Piedāvājums “Lauku dzīvesveids” ļauj tūristiem iepazīt mūsdienu dzīvi un cilvēkus laukos, iepazīstot jaunus tūrisma galamērķus ar savu identitāti. Tas ir stāsts par dzīves stilu, kas izmaina ierastos priekšstatus par laukiem un veido jaunu lauku vidi, apvienojot tradicionālās un mūsdienu vērtības. Viesiem ir iespēja iepazīt dzīvi mazpilsētās, lauku saimniecībās un uzņēmumos kopā ar vietējo cilvēku, vērojot ikdienas norises vai iesaistoties tajās visdažādākajās jomās, piemēram, dārza veidošana un kopšana, mūsdienu dizaina amatniecība, veselīga pārtika, inovatīvu produktu ražošana, arhitektūra un vide, zaļais dzīvesveids un daudz citu patiesu vērtību.
Šajā sarakstā apkopotas saimniecības (Latvijā un Igaunijā), kas piedāvā "Lauku dzīvesveida" pieredzi apmeklētājiem. Programmas aprakstā ietverta informācija par tūrisma galamērķi, kur saimniecība atrodas, iepazīsim saimnieku ģimeni vai darbības vēsturi, piedāvātā programma aprakstīta darbībās. Noteikti ir nepieciešama iepriekšējā pieteikšanās, jo ne visas saimniecības ir tūrisma saimniecības un to pamatnodarbošanās ir ražošana vai cita nodarbe. Tāpēc parasti apmeklētājiem tiek noteikts īpašs laiks un/vai diena, kad tos saimniecība var uzņemt. Arī par programmas ilgumu un cilvēku skaitu ir nepieciešams vienoties iepriekš ar saimniekiem.
Pārskats | Detaļas |
---|---|
Latvija
LŪĶIApskatei pieejams salons ar seniem un mūsdienīgiem amatnieku darinājumiem, melnā pirts. Vēsturiska informācijas telpa par tuvāko un tālāko apkārtni. |
|
Latvija
ARENDOLES MUIŽAArendoles muiža atrodas Dubnas upes krastā. Muižas simtgadīgais parks saglabājies, pateicoties aizsargājamam augam - baltajam āmulim. Saimnieki vairāk kā 20 gadus kopuši un atjaunojuši muižu un tās apkārtni. Muižas saimniecībā ir aitas, vistas, tītari, zoss un pīles, un zivis dīķī. Muižas virtuvei dārzā audzē zaļumus un dārzeņus. Muižā uzņem viesus, piedāvājot naktsmājas vēsturiski iekārtotās istabās, maltītes, ekskursijas, dūmu jeb „melno” pirti. Saimnieks Arvīds ir jurists un vēsturnieks, saimniece Faimja - mājsaimniece, tatāriete no Sibīrijas, pēc izglītības inženiere-tehnoloģe. Abi lepojas ar plašām zināšanām par Latgales vēsturi, ir savākuši daudzas vēsturiskas liecības un priekšmetus. Saimnieki nodarbojas ar viesu uzņemšanu muižā un visus pakalpojumus sniedz paši – gatavo un pasniedz ēdienus, stāsta par muižu un Latgales vēsturi. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Divas upesĢimenes dizaina viesnīca izveidota 18. gs. celtā bijušajā Bilstiņu muižas klētī, vietā, kur Pērse ietek Daugavā. Piedāvā atpūtu uz terases zem vīnogu lapām, pie kamīna restorāna zālē ar grilētiem ēdieniem, ar makšķeri upes malā, vai mini SPA. Pēc vairāk kā trīsdesmit gadu dzīves un darba Rīgā, vīrs un sieva - Tomass un Dace, kopā ar dēlu Reini nolēma doties uz Koknesi, kur dzimis un audzis Tomass. Dace ir bijusī Latvijas Nacionālās Operas vijolniece, Tomass vairā kā divdesmit gadus darbojies moto biznesā. Šobrīd abi vada savu vidusjūras dizaina viesnīcu un ļauj viesiem ielūkoties savā ikdienā, pieņemt mājas nesteidzīgo dzīves ritējumu ar šķietami vienkāršotu skatu uz lietām un iespēju iesaistīties arī viesnīcas saimniecības darbos. Viesi redz gandrīz visu, kas notiek mājā - bērns spēlē klavieres, vīrs skrūvē motociklu, sieva praktizē vijoļspēli, vecmāmiņa atved izceptu ābolmaizi, ko visi, kas tajā brīdī ir “Divās Upēs”, draudzīgi notiesā. Tiek degustēti vīni un kūpināta gaļa. Upē tiek ķertas zivis un visi kopā dodas peldēties. Vakaros grilē gaļu, dzer vīnu un skatās kino uz lielā ekrāna, āra terasē zem vīnogu lapām. Īsam apciemojumam tiek piedāvāta nepilnas dienas programma. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Viesnīca KārļamuižaKārļamuiža ir mājīga viesnīca, kas atrodas netālu no Cēsīm Amatas upes ielejā. Blakus viesnīcai atrodas ainavu parks un dabas takas pie Amatas upes. Sēņošana Latvijā ir nacionāla aizraušanās. Gūstot sēņošanas pieredzi, var gūt priekšstatu par vietējo dzīves veidu un darīt to tā, kā to dara vietējie iedzīvotāji. Meža reljefs izvēlētajās sēņošanas vietās ir viegli izstaigājams, pārklāts ar sūnām, kritušām lapām un maziem augiem. Vietām ir krūmi, daži krituši koki vai mitras vietas. Gaujas nacionālais parks, kas izveidots 1973. gadā, bija pirmais Latvijas nacionālais parks, un tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta arī vides tūrismam. Vispopulārākās ēdamās sēnes ir dažādas baravikas un gailenes. Izvēlētās sēņu sugas vākšanas procesam ir gailenes, bērzlapes un dažādu veidu baravikas, taču, iespējams, varēs atrast dažādas sēnes: Kastaņu smilšbeku jeb brūno cūku beku (Gyroporus castaneus), Parasto raganbeku jeb raganu beku (Boletus luridus), Parasto aitpiepi jeb ēdamo koku sēni (Albatrellus ovinus) (īpaši populāra skandināvu virtuvē), Zeltaino koralleni (Ramaria aurea), Koraļļu dižadateni (Hericium coralloides), Lielo dižsardzeni (Macrolepiota procera), Plaisājošo rūtaini (Xylobolus frustulatus), Melnsvītras cietpiepi (Phellinus nigrolimitatus). ! Apmeklētāju drošībai un komfortam ieteicams izvēlēties piemērotus apavus un apģērbu. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
no 60 EUR / nakts
Meža SkuķiMeža Skuķi ir Skuķu dzimtas īpašums vairākās paaudzēs. Latgales lauku viensēta atrodas nomaļā vietā, meža ielokā privāta Inikšu (Meža Skuķu) ezera krastā. No 20. gs. 30-ajiem gadiem saimniecībā ir saglabājusies melnā dūmu pirts, lieli guļbaļku šķūņi, kūts, klēts. No pilna cikla lauku naturālās saimniecības ir saglabājušies atsevišķi fragmenti: augļu un ogu dārzs, siltumnīca, mazdārziņš, vistu saime kūtī. Bišu drava mūsdienās ir piedzīvojusi uzplaukumu un paplašināšanos. Saimniecība nodarbojas arī ar viesu uzņemšanu. Viesu rīcībā ir mūsdienīgi aprīkota brīvdienu māja un apmēram 20 ha plaša teritorija, kur ir dabiskas lauku pļavas, mežs, ezers un dīķis. Saimniece Aija ir profesionāla pirtniece, kaislīga sēņotāja un ogotāja, un saimnieko bišu dravā. Saimniecības apmeklējums ir diena kopā ar saimniekiem Meža skuķos, iepazīstot lauku dzīvesveida norises. Dienas programma iepriekš precizējama, atkarībā no sezonas un viesu interesēm. Piedāvājumā ir makšķerēšana, pirts vakars kopā ar saimnieci, zāļu tēju vākšana, žāvēšana, kopīga došanās bišu dravā, medus sviešana, kopīga sēņošana un ogošana. Līdzņemšanai biškopības produkcija, vietējās zāļu tējas, arī kāds stāds no Meža Skuķu dārza. Iespējams saimniecībā pavadīt arī vairākas dienas, nakšņojot brīvdienu mājā. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
no 66 - 200 EUR / DBL
BĪRIŅU PILSProgram:
|
|
Latvija
SpārniPiemājas saimniecība ''Spārni'' atrodas Latvijas-Lietuvas pierobežā, Vadakstes upes tuvumā. |
|
Latvija
Valmiermuižas alusValmiermuiža atrodas Valmieras pilsētas ziemeļu pierobežā. Jau 15.–16. gs., kad Latvijā radās muižas, katrai bija savi alus brūži un krogi. Arī Valmiermuižai bija savs Pilskrogs, kurā alus brūvēts un tirgots. Latvieši alu drīkstēja brūvēt arī mājās paša patēriņam – tas ļāva pastāvēt tradicionālajiem alus darīšanas paņēmieniem Latvijā. Turpinot senās muižas tradīcijas un godinot latviešu alus brūvēšanas seno vēsturi, arī šodien Valmiermuižā top dzīvs un dabīgs alus. Šobrīd, viesojoties Valmiermuižā, apskatāma seno alus darīšanas rīku ekspozīcija, kas papildina stāstus un viesu pieredzi, ļaujot salīdzināt mūsdienu un pagātnes alus brūvēšanas norises. Viesošanās nav iedomāja bez smalkas un izzinošas alus degustācijas. Saimnieks Aigars Ruņģis ir dzimis un audzis valmierietis, ar dziļām saknēm šai pusē, kas arī bija viens no pamudinājumiem alus darītavu veidot tieši Valmiermuižā – vietā ar senu un spēcīgu vēsturi un veiksmīgas saimniekošanas garu. Valmiermuižas alus darītavas saime kopš 2009. gada ir izaugusi gana kupla. Tā ik dienu rūpējas gan par alus un citu veldzējošu spirdzinājumu darīšanu, gan ar patiesu sirsnību un viesmīlību sagaida ikvienu ciemiņu, kas iegriežas vai nu Valmiermuižas alus virtuvē, tirgotavā vai uz izzinošu alus stāstu un degustāciju. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Sabiles Sidrs“Sabiles Sidra” ražotne atrodas teju pašā Sabiles centrā. Šeit katru rudeni Kurzemes saimnieki nodod savos dārzos audzētos ābolus, lai ražotnē varētu no tiem izspiest sulu un raudzēt sidru. “Sabiles Sidra” ražotne kļuvusi par sabiedrisku vietu. Vasarās kopā ar Sabiles pilsētas pašvaldību rūpnīcas telpās iesākts rīkot koncertus un kultūras pasākumus. Rīdzinieku Baibas un Alda Circeņu stāsts Sabilē sākās pirms vairāk nekā 20 gadiem, netālu iegādājoties savu “miera ostu” starp liepām un ozoliem. Tur svinētas latviešu gadskārtas, iepazīti lauku darbi un, prātojot, ko iesākt ar bagātīgo ābolu ražu, pēc daudziem eksperimentiem tapis pats pirmais Sabiles sidrs. Ideja par sidra darītavu ir izauklēta iekoptajā piemājas dārzā ar vecajām, lielajām ābelēm, gan iepazīstot senās sidra baudīšanas un ražošanas tradīcijas sidra lielvalstīs Anglijā un Francijā. Apmeklētājiem piedāvā ekskursiju ražotnē, stāstu par sidra ražošanas procesu, un saimnieces stāstu par to, kā viņa, mainot nodarbošanos, izlēma kļūt par sidra meistari. Produkciju iespējams degustēt un iegādāties blakus ražotnei esošajā Sabiles Sidra namā. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Lauku sēta "Indāni"Lauku sēta atrodas Abavas senās upes ielejā. Apmeklētāji šeit var piedzīvot īstu Latvijas lauku dzīvi. Saimniecībā ir kazas, aitas, zirgi, zosis, vistas, truši un citi dzīvnieki. Lauku sētas atjaunošana sākās 1991. gadā, un tajā laikā teritorijā bija tikai sabrukušas kūts sienas un aizaudzis ābeļdārzs. Ezeriņu ģimene sāka atjaunot šo saimniecību, lai piepildītu vecākās meitas Signes sapni dzīvot laukos un iegūt savu zirgu. Tagad Signe ar savu sapņu piepildījumu dalās ar viesiem, ļaujot iepazīt un izdzīvot īstu lauku dzīvi, piedalīties dzīvnieku kopšanā un baudīt lauku romantiku, cepot pankūkas, kuļot sviestu lauku virtuvē, ejot pirtī un dodoties izjādē ar zirgu. 2 stundu ekskursijā pa lauku saimniecību apmeklētāji uzzinās par govju slaukšanu un gaļas ražošanu, apskatīs antīko instrumentu kolekciju un tiks cienāti ar mājās gatavotiem gardumiem. Ir iespējama arī nakšņošana, sniedzot iespēju vēl vairāk izbaudīt lauku dzīvi, doties pirtī, ņemot līdzi bērzu un kadiķu slotiņas, un peldēties vietējā dīķī. PROGRAMMA: • Ekskursija pa fermu, iepazīstoties ar lauku dzīvesveidu. • Atspirdzināšanās pauze, dzerot zāļu tēju ar medu un izmēģinot burkānu maizītes un citus tradicionālos konditorejas izstrādājumus. |
|
Latvija
Krapes muižas ūdensdzirnavasKrapes muižas ūdensdzirnavas atrodas Ogres novadā, uz Lobes upes. Ūdensdzirnavu saimnieki piedāvā ekskursijas ar iespēju iepazīties ar seno ūdensdzirnavu darbību, pastaigu gar upi vai augu iepazīšanu pļavā. Ir telšu vietas. Taču pamatnodarbošanās ir pļavas augu eliksīru ražošana, sojas vaska sveču izgatavošana, ēterisko eļļu un hidrolātu ražošana, kā arī foreļu un Āfrikas samu audzēšana, ko sezonas laikā var arī apskatīt. |
|
Latvija
Apiņu kalteViesu māja Madonas novadā, kas atrodas senā akmens - mūra ēkā, var izmitināt līdz 20 personām un telpas svinībām līdz 50 personām, kā arī grupu ēdināšanu. Grupām saimniece piedāvā Madonas novada senos ēdienus, dažādas kulinārijas meistarklases (senie ēdieni, pīrāgu cepšana u.c.) un degustācijas. Sezonas laikā piedāvā zemenes, avenes un citus lauku produktus no savas zemnieku saimniecības. Saimniece piedalījusies raidījumos "Satiec savu meistaru", "Īstās latvju saimnieces 2017" u.c. |
|
Latvija
Cīrulīšu Mājas labumiKaltenes ciems stiepjas vairāk kā septiņu kilometru garumā gar Rīgas jūras līča rietumu piekrasti. Rožkalnu ģimene ir vietējie un paši uzcēla savus ''Cīrulīšus” uz vectēva zemes, ar laiku izveidojot arī savu vīnu ražotni. Sāka braukt vīna degustētāji un radās vajadzība pēc kāda garšīga ēdiena. Saimniece Gunta ir pārtikas tehnoloģe un praktizējusies zivju nesterilizēto konservu ražošanā, tā arī tapa zivju produkti, kuri jau ir iecienīti, pazīstami ar nosaukumu ,,Cīrulīšu mājas labumi” un ir arī iegādājami dažos veikalos. „Cīrulīšos” gatavo dažādas zivju uzkodas, dara mājas vīnus un sidru no pašu dārzā lasītām ogām, augļiem un ziediem. Ražo arī konservus, ievārījumus, mērces, balzamiko, sīrupus no pašu dārza izejvielām. Apmeklētājiem piedāvā vīna, sidra, sangrijas, karstvīna, zivju produktu degustācijas un kopīgu sena Kaltenes zvejnieku ēdiena pagatavošanu. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Keramikas darbnīca LilaJūs varat līdzdarboties keramikas darbnīcas norisēs vairākos formātos: keramikas kursi (nodarbības pieaugušajiem), pāru nodarbība, meistarklases, ģimenes nodarbība, grupās, radošās darbnīcās (izbraukuma vai uz vietas keramikas studijā).Māls ir pateicīgs materiāls un ikviens, neatkarīgi no prasmēm vai talantiem jau pirmajā reizē varēs izveidot saimniecībā noderīgas lietas (krūze, šķīvis, bļodiņa u.tml.), mūzikas instrumentu (svilpaunieku) vai jaukus un smieklīgus nieciņus (dzīvnieki, cilvēki, sniegavīrs, svečturīti u.c.). |
|
Latvija
Glempings suitu sētā "Eglenieki"Atrodas pie Alsungas - dižo suitu novada centra. Iespēja nakšņot dabas ieskautā teltī, kur ir viss nepieciešamais, lai ērti atpūstos. Glempinga teltī ir divguļamā gulta un dīvāns, kafijas aparāts, trauki un virtuves piederumi. Ārā ir pieejama ar latvju zīmēm rotāta ugunskura vieta, krēsli vakara baudīšanai un galds ar krēsliem ēšanai. Iespēja pasūtīt arī brokastis un vakariņas. Glempinga viesiem ir iespēja apmeklēt tējnīcu "Sapņotava", kur izbaudīt latvju tējiņu ceremoniju un izzināt tēju dziedniecisko nozīmi. Iepriekš piesakoties, var piedalīties sklandraušu cepšanas meistarklasē vai noklausīties Suitu dūdenieka priekšnesumu un stāstījumu par tradīcijām Suitos. |
|
Latvija
Kafeja AlīdaUzņēmums gatavo cigoriņu kafeju no 2009. gada. Par pamatu ņemta saimnieces Jolantas vecmammas Alīdas gatavotā recepte un process. Ražošanā izmanto pašu audzētus cigoriņus, burkānus, labību iepērk no apkārtējiem saimniekiem, zīles ievāc no dižākajiem Sēlijas ozoliem. Sēļu kafejas receptei ir piešķirta Kulinārā mantojuma zīme. Jolanta Kovnacka atgriezusies dzimtajā Viesītes novadā pēc izglītības un darba pieredzes uzkrāšanas. Ideja par cigoriņu kafejas fabriku bija atbilde finansu krīzei. Jolanta strādā ar prieku par darbu, kurš patīk, un kuru novērtē klienti, tādēļ ir atvērusi sava uzņēmuma durvis apmeklētājiem. Apmeklējums iepazīstina ar ražošanas procesu, izejvielām, vēsturi, saimniecību, dārzu un siltumnīcu, piedāvā pašiem pagatavot savu kafejas maisījumu. Pēc kafejas darbnīcas vai talkas viesiem ir iespēja pavadīt laiku pie kafejas tases pagalmā, doties nelielā pastaigā vai pa apkārtni, iegādāties produkciju. Papildu iespējams piedalīties zīļu lobīšanas talkā, sagatavojot izejvielas kafejai. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
"Ārpus laika"Ģimeni aizrauj zaļais lauku dzīvesveids. Mājas saimnieki ir izveidojuši ainavu parku un piekopj zaļu dzīvesveidu pašu projektētā kupola mājā. Ģimene ražo arī dārza mēbeles un šūpuļtīklus. Ēkas ieskauj skaists parks un dīķis, kas ir pilns ar vardēm un zivīm. Parka ainava ar lapeni, tiltu, mežu un laukiem rada ļoti mierīgu lauku atmosfēru, kuru var izbaudīt īsa brauciena attālumā no galvaspilsētas. Ārpus laika ir ģimenes uzņēmums, kur saimnieki ir realizējuši savas vēlmes - saimnieks uzcēlis kupolmāju, darinājis ēkas interjeru un mēbeles, kā arī darbojas kā šefpavārs, cienājot viesus ar gardiem ēdieniem, bet saimniece savā namā var uzņemt viesus un rīkot koncertus ar labākajiem Latvijas mūziķiem. Mājas saimniece kopā ar viesiem izstaigās kupola mājas parku un iepazīstinās ar saimniecības konceptu, un, veicot īsas apstāšanās, piedāvās pašmāju vīnu degustāciju. Vizīte noslēdzas ar latviešu desertu meistarklasi. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Viesu nams „Mauriņi”Viesu nams „Mauriņi” atrodas 7km no Siguldas, meža vidū. Saimniecības teritorijā ir dižozols, dīķis, kurā var peldēties, 9ha plašs parks. Viesu namā ir siltais baseins, sauna, kubls un pirts ārā mucā. Viesu nama apkārtni rotā seno Latvijas lauku māju raksturīgās puķes – tīģerlilijas, flokši, peonijas, dālijas u.c. Saimnieki Andris un Māra Zemdegas viesu namu uzcēluši paši un saimnieko šeit vairāk kā 15 gadus. Saimniece Māra cep ierauga maizi – rudzu rupjmaizi, rudzu maizīti ar žāvētu gaļu un sīpoliem, plaucēto rudzu maizi, sēkliņu maizi, ierauga baltmaizi. Viesi apmeklējuma laikā iemācīsies ierauga maizes cepšanu, saņems ieraugu un recepti maizes cepšanai savās mājās. Gaidot, kamēr rūgst iejauktā maize, saimniece izvēlei piedāvā dažādas nodarbes – savvaļas tēju vākšanu, ievārījumu vārīšanu, pīrāgu cepšanu. Alternatīva programma – cepot maizi, kuras rūgšanai nepieciešams ilgāks laiks, viesiem ir iespēja nakšņot viesu namā, izmantot saunu un baseinu. PROGRAMMA: Maizes cepšanas meistarklase:
|
|
Latvija
Gaismas centrs "Lāde"Ģimenes uzņēmums „Poļu nams” ir izveidots pirms vairāk kā 20 gadiem un ražo padomju laikā iecienītos kārumus – šokolādes desu „Saldā Brunete” un smilšu mīklas cepumus ar kondensētā piena pildījumu „Saldā pērle”, kas zināmi arī kā „”riekstiņi”. Saimnieki uzsāka ražošanu savā dzīvoklī Rīgā, taču šobrīd ražošanas telpas ierīkotas atjaunotā kādreizējā kultūras nama ēkā. Joprojām uzņēmuma produkcija ir roku darbs. Gunita vada uzņēmumu no tā pirmsākumiem un uzņem viesus, vadot eksursijas ražotnē gan pieaugušajiem, gan bērniem. Viņa ir sava sava lielā nama dizainere un reanimācijas iniciatore un turpina apgūt lielo ēku, pamazām veidojot ezotērikas, izglītības un atpūtas klubu „Lāde”. Gatis ir atbalsts Gunitas ideju īstenošanā, vadot un darot visus rekonstrukcijas un būvniecības darbus. Ekskursijas laikā viesi iepazīsies gan ar ražotni, gan ēku un tās vēsturi, nogaršos saldumus, un noslēgumā ieturēs pusdienas kopā ar saimniekiem. Saldumu meistarklases programma iepriekš precizējama atkarībā no ražotnē veicamajiem darbiem – „Saldās brunetes” gatavošana vai fasēšana vai „riekstiņu” formēšana. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
BirzīLauku mājas “Kainaiži” ar turpat 150 gadu senu pastāvēšanas vēsturi atrodas starp Smilteni un Raunu simtgadīgu ozolu ieskautā klusā vietā, prom no lielām maģistrālēm. Saimniecībā ir izveidots sulu koku parks, kurā aug vairāk kā 300 dažādu šķirņu kļavas, bērzi un valrieksti. Labanovsku ģimene jau daudzus gadus ražo un popularizē dažādus produktus no bērzu un kļavu sulām. Saimnieki iepazīstina arī ar kanādiešu pieredzi sīrupu gatavošanā, ko jau ir veiksmīgi apguvuši vairāku gadu garumā. „Birzī” produkcija ir bioloģiski sertificēta. Līvija un Ervīns Rīgas dzīvi ir nomainījuši pret pastāvīgu dzīvi laukos, lai realizētu savas idejas par sulu biznesu. Ervīns ir pārmantojis vecāku dotās zināšanas, apguvis procesus, kas saistīti ar sulu cirkulāciju kokos, sulu vērtīgajām īpašībām, pētījis kanādiešu tehnoloģijas sulu pārstrādē. Nora, Ervina māsa, cenšas apvienot pamatdarbu Rīgā ar „Birzī” un lauku dzīves aizrautību no darba brīvajā laikā. Saimnieki piedāvā apskatīt sulu pārstrādesražotni un sulu parku, iestādīt tajā koku, nogaršot bērzu sulu un tās pārstrādes ražojumus - bērzu sulas no svaigām līdz dzirkstošām ar dažādām garšām, un bērzu sulas sīrupu. Jūnijā, kad saplaukušās bērzu lapas ir svaigas un enerģijas pilnas, ir īpašs sezonālais piedāvājums - piedalīties bērzu slotu darināšanā, izbaudot spēcīgo bērzu lapu aromātu un paņemot līdzi uz mājām paša darinātu pirtsslotu. Papildu piedāvājums – pusdienas grupām brīvā dabā. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
AgaveViesu māja atrodas Gaujas Nacionālajā parkā blakus mežam un upei Gaujai. Agros rītos vai vēlos vakaros vieta ir lieliski piemērota putnu dziesmu klausīšanai un savvaļas dzīvnieku vērošanai. Saimnieki viesu nama teritorijā ir izveidojuši Baltu zīmju dārzu. Tā ir ar eglēm norobežota teritorija, kurā no koka izveidotas Baltijas pirms-kristietības laika simboliskās zīmes. Dārzs ir paredzēts meditācijai, jo zīmes var ietekmēt cilvēku dzīves materiālo, nemateriālo un garīgo pusi, nesot bagātību, laimi, veiksmi, spēku, auglību un veselību. Kā alternatīvu ērtu numuriņu izvēlei, viesi var izmēģināt nakšņošanu vasarnīcā “Stallis” - autentiskā bijušajā zirgu stallī - baudot lauku ziedu un zāles smaržu buķeti. Latvijā līdz 20. gadsimta beigām vasaras mēnešos lauku iedzīvotāji gulēja ārpus mājas - šķūņos un siena šķūnīšos. Viesu mājā ir pieejama arī sauna, kubls un dīķis peldēšanai. Saimniekiem Sarmītei un Jānim Šteiniem patīk dzīve laukos - viņi Līgatnē dzīvo vairāk nekā 10 gadus. Sarmīte interesējas par folkloru un ir seno zīmju un to nozīmju eksperte. Jāni aizrauj rūpēšanās par vidi un ēkām. Viņi abi novērtē svaiga gaisa un lauku dzīves svarīgumu. Brīvdienās abi rūpējās par saviem mazbērniem. Sarmīte ir uz uguns vārītu zupu eksperte. Tam viņa izmanto produktus, kas iegūti no vietējām saimniecībām un pašas dārza (sīpolus, kartupeļus, gaļu, garšvielas utt.). Nakšņošana viesu mājā sniedz īstu lauku dzīvesveida pieredzi un ieskatu tajā, kā latviešu ģimenes dzīvo laukos mūsdienās – ievērojot gadiem senas tradīcijas un integrējot tās mūsdienu dzīvē. PROGRAMMA: Pirmā diena
Otrā diena
|
|
Latvija
Dzirnupes“Dzirnupes” ir tradicionāla Vidzemes lauku sēta ar piemājas saimniecību 15 km attālumā no Limbažiem. Vasarās šeit uzņem viesus, piedāvājot nakšņot romantiskā klētiņā, kas celta 1924. gadā kā labības klēts, bet šobrīd pārtapusi par mājīgu namiņu viesu uzņemšanai. Klēts iekārtota etnogrāfiskā stilā – senlaicīgas mēbeles, interjera priekšmeti un darba rīki. Klētī ierīkota arī pirts. Saimniecības teritorijā atrodas dīķis un upīte makšķerēšanai vai izbraucienam ar laivu, lapene un piknika vieta maltīšu baudīšanai ārā, volejbola laukums, mazdārziņš ar vietējiem lauku labumiem un ziedošas pļavas. Saimniecībā sastopami arī mājdzīvnieki – kaza, zosis, vistas un kaķis. “Dzirnupēs” saimnieko Palelioņu ģimene – saimnieks Juris un saimniece Sandra. Brīvajā laikā saimniecībā ciemojas un darbos palīdz arī pieagušie bērni. Saimnieks Juris ir bungu meistars, kurš gatavo īpašas celmu bungas. Tās tiek grebtas no dažādiem kokiem - egles, liepas, upes vītola. Bungas celms tiek pārklāts ar skanīgām ādām – izmanto kazas un bebra ādas. Izgatavo arī citus mūzikas instrumentus un suvenīrus - taures, sitamos instrumentus, pīpes, mieturus (mieturis – virtuves darba rīks maisīšanai, kulšanai, putošanai). Viesi iepazīsies ar saimniecību, cienāsies ar lauku labumiem un zāļu tēju, klausīsies stāstu par celma bungu izgatavošanu un noslēgumā muzicēs kopā ar saimnieku. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Jēru Klubs“Jēru klubs” ir zemnieku saimniecība, kura pamatā nodarbojas ar aitkopību. Iespējams iegādāties bioloģiski tīru un veselīgu jēra gaļu, dziju, aitādas, vaislas materiālu - teķīšus un aitiņas audzēšanai, kā arī aitkopības inventāru - elektriskos žogus ganīšanai aplokos. Jēru klubs ir zemnieku saimniecība Mazsalacā, kas īpaša ar to, ka aitiņas dzīvo īstā klubā! Saimnieki piedāvā piedzīvot lauku saimniecības atmosfēru, kurā galveno lomu spēlē aitas. Baudīt jēra gaļas un aitu piena produktu ēdienus, sajust, cik ērti ir lasīt savu mīļāko grāmatu, sēžot uz pūkainas aitādas un, lai vakarā pie ugunskura nesaltu, iegūt savā īpašumā siltas vilnas zeķes un austus vilnas apmetņus. Saimnieki aicina ģimenes no Latvijas un visas pasaules viesoties ilgāk, nakšņojot jaunajā Glempinga teltī, maksimāli tuvu dabai un veselīgai lauku videi, nezaudējot ne nieka no komforta, ko esam raduši baudīt ikdienā. Ekskursijas laikā saimnieki Ilze un Valters labprāt dalīsies pieredzē par aitu audzēšanu un kopšanu, bet pēc iepriekšējas vienošanās arī pagatavos gardu maltīti no jēra gaļas.Ja ir vēlēšanās, ekskursija Jēru klubā tiek papildināta ar dažādām aktivitātēm - spēlēm, viktorīnu un radošām darbnīcām, izmantojot aitas vilnu. |
|
Latvija
Arnitas labsajūtu darbnīcaPiemājas saimniecība atrodas Balvu nomalē, starp pilsētas un dabas vidi. Saimniece Arnita ir profesionāla pirtniece un mājražotāja. Piedāvājums “Arnitas Labsajūtu Darbnīca’’ ietver mājās ceptu maizi un citus gardumus, pirts rituālus, savvaļas augu izmantošanu veselībai un labsajūtai. Arnita gatavo augu tējas un sīrupus, ķermeņa skrubjus un maskas. Viesi kopā ar saimnieci dosies pastaigā pa saimniecību, lai ievāktu savvaļas augus. Pēc tam saimnieces vadībā katrs viesis sev izgatavos pirtsslotu un ķermeņa skrubi. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
"KALNALEISKINI"10 ha lielā teritorija pie Slates sila atrodas klusā vietā, 50 km attālumā no tuvakajām pilsētām. Slates sils ir unikāls arheoloģisks un kultūrvēsturisks komplekss. Te atrodas pagaidām Latvijā lielākais zināmais agrā un vidējā dzelzs laikmeta baltu uzkalniņu kapulauks (3. – 7.gs.) un līdzenais kapulauks – Miroņu kalns. Apkārt ir līdzenumi ar mežiem un laukiem, netālu plūst Eglaines upe un plešas ogām bagātais Tīreļu purvs. Lelde un Mārtiņš Uzkuri ir jauna ģimene un dzīvo „Kalnaleiskinos” no 2019. gada. Mārtiņa ģimene Sēlijā dzīvo jau vairākās paaudzēs, bet Lelde šeit uz dzīvi pārcēlās pirms pieciem gadiem no Jūrmalas. Abiem ir kopīgs ģimenes uzņēmums – galdniecība, kur vīrs ir meistars un sieva – dizainere. Lelde ir Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedre ar pieredzi ekskursiju vadīšanā. Ar putnu vērošanu aizraujas jau septiņus gadus. Leldei jo īpaši patīk skaitīt pūces. Ciemošanās laikā izgatavojot barotavu vai būrīti saviem putniem, ikviens var būt drošs, ka tas būs atbilstošs visiem galdniecības standartiem un patiks putniem. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
RAUDIŅITūrisma un kazu saimniecība Kurzemē, Rīgas jūras līča piekrastē, starp jūru un mežu, 300m no akmeņaina jūras krasta. Saimnieki audzē tīršķirnes Būru kazas. Šķirne radusies Argentīnā un šīs kazas izceļas ar skaistu eksterjeru. Viesi iesaukuši saimniecību "piejūras kazas", jo sētā dzirdama jūras šalkoņa. Saimniecība viesiem piedāvā naktsmītnes. „Raudiņas” ir Rutas un Jāņa senču īpašums. Rutai patīk rūpēties par skaistumu un labsajūtu, veidojot puķu dobes, stādījumus un izceļot lauku ainavu. Jānis vada saimniecības darbus. Jaunā saimniece Monna ir izcila viesu sagaidītāja, zinoša saimniecības lietās un vienmēr gatava palīdzēt. Apciemojuma laikā, atkarībā no laikapstākļiem, viesiem piedāvā apskatīt kazas un sarūpēt tām cienastu. Kopā ar saimnieci viesi sasies zaru slotiņas, “sakasīs” siena klēpi, pīs ēdamos puķu/lapu vainagus. Radošākiem apmeklētājiem ir iespēja zīmēt ar kazas kāju, uzdejot “Āzīti“ un uzspēlēt „Kaznagu” (muzicēšana ar kazas nagiem). PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Stādaudzētava "Ārītes"Saimniecība atrodas pašā Sēlijas novada centrā, taču salīdzinoši tālu no lielām pilsētām, ciemiem un kaimiņiem. Izbraucot cauri nelielam priežu silam, viesi nonāk teritorijā ar plašām rožu dobēm, kurās aug un zied vairāk kā 400 dažādas rožu šķirnes. Kalngalā slejas siltumnīcas, kurās tiek audzēti dažādi puķu un dārzeņu stādi, kā arī iegādājami un apskatāmi vairāk kā 500 šķirņu rožu stādi. „Greķānos” vairāk kā 20 gadus saimnieko Līču ģimene. Saimniece Ilze ir mazmeita vienam no pirmajiem Latvijas rožu selekcionāriem – Jānim Braslim un beigusi Bulduru dārzkopības tehnikuma puķkopības nodaļu. Saimnieks Pēteris ir diplomēts zemturis. Puķkopība un dārzkopība ir ģimenes vaļasprieks, kas pārtapis par nelielu stādaudzētavu un rožu kolekcijas dārzu, kurš nemitīgi tiek papildināts ar jaunām šķirnēm. Saimniecības apmeklējuma norise atkarīga no sezonas un iepriekš precizējama. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Indrāni"Indrānu" saimnieki ir zemnieki un Skujenes pagasta iedzīvotāji neskaitāmās paaudzēs - par to liecina vecākās baznīcas reģistra grāmatas. Tagad šeit dzīvo un saimnieko "jaunie" - Margēviču ģimene. Pašreizējie "Indrānu" īpašnieki Indrānos darbojas kopš 1988. gada. Saimnieka Aleksandra vecāki aizaugušos zemes pleķīšus ar vecu ēku drupām iemainīja pret "Līvānu" tipa māju. Nāca labāki un sliktāki laiki, prieki un bēdas, bet galvenais ir un paliek - darbs, zeme, ģimene. Saimnieki lepojas, ka viss, ko viņi piedāvā saviem klientiem, tiek gatavots saimniecībā. No sēklām dobē līdz pilniem groziem pagrabā, no purvā esošajām ogām līdz pilnām burkām. Indrānos gatavotie gardumi un to receptes citur pasaulē nav atrodamas - sarkano āboliņu marmelāde, liepu konfektes šokolādē, viršu sīrups, kumelīšu kvass un vēl, un vēl. "Indrāni" ir bioloģiska saimniecība. Daudziem cilvēkiem gads ir balts abos galos un zaļš vidū, bet Indrānos tas ir zaļš visa gada garumā. Un tā gadu no gada! Saimniecībā saimnieko Liene, Aleksandrs un Ilva Margeviči, un Jānis Jasulis. Margeviču ģimene nav uzņēmēji - viņi vienkārši ir savas zemes īpašnieki. Pēc profesijas Aleksandrs ir mežsargs, bet jaunā paaudze - profesionāla pavāre. Viss saimniecībā veiktais darbs tiek veikts, balstoties uz zināšanu kopumu, kas ir mantots gadu gaitā un uzkrāts no personīgās pieredzes. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
AusmasViesu nams "Ausmas" atrodas Valkas novadā, un tajā iespējams nakšņot līdz 30 cilvēkiem. Tiek piedāvāti arī ēdināšanas pakalpojumi gan uz vietas, gan izbraukumos. Viesiem pieejama slapjā pirts, kā arī pirts rituāls pie prasmīga pirtnieka. Viesu namā tiek organizēti dažādi pasākumi, tāpat tiek uzņemtas ekskursiju un bērnu grupas. Saimniecībā atrodas arī dzīvnieku sēta, kur bērni var pabarot un samīļot dažādus dzīvnieciņus. Saimnieki aktīvi sadarbojas ar blakus esošajām saimniecībām. Viesu nama saimnieki ir mājražotāji, kuri piedāvā viesiem nobaudīt dažādus kūpinājumus, sierus un pašceptu maizi. Tiek piedāvātas meistarklases gan siera siešanā, gan maizes cepšanā. Ir iespēja apmeklēt un sarīkot degustācijas gan ar pašu ražotiem produktiem, gan ar apkārtējo saimniecību piedāvājumu. |
|
Latvija
LielkalniPuskilometru aiz Ungurpils ciemata Pāles virzienā atrodas lauku māja „Lielkalni”, kurai 3 ha platībā piekļaujas ogulāju dārzs, piemājas dārzs saimnieku vajadzībām, kā arī neliels vecu ābeļu dārzs. Ogulāju dārzā aug mazāk pazīstami veselīgu ogu un augļu krūmi un koki - lazdas, irbenes, zelta jāņogas, upenes, ēdamie sausserži, vilkābeles, citronliānas, aktinīdijas, dažādi pīlādži, mežrozītes, aronijas, smiltsērkšķi, korintes, kizils, melnais plūškoks, valrieksti. Dārzā sastopami arī tējaugi - raudenes, kliņģerītes, ehinācijas, lupstāji, piparmētras, dižzirdzenes, pēdlapes uc. Ogas piedāvā pašlasīšanai. Aija un Dainis Paukšēni ir pensionāri. Mantotajā saimniecībā abi iestādījuši vairākus tūkstošus ogulāju un tējaugu stādus. „Lielkalni” ir bioloģiski sertificēta saimniecība kopš 2006. gada. Apmeklējuma laikā saimnieki rāda ogulāju dārzu, stāsta par ogām un to produkciju. Ražojumus iespējams iegādāties. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Biedrība "Sēlijas laivas"Biedrības “Sēlijas laivas” māja “Skārdupītes” atrodas 5 kilometru attālumā no Aknīstes, autoceļa P73 Vecumnieki – Nereta – Subate malā. Šobrīd teritorijā tiek attīstīta aktīvā tūrisma bāze, paredzot, ka šeit varēs doties nesteidzīgā pastaigā pa apkārtnes mežiem un palieņu zālāju pļavām, izprast laivošanas vēstures līkločus, iznomāt laivas un velo, izmantot labiekārtotas telts vietas, pagatavot gardu maltīti uz uguskura pēc intensīva pārgājiena. 2018. gadā Ričards un Santa Šmiti pārcēlas no galvaspilsētas uz Santas dzimto pusi Aknīsti. Pāris ir lokālpatrioti un aktīvās atpūtas entuazisti, kas vēlas piekopt aktīvo dzīvesveidu laukos un iedvesmot citus. Ar biedrības “Sēlijas laivas” palīdzību, soli pa solim tas arī izdodas - ar kopienas atbalstītām vides sakopšanas talkām, izveidojot laivošanai piemērotu infrastruktūru Dienvidsusējā, ar plaši apmeklētiem noorganizētiem izglītojošiem pārgājieniem, kā arī ar finansējuma piesaisti lokālpatrotisma veicināšanai Sēlijā. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Amatu māja "Rūķīši"Leimaņu ciems atrodas autoceļa P27 Birži – Ilūkste ceļa malā. Tas izaudzis ceļu krustojumā, ap kādreizējo krogu 20. gs. sākumā. Amatu māju vēsturiskā ēkā iekārtojusi vietējo amatnieču biedrība „Akācija Plus”. Tajā ir tematiskas istabas - aušanas, novadpētniecības, maizes, saimes, senlietu un Ulmaņlaika istaba. Inita Lāce ir ilggadēja biedrības "Akācija plus" vadītāja un daudzu radošu, sabiedrisku ideju iniciatore. Inita kopā ar biedrības sievām izveidojusi Latvju zīmju parku, kurā izstādītas latviešu etnogrāfiskās zīmes. Viesi iepazīsies ar amatniecēm un viņu darbiem, klausīsies stāstos par mājas vēsturi un Leimaņu pagastu, piedalīsies maizes cepšanā un baudīs svaigi cepto maizi ar lupstāju un kūpinātu cauraudzīti, apskatīs Latvju zīmju parku. Amatu mājā var iegādāties un pasūtīt austos darbus, grīdas un pirts lāviņas paklājiņus. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Radošā darbnīca "Austuve"The "Austuve" and “Suiti kitchen” are creative workshop places located in the building of the Alsunga Administrative District Museum. You can see how Suiti folk costumes and elements are produced, learn more about weaving traditions and learn about the colourful apparel of the Suiti people, and dress up in Suiti traditional clothes. You can also try your hand at weaving under the guidance of experienced masters. |
|
Latvija
BriežuciemsBriežuciems atrodas 35 km no novada centra Balviem. Tas izveidojies pēc 2. Pasaules kara kā padomju saimniecības „Briežuciems” centrālais ciemats. Briežuciema amatu meistaru ciems ir vieta, kur tiek kopti un godāti tradicionālie amati, iesaistot tos mūsdienu dzīvē. Briežuciema „Kronīšu” mājās cep kviešu un rudzu maizi īstā lauku krāsnī no tīriem, zemnieku saimniecībā audzētiem graudiem. Saimnieki Vija un Jāzeps Jermacāni „Kronīšos’’ skolotājas un autobusa šofera amatus apvieno ar saimniekošanu savā bioloģiskajā saimniecībā. „Liepu” māju saimnieks Andris Ločmelis nodarbojas ar lauksaimniecību, taču viņa vaļasprieks un aicinājums ir ādas apstrāde, ar ko iepazīstina apmeklētājus. Viņš radījis zīmolu "Leatherely" (Fb: @Leatherely), kolekcionē šujmašīnas. Punduru ģimene „Bilgās’’ aicina nogaršot mājās sietu ekoloģiski tīru sieru, pašu vāktas zāļu tējas un apskatīt saimnieka medību trofeju kolekciju. Rokdarbu darbnīcā “Atspoles” apvienojušās vairākas pagasta sievas, kuras auž lupatu deķus, grīdsegas, darina somas, sedziņas, cimdus, rotaslietas un suvenīrus. Briežuciemā ir savi tautas muzikanti, etnogrāfiskais ansamblis un jauniešu folkloras kopa. Piedāvā noklausīties gan senos Ziemeļlatgales dziedājumus, gan izlocīt kājas jautros dančos. Visas apmeklējamās saimniecības atrodas 0,5 – 5km attālumā cita no citas. Programmu iespējams pielāgot interesēm un vajadzībām. PROGRAMMA: Maizes cepšana ‘’Kronīšos” (~2h):
Ādas apstrādes darbnīca „Liepās’’ (1-1,5h):
Lauku sēta ‘’Bilgas’’ (~1.5h):
Rokdarbu darbnīca “Atspoles” (1-1.5h):
|
|
Latvija
Rūjienas amatnieku biedrība "Rūzele"Amatnieku biedrībā apvienojušies 65 Rūjienas un tās apkārtnes amatnieki. Piedāvā maizes cepšanu, ievārījuma vārīšanu, siera siešanas, rotu taisīšanu, ādas izstrādājumu, tamborēšanas un kulinārijas meistarklases. Piedāvā arī ,,Ražots Rūjienā" degustācijas (maize, kūpinājumi, kulinārijas izstrādājumi, ievārījumi, svaigas sulas, ķirbju produkcija, sezonas ogas un augļi, katrā sezonā citi ēdieni) un iepirkšanos. |
|
Latvija
Oleru muižaOleru muižas mūsdienu dzīve iesākās 1988. gadā, kad dzejnieks Imants Ziedonis aicināja glābt neapsaimniekotas un sabrūkošas muižas, un Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas koktēlniecības nodaļas audzēkņi šim aicinājumam atsaucās. Pēc izpētes tika uzsākti restaurācijas un rekonstrukcijas darbi, īpašu uzmanību pievēršot autentiskumam. 18. gs beigās agrā klasicisma stilā būvēto muižas kompleksu ieskauj ainavu dārzs, kas tiek veidots, uzturot 19. gs. vidus romantisma dārzu tradīcijas ar tam laikam atbilstošo modes augu izvēli un plānojuma principiem. Krāšņais augsto dobju virtuves dārzs ir kļuvis par iedvesmas avotu daudziem dārza apmeklētājiem. Zemīšu ģimene Oleru muižā saimnieko jau vairāk nekā trīsdesmit gadu, rīko kamermūzikas koncertus un dārza stāstu pasākumus. Muižas apmeklējums piedāvā skatīt vēsturiskas lauku muižas dzīvesveidu mūsdienās, iepazīstina ar muižas ēku atjaunošanu un vēsturiskā dārza veidošanu. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Ziepju ražotne "DA’ZIEPE"Raitis un Dace 2019. gadā no Rīgas centra pārcēlās uz laukiem - māju, kas atrodas nomaļā lauku apvidū, prom no galvenajiem autoceļiem. Viņu ikdiena tiek pavadīta atjaunojot māju, kopjot apkārtni un audzinot bērnus. Dace rūpējas par savu dārzu, kur ģimenes galdam un ziemas krājumiem audzē salātus un dārzeņus. Cenšoties maksimāli izmantot pieejamos resursus, radās ideja pašiem izgatavot ziepes no pelnu sārmiem. Tas ir attīstījies kā bizness, kurā ražo ziepes, kuru pamatā ir tauki, eļļas un sārmi. Ziepju darbnīcā tiks parādīts un pastāstīts, kā tiek gatavotas ziepes. Viesiem būs iespēja redzēt karsto ziepju vārīšanas procesu un eļļu un sārmu sajaukšanu, vai auksto ziepju vārīšanas procesu. Darbnīcā tiks parādīts, kādi materiāli tiek izmantoti ziepju pagatavošanā, kā notiek pārziepošanās process un cik ilgs laiks paiet līdz pilnībā gatavam ziepju gabalam, kas ir draudzīgs ādai un izmantojams ilgu laiku. PROGRAMMA:
Ziepju meistarklase:
Meistarklasēs pagatavotās ziepes būs iespēja rezervēt, un tās tiks izsūtītas 4-8 nedēļu laikā, kad būs pilnībā gatavas.
Viesiem ir iespēja arī nakšņot "Ievkalnos":
|
|
Latvija
Sveču ražotne "Anima Candles"Saimniecība atrodas Sidgundas ciemā, tā izveidota pirms vairāk kā 10 gadiem, saimniecei atgriežoties laukos un meklējot jaunu nodarbošanos. Piemājas saimniecībā ir vistas un truši, taču saimnieces pamatnodarbošanās ir sveču ražošana. Ražotne atrodas Suntažos. Sirje Neimane izveidojusi zīmolu AnimaCandles, zināšanas iegūstot pašmācības ceļā, apmeklējot sveču ražošanas uzņēmumus. Zīmola AnimaCandles svecēs izmanto dzintaru. Meistarklasē apmeklētāji izgatavos sveces no ekoloģiskā sojas vaska un kaltētiem ziediem, apgūs dažādas sveču liešanas tehnikas. Pēc meistarklases brauciens uz sveču ražotni Suntažos (~7km). Darbnīcas apmeklējuma laikā iespēja iesaistīties praktiskos sveču darbnīcas darbos - sveču sagatavju izgatavošana, degļu sagatvošana u.c. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Valmiermuižas stallisValmiermuiža atrodas Valmieras pilsētas ziemeļu pierobežā. Valmiermuižas stallis un Valmiermuižas jātnieku skola darbojas 19. gs. pirmajā pusē celtā trīs ēku kompleksā, kuras savieno ar laukakmeņiem izlikts pagalms un iekļauj akmens mūra žogs ar vārtiem. Turpinot latviešu zirgkopības labākās tradīcijas te saimnieko Jurašu ģimene - zirgkopju, zirgu selekcionāru un vetārstu ģimene daudzās paaudzēs. Saimnieks ir bijis Latvijas izlases jātnieks, abi ar meitu Viktoriju ieguvuši daudzkārtējas godalgotas vietas jāšanas sporta čempionātos Latvijā. Saimnieku ģimene vada Valmiermuižas jātnieku skolu, kurā jāšanas sporta iemaņas apgūst ap 50 audzēkņiem no 4 līdz 84 gadu vecumam. Tiek rīkotas radošās nometnes bērniem, ierādot viņiem arī ļoti daudz praktisku iemaņu, jo daudzi ne reizi dzīvē nav stūmuši ķerru, grābuši sienu, barojuši un apkopuši tik lielus dzīvniekus kā zirgi. Staļļa saime viesos gaida gan lielus, gan mazus, lai izglītojošā ekskursijā dalītos ar zināšanām par zirgkopību, zirgaudzēšanu, zirgu šķirnēm. Iespējams arī pielikt roku pie kāda darba stallī un apskatīt zirgkopības lietu ekspozīciju. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Mācību drava "Apikare"Biškopības saimniecības apkaimē ir iecienītas apskates vietas - Cīravas meža taka, Cīravas pils, Cīravas dzinavas un arī saimniecības sadarbības partneri – maizes cepēji “Ievleju maize”. Bišu saimes izvietotas vairākās vietās gan pils parka teritorijā, gan mežā. Saimniece nodarbojas ar bišu saimju kopšanu, biškopju apmācību un biškopības-apiterapijas produktu ražošanu. Piedāvājumā ir vairāk kā 20 dažādi produkti. Saimnieces Baibas tēva darbošanās bišu dravā viņai palīdzēja izvēlēties biškopja arodu. Bites Baiba pazīst jau vairāk kā 30 gadus, vasarās strādājot bišu dravā. Ārpus biškopības sezonas turpinās gan produktu, gan nepieciešamā inventāra gatavošana, gan prasmju un zināšanu papildināšana. Saimniece dalās savā profesonālajā pieredzē gan ar citiem biškopjiem, gan saimniecības apmeklētājiem, vada seminārus par biškopību un praktiskas mācības dravā. Apmeklētājiem piedāvā izvēlei radošās darbnīcas un biškopības produktu degustāciju. Iespējams programmu papildināt ar veselības kūri bišu terapijas mājiņā un praktisku apmācību iesācējiem, atkarībā no sezonas darbiem dravā: bišu saimju kopšana, selekcijas darbs bišu dravā, produkcijas ražošana un atlase, medus sviešana, inventāra gatavošana. PROGRAMMA:
"Sveču gatavošana" – dažāda veida un formu vaska sveču gatavošana, "Gardēdis" – medus un citu biškopības produktu maisījumu gatavošana, "Veselība no bišu dravas" – biškopības produkti mūsu veselībai – degustācija, produktu veidošana, "Mana bišu drava"- ieskats dažos bišu saimju kopšanas noteikumos.
