Нo 50214
На автомашине Автобусный тур Тур на общественном транспорте
На автомашине Путешествуй сам Латвия

Балтийский путь

Контактная информация

Связанные объекты

Фото Название Описание
N/A

Старинный комплекс поместья Олеру начал создаваться в 17-м веке. Изначально поместье состояло из деревянного господского дома и хозяйственных зданий. Новый центр поместья построили в конце 18-го века в стиле раннего классицизма. После аграрной реформы в жилом здании поместья создали основную школу, а в советское время (до 70-х годов) – вспомогательную школу для отстающих детей. Замок поместья Олеру пострадал в пожаре 2000-го года, после чего были начаты работы по восстановлению. Большой вклад внесло и вносит общество «Поместье Олеру». Господский дом знаменит настенными росписями в стиле раннего классицизма, из которой уникальной считается т.н. «Галерея картин». Рядом с господским домом находится живописный парк. Поместье Олеру знаменито концертами камерной музыки. Недалеко от поместья находится болото Олеру с мостками и смотровой вышкой.

N/A

Bīriņu pils celta 1857. - 1860. g. kā grāfu Pistolkorsu dzimtas īpašums. Pili neogotikas stilā projektēja Rīgas arhitekts F. V. Hess. Ir atrodama informācija, ka pēc uzcelšanas tā bijusi greznākā un modernākā historisma celtne Vidzemē. Bīriņu pils ansamblī ietilpst plašs 19. gs. parks un mežaparks ar svešzemju sugu stādījumiem, mākslīgi veidots Bīriņu ezers, 1814. g. būvētas kapenes ar kapa pieminekli grāfiem Mellīniem (ap 1835. g.), ūdensdzirnavas, pārvaldnieka māja, zirgu staļļi u.c. ēkas. Pie pils uzstādīti obeliski A. un N. Pistolkorsiem. Līdz mūsdienām pilī saglabājusies vērtīga 19. gs. otrās puses iekštelpu dekoratīvā apdare. Bīriņu pils pārbūvēta 20. gs. sākumā pēc arhitekta R. H. Cirkvica projekta. No 1926. - 1995. g. tajā darbojās sanatorija. Mūsdienās pils kompleksu izmanto dažādu pasākumu organizēšanai, te iekārtota viesnīca, restorāns un muzejs.

N/A

Atrodas pie Rūjienas vidusskolas. Tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotā skulptūra „Madonna Orans” uzstādīta 1936. gadā noslīkušās draudzes skolas skolotājas Jūlijas Skujiņas (24 gadus jauna) piemiņai, par kuras nāves iemesliem klīst dažādas leģendas. Viena no tām saistīta ar nelaimīgu mīlestību ar mācītāju Robertu Slokenbergu.

N/A

Gaisa trošu ceļš pār Gauju ir Baltijas valstīs vienīgais šāda veida objekts un arī transporta līdzeklis. To cēla 1969. g. sadarbībā ar Gruzijas inženieriem. Gaisa tramvaju nesošā trose stiepjas 1060 m garumā un bez atbalstiem savieno Gaujas senlejas krastus starp Siguldu un Krimuldu ~ 40 m augstumā virs upes līmeņa. No Gaisa tramvaja paveras viena no labākajām Gaujas senlejas ainavām! Vakaros šo unikālo objektu izmanto gumijlecēji.

N/A

Muzejs izveidots vietā, kur Otrā pasaules kara laikā norisinājās cīņas starp latviešu un padomju armijas karavīriem. Muzeja pamattematika ir latviešu tautas vēsture 2. pasaules kara laikā un Mores kauja.

Muzeja 2. stāvā gids iepazīstina ar amatniecības vēsturi un 19./20.gs. mājamatniecības priekšmetu ekspozīciju. Katru gadu tiek atjaunotas novada  mūsdienu amatnieku darbu izstādes.

Apmeklētāji var iegādāties suvenīrus, rotaslietas un citus amatnieku izstrādājumus.

N/A

Namdara darbnīcā piedāvā īpašas ekskursijas un pasākumus pieaugušajiem un bērniem, ir izveidotas tematiskas programmas. Meistaru vadībā var darboties ar tradicionālajiem kokapstrādes instrumentiem un apgūt senās spēles, noslēgumā cienāties ar spēka tēju un piknikot romantiskajā Ugunskura namā. Var iegādāties koka suvenīrus un veikt pasūtījumus.

N/A

Vējdzirnavas celtas laikā no 1867. – 1869. gadam pēc holandiešu tipa projekta. Savu nosaukumu tās ieguvušas pēc pirmā īpašnieka uzvārda – Riba. Dzirnavās, kas ir viens no labāk saglabājušamies šāda tipa arhitektūras pieminekļiem Latvijā, ir izveidota izglītojoša ekspozīcija – „Grauda ceļš”, kas stāsta par lauksaimniecības attīstību Zemgalē, graudkopības un maizes cepšanas tradīcijām. Tiek piedāvāta arī ekskursija gida pavadībā. Vējdzirnavas ietilpst atpūtas kompleksā (viesnīca, restorāns, dzirnavas) „Rožmalas”.

N/A

Pirmie dokumenti par Kokmuižu atrodami 1601. gada zemes revīzijas pierakstos. Tur sniegtā informācija vēsta, ka Kokmuiža pastāvējusi jau 1560. gadā. Taču 1880. gadā vācu muižnieks sākas celt kungu māju neobaroka stilā. 20. gs. sākumā tā tika izpostīta, bet 1937. gadā to pārveidoja par skolu.

Kokmuižā kādreiz atradusies alus darītava. Tas bija laika periodā no 17.- 20. gs. Tā bija viena no slavenākajām alusdarītavām visā Vidzemes guberņā.

Mūsdienās var izstaigāt muižu pats vai gida pavadībā. Var aplūkot kungu māju, staļļu ēkas, muižas pārvaldnieka namu, bibliotēku, ekspozīciju, abas klētis un alus darītavas pagrabu, kā arī sfērisko saules pulksteni.

 

N/A

Valmieras pils celtniecību uzsāka 1283. gadā. Ziemeļu kara laikā (1702. g.) pili nodedzināja, bet 17. gs. beigās nojauca pilsētas ārējos mūrus. Saglabājušās pils drupas un citas viduslaiku nocietinājumu paliekas.

N/A

Plāča centrā pie Inčukalna – Valkas autoceļa (A3) atrodas Teodora Zaļkalna darinātais piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem 1919. gadā. Uz pieminekļa iekalti Edvarta Virzas teiktie vārdi: „Kamēr vien labību šais laukos sēs, Jūs slavinās un godam pieminēs”. Uz pieminekļa attēlots zemnieks ar zobenu pie iejūgta zirga.

N/A
No Sv. Sīmaņa luterāņu baznīcas torņa labi saskatāma Valmieras centrālā daļa un Gaujas krasti. Skaidrā laikā redzams Zilais kalns. Apskatāmas arī baznīcā esošās kultūrvēsturiskās vērtības un vienas no Latvijas skanīgākajām ērģelēm.
N/A

Donās maizes cepšana notiek pēc sentēvu tradīcijām: abrā  plaucēta, ar rokām mīcīta, mīļota mīkla un uz kļavu lapām veidoti kukulīši, kas tiek cepti īstā ar malku kurināmā krāsnī. Ciemiņiem ir iespēja veidot kukulīti un aizvest mājās paša gatavotu ciemakukuli. Nekas nevar būt garšīgāks kā silta maizes doniņa ar pienu un medu. Piedāvā baudīt arī citus latviskus lauku labumus, - žāvētas kotletes, putraimdesas. Ja vajag, būs arī 17 sieru veidi!

Latviešu virtuve: Grūbu biezputra, šķovēti kāposti, lauku kotletes, 21 siera šķirne, piens, medus, zāļu tējas, lauku maize.

Īpašais ēdiens: Donu saldskābā maize.

N/A

Amatnieks taisa mucas, karstos kubulus, mēbeles, kāpnes, durvis u.c. saimniecībā noderīgus priekšmetus. Vada ekskursiju, dalās ar savām amata prasmēm un pieredzi, kā arī piedāvā kopīgi uztaisīt kādu no saimniecībā noderīgām lietām. Apmeklētāji var vērot mucas izgatavošanas procesu no sākuma līdz gatavam produktam, kā arī izmēģināt senos darba rīkus.

N/A

Apskates saimniecība, kur popularizē latvisko dzīves ziņu, piekopj tradicionālos rituālus un cienā ar lauku labumu ēdieniem - putru, virteņiem, pīrāgiem, plātsmaizēm, kas gatavoti no pašu audzētiem graudiem un rupja maluma miltiem. Tēju, garšvielu un lauku labumu iegāde.

Latviešu virtuve: Zupas, graudu putras, saldie ēdieni, pīrādziņi, plātsmaizes un lauku tortes.

Īpašais ēdiens: Virteņi no rupja maluma pilngraudu miltiem ar biezpienu un speķi.

N/A

Atrodas Jelgavas–Emburgas–Bauskas ceļa malā, tāda paša nosaukuma apdzīvotā vietā, Lielupes labajā krastā. 1924. g. šeit mājas celtniecību uzsāka Jānis Čakste (1859 – 1927) – pirmais Latvijas Valsts prezidents (1922. – 1927.). 1999. g., kad J. Čakstem apritēja 140. dzimšanas diena, Aučos atklāja ekspozīciju par prezidenta dzīvi, darbību un Čakstes dzimtu. Te apskatāms J. Čakstes kabinets, bet izstāžu zālē – Jelgavas mākslinieku darbi.

N/A

Atjaunota lauku sēta "Lantus" atrodas vienā no gleznainākajām Latvijas vietām netālu no Burtnieku ezera, Bērzaines pagastā. Iekoptā lauku sētas ainava, ēkas, interjers rada noskaņu par latvisku vidi. Viesiem tiek piedāvāts atpūsties mājīgās istabiņās, kurās savienots senatnīgais ar moderno harmoniskā saskaņā. Saimnieki gatavo latviskus lauku ēdienus, maksimāli izmantojot pašu vai apkārtējo uzņēmumu pieejamos produktus. Lauku sēta ir piemērota vieta ķermeņa un gara attīrīšanai un spēcināšanai, baudot dažādas SPA procedūras, pirtnieka pērienu un peldi piemājas dīķī. Aktīvās atpūtas piekritējiem tiek piedāvātas sezonai atbilstošas sportiskās aktivitātes, kā arī izklaides iespējas visai ģimenei. Lauku sēta aicina sarīkot svinības ar gardām maltītēm un lauciniecisku eleganci, kā arī nosvinēt kāzas pēc senlatviešu tradīcijām.

SPA piedāvājumi

N/A

Jau 1615. g. Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers (1569. – 1642.) piešķīra Bauskas pilsētai privilēģiju jauna rātsnama celtniecībai, kas arī tika īstenots, un 17. gs. Tirgus laukums lepojās ar hercogistē lielāko rātsnamu. Līdzekļu trūkuma dēļ 1852. g. nojauca tā torni, bet 1871. g. – otro stāvu. 2011. g. beigās tika pabeigta jaunā rātsnama celtniecība, un tagad Bauska var lepoties ar jaunu, izcilu tūrisma objektu, kas apskatāms arī no iekšpuses. Atjaunotajā rātsnamā ir iespēja nosvērties un nomērīties senajās mērvienībās – olektīs, pēdās, pudos, mārciņas un par to saņemt atbilstošu sertifikātu. 

N/A
Viens no skaistākajