepieciešamo, ģeodēzijas instrumentiem, meliorācijas aprīkojumu utml.

Meklējama Bukupes (Saldus novads, Zirņu pagasts) Ziķos. Apskatāma Ziķu māju saimnieka – Andra Bušinska savāktā kino un foto lietu kolekcija ar senajām filmu rādīšanas iekārtām un priekšmetiem, kas demonstrē fotografēšanas un filmēšanas procesu. Ekspozīcija izvietota saimnieka celtajā bišu šūnas formas guļbūvē. Iepriekšēja pieteikšanās!

Vilius Orvidas (1952. – 1992.) dārzā aplūkojamas padomju laikos no meliorācijas „paglābto” akmeņu, kapu krustu, koku u.c. priekšmetu brīvdabas instalācijas.

Atrodas Jelgavas–Emburgas–Bauskas ceļa malā, tāda paša nosaukuma apdzīvotā vietā, Lielupes labajā krastā. 1924. g. šeit mājas celtniecību uzsāka Jānis Čakste (1859 – 1927) – pirmais Latvijas Valsts prezidents (1922. – 1927.). 1999. g., kad J. Čakstem apritēja 140. dzimšanas diena, Aučos atklāja ekspozīciju par prezidenta dzīvi, darbību un Čakstes dzimtu. Te apskatāms J. Čakstes kabinets, bet izstāžu zālē – Jelgavas mākslinieku darbi.

Atrodas Grāfu Plāteru parkā, blakus Krāslavas jaunajai pilij. Tas izvietojies vienā no 18. gs. celtajām muižas saimniecības ēkām. Muzeja ekspozīcija ir veidota interesantā veidā – 17 m garā laivā, kas (laiva ar pieciem airiem) ir pilsētas ģerbonis. Muzeja krājums iepazīstina ar Krāslavas novada vēsturi, sākot no akmens laikmeta līdz mūsdienām. Muzejā tiek organizētas Krāslavas mākslinieku izstādes.

Atrodas Jēkabpilī, Daugavas kreisajā krastā, Filozofu ielā 6. Ar šo vietu var uzsākt Sēlijas novada kultūrvēstures padziļinātu izziņu. Muzeja izveide uzsākta 1952. g. un te apskatāma 19. gs. Sēlijas vidēji turīga zemnieka lauku sēta, kurā ir dzīvojamā ēka ar apvalkdūmeni, divas klētis, rija, pirts, vējdzirnavas un kalve, kā arī tvaika lokomobīle un kuļammašīna. Tūristu grupām te piedāvā tematiskus pasākumus: „Amatnieku darbi Sēļu sētā”, „Kad medus kūst uz mēles” un „Precības sēļu sētā”.

Dzelzceļa vagons uzstādīts un veltīts uz Sibīrijas plašumiem deportētajiem 2916 nevainīgajiem Skrundas un apkaimes iedzīvotājiem, kurus lopu vagonos aizveda austrumu virzienā. Atrodas Stacijas ielā 1 pie Skrundas dzelzceļa stacijas.

Privātais Zigurda Safranoviča senlietu muzejs dibināts 2010.gada maijā. Muzeja krājumā atrodas ap 50 tūkstošiem priekšmetu, no kuriem 99% eksponātu ir ziedoti. Vecākā un retākā, pēc leģendas, 300 gadu veca manta – Ernsta Glika ledusskapis.

Muzeja apkārtne ir plašs bijušā barona Vulfa muižas parks, kur šobrīd ir iespējams nakšņot teltīs, kā arī pieejamas atpūtas vietas - nojumes, ugunskura vietas, grils, piederumi ēdiena pagatavošanai utt., dzeramais ūdens (no akas), pieejama elektrība telefonu, fotoaparātu u.tml. uzlādei. Lielākām grupām (sākot no 10 personām) uz ugunskura vārīta putra.

18. gadsimta beigās celtās Rundāles muižas ūdensdzirnavas atrodas Pilsrundāles centrā. Ūdensdzirnavas savas pastāvēšanas laikā piedzīvojušas divus postošus ugunsgrēkus, taču laika gaitā to darbība tika atjaunota. Tolaik dzirnavas darbojušās ar ūdens spēku un papildus tam bijusi uzstādīta arī tvaika mašīna. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad par īpašnieku kļuva Voldemārs Bergmanis, ūdensdzirnavu ēku atjaunoja un pilnībā nokomplektēja ar tolaik vismodernākajām firmas “O. J. Keller” dzirnavu graudu pārstrādes mašīnām, kā arī tika izvērsta plaša saimnieciskā darbība: labības pārstrāde, galdniecība, vilnas apstrāde un augļu pārstrādāšana.

