Lauku dzīvesveids

Kārļamuiža ir mājīga viesnīca, kas atrodas netālu no Cēsīm Amatas upes ielejā. Blakus viesnīcai atrodas ainavu parks un dabas takas pie Amatas upes.

Sēņošana Latvijā ir nacionāla aizraušanās. Gūstot sēņošanas pieredzi, var gūt priekšstatu par vietējo dzīves veidu un darīt to tā, kā to dara vietējie iedzīvotāji. Meža reljefs izvēlētajās sēņošanas vietās ir viegli izstaigājams, pārklāts ar sūnām, kritušām lapām un maziem augiem. Vietām ir krūmi, daži krituši koki vai mitras vietas. Gaujas nacionālais parks, kas izveidots 1973. gadā, bija pirmais Latvijas nacionālais parks, un tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta arī vides tūrismam.

Vispopulārākās ēdamās sēnes ir dažādas baravikas un gailenes. Izvēlētās sēņu sugas vākšanas procesam ir gailenes, bērzlapes un dažādu veidu baravikas, taču, iespējams, varēs atrast dažādas sēnes: Kastaņu smilšbeku jeb brūno cūku beku (Gyroporus castaneus), Parasto raganbeku jeb raganu beku (Boletus luridus), Parasto aitpiepi jeb ēdamo koku sēni (Albatrellus ovinus) (īpaši populāra skandināvu virtuvē), Zeltaino koralleni (Ramaria aurea), Koraļļu dižadateni (Hericium coralloides), Lielo dižsardzeni (Macrolepiota procera), Plaisājošo rūtaini (Xylobolus frustulatus), Melnsvītras cietpiepi (Phellinus nigrolimitatus).

! Apmeklētāju drošībai un komfortam ieteicams izvēlēties piemērotus apavus un apģērbu.

PROGRAMMA:

• Brauciens no Rīgas uz Kārļamuižas viesnīcu Gaujas Nacionālajā parkā aizņems apmēram pusotru stundu.
• Ierašanās Kārļamuižas viesnīcā. Satikšanās ar sēņu gidu (profesionāls dabas gids, kuram ir divi suņi, kas speciāli apmācīti sēņu saošanā), instruktāža un gatavošanās sēņošanai. Pusdienu kastītes un sēņošanas piederumi – grozi, naži un lietusmēteļi – tiks nodrošināti.
• Brauciens uz sēņošanas vietu (apm. 15 min).
• Pusdienu pikniks brīvā dabā piknika vietā, kas atrodas mežā pie Gaujas upes (apm. 30 min).
• Sēņošana mežā gida pavadībā (apm. 1 stundu).
• Atgriešanās viesnīcā (apm. 30 min).
• Sēņu šķirošana kopā ar gidu, lai gūtu zināšanas par savākto sēņu sugām.
• Vakariņu gatavošana kopā ar pavāru Kārļamuižas viesnīcā (apm. 2 stundas). Ēdiena gatavošana tiek veikta grupas priekšā kā paraugdemonstrējums, dodot arī dažādus receptes skaidrojumus. Vakariņās pieejami ne tikai sēņu ēdieni, bet arī dažādi citi.

Apskatei pieejams salons ar seniem un mūsdienīgiem amatnieku darinājumiem, melnā pirts. Vēsturiska informācijas telpa par tuvāko un tālāko apkārtni.

Meža Skuķi ir Skuķu dzimtas īpašums vairākās paaudzēs. Latgales lauku viensēta atrodas nomaļā vietā, meža ielokā privāta Inikšu (Meža Skuķu) ezera krastā. No 20. gs. 30-ajiem gadiem saimniecībā ir saglabājusies melnā dūmu pirts, lieli guļbaļku šķūņi, kūts, klēts. No pilna cikla lauku naturālās saimniecības ir saglabājušies atsevišķi fragmenti: augļu un ogu dārzs, siltumnīca, mazdārziņš, vistu saime kūtī. Bišu drava mūsdienās ir piedzīvojusi uzplaukumu un paplašināšanos. Saimniecība nodarbojas arī ar viesu uzņemšanu. Viesu rīcībā ir mūsdienīgi aprīkota brīvdienu māja un apmēram 20 ha plaša teritorija, kur ir dabiskas lauku pļavas, mežs, ezers un dīķis. 

Saimniece Aija ir profesionāla pirtniece, kaislīga sēņotāja un ogotāja, un saimnieko bišu dravā.

Saimniecības apmeklējums ir diena kopā ar saimniekiem Meža skuķos, iepazīstot lauku dzīvesveida norises. Dienas programma iepriekš precizējama, atkarībā no sezonas un viesu interesēm. Piedāvājumā ir makšķerēšana, pirts vakars kopā ar saimnieci, zāļu tēju vākšana, žāvēšana, kopīga došanās bišu dravā, medus sviešana, kopīga sēņošana un ogošana. Līdzņemšanai biškopības produkcija, vietējās zāļu tējas, arī kāds stāds no Meža Skuķu dārza. Iespējams saimniecībā pavadīt arī vairākas dienas, nakšņojot brīvdienu mājā.

