Mara’s Road

True Latgalian Apple Cider from Malnava Manor

Our Story
The cider is produced in the historic distillery of Malnava Manor, dating back to 1827. In manor times, this distillery produced the traditional Latgalian strong drink, šmakovka.

Apples
The apples for the cider are harvested in the manor’s old orchard.

Cider
They produce both dry and semi-sweet cider under the name “Malnovys Uobuļu Sidrs,” as well as apple brandy (calvados), and the traditional šmakovka.

For Visitors
Guided tours are available, where visitors can discover how true, traditional Latgalian šmakovka is crafted, along with cider made from local apples. The tours include tastings with snacks. Malnava Manor is notable for having served as the headquarters for the Wehrmacht’s Army Group North during World War II, visited by Adolf Hitler on 21 July 1941. Two reinforced concrete bunkers in the manor park mark the location of this historic meeting.

Where to Buy
The drinks can be purchased on-site.

Here you will find a vast collection of antique instruments.  You’ll learn about their history and about how they were manufactured.  You can play music or commission or purchase homemade instruments.  If you contact the venue in advance, the Igaunis family will organise a concert performance for you.

The workshop offers ceramics products. You can watch the potter at work and try your own hand at the craft. You are also welcome to attend the opening of the kiln.

The potter uses the black (smoke) technique to create his artworks, and he uses clay from Latgale. He uses no industrial equipment in his work, and the kiln is fired with firewood. You can watch as he creates dishware on a foot-powered potter’s wheel and talks about the firing process. You can work with clay and purchase finished products.

The Preiļi Estate is in the southern part of Preiļi. During the Soviet era, the mansion was home to a variety of institutions. A fire burned much of the upper part of the building in 1978. The mansion was never restored, and it can only be viewed from the outside. Around it, however, is one of Latvia’s most outstanding landscape parks (mid-19^th century). Irēna Kjarkuža offers interesting tours of the state, with interesting legends and songs in the Lettigalian language.

In the centre of the Old City, on the corner of Latgales and Baznīcas streets, the church was built in the style of Russian Classicism between 1843 and 1845.  The ceiling and wall paintings were recently restored, and the bell in the steeple weighs 1,667 kg.

The flat surface of this large hillock (247 m above sea level, ~60 m above the surrounding area) offers one of the most beautiful landscapes in Latgale, complete with Lake Rāzna. During the 13^th century, the Livonian Order built the Volkenberga Castle on the hillock, and it was thought to be practically impenetrable. Fragments of the castle’s walls remain visible today.

Tāšu meistars Jurijs Ivanovs ar lielu centību un degsmi  pēc seniem paraugiem cenšas atjaunot labākās Zilupes novada tāšu apstrādes tradīcijas. Top novadam raksturīgi autentiski tāšu trauki ķiploku, putraimu, saldumu, sāls uzglabāšanai, paliktnīši kafijas krūzei vai pannai. Īsts meistarstiķis ir darbarīku rokturu izgatavošana. Darbnīcā varēsiet izgatavot tāšu glezniņu, tāšu tauri, uzrakstīt īpašu vēstuli kādam ļoti mīļam cilvēkam.

Located in the southern part of Feimaņi, the church was built between 1756 and 1760. The local estate was owned by the Korff dynasty, and the denomination of the congregation changed when the family converted from Lutheranism to Catholicism.  This church has the largest number of artistic monuments among all churches in the Rēzekne Administrative District, including a confessional bench, pews, an organ prospectus, silver cups and three altar wood engravings from the 18th century.  Above the gate is a bell tower with four bells.  During Holy Week, clappers are used instead of bells.  They are about 2 m long and 1 m high and are reminiscent of ancient laundry rolls.  Feimaņi is also home to one of three flag workshops in Latvia, and it has state-of-the-art equipment.  The flag of Latgale was “born” here in ideological and physical terms.

Between 1883 and 1891, the estate that was once owned by the Šadurskis family was rented by the father of the great poet Rainis, Krišjānis Pliekšāns.  Rainis spent his youth at the estate, as reflected in the poet’s The Land of My Youth Days.  Rainis translated Pushkin’s Boris Godunov while at the state.  In honour of the poet and his contributions in the world of literature, an exhibition, “Rainis’ High School and University Years,” was opened at the estate in 1964.  The restored cattle shed today offers a look at the work of potters in Latgale.

Apskatāmi un iegādājami > 40 Latgales amatnieku darbi. Te piedāvā senlatgaļu tērpā ģērbta gida stāstījumu Suprādku istabā par seno baltu cilšu dzīvi, amatniecības rašanos un attīstības vēsturi, senajiem ētikas un darba likumiem, tradīcijām, arī arodu demonstrējumus un seno amatu iemaņu apgūšanu. Grupas var ieturēt pusdienas ar latgaļu ēdienu, maizes un dzērienu gatavošanas prasmju skolu Latgaļu kukņā. LAC ir piešķirta Latviskā mantojuma kultūras zīme.

Meklējams Mazā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krastā. Muzeja brīvdabas nodaļā iepazīstama zemnieka dzīvojamā māja (dūmistaba), dzīvojamā ēka, vējdzirnavas, rija un Latgales keramiķa Polikarpa Vilcāna darbnīca. Tā teritorijā tiek organizēti ar amatniecību un dažādiem kultūras notikumiem saistīti pasākumi. Vieta, kas Latgales kultūras izziņas nolūkā, ir noteikti jāapmeklē. Blakus muzejam atrodas plosta piestātne izbraucieniem pa Mazo Ludzas ezeru (pēc iepriekšēja pieteikuma) un atpūtas vieta.

Meklējama uz dienvidiem no Ludzas pilskalna, vietā, kur paveras skaists skats un Lielo Ludzas ezeru. Pirmā katoļu baznīca Ludzas Baznīckalnā bija celta 1687. g., taču tā nodega ugunsgrēkā. 1738. g. uzcēla jaunu koka baznīcu baroka stilā, ko krāšņā interjera dēļ dēvēja par Latvijas skaistāko koka dievnamu. Tā nodega 1938. g. lielajā pilsētas ugunsgrēkā. Tagad redzamās celtniecību uzsāka 1939. g., bet pilnībā pabeidza un atjaunoja tikai deviņdesmito gadu sākumā.

Silajāņu podniecības tradīciju uzturētājs. Darbnīcā top glazētie un neglazētie izstrādājumi – trauki, svečturi u.c. Apmeklētājiem atraktīvā veidā pastāstīs par podnieka darbu, ļaus pamīcīt mālus un darboties ar virpu. Izveidota ekspozīcijas zāle ar gadu laikā tapušajiem darbu paraugiem. Izstrādājumu pasūtīšana un iegāde.

Latgales augstienes Rāznavas pauguraines augstākā un Latvijā trešā augstākā virsotne (289,3 m v.j.l.). Lielpaugura relatīvais augstums ir 86 m! Skatu torņa platforma ir šobrīd augstākais Latvijas punkts (323 m.v.j.l.), kas sasniedzams ar paša kājām! Liepu kalna apkārtne ir labiekārtota.

Izgatavo zirga aizjūga piederumus, siksnas, jostas, ādas maisiņus u.c. Piedāvā ekskursiju ar ekspozīcijas zāles apskati, iepazīšanos ar ādas veidiem, rokas iemēģināšanu un darbu iegādi. Saimniece dalās pieredzē par latgalisko dzīvesveidu.

Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta. Tās pirmsākumi meklējami 1699. g., kad dominikāņu ordenis nodibina klosteri, bet gadu vēlāk uzceļ pirmo koka baznīcu. 1768. - 1800. g. top mūsdienās redzamā Sv. Dominika mūra baznīca un klostera ēkas. Baroka stilā celtais dievnams izceļas ar diviem 60 m augstiem torņiem. Kancele, ērģeļu prospekts, ērģeles, biktssols un soli ir darināti 18. gs., sānu altāri - 19. gs. sākumā. Centrālajā altārī atrodas glezna “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte” (17. gs.), kam piedēvētas dziednieciskas īpašības, tādēļ to atklāj tikai nozīmīgāko pasākumu laikā. Pirms Romas pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Latvijā (1993. g.) tika veikti lieli kompleksa pārbūves un restaurācijas darbi. 15. augustā Aglonā ierodas svētceļnieki, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu. 0,1 km no bazilikas atrodas Aglonas Svētavots.