|
|
Latvija
Sēļu sēta "Gulbji", naturālā saimniecībaSēļu sētā “Gulbji” dzīvo sestā vienas ģimenes paaudze. Tā atrodas raksturīgā Sēlijas ainavā starp mežu, dabiskām pļavām un pauguriem. Mājvietai ir savs ezers, avots un dīķi. Piemājas saimniecībā audzē dārzeņus, augļus, ogas, ražo piena produktus, veido daudzgadīgo puķu kolekciju, kopj daiļdārzu. Saimnieki arī ievāc medu, gatavo zāļu tējas, sien pirtsslotas, izgatavo skrubjus, eļļas, augu un medus ziedes. Daiļdārzniece Rita un amatnieks piektajā paaudzē Juris atgriezās dzimtas mājās pirms vairāk kā 15 gadiem. Viņi uzskata, ka mājas īpašā vērtība ir sēliskais gars, kas te atrodams ik uz soļa - senču darinajumos, receptēs, tradīcijās un ieražās, kas nodotas no paaudzes paaudzē un saglabājušās līdz mūsdienām. Rita un Juris apmeklētājiem piedāvā apskatīt Sēlijas vēsturiskajam novadam raksturīgu sētu ar tās plānojumu un tipiskām ēkām, iepazīstina ar tradicionālu dārzu, rīko sēļu ēdienu meistarklases un degustācijas, rāda un māca tradicionālus saimniecības darbus. Piedāvā iespēju piedalīties svētku un ikdienas rituālos sēliskās tradīcijās. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Zemnieku saimniecība "Ozoliņi"Saimniecībai apkārt ir bioloģiski vērtīgas zālāju pļavas un mežs, un tai ir savs meža ezers. Tuvākie kaimiņi atrodas 2 km attālumā. Šis ir viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijā, kur pēc neatkarības atjaunošanas tējas ražošanā sāka izmantot Latvijas savvaļas un dārza augus. Jau vairāk nekā 20 gadus zīmols "Lauku tējas" ir pieejams veikalu plauktos. Evita un Mārtiņš Lūkini ir pārņēmuši ģimenes uzņēmumu un turpina zāļu tēju ražošanu, kā arī ilgtspējīgu mežsaimniecību un organizē pasākumus, lai atjaunotu cilvēku saikni ar dabu un modinātu viņu apziņu. Pamatdarbība joprojām ir ekoloģisko tēju ražošana, turpinot pielietot senču zināšanas, vācot tējas un gatavojot tās pēc senām metodēm, izmantojot fermentāciju – sutināšanu. Viesi tiks iepazīstināti ar augiem un tējas gatavošanas mākslu, piedaloties tēju Mandalas darbnīcā un beigās izveidojot arī savu tēju, ko ņemt līdzi. Piedalīšanās augu meditācijā katram cilvēkam sniegs iespēju izvēlēties sev piemērotākos un nepieciešamākos augus tējas pagatavošanai. Pēc iepriekšējas vienošanās var organizēt lauku dzīves pieredzi, viesiem piedaloties dažādos attiecīgās sezonas tējas ražošanas darbos, piemēram - stādīšanā, ražas novākšanā, šķirošanā, augu sagatavošanā žāvēšanai, raudzēšanā, iepakošanā. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Zāļu un pirts salaSaimniecība “Vilkapurvi” atrodas purva malā, te smaržo pēc sfagnos filtrēta, rūgti tīra gaisa. Mazliet pirmatnības ir gan ainavā, gan valdošajās noskaņās: apiņu stīgas apvijušas melnalkšņu stumbrus, meža skudru pūznis turpat netālu no pirts, zaļās vardes, kuras “gana” stārķis, un pūces sauciens lielā eglē. Ligita Elksnīte, 8 bērnu mamma, “Vilkapurvos “ saimnieko 5 gadus. Viņas saimniecībā ir pirts namiņš, pārvietojamā pirts un āra ūdens kubls. Saimniece gatavo ārstniecības augu sīrupus, zāļu tējas, pirts skrubjus, masāžas eļļas un uzlējumus. No savvaļas un dārza augiem gatavo salātus un zaļos kokteiļus. Apmeklētājiem ir iespējams iegādāties “Vilkapurvos” tapušo produkciju. Saimniece ir sertificēta pirtniece. Viesiem piedāvā iepazīt ārstniecības augus, pagatavot masāžas eļļu vai augu uzlējumu, degustēt saimniecības produktus. Programmu iespējams papildināt ar pēršanos pirtī: stāstījums par pirts rituālu, pirts slotu siešana, pirts skrubju gatavošana, pēršanās pirtnieces vadībā. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Elkas kalna saimniecībaSaimniecība atrodas Elkas kalnā gleznainajā Vidzemes augstienē. Gaujas upe, kas ir Latvijas garākā upe, iztek Elkas kalna pakājē. Saimniecībā ir 11 ha bioloģiski vērtīgu pļavu, neliels mežs, zivju dīķis un kopts augļu dārzs. Saimniecība ievēro bioloģiskās lauksaimniecības un permakultūras principus. Viņi ievāc medu un tējas no kultivētiem un savvaļas augiem. Saimniecībā tiek ražoti zāļu tēju maisījumi un pulveri, sīrupi (piemēram, jaunais egļu skuju sīrups), uzlējumi (piemēram, asinszāles degvīnā), ekstrakti (piemēram, kliņģerītes eļļā), raudzējumi (piemēram, aveņu lapu vai egļu ziedu). Visi šie produkti, arī ievārījumi un sulas no pašu audzētām ogām un augļiem, tiek piedāvāti degustācijai. Pavasarī novāktās kļavu un bērzu sulas ir sasaldētas, tāpēc tās svaigas var baudīt visu vasaru. Apmeklējot saimniecību un piedaloties darbnīcās, viesiem ir iespēja pagatavot kaut ko noderīgu - ziepes ar augu pulveri, krēmu ar augu eļļas ekstraktu vai destilātu, kas veidots no augiem un ko var izmantot losjona vietā. Saimniecībā ir neliela aušanas darbnīca. Tajā ir iespēja aust savu zāļu paklājiņu, piemēram, pirts rituāliem. Ja atļautu laiks un viesi izrādītu vēlmi, būtu iespēja iemācīties aušanas pamatus, piemēram, no veca T-krekla izveidojot paklāju. Inese un Valdis Stibe jau 15 gadus apsaimnieko Elka kalnu, galvenokārt dzīvojot galvaspilsētā Rīgā un sākotnēji pavadot tikai vasaras savā lauku sētā, taču pēdējo gadu laikā - arī ziemas periodā. Viņi ir pielikuši daudz pūļu, lai uzturētu ainavu dabisku un saglabātu dabisko vidi. Inese apguvusi bioloģiskās lauksaimniecības principus Latvijas Lauksaimniecības universitātē un pabeigusi arī kursus par permakultūras pamatiem. Inese aizraujas ne tikai ar dārzkopību, bet arī ar rokdarbiem - dzijas aušanu un krāsošanu, izmantojot augus. Valda aizraušanās ir augļu dārzs, ogu dārzs un bites. Saimniecība piedāvā trīs iespējas meistarklašu programmām. Par izvēli ieteicams vienoties nedēļu pirms vizītes, lai varētu veikt nepieciešamos sagatavošanās darbus. Visās darbnīcās tiek izmantoti augi un zāļu tējas no saimniecības bioloģiski vērtīgajām pļavām, dārza, lauka, bišu stropa un meža. Pusdienas tiks gatavotas no vietējiem produktiem uz atklātas uguns, un viesi tiks iesaistīti gatavošanas procesā. PROGRAMMA:
1. variants. Īpaša tējas maisījuma pagatavošana veselīgam ķermenim un garam.