PROGRAMMA:

• Ierašanās brīvdienu mājā, iepazīšanās ar saimnieci Aiju.
• Iepazīšanās ar saimniecības teritoriju un atpūtas vietām – ezers, laiva, peldvieta, sporta laukumi.
• Dienas programma – lauku dzīvesveida norises pēc iepriekš saskaņota plāna.

Lauku mājas “Kainaiži” ar turpat 150 gadu senu pastāvēšanas vēsturi atrodas starp Smilteni un Raunu simtgadīgu ozolu ieskautā klusā vietā, prom no lielām maģistrālēm. Saimniecībā ir izveidots sulu koku parks, kurā aug vairāk kā 300 dažādu šķirņu kļavas, bērzi un valrieksti. Labanovsku ģimene jau daudzus gadus ražo un popularizē dažādus produktus no bērzu un kļavu sulām. Saimnieki iepazīstina arī ar kanādiešu pieredzi sīrupu gatavošanā, ko jau ir veiksmīgi apguvuši vairāku gadu garumā. „Birzī” produkcija ir bioloģiski sertificēta. 

Līvija un Ervīns Rīgas dzīvi ir nomainījuši pret pastāvīgu dzīvi laukos, lai realizētu savas idejas par sulu biznesu. Ervīns ir pārmantojis vecāku dotās zināšanas, apguvis procesus, kas saistīti ar sulu cirkulāciju kokos, sulu vērtīgajām īpašībām, pētījis kanādiešu tehnoloģijas sulu pārstrādē. Nora, Ervina māsa, cenšas apvienot pamatdarbu Rīgā ar „Birzī” un lauku dzīves aizrautību no darba brīvajā laikā. 

Saimnieki piedāvā apskatīt sulu pārstrādesražotni un sulu parku, iestādīt tajā koku, nogaršot bērzu sulu un tās pārstrādes ražojumus - bērzu sulas no svaigām līdz dzirkstošām ar dažādām garšām, un bērzu sulas sīrupu. 

Jūnijā, kad saplaukušās bērzu lapas ir svaigas un enerģijas pilnas, ir īpašs sezonālais piedāvājums - piedalīties bērzu slotu darināšanā, izbaudot spēcīgo bērzu lapu aromātu un paņemot līdzi uz mājām paša darinātu pirtsslotu. 

Papildu piedāvājums – pusdienas grupām brīvā dabā.

PROGRAMMA:

• Iepazīšanās ar saimniekiem. 
• BIRZĪ ražotne. Iepazīšanās ar uzņēmumu, sulu iegūšanas procesu, ražošanas telpām, sulu pagrabu un Cukura māju. 
• Sulu koku parks. Katrs apmeklētājs iestāda koku – ar lāpstu izrok bedri, iestāda kociņu bērzu vai kļavu alejā, dod kokam vārdu un apsien tam etiķeti ar vādra uzrakstu.
• BIRZĪ produkcijas degustācija un iegāde.

“Jēru klubs” ir zemnieku saimniecība, kura pamatā nodarbojas ar aitkopību. Iespējams iegādāties bioloģiski tīru un veselīgu jēra gaļu, dziju, aitādas, vaislas materiālu - teķīšus un aitiņas audzēšanai, kā arī aitkopības inventāru - elektriskos žogus ganīšanai aplokos.

Jēru klubs ir zemnieku saimniecība Mazsalacā, kas īpaša ar to, ka aitiņas dzīvo īstā klubā! Saimnieki piedāvā piedzīvot lauku saimniecības atmosfēru, kurā galveno lomu spēlē aitas. Baudīt jēra gaļas un aitu piena produktu ēdienus, sajust, cik ērti ir lasīt savu mīļāko grāmatu, sēžot uz pūkainas aitādas un, lai vakarā pie ugunskura nesaltu, iegūt savā īpašumā siltas vilnas zeķes un austus vilnas apmetņus. 

Saimnieki aicina ģimenes no Latvijas un visas pasaules viesoties ilgāk, nakšņojot jaunajā Glempinga teltī, maksimāli tuvu dabai un veselīgai lauku videi, nezaudējot ne nieka no komforta, ko esam raduši baudīt ikdienā.

Ekskursijas laikā saimnieki Ilze un Valters labprāt dalīsies pieredzē par aitu audzēšanu un kopšanu, bet pēc iepriekšējas vienošanās arī pagatavos gardu maltīti no jēra gaļas.Ja ir vēlēšanās, ekskursija Jēru klubā tiek papildināta ar dažādām aktivitātēm - spēlēm, viktorīnu un radošām darbnīcām, izmantojot aitas vilnu. 

Sezonas atklājums tautas tradīcijām dzīvajā Alsungā! Piedāvā apmesties dižo suitu novada centrā, Eglenieku glempingā. Iespēja nakšņot dabas ieskautā teltī, kas atrodas vien 15 km attālumā no jūras un ir pietiekami nomaļus, lai varētu izbaudīt dabas tuvumu. Glempingā ir viss nepieciešamais, lai ar komfortu varētu pavadīt naktis tik tuvu dabai. Kafijas automāts, grils, piederumi, virtuves instrumenti un pats galvenais ērta divguļamā gulta, gluži kā mājās.