Atrodas Ciblas centrā. Eversmuižas centrālā dominante ir 1680. klasicisma stilā celtā kungu māja (vēlākos laikos – pārbūvēta), kalpu māja, vārtu ēka un saimniecības ēkas, kas ir sliktā stāvoklī. Muižas parku ieskauj mūra žogs. Kopš 17. gadsimta muiža gandrīz divu gadsimtu garumā piederēja poļu muižnieku fon Karņicku dzimtai. Vēlāk muiža nonāk dažādu īpašnieku rokās. Mūsdienās kungu mājā izvietots Ciblas internāts, iekārtots Ciblas novadpētniecības muzejs, kur piedāvā ekskursijas. Ilžas upītes krastos izveidota Eversmuižas kultūrvēsturiskā taka.

Berķeneles pusmuiža ir Valsts nozīmes vēstures piemineklis un pazīstama kā ievērojamā latviešu literāta un sabiedriskā darbinieka Raiņa (1865 – 1929) bērnības zeme. 1995. gadā māja restaurēta un kopš 1996.gada tā darbojas kā Raiņa māja Berķenelē. Bērnības iespaidi attēloti dzejoļu krājumā „Dagdas piecas skiču burtnīcas”. Mūsdienās Raiņa mājā piedāvā ekskursijas, radošās darbnīcas, izstādes, apmeklētāji var pārģērbties tā laika saimnieku un kalpu tērpos u.c. Ap māju ir liels augļu dārzs, un programma "Ābolu ceļš". Īpaši gaidīti ir bērni un jaunieši. No mājas paveras brīnišķīgs skats uz Sēlijas ainavu.

Atrodas pilsētas centrā, Raiņa ielā 4. Dievnams celts (1932. – 1938. g.) vecās koka baznīcas vietā neogotikas stilā (J. Cīruļa projekts). Jāpiemin, ka līdz pat 1994. g. ēkā bija izvietojies kinofilmu iznomāšanas punkts. Tagad baznīcā apskatāma izstāde „No pamatiem līdz torņa smailei, senie Latgales būvamati fotoattēlos”, kur 108 fotoattēlos ir dokumentēts baznīcas celtniecības process. Interesenti var uzkāpt zvanu tornī un apskatīt Rēzekni no 37 m augstuma.

Mājas restorāns ''Dzīles'' atrodas Kārsavas novadā blakus Malnavas muižas parkam. Tas ir ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar maizes un miltu izstrādājumu ražošanu. Saimniece gatavo sātīgus latgaliešu ēdienus un piedāvā lauku laubumus. Viesiem tiek rādīts, kā gatavo tortes un cep pīrāgus. Tāpat tiek organizēti branči - vēlās brīvdienu brokastis. Īpašais ēdiens ir pašceptā „Dzīļu maize”, kuras mīklā iejauc klijas, rozīnes, dzērveņu ievārījumu un linsēklas. Produkciju iespējams iegādāties gan maiznīcā uz vietas, gan Rēzeknes veikalā "Zaļais".

Tiek piedāvātas darbnīcas, kurās iespējams izcept rupjmaizi vai saldskābmaizi pēc senču tradīcijām vai iemēģināt roku kādas jaunas un neparastas maizes tapšanā. Tāpat pieejama degustācija, kurā iespējams nogaršot 5 maizes veidus un beigās arī kūku vai asuškas.

Atrodas pilsētas dienviddaļā, Siņicina ielā 4. Dievnams celts 1895. g., bet pārbūvēts 1906. g. Tā tornī atrodas trīs no sudraba un vara lieti zvani (restaurēti), no kuriem viens ir nominēts par Baltijas valstīs lielāko (4832 kg smags, zvana mēle sver 200 kg). Blakus atrodas muzejs, kas iepazīstina ar vecticībnieku kultūrvidi un baznīcas dzīvi.