|
|
Latvija
Ičas apmetnes ciemsIčas apmetnes ciems ir sena dzīvesvieta Ičas upes krastos. Apmetne atklāta 1937. gadā. Tā bijusi apdzīvota neolītā (4500 - 1500 pr.Kr.) un bronzas laikmetā (1500 - 500 pr.Kr.). Apmetnē dzīvojuši amatnieki, zvejnieki, mednieki. Ičas apmetnes tematiskā ciema izveides iniciatore Biruta Bogdane ir aktīva, radoša Bērzpils pagasta iedzīvotāja, kas ar savu ideju - izveidot tematisko ciemu un caur to popularizēt pagasta kultūrvēsturisko mantojumu - aizrāva un apvienoja domubiedru grupiņā vairākus Bērzpils pagasta iedzīvotājus. Viesus ceļojumā pa Ičas apmetnes ciemu pavada Anna Kriviša, kas ikdienā rīko kultūras pasākumus pagastā. Bērzpilieši aicina ciemos iepazīt Ičas apmetnes tematisko ciemu caur šodienu uz pagātni, viesojoties Bērzpils nozīmīgākajos kultūrvēsturiskajos objektos, dabas vietās, piedaloties seno prasmju - siera siešanas, zāļu paklāju aušanas, tautas instrumentu muzicēšanas meistardabnīcās, ko piedāvā vietējie arodu meistari, cienājoties ar sātīgu zivju zupu un pašceptu rudzu maizi. PROGRAMMA:
Ičas apmetne:
|
|
Latvija
Zemnieku saimniecība KaņepītesZ/S "Kaņepītes" ir ģimenes uzņēmums, kas dibināts 1992. gadā. Saimniecība nosaukumu aizguvusi no mājas nosaukuma, kas tai dots 1924. gadā. Bioloģiskā saimniecība, kurā izaudzē graudus un tos pārstrādā pārtikā. Produktu ražotne ir maziņa, bet tehnika ir ar senlaicīgu noskaņu, akmens, koka dzirnavas kura piedod īpašu garšu un smaržu miltiem un auzu pārslām. Tagad sortimentā jau 30 dažādu produktu veidu. |
|
Latvija
Aušanas darbnīca "Mailīšu Fabrika"Mailīšu fabrika izveidota 2018. gadā, lai saglabātu rokdarbu tradīcijas un prasmes. Te auž vilnas, lina un zīda darbus - segas, plecu lakatus, linu dvieļus. Darbnīcā apskatāmas un izmēģināmas visu tipu ar rokām darbināmas stelles, ar kādām Latvijas teritorijā austs no 9.– 21. gadsimta, sākot no vertikālajiem aužamajiem stāviem līdz programmējamajām stellēm, ieskaitot arī Latvijā izgudrotās un patentētās divu veidu Viļumsona stelles. Ilze no Mailīšu ģimenes ir ceturtā paaudze, kas saistīta ar aušanu. Viņas mamma Inese Mailīte ir audēja jau gandrīz pusgadsimtu. Apmeklējot fabriku, viesi iepazīties ar audumu ražošanu un dažādajām tehnoloģijām. Radošajā darbnīcā viesi izšūs „ķusīti” (neliels spilvens 30x30cm) no darbnīcā austajiem audumiem un to piepildīs ar izvēlētās aitas šķirnes vilnu. Alternatīvas radošās darbnīcas piedāvā: izgatavot mezgla spilvenu, izaust jostas paraudziņu, izgatavot kādu tērpa aksesuāru, no tītavām tīt dziju, šķeterēt. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Biedrība "Ūdenszīmes", Pļavu muzejs KaldabruņāSēlijas ciemats Kaldabruņa ir bagāts ar senām tradīcijām, kuras līdz mūsdienām nodotas no paaudzes paaudzē, saglabātas mutvārdos un darbos. „Pļavas muzejs” ir vieta, kur krājas tradīcijas un pulcējas to zinātāji. Muzeju kādreizējās Kaldabruņas sākumskolas simtgadīgajā ēkā ir izveidojusi biedrība „Ūdenszīmes”. Ieva Jātniece ir viena no Pļavas muzeja izveidotājām un stāstniece. Ingrīdas ziņā ir stikla apstrādes darbnīca. Viņas rokās logu stikls pārtop rotaslietās, kurās ietverti smalki pļavas augu nospiedumi. Ingrīda runā skanīgā sēļu mēlē. Īstā, ikdienā lietotā: „Tā runava muna mama. Un muna baba.” Andra ievedīs ārstniecības augu dārzā un palīdzēs izraudzīties augus tējai, pagatavos garšīgu maltīti no tā, kas tieši tajā brīdī Kaldabruņā labi paaudzis un izrādīs kokapstrādes darbnīcu, kurā pati strādā ar lāzergriešanas iekārtu un veido maketus oriģināliem suvenīriem. Apmeklētāji šeit piedzīvos mūsdienu lauku dzīvesveida daudzveidību – vidi, kurā senās tradīcijas organiski sadzīvo ar mūsdienīgām tehnoloģijām. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Amatniecības centrs "Rūme"Zasas ciems izaudzis no kādreizējās barona fon Zasa muižas. Zasas lepnums ir gleznainais muižas ainavu parks ar svešzemju kokiem un ozolu birzīm, caur kuru plūst Dzirnupīte ar tiltiņiem, saliņām un atpūtas vietām. „Rūme” ir Sēlijas novada amatnieku radošās tikšanās vieta. Iespaidīgajā guļbaļķu ēkā ar sārtu dakstiņu jumtu var satikt cilvēkus, kas ir īsti Sēlijas zinātāji, vēl aizvien prot sēļu mēli, nēsā sēļu tērpu un lepojas ar sēļu spuraino, dumpīgo raksturu. Saglabājot tradīcijas un godājot garīgo mantojumu, amatnieki šeit rada mūsdienu mājai un cilvēkam piemērotas lietas. Daina Alužāne ir amatniecības centra iniciatore, Sēlijas kopienu tūrisma tīkla „Sēlijas salas” izveidotāja un tuvākās apkārtnes amatnieku kopā turētāja. Anda Svarāne ir Latvijā labi zināma mākslas keramikas meistare, mākslas pedagoģe, viņa amatā ievedusi arī savu meitu Ievu. Abas keramiķes izgatavo gan tradicionālus, senās podniecības tradīcijās iezīmētus, gan mūsdienīgus traukus. Galvenokārt strādā ar balto mālu, arī glazūru gamma ir viegla, sudrabpelēku Sēlijas miglaino rītu un purva ķērpju krāsās. Aivars ir galdnieks un ādas apstrādes meistars, kurš darbā izmanto gan senos rīkus, gan modernās tehnoloģijas. Amatnieku centra viesi piedalīsies sēļu maltītes gatavošanā, dzirdēs sēļu izloksnes dzīvo runu, izmēģinās ādas rokassprādžu un keramikas trauku veidošanu, iepazīs Sēlijas arheoloģiskos tērpus.
PROGRAMMA:
|
|
Latvija
“Bērzzemnieki”“Bērzzemnieki” atrodas Zasas muižas parkā un kādreiz piederējuši slavenam Latvijas zirgu selekcionāram Vilim Stukulam. Pirms dažiem gadiem “Bērzzemniekus” iegādājās Kalnāju ģimene, kas atjaunoja un atbilstoši iekārtoja eklektiskā stilā celto vēsturisko māju, un lielajos mūra staļļos atkal ieveda zirgus. Tagad šeit dzīvo ne tikai 6 zirgi, bet arī aitiņa Bučiņa, āzis Alfrēds, sunītis Barons Luijs un divi kaķi. Labi audzinātos dzīvnieciņus droši var apskatīt, paglaudīt, samīļot un pabarot ar saimnieku izsniegtajiem kārumiem. Ceļotājiem šeit ir pieejamas arī naktsmājas. Kalnāju ģimene sabraukusi mājās uz Latviju no visām Eiropas malām, lai piepildītu sapni par dzīvi lauku saimniecībā. Anna Kalnāja atbild par visu dzīvnieku labklājību un zirgu tūrismu, ieguvusi atbilstošu izglītību gan Latvijā, gan Lielbritānijā. Anna lieliski saprotas ar bērniem un pusaudžiem, apmāca jāšanas zinībās, labi izprot zirgu raksturu un vajadzības. Annas māsas Lauras pārziņā ir pati māja – Laura rūpējas, lai “muižiņa” sagaida viesus spodra un sapucēta. Laura meistarīgi vāra tēju un kafiju, cep kūkas ciemiņiem un gatavo gardu pupiņu zupu ar kūpinātām ribiņām. Vecmāmiņa Īrisa rosās pa dobēm un dārziņu. Kalnāju ģimene piedāvā iepazīt zirgus, izmēģināt dažādus darbu stallī, iemācīties zirgu ikdienas apkopšanu, doties izjādē Zasas parkā. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Alsungas TICThe Alsunga Tourist Information and Historical Heritage Centre has a permanent exhibition that features a Suiti living room and a kitchen, as well as liturgical apparel collection worn by Catholic priests. In the exhibition hall there are rotating exhibitions related to the history and present life of the Suiti women’s ethnographic ensemble. A special offer involves performances by ensembles “Suiti women”, “Suiti men” and “Suiti bagpipe players”. |
|
Latvija
Cecīļu dabas takaCecīļu dabas taka atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, Amatas senielejā. Ejot 5km garo taku, skatāma dabas ainava - ieži, alas, ūdenskritumi, upes un krauja. Kristaps Kaņeps, kurš savu nodarbošanos sāka pirms aptuveni 6 gadiem, kopj un pilnveido dabas taku. Dažādojot dabas piedzīvojumu, viņš piedāvā pārgājienus, kuros var iepazīt taku dažādos radošos veidos – ieraudzīt to caur stiklu, sajust dabu ar aizvērtām acīm, izmantot kompasu, atrodot Cecīļu dabas takas pērles, kā arī uztaisīt savu meža stāstu, izmantojot ģipsi. Pārgājiena noslēgumā - meža pirts pelde. Pārgājienus vada arī vides gide Kristīne Sniedze. PROGRAMMA:
|
|
Latvija
Suitu amatniecības un mākslas telpa "Rija"Programme:
|
Projekts "Lauku dzīvesveids – Pievilcīgu lauku dzīvesveida galamērķu radīšana" tiek realizēts ar Eiropas Savienības un Eiropas Reģionālās attīstības fonda Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam atbalstu.