Naktsmājas viesiem ir iespēja apmeklēt Eglenieku saimnieka tējnīcu Sapņotava, kurā var izbaudīt latvju tējiņu ceremoniju. Vēl ir iespējams izzināt tēju dziedniecisko nozīmi, kā arī iejusties un izbaudīt vietējo kopienu.

Var pasūtīt arī brokastis un vakariņas, lai bez steigas var atslēgties no ikdienas steigas!

Ģimenes uzņēmums „Poļu nams”  ir izveidots pirms vairāk kā 20 gadiem un ražo padomju laikā iecienītos kārumus – šokolādes desu „Saldā Brunete” un smilšu mīklas cepumus ar kondensētā piena pildījumu „Saldā pērle”, kas zināmi arī kā „”riekstiņi”. Saimnieki uzsāka ražošanu savā dzīvoklī Rīgā, taču šobrīd ražošanas telpas ierīkotas atjaunotā kādreizējā kultūras nama ēkā. Joprojām uzņēmuma  produkcija ir roku darbs. 

Gunita vada uzņēmumu no tā pirmsākumiem un uzņem viesus, vadot eksursijas ražotnē gan pieaugušajiem, gan bērniem. Viņa ir sava sava lielā nama dizainere un reanimācijas iniciatore un turpina apgūt lielo ēku, pamazām veidojot ezotērikas, izglītības un atpūtas klubu „Lāde”. Gatis ir atbalsts Gunitas ideju īstenošanā, vadot un darot  visus rekonstrukcijas un būvniecības darbus.  

Ekskursijas laikā viesi iepazīsies gan ar ražotni, gan ēku un tās vēsturi, nogaršos saldumus, un noslēgumā ieturēs pusdienas kopā ar saimniekiem. Saldumu meistarklases programma iepriekš precizējama atkarībā no ražotnē veicamajiem darbiem – „Saldās brunetes” gatavošana vai fasēšana vai „riekstiņu” formēšana. 

PROGRAMMA:

• Ražotnes apskate ar stāstījumu.
• Saldumu gatavošanas meistarklase. 
• Saldumu degustēšana un kafijas pauze.
• Kluba „Lāde” apskate ar stāstījumu, padomju laika kino aparatūras apskate, fotogrāfēšanās.
• Pusdienas kopā ar saimniekiem.

Viesu nams „Mauriņi” atrodas 7km no Siguldas, meža vidū. Saimniecības teritorijā ir dižozols, dīķis, kurā var peldēties, 9ha plašs parks. Viesu namā ir siltais baseins, sauna, kubls un pirts ārā mucā. Viesu nama apkārtni rotā seno  Latvijas lauku māju raksturīgās puķes – tīģerlilijas, flokši, peonijas, dālijas u.c.

Saimnieki Andris un Māra Zemdegas viesu namu uzcēluši paši un saimnieko šeit vairāk kā 15 gadus. Saimniece Māra cep ierauga maizi – rudzu rupjmaizi, rudzu maizīti ar žāvētu gaļu un sīpoliem, plaucēto rudzu maizi,  sēkliņu maizi, ierauga baltmaizi.

Viesi apmeklējuma laikā iemācīsies  ierauga maizes cepšanu, saņems ieraugu un recepti maizes cepšanai savās mājās. Gaidot, kamēr rūgst iejauktā maize, saimniece izvēlei piedāvā dažādas nodarbes – savvaļas tēju vākšanu, ievārījumu vārīšanu, pīrāgu cepšanu. Alternatīva programma – cepot maizi, kuras rūgšanai nepieciešams ilgāks laiks, viesiem ir iespēja nakšņot viesu namā, izmantot saunu un baseinu. 
 

PROGRAMMA:

Maizes cepšanas meistarklase:

• Sagatavo iejavu, no ierauga ņemot vajadzīgo daudzumu un savienojot to ar miltiem un ūdeni.
• No iejava veido mīklu, pievienojot miltus, ūdeni u.c. nepieciešamās sastāvdaļas noteiktajam maizītes veidam.
• Rūgšanas procesa laikā nodarbes pēc izvējes – savvaļas tēju vākšana, ievārījumu vārīšana, pīrāgu cepšana vai atpūta saimniecības teritorijā. 
• Kukulīšu veidošana un cepšana.
• Katrs dalībnieks saņem savu maizes kukulīti, ieraugu nākamajai cepšanai un recepti.

Piemājas saimniecība ''Spārni'' atrodas Latvijas-Lietuvas pierobežā, Vadakstes upes tuvumā.
Vasarā nakšņošanai ir telšu un treileru vietas individuālajiem ceļotājiem un nelielām grupām.
Piknika iespēja. Ugunskura un grila vieta. Dīķa un dārza labumi. Dzīvniekiem draudzīga. Piedāvājumā ir arī bērzu sulu, zāļu tēju ar pieneņu medu, augļu/ogu kvasa degustācijas, iespējas piedalīties saimniecības darbos. 
Saimnieki piedāvā interesentiem ekskursiju iespējas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā.  