20. gadsimta 30. gados tagadējā “Juru” saimnieka Jura Lubāna vectēvs Latgalē, tagadējā Preiļu novadā uzbūvēja dzīvojamo māju un aizsāka saimniecības veidošanu. Pagājušā gadsimta 90. gados tagadējie saimnieki – Juris un Lidija – atgriezās “Juros” un pārņēma saimniecību. Ar tradicionālo saimniekošanu vien nepietika, tādēļ tika apgūta siera siešanas prasme. Siers iegaršojās gan radiem, gan kaimiņiem. Laika gaitā izveidojies uzticams klientu loks.

Sieri

“Juru siers” – baltais piena siers, “Jurjāņu siers” – piena siers ar ķimenēm, “Martinella” – versija par mocarellas sieru, “Rušona siers” – svaigpiena siers, “Pakša siers” – Latgales tradicionālais kaltētais biezpiena siers.

Kā top siers

Sieru gatavo no saimniecības desmit govju ganāmpulka bioloģiskā piena. Receptes pārņemtas no prasmīgām siera sējējām, aizgūtas no Ulmaņlaika pavārgrāmatām, kā arī pašu saimnieku radītas.

Apmeklētājiem

Saimnieki stāsta par siera siešanas tradīcijām, cienā ar tēju vai kafiju un sieru, kas pasniegts Latgales podnieku darinātos traukos. Apmeklētāji var nogaršot Jāņu sieru ar ķimenēm vai zaļumiem, maigo mocarellas un svaigo rikotas sieru, kā arī citus saimniecībā tapušos produktus – pienu, rūgušpienu un paniņas. Iespējams vērot siera tapšanas procesu un tajā arī līdzdarboties. Var apskatīt mājdzīvniekus. Papildus tiek piedāvātas telšu vietas nakšņošanai.

Kur iegādāties sierus

“Juru” sierus var iegādāties saimniecībā uz vietas.

Auf dem Hof Untumi werden eine Pferdeherde gehalten und gezüchtet, sowie Pferde gekauft, die den Anforderungen der historisch gezüchteten lettischen Pferderasse entsprechen. Hier kann man in einem Pferch oder in der Umgebung des Hofes unter der Leitung eines Instrukteurs Reitfertigkeiten erlernen. Im Sommer kann man hier mit einem Pferdewagen, aber im Winter – mit einem Pferdeschlitten fahren. Die Pferde werden zu Hochzeiten und anderen Veranstaltungen verwendet.

Der Bau des Gotteshauses im neoromantischen Stil fand von 1936 – 1939 nach einem Entwurf des Architekten Pawlow statt, sie wurde bereits vor Beendigung der Bauarbeiten 1937 eingeweiht. Es ist der Gottesmutter der Schmerzen (Mater dolorosa) gewidmet, dieser Thematik ist auch der Hauptaltar geweiht. In dem Gebäude befinden sich Heiligenbilder aus dem Anfang des 20. Jh., im Garten beim Eingang steht eine Statue der Gottesmutter von Fatima.

 An der Stelle der heutigen Kirche war 1685 von den Mitteln des Krakauer Heerführers Belinskis eine Holzkirche gebaut worden, die 1749 renoviert worden war, jedoch 1887 während eines Gewitters niederbrannte. Ein Jahr später begannen die Bauarbeiten einer zweitürmigen Kirche im neogothischen Stil. Diese wurde 1904 eingeweiht. Sie gilt als eins der eindrucksvollsten Gotteshäuser Lettlands. Beachtenswert sind die Glasmalereien, die die Bischöfe Meinhard und Albert darstellen. Neben der Kirche befindet sich das Diakonie-Zentrum Rēzekne – Aglona mit dem Sitz des Bischofes. 
11. Die lettgalische Botschaft „Gors“. Die lettgalische Botschaft „Gors“ ist ein Ort, an dem die Geschichte von Latgale (Lettgalen) sowohl erzählt als auch geschaffen wird. Hier fließen kulturelles Erbe, alte Werte, Traditionen und Neuschöpfungen, wichtige Ereignisse und bemerkenswerte Tendenzen der Welt, Kunst, Kultur, Sprache, Tanz und Lieder zusammen. Im „Gors“ gibt es ein Kulturzentrum, mehrere Konzertsäle, Kino, Lebensräume für Künstler, Ausstellungsorte für Kunst, ein Restaurant um das Leben zu genießen,es ist also in jeder Hinsicht ein Zentrum, das alle Sinne anspricht.