Mūsdienās ūdensdzirnavu ēkā ir izveidots muzejs piecos stāvos, kurā var iepazīties ar dzirnavu darbību. Iespējams sekot līdzi grauda ceļam pa koka šahtām līdz samaltam miltu maisam. Piedāvājumā arī inventāra noma Rundāles ūdensdzirnavu tilpnē. Pieejami SUP dēļi, airu laiva, ūdens velosipēds un kanoe laiva.

2021. gadā tika izveidota neliela alus darītava un uzsākta alus ražošana. Tiek ražots gaišais un tumšais alus, kura visas sastāvdaļas tiek iepirktas Latvijā, bet graudi no vietējiem zemniekiem. Videi draudzīgā iekārta atbilst jaunākajiem ES standartiem un prasībām. Viesiem tiek parādīts alus gatavošanas process, piedāvā degustācijas, kā arī telpas pasākumiem un svinībām.

Ēku, kas uzbūvēta (1808. – 1810. g.) Doma kalna DA daļā, dēvē par Igaunijas zinātnes pērli. Observatorijā iekārtots atraktīvs muzejs.

Atrodas Aknīstē, Skolas un Miera ielu krustojumā. Muzejs dibināts 1988. gadā. Tajā glabājas arheoloģiskais un etnogrāfiskais materiāls, kas raksturo Aknīstes un tai pieguļošās teritorijas attīstību no akmens laikmeta līdz pat mūsdienām. Muzejā apskatāma senlietu (akmens, bronzas laikmeta) kolekcija un priekšmeti, kas vēsta par apkārtnes ievērojamiem ļaudīm un sēļu kultūru. Apskates vērta ir seno sēļu trauku kolekcija.

Pilsrundālē pa ceļam uz Rundāles pili var apmeklēt Retro auto kolekciju, kur apskatāmi 1939. g. automobiļi un dažādu laiku motocikli. Starp automobiļiem ir arī pasaulē šodien reti sastopami modeļi. Šī ir īstā vieta vēsturisko spēkratu cienītājiem!

Karaims are a small nation of Turkish decent who practise The Karaim religion which started developing around 8th century in Persia. Their language is still used in modern-day Lithuania. In the museum there are rooms not only dedicated to Lithuanian Karaite communities but also Poland's and Ukraine's.

The Kubalu school was opened in 1843, and for 28 years it was the only school for the children of peasants at the Dundaga Estate.  This is the oldest log schoolhouse in Latvia, with old benches, blackboards, ink and pens inside.  There are examples of texts written by schoolchildren in the 19^th century.  There can be a few lessons that are learned at such an old school.  In the attic is an exhibition featuring the teacher and writer E. Dinsbergs, and they speak to the experiences of the long life of that man.  A restored ancillary building offers an exhibition about the history of the school, along with a collection of ethnographic objects.  Trails on the estate mark out the way in which the land was once used.  Visitors are welcome to examine the landscape and rest a bit, as well.

The Old School of Druviena is alongside the Druviena-Liezēre road. The historical school building became home to a museum in 1964. The school is closely linked to the great Latvian writer Jānis Poruks (1871-1911), and a memorial room to him has been installed in the building. On the second floor, you can look at a classroom, sit on an old-time school bench and try to imagine yourself as a schoolchild long ago. Interesting exhibits include boxes in which children brought food from home – the same ones which were used by two of Poruks’ most popular characters, Cibiņš and Buņģis.

has a permanent exhibition that features a Suiti living room and kitchen and liturgical apparel worn by Catholic priests.  In the exhibition hall there are changing exhibitions related to the history and present of the Suiti Women ethnographic ensemble.  A special offer involves performances by Suiti women, Suiti men and Suiti bagpipe players.  Also in the building are the Alsunga Tourism Information Centre, as well as ceramics and weaving workshops.  Contact the museum in advance to arrange for performances and master's classes.  

Eine Asstellung der Steine unter freiem Himmel, eingerichtet vom litauischen Ärzt Intas Vaclovas (1925 – 2007). Ein Museum der einzigartigen Steine.

This is the birthplace of the poet Jonas Mačulis-Maironis (1862-1932), and it is an historical and environmentally protected area with the villages of Pagojuki, Pasandravjo and Bernoti.  It is a branch of the Raseini District Museum of History, and the environmentally protected area is part of the Dubisos Regional Park. 