“Dzirnupes” ir tradicionāla Vidzemes lauku sēta ar piemājas saimniecību 15 km attālumā no Limbažiem. Vasarās šeit uzņem viesus, piedāvājot nakšņot romantiskā klētiņā, kas celta 1924. gadā kā labības klēts, bet šobrīd pārtapusi par  mājīgu namiņu viesu uzņemšanai. Klēts iekārtota etnogrāfiskā stilā – senlaicīgas mēbeles, interjera priekšmeti un darba rīki. Klētī ierīkota arī pirts. Saimniecības teritorijā atrodas dīķis un upīte makšķerēšanai vai izbraucienam ar laivu, lapene un piknika vieta maltīšu baudīšanai ārā,  volejbola laukums, mazdārziņš ar vietējiem lauku labumiem un ziedošas pļavas. Saimniecībā sastopami arī mājdzīvnieki – kaza, zosis, vistas un kaķis.

“Dzirnupēs” saimnieko Palelioņu ģimene – saimnieks Juris un saimniece Sandra. Brīvajā laikā saimniecībā ciemojas un darbos palīdz arī pieagušie bērni. Saimnieks Juris ir bungu meistars, kurš gatavo īpašas celmu bungas. Tās tiek grebtas no dažādiem kokiem - egles, liepas, upes vītola. Bungas celms tiek pārklāts ar skanīgām ādām – izmanto kazas un bebra ādas. Izgatavo arī citus mūzikas instrumentus un suvenīrus - taures, sitamos instrumentus, pīpes,  mieturus (mieturis – virtuves darba rīks maisīšanai, kulšanai, putošanai).

Viesi iepazīsies ar saimniecību, cienāsies ar lauku labumiem un zāļu tēju, klausīsies stāstu par celma bungu izgatavošanu un noslēgumā muzicēs kopā ar saimnieku.

PROGRAMMA:

• Iepazīšanās ar saimniekiem Sandru un Juri, pastaiga un iepazīšanās ar saimniecību.
• Zāļu tēja ar saimnieces gatavotu gardumu āra lapenē vai klētī.
• Paralēli stāstījums par celmu bungu izgatavošanu.
• Pēc tējas un stāstījuma kopīga muzicēšana ar bungām un citiem saimnieka izgatavotiem sitamajiem instrumentiem.

Ģimeni aizrauj zaļais lauku dzīvesveids. Mājas saimnieki ir izveidojuši ainavu parku un  piekopj zaļu dzīvesveidu pašu projektētā kupola mājā. Ģimene ražo arī dārza mēbeles un šūpuļtīklus. Ēkas ieskauj skaists parks un dīķis, kas ir pilns ar vardēm un zivīm. Parka ainava ar lapeni, tiltu, mežu un laukiem rada ļoti mierīgu lauku atmosfēru, kuru var izbaudīt īsa brauciena attālumā no galvaspilsētas.

Ārpus laika ir ģimenes uzņēmums, kur saimnieki ir realizējuši savas vēlmes - saimnieks uzcēlis kupolmāju, darinājis ēkas interjeru un mēbeles, kā arī darbojas kā šefpavārs, cienājot viesus ar gardiem ēdieniem, bet saimniece savā namā var uzņemt viesus un rīkot koncertus ar labākajiem Latvijas mūziķiem. 

Mājas saimniece kopā ar viesiem izstaigās kupola mājas parku un iepazīstinās ar saimniecības konceptu, un, veicot īsas apstāšanās, piedāvās pašmāju vīnu degustāciju. Vizīte noslēdzas ar latviešu desertu meistarklasi.

PROGRAMMA:

• Ievads ‘Ārpus laika’ koncepcijā un idejā, parādot apkārtni (apmēram 15 min.). Labos laika apstākļos ievaddaļa notiek brīvā dabā.
• Ieskats vīna ražošanas procesā no vietējiem produktiem (ogām, zaļumiem utt.). Tiek pasniegta glāze vīna. 
• Kupola mājas stāsti - saimniece stāstīs par kupola māju koncepciju, to dažādajiem arhitektūras stiliem un idejām (apm. 15 min.).
• Īss ievads otrā vīna veida degustācijai. Pasniegta glāze vīna.
• Ieskats, kā tiek būvēta kupola māja ‘Ārpus laika’. Demonstrācija mājas siltināšanai ar salmiem (apm. 20 min.).
• Neliela pauze, lai viesi varētu apskatīt parku (apmēram 10 min.).
• Īss ievads trešā vīna veida degustācijai. Pasniegta glāze vīna.
• Tradicionāla latviešu deserta ‘rupjmaizes kārtojums’ vai ’debesmanna’ vārīšanas darbnīca un demonstrēšana. Vienu no šiem desertiem saimniece gatavos kopā ar apmeklētājiem. Pēc demonstrācijas apmeklētāji baudīs desertu (apmēram 30 min.).

Z/S "Kaņepītes" ir ģimenes uzņēmums, kas dibināts 1992. gadā. Saimniecība nosaukumu aizguvusi no mājas nosaukuma, kas tai dots 1924. gadā. Bioloģiskā saimniecība, kurā izaudzē graudus un tos pārstrādā pārtikā. Produktu ražotne ir maziņa, bet tehnika ir ar senlaicīgu noskaņu, akmens, koka dzirnavas kura piedod īpašu garšu un smaržu miltiem un auzu pārslām. Tagad sortimentā jau 30 dažādu produktu veidu.

Zasas ciems izaudzis no kādreizējās barona fon Zasa muižas. Zasas lepnums ir gleznainais muižas ainavu parks ar svešzemju kokiem un ozolu birzīm, caur kuru plūst Dzirnupīte ar tiltiņiem, saliņām un atpūtas vietām. 

„Rūme” ir Sēlijas novada amatnieku radošās tikšanās vieta. Iespaidīgajā guļbaļķu ēkā ar sārtu dakstiņu jumtu var satikt cilvēkus, kas ir īsti Sēlijas zinātāji, vēl aizvien prot sēļu mēli, nēsā sēļu tērpu un lepojas ar sēļu spuraino, dumpīgo raksturu. Saglabājot tradīcijas un godājot garīgo mantojumu, amatnieki šeit rada mūsdienu mājai un cilvēkam piemērotas lietas.

Daina Alužāne ir amatniecības centra iniciatore, Sēlijas kopienu tūrisma tīkla „Sēlijas salas” izveidotāja un tuvākās apkārtnes amatnieku kopā turētāja. 

Anda Svarāne ir Latvijā labi zināma mākslas keramikas meistare, mākslas pedagoģe, viņa amatā ievedusi arī savu meitu Ievu. Abas keramiķes izgatavo gan tradicionālus, senās podniecības tradīcijās iezīmētus, gan mūsdienīgus traukus. Galvenokārt strādā ar balto mālu, arī glazūru gamma ir viegla, sudrabpelēku Sēlijas miglaino rītu un purva ķērpju krāsās. 

Aivars ir galdnieks un ādas apstrādes meistars, kurš darbā izmanto gan senos rīkus, gan modernās tehnoloģijas.

Amatnieku centra viesi piedalīsies sēļu maltītes gatavošanā, dzirdēs sēļu izloksnes dzīvo runu, izmēģinās ādas rokassprādžu un keramikas trauku veidošanu, iepazīs Sēlijas arheoloģiskos tērpus.

PROGRAMMA:

• Ierašanās „Rūmē”, iepazīšanās ar mājiniekiem, amatniecības centra apskate.
• Maltītes sagatavošanas darbi – tepat, uz vietas gatavotos māla podos, podi tiek šauti krāsnī, lai pa darbošanās laiku tie krietni sasautējas.
• Ādas rokassprādžu izgatavošana. Katrs ciemiņš izgatavos savu dabīgās ādas rokassprādzi meistara uzraudzībā.
• Iepazīšanās ar keramiķa/podnieka amatu. Reizē ar stāstu par māla maģisko pārvēršanos skanīgā un izturīgā traukā, iespējams skatīt, kā no māla pikas izaug krūze, pods vai bļoda. Var ielūkoties keramikas cepļa dziļumos un aptaustīt, iegādāties gatavos traukus.
• Arheoloģiskā tērpa apskate, vēsture, tā ģērbšanas process. Tuvējā apvidus tautastērpi – Aizupiešu Martas un Slates Vallijas apciemojums meitu klētī.
• Maltīte un sarunas.

Valmiermuiža atrodas Valmieras pilsētas ziemeļu pierobežā. Valmiermuižas stallis un Valmiermuižas jātnieku skola darbojas 19. gs. pirmajā pusē celtā trīs ēku kompleksā, kuras savieno ar laukakmeņiem izlikts pagalms un iekļauj akmens mūra žogs ar vārtiem.

Turpinot latviešu zirgkopības labākās tradīcijas te saimnieko Jurašu ģimene - zirgkopju, zirgu selekcionāru un vetārstu ģimene daudzās paaudzēs. Saimnieks ir bijis Latvijas izlases jātnieks, abi ar meitu Viktoriju ieguvuši daudzkārtējas godalgotas vietas jāšanas sporta čempionātos Latvijā. Saimnieku ģimene vada Valmiermuižas jātnieku skolu, kurā jāšanas sporta iemaņas apgūst ap 50 audzēkņiem no 4 līdz 84 gadu vecumam. Tiek rīkotas radošās nometnes bērniem, ierādot viņiem arī ļoti daudz praktisku iemaņu, jo daudzi ne reizi dzīvē nav stūmuši ķerru, grābuši sienu, barojuši un apkopuši tik lielus dzīvniekus kā zirgi.

Staļļa saime viesos gaida gan lielus, gan mazus, lai izglītojošā ekskursijā dalītos ar zināšanām par zirgkopību, zirgaudzēšanu, zirgu šķirnēm. Iespējams arī pielikt roku pie kāda darba stallī un apskatīt zirgkopības lietu ekspozīciju.

PROGRAMMA:

• Satikšanās un iepazīšanās ar Valmiermuižas staļļa saimniekiem vai kādu no uzticamajiem palīgiem.
• Staļļa vēstures izzināšana.
• Izglītojoša ekskursija stallī, izzinot zirgkopību, iepazīstot dažādas zirgu šķirnes un viņu vēsturisko lomu latviešu dzīvē. Pēc vēlmēm – iespējams piedalīties zirgu apkopšanā un tos pabarot ar burkāniem.
• Iespēja apskatīt un aptaustīt dažādus ar zirgkopību saistītus rīkus. 
• Atsevišķi vienojoties, ekskursijas noslēgumā iespējams uzkāpt zirga mugurā.

Amatnieku biedrībā apvienojušies 65 Rūjienas un tās apkārtnes amatnieki. Piedāvā maizes cepšanu, ievārījuma vārīšanu, siera siešanas, rotu taisīšanu, ādas izstrādājumu, tamborēšanas un kulinārijas meistarklases. Piedāvā arī ,,Ražots Rūjienā" degustācijas (maize, kūpinājumi, kulinārijas izstrādājumi, ievārījumi, svaigas sulas, ķirbju produkcija, sezonas ogas un augļi, katrā sezonā citi ēdieni) un iepirkšanos.

Sēļu sētā “Gulbji” dzīvo sestā vienas ģimenes paaudze. Tā atrodas raksturīgā Sēlijas ainavā starp mežu, dabiskām pļavām un pauguriem. Mājvietai ir savs ezers, avots un dīķi. Piemājas saimniecībā audzē dārzeņus, augļus, ogas, ražo piena produktus, veido daudzgadīgo puķu kolekciju, kopj daiļdārzu. Saimnieki arī ievāc medu, gatavo zāļu tējas, sien pirtsslotas, izgatavo skrubjus, eļļas, augu un medus ziedes. 

Daiļdārzniece Rita un amatnieks piektajā paaudzē Juris atgriezās dzimtas mājās pirms vairāk kā 15 gadiem. Viņi uzskata, ka mājas īpašā vērtība ir sēliskais gars, kas te atrodams ik uz soļa - senču darinajumos, receptēs, tradīcijās un ieražās, kas nodotas no paaudzes paaudzē un saglabājušās līdz mūsdienām. 

Rita un Juris apmeklētājiem piedāvā apskatīt Sēlijas vēsturiskajam novadam raksturīgu sētu ar tās plānojumu un tipiskām ēkām, iepazīstina ar tradicionālu dārzu, rīko sēļu ēdienu meistarklases un degustācijas, rāda un māca tradicionālus saimniecības darbus. Piedāvā iespēju piedalīties svētku un ikdienas rituālos sēliskās tradīcijās. 

PROGRAMMA:

• Iepazīšanās ar saimniekiem, stāstījums par traditionālo sēļu sētas apbūvi, seno darbarīku  un sadzīves priekšmetu pielietojumu.
• Daiļdārzs, stādu dārzs un ārstniecības augu dārzs. Saimniece iepazīstina ar dārza veidošanu lauku vidē, ārstniecības augiem dārzā un to pielietojumu. 
• Pusdienas - sēļu tradīcijās gatavotu ēdienu baudīšana, kuras laikā saimniece stāsta par tradicionālajiem sēļu ēdieniem, populārākajām receptēm un pagatavošanas aspektiem.
• Tematiskas aktivitātes pēc iepriekšējas izvēles: siera vārīšana, sviesta kulšana, lina pakulu virvju vīšana, zedeņu žoga izgatavošana, puzuru vēršana, dažādi sezonālie un svētku rituāli.

Briežuciems atrodas 35 km no novada centra Balviem. Tas izveidojies pēc 2. Pasaules kara kā padomju saimniecības „Briežuciems” centrālais ciemats. Briežuciema amatu meistaru ciems ir vieta, kur tiek kopti un godāti tradicionālie  amati, iesaistot tos mūsdienu dzīvē.

Briežuciema „Kronīšu” mājās cep kviešu un rudzu maizi īstā lauku krāsnī no tīriem, zemnieku saimniecībā audzētiem graudiem. Saimnieki Vija un Jāzeps Jermacāni „Kronīšos’’ skolotājas un autobusa šofera amatus apvieno ar saimniekošanu savā bioloģiskajā saimniecībā.

„Liepu” māju saimnieks Andris Ločmelis nodarbojas ar lauksaimniecību, taču viņa vaļasprieks un aicinājums ir ādas apstrāde, ar ko iepazīstina apmeklētājus. Viņš radījis zīmolu "Leatherely" (Fb: @Leatherely), kolekcionē šujmašīnas. 

Punduru ģimene „Bilgās’’ aicina nogaršot mājās sietu ekoloģiski tīru sieru, pašu vāktas zāļu tējas un apskatīt saimnieka medību trofeju kolekciju. 

Rokdarbu darbnīcā “Atspoles”  apvienojušās vairākas pagasta sievas, kuras auž lupatu deķus, grīdsegas, darina somas, sedziņas, cimdus, rotaslietas un suvenīrus.

Briežuciemā ir savi tautas muzikanti, etnogrāfiskais ansamblis un jauniešu folkloras kopa. Piedāvā noklausīties gan senos Ziemeļlatgales dziedājumus, gan izlocīt kājas jautros dančos.

Visas apmeklējamās saimniecības atrodas 0,5 – 5km attālumā cita no citas. Programmu iespējams pielāgot interesēm un vajadzībām.

PROGRAMMA:

Maizes cepšana ‘’Kronīšos” (~2h):

• Saimniece iepazīstina ar maizes cepšanas tradīcijām. Viesi piedalīsies maizes cepšanā – mīcīs maizes mīklu, veidos kukulīšus un liks krāsnī. 
• Kamēr maizīte cepas - tautas muzikantu koncerts, rotaļdejas, ugunskura zupa.
• Maizes izņemšana no krāsns. 

Ādas apstrādes darbnīca „Liepās’’ (1-1,5h):

• Meistara stāstījums par saimniecību un šujmašīnu kolekcijas apskate.
• Meistardarbnīca – ādas suvenīra izgatavošana (atslēgu piekariņš, grāmatzīme). 

Lauku sēta ‘’Bilgas’’ (~1.5h):

• Mednieku namiņa apmeklējums, medību trofeju izstāde un saimnieka stāstījums.
• Zāļu tēju un mājas siera baudīšana, saimnieces stāstījumu par tējām, dabu, māju vēsturi un dzīvi laukos.

Rokdarbu darbnīca “Atspoles” (1-1.5h):

• Stāstījums par darbnīcas izveidi un rokdarbu veidiem, darbu apskate. 
• Meistardarbnīca – aušana stellēs vai lakatu rāmītī, iespēja izgatavot piespraudi vai suvenīru no auduma un  floristikas materiāliem (meistardarbnīcā iespējams vienlaicīgi darboties 10 apmekletājiem).

Puskilometru aiz Ungurpils ciemata Pāles virzienā atrodas lauku māja „Lielkalni”, kurai 3 ha platībā piekļaujas ogulāju dārzs,  piemājas dārzs saimnieku vajadzībām, kā arī neliels vecu ābeļu dārzs. Ogulāju dārzā aug mazāk pazīstami veselīgu ogu un augļu krūmi un koki - lazdas, irbenes, zelta jāņogas, upenes, ēdamie sausserži,  vilkābeles, citronliānas, aktinīdijas, dažādi pīlādži, mežrozītes, aronijas, smiltsērkšķi, korintes, kizils, melnais plūškoks, valrieksti. Dārzā sastopami arī tējaugi - raudenes, kliņģerītes, ehinācijas, lupstāji, piparmētras, dižzirdzenes, pēdlapes uc. Ogas piedāvā pašlasīšanai. 

Aija un Dainis Paukšēni ir pensionāri. Mantotajā saimniecībā abi iestādījuši vairākus tūkstošus ogulāju un tējaugu stādus. „Lielkalni” ir bioloģiski sertificēta saimniecība kopš 2006. gada.

Apmeklējuma laikā saimnieki rāda ogulāju dārzu, stāsta par ogām un to produkciju. Ražojumus iespējams iegādāties. 

PROGRAMMA:

• Iepazīšanās ar saimniekiem, īss stāstījums par saimniecību no darbības sākuma līdz šodienai.
• Ekskursija pa ogulāju dārzu, informācija par augiem, to audzēšanu, ražas ieguvi, ražas pārstrādi, iegūto produkciju, atbildes uz jautājumiem. Pastaigas laikā sezonas ogu degustācija.
• Ogu produkcijas degustācija, zāļu tējas tases ar medus. Saimnieki stāsta par katru produktu un atbild uz jautājumiem.
• Iespēja iegādāties ogu produktus - sīrupus, ievārījumus, marmelādes konfektes, pastilas, medu, zāļu tējas.

Sēlijas ciemats Kaldabruņa ir bagāts ar senām tradīcijām, kuras līdz mūsdienām nodotas no paaudzes paaudzē, saglabātas mutvārdos un darbos. „Pļavas muzejs” ir vieta, kur krājas  tradīcijas un pulcējas to zinātāji.  Muzeju kādreizējās Kaldabruņas sākumskolas simtgadīgajā ēkā ir izveidojusi biedrība „Ūdenszīmes”. 

Ieva Jātniece ir viena no Pļavas muzeja izveidotājām un stāstniece. Ingrīdas ziņā ir stikla apstrādes darbnīca. Viņas rokās logu stikls pārtop rotaslietās, kurās ietverti smalki pļavas augu nospiedumi. Ingrīda runā skanīgā sēļu mēlē. Īstā, ikdienā lietotā: „Tā runava muna mama. Un muna baba.”    

Andra ievedīs ārstniecības augu dārzā un palīdzēs izraudzīties augus tējai, pagatavos garšīgu maltīti no tā, kas tieši tajā brīdī Kaldabruņā labi paaudzis un izrādīs kokapstrādes darbnīcu, kurā pati strādā ar lāzergriešanas iekārtu un veido maketus oriģināliem suvenīriem. 

Apmeklētāji šeit piedzīvos mūsdienu lauku dzīvesveida daudzveidību – vidi, kurā senās tradīcijas organiski sadzīvo ar mūsdienīgām tehnoloģijām. 