Found on the right bank of the Saka River at Dzintaru Street 1, the museum is in the first red brick and fieldstone building in Pāvilosta.  It was built in 1879 for ship pilots.  The museum focuses on the history of the local region, particularly in terms of fishing and seafaring.  Among the exhibits are stone and bone axes, bronze brooches and belts, as well as a unique honey press, all of which have been found in the Saka Parish.  Alongside the museum is a boathouse with larger exhibits.  A mansard that was opened in 2012 is a site for exhibitions and thematic events.  The museum’s phone number is +371-6349-8276.  Make sure that you also visit the oldest part of Pāvilosta – Āķgals, which is a typical coastline village from the 19th and early 20th century.

This is one of the most important cultural centres in Augštaitija, and the nobility of the buildings is emphasised by a park and ponds. 

Xранилище старинных предметов находится на втором этаже здания Туристического информационного центра в Нице. Здесь представлен более чем столетний народный костюм Ницы со всеми неотъемлемыми принадлежностями - юбкой, корсажем, кафтаном и шапкой с «ушками». В ницанском сундуке для приданого хранятся работы местных рукодельниц, которые продолжают местные ремесленнические традиции. Посетители могут ознакомиться с ницанскими одеялами, платками, скатертями и другими пригодными в хозяйстве вещами, а также с рукавицами и носками.

Ein am Ende des 19. Jh. gebautes Teil der Festung. Ein Museum, das Verbrechen totalitäre Regimes gegen Menschlichkeit wiederspiegelt.

The current exhibition is in a building that used to house the Latgale Central Museum, and it speaks to the 700 years of the history of Rēzekne.  It features typical ceramics and other artworks from Latgale.  A separate exposition, “A Miracle Created by the Transformation of Clay and Fire,” speaks to the history of ceramics, and the museum also features pottery workshops where people can watch experts using ancient traditions to create new forms of pottery.  Outside of the museum is a monument to the distinguished Lettigalian poet Antons Kūkojs (1940-2007).

Pusceļā starp Madonu un Cesvaini, Sarkaņu pagasta Biksēres “Jaundilmaņos”  dzimis Latvijas Bērnu ķirurģijas pamatlicējs, traumatalogs un ortopēds, izcils bērnu ārsts Aleksandrs Bieziņš (1897.-1975.). Tagad viņa dzimtajās mājās ierīkots muzejs, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle. 

This is the largest exhibition in the Baltic States to feature the Semigalian material culture during the Iron Age.  There is a wealth of ornamentations, weapons and household objects, including the largest collection of swords in the Baltic States.  The exhibition is housed in the rebuilt defensive rooms of the wooden castle of Tērvete which existed here in the 12th century.  During the second weekend of each August, there is an international Semigalian festival which is the largest Medieval festival in the Baltic States.

We offer a private collection of ancient tools, household items and technologies which we began to assemble in 2002.  Right now we have more than 5,000 objects of cultural and historical objects on display, as well as a lovely garden with countless compositions of colourful flowers, fountains, an Eastern meditation bridge, ponds, a pergola, leafy areas, etc.  The garden covers more than 2 ha, and it is located 1 km from Lazdukalns.

Atrodas Skolas ielā 12, Priekules pamatskolā. Tās krājumā ir plašs Priekules novadā iegūto vēsturisko liecību klāsts – sadzīves priekšmeti, darbarīki, dokumenti, padomju gados izsūtīto un represēto cilvēku atmiņu stāsti u.c. liecības, kā arī Priekules skolu attīstības vēsture.

Мемориальный музей Эдуарда Вейденбаума (1867 –1892) был создан в 1959-м году на хуторе «Калачи», где с пятилетнего возраста жил, а также умер выдающийся латышский поэт и переводчик. Рядом с музеем построен выставочный зал, в котором организуются тематические выставки. В саду музея в 1961-м году был открыт памятник Э. Вейденбауму, созданный скульптором Лаймонисом Блумбергом. Рядом сохранилась клеть, в которой Э. Вейденбаум жил в летнее время. Поэт похоронен на Лиепском кладбище.

С мая 2016 года в большом здании Сарканской школы работает Открытое хранилище этнографии и предметов быта Мадонского краеведческого и художественного музея. Здесь есть возможность увидеть, искать и найти прошедшее время, о чем рассказывают предметы, расположенные в уже оборудованных помещениях. Здесь можно увидеть предметы, которые еще не выставлялись в музейных экспозициях и выставках, а школьники, студенты, ремесленники, любой желающий может ознакомиться с ними в исследовательских целях (автор: Инесе Сударе).

В «Риекстини» Нереты шесть лет своего детства провел выдающийся латвийский писатель и художник Янис Яунсудрабиньш (1877 - 1962). Я. Яунсудрабиньш родился в семье слуг «Кродзини» Нереты, а в «Риекстини» с матерью переехал после смерти отца. Люди, жившие в «Риекстини», стали прототипами героев его «Белой книги», в которой этот дом называют «Наш дом». В память о Я. Яунсудрабине в 1967 году в Риекстини был открыт музей, который находится в аутентичном хуторе Селии со своим особым духом и ароматом. Можно осмотреть жилой дом, амбар и каретник. В яблоневом саду «Риекстини» есть столетние и более старые яблони. На кладбище Кишку (у дороги Вецумниеки - Илукстес), расположенном неподалеку, похоронены члены семьи Яунсудрабиней и перезахоронен сам Я. Яунсудрабиньш. В Неретском краю сохранилось много хуторов и имен собственных - названий холмов, рек и других мест, упомянутых в «Белой книге» Я. Яунсудрабиня.

В фондах музея хранится более 120 000 предметов, экспозиция представляет историю Лиепаи и юга Курземе – начиная с каменного века и вплоть до 19-го века. Посетителям предлагается также экспозиция, посвященная жизни и творчеству скульптора по дереву Микеля Панкока (1894-1983). В других выставочных залах периодически проводятся выставки современного искусства. 

The Samovar House is a small samovar museum located in the Old Believers’ village near Lake Peipus, which has a private collection with more than 100 different and very special samovars and objects related to samovars.

In the museum, you can find a variety of information about samovars. Their history, shape, size, and tea drinking traditions will be told.

На единственной в Эстонии действующей водяной мельнице такого рода можно от начала и до конца увидеть процесс рождения хлеба. Сначала Вам покажут, как с помощью силы воды из зерен получают муку, а потом в пекарне под руководством хозяйки Вы сами сможете испечь хлеб. На экскурсии и курсы нужно записываться заранее. Также можно заказать еду.

Наличие Балтийского моря являлось причиной одного из древних названий Юркалне - Феликсберг. До настоящих дней увлекательной остается легенда, повествующая о происхождении этого слова. В Балтийском море у Юркалне было найдено множество обломков затонувших кораблей.
Выставка с подводной визуализацией - «палуба затонувшего корабля» рассказывает о латвийском подводном культурно - историческом наследии, а также предоставляет возможность широкой публике ознакомиться с историей мореходства – свидетельствами эпохи парусников и пароходов, а также другими объектами, поднятыми из глубин. Выставка предназначена для различной целевой аудитории - от маленького ребенка, который таким образом только начинает исследовать подводный мир, до исследователя с обширными предварительными знаниями.

Открыт в 1977 году в старинном деревенском доме, покрытым тростниковой крышей. Экспозиция музея рассказывает о выдающихся людях этой области, событиях, истории и традициях.
 

Находится на левом берегу реки Мемеле, 1,1 км севернее населенного пункта Бангас. Вилис Плудонис (1874 – 1940) был выдающимся латышским поэтом, представителем народного романтизма и учителем. Вилис Лейниекс (настоящее имя) родился в Бауском уезде в семье хозяина хутора «Лейениеки» Яниса Лейниека. На маленького мальчика уже в детстве оказали влияние сказки, рассказанные бабушкой, рассказы и народные песни. В. Плудонис похоронен на семейном кладбище (кладбище Плудоне), находящемся недалеко от дома (0,3 км). В «Лейениеки» создана экспозиция, знакомящая с жизненным путем и творчеством поэта. У Заячьей баньки ожидают зайцы – по мотивам стихотворения «Заячья банька».

„Саулриеты” находится в живописном месте – на горе Инцены, где создан мемориальный музей автора легендарной латышской сказки «Кошкина мельница» Карлиса Скалбе (1879 - 1945). Музей находится в построенном в 1926 году летнем доме поэта и прозаика, где он проводил летние каникулы в период с 1926 – 1944 годы. На западном склоне находящейся рядом горы Вактскалнс в 1992 году был перезахоронен прах умершего в Швеции Карлиса Скалбе и его супруги Лизеты Скалбе, где создан своеобразный памятник в форме каменной лодки.
 

До Силмачи нужно ехать через бор в Перлисе и через малонаселенные места. Здесь в 80-х годах 20 века построена эстрада под открытым небом для одного спектакля Рудольфа Блауманя „Дни портных в Силмачи”, который ставился в Латвийском национальном театре в 1986 году на праздник Лиго . Рядом с эстрадой также в 1986 году создан музей, посвященный данной тематике, в котором, наряду с другими экспонатами, можно увидеть также рукопись пьесы сохранившись с 1902-го года.

Один из старших европейских музеев под открытым небом. Здесь размещено 118 старинных построек со всех культурно-исторических краев Латвии. Представлены дворы латышского крестьянина, ремесленника и рыбака (также ливов) и хозяйство латгальских русских старообрядцев. Посетители приглашаются на празднование праздников года по латышским обычаям и с образовательными программами. Работают ремесленники и кабачок «Приедес».

Расположен в юго-западной части Прейли, по адресу ул. Талсу 21. Экспозиция музея посвящена работам гончара П. Чернявского (1923 – 1997), которые выделяются своей светлой, желтоватой и яркой глазурью. Посетители музея могут участвовать в процессе создания керамических изделий (в т.ч. открытие печи) и приобрести сувениры.

Находится в Сакстагалсе.Ф.Трасун (1864 – 1926) был «пионером» Латгальской атмоды, культурным, государственным деятелем и священником.В 1992 г. в его родном доме создан музей. С экспозициями музея желательно знакомиться в сопровождении гида, рассказывающего о земляке, Янисе Клидзея (латгальский писатель, поэт, автор романа «Дитя человеческое»). В амбаре представлены старинные предметы быта.

Atrodas Tērvetes ziemeļrietumu daļā, Tērvetes upītes krasta līkumā. „Sprīdīšos” sava mūža pēdējo desmitgadi (no 1922. līdz 1933. g.) strādāja un atpūtās latviešu rakstniece Anna Brigadere (1861. - 1933). Šajā laikā top lugas, stāsti, dzejoļi un rakstnieces atmiņu triloģija. No laukakmeņiem celtā „Sprīdīšu” ēka uzbūvēta 1840 g. Te sākotnēji darbojušās ūdensdzirnavas, tad skola, dzīvojuši mežziņi. Tagad šeit aplūkojams rakstnieces memoriālais muzejs. No „Sprīdīšiem” var uzsākt garāku pastaigu pa Tērvetes dabas parku, kur izvietoti no koka darinātie A. Brigaderes pasaku varoņi.

Усадьба Беркенеле является памятником национального значения и известна как земля детства великого латышского писателя и общественного деятеля Райниса (1865-1929). В 1995 году дом был восстановлен, а с 1996 года он функционирует как дом Райниса в Беркенеле. Детские впечатления отображены в сборнике стихов «Пять эскизных тетрадей Дагды». В наше время в доме Райниса предлагаются экскурсии, творческие мастерские, выставки; посетители могут переодеться в костюмы господ или слуг того времени и т.д. Вокруг дома растет большой фруктовый сад, предлагается программа «Яблочный путь». Особенно здесь ждут детей и молодежь. Из дома открывается прекрасный вид на пейзаж Селии

Даугавпилсский Центр Исскуств Марка Ротко - многофункциональный художественный комплекс,центр образования и культуры, расположенный на территории Даугавпилсской крепости,в здании Арсенала. Единственное место в Восточной Европе, где будет предоставлена возможность увидеть оригиналы работ Марка Ротко, художника с мировой известностью,одного из основоположников абстрактного экспрессионизма. Даугавпилсский Центр Исскуств Марка Ротко предложит посмотреть постоянные экспозиции: оригиналы и репродукции работ Марка Ротко, дигитальную экспозицию о жизни и творчестве художника, видеозал, культурно-исторические экспозиции, экспозиции с выставками работ художников Латвии, Европы и других стран мира.

Расположен в Лиелвардском парке, в построенном в начале XIX века амбаре господской усадьбы . Музей размещается в здании с 1970 года, и в его запасниках собраны материалы об эпосе латышского народа «Лачплесис» и его авторе Андрее Пумпуре (1841 – 1902), а также об истории и этнографии Лиелвардского края. Рядом с музеем находится огромный камень – ложе Лачплесиса (около 80 т) и обломок – одеяло Лачплесиса. В свое время оба камня находились в Даугаве, рядом с Лиелвардским островом, где теперь волнуются воды Кегумской ГЭС. Здесь же можно осмотреть деревянный кряж Спидалы.