PROGRAMMA:

• Ierašanās Pļavas muzejā, iepazīšanās ar mājiniekiem, muzeja ekspozīcijas apskate un stāsts.
• Multimediju projekcijas „Pusnakts pļava” demonstrācija.
• Pastaiga ārstniecības augu dārzā, augu iepazīšana un sava tējas maisījuma izveidošana no dārza augiem. Ziemas un pavasara sezonā – tējas maisījumu izgatavošana no kaltētiem augiem. 
• Viesošanās specializētā kokapstrādes darbnīcā. Lāzergravēšanas iekārtas darbība, gravēšanas veidi. Stāsts par dizaina izveidi.
• Stikla darbnīcas un rotu salona apskate. Reizē ar Ingrīdas stāstu par ceļu līdz stikla pļavām iespējams iepazīties ar rotu un interjera priekšmetu tapšanas gaitu, tos iegādāties.
• Radošā darbnīca. Katram ciemiņam iespējams izgatavot savu stikla rotaslietu. 
• Maltīte un sarunas. Maltītes norises vieta, pielāgojoties sezonai – ārpus telpām vai telpās pie kamīna.

Biedrības “Sēlijas laivas” māja “Skārdupītes” atrodas 5 kilometru attālumā no Aknīstes, autoceļa P73 Vecumnieki – Nereta – Subate malā. Šobrīd teritorijā tiek attīstīta aktīvā tūrisma bāze, paredzot, ka šeit varēs doties nesteidzīgā pastaigā pa apkārtnes mežiem un palieņu zālāju pļavām, izprast laivošanas vēstures līkločus, iznomāt laivas  un velo, izmantot labiekārtotas telts vietas, pagatavot gardu maltīti uz uguskura pēc intensīva pārgājiena.

2018. gadā Ričards un Santa Šmiti pārcēlas no galvaspilsētas uz Santas dzimto pusi Aknīsti. Pāris ir lokālpatrioti un aktīvās atpūtas entuazisti, kas vēlas piekopt aktīvo dzīvesveidu laukos un iedvesmot citus. Ar biedrības “Sēlijas laivas” palīdzību, soli pa solim tas arī izdodas - ar kopienas atbalstītām vides sakopšanas talkām, izveidojot laivošanai piemērotu infrastruktūru Dienvidsusējā, ar plaši apmeklētiem noorganizētiem izglītojošiem pārgājieniem, kā arī ar finansējuma piesaisti lokālpatrotisma veicināšanai Sēlijā. 

PROGRAMMA:

• Ierašanās biedrības “Sēlijas laivas” mājā ”Skārdupītes”.
• Ekskursija saimniecībā ar stāstījumu par laivošanas kultūras atīstību, demonstrējot laivu veidus, to atšķirības un izcelsmi. Papildus arī vietas kultūrvēstures un dabas stāsti (ilgums: līdz 1 h). 
• Laivošana Dienvidsusējas upē ar izvēlēto laivu veidu (kajaks, kanoe vai bļodveida laiva). 
• Laivošanas tehnikas apmācība un drošības instruktāža (ilgums līdz 20 minūtēm).
• Laivošana Dienvidsusējā, upes posmā Skārdupītes – Kazukrogs (aptuvenais ilgums 1 h) ar iespēju maršrutu pagarināt līdz Elkšņiem (aptuvenais ilgums 3 h, iepriekš piesakoties, Elkšņos iespējams nobaudīt Sēlijā slaveno Alīdas kafeju);
• Tējas vākšana palieņu pļavās vai upē (smaržīgās un gardās upesmētras) ar saimnieku norādījumiem par izmantojamiem augiem (aptuvenais ilgums līdz 30 minūtēm).
• Nodrošināta transportēšana uz sākumpunktu no Kazukroga vai Elkšņiem.

The "Austuve" and “Suiti kitchen” are creative workshop places located in the building of the Alsunga Administrative District Museum. You can see how Suiti folk costumes and elements are produced, learn more about weaving traditions and learn about the colourful apparel of the Suiti people, and dress up in Suiti traditional clothes. You can also try your hand at weaving under the guidance of experienced masters.

Piemājas saimniecība atrodas Balvu nomalē, starp pilsētas un dabas vidi.

Saimniece Arnita ir profesionāla pirtniece un mājražotāja. Piedāvājums “Arnitas Labsajūtu Darbnīca’’ ietver mājās ceptu maizi un citus gardumus, pirts rituālus, savvaļas augu izmantošanu veselībai un labsajūtai.  Arnita gatavo augu tējas un sīrupus, ķermeņa skrubjus un maskas.

Viesi kopā ar saimnieci dosies pastaigā pa saimniecību, lai ievāktu savvaļas augus. Pēc tam saimnieces vadībā katrs viesis sev izgatavos pirtsslotu un ķermeņa skrubi.

PROGRAMMA:

• Iepazīšanās ar saimnieci Arnitu un viņas Labsajūtu Darbnīcu.
• Pastaiga pa saimniecību, augu ievākšana savas pirtsslotas siešanai un skrubja gatavošanai.
• Slotiņu siešana un skrubju gatavošana, baudot augu smaržu. 
• Tējas dzeršana, cienājoties pašcepto maizi un augu sīrupus.

Programme:

•  Guests are welcomed by ‘Suitu Sievas’ dressed in traditional costumes.
•  Introduction of the Suiti culture and traditions.
•  Dressing up in traditional costumes.
•  Bourdon Singing Master class.
•  Traditional craft master class. Options: baking traditional pastries, making paper from hemp, embroidery and pearl knitting.
•  Traditional Suiti games and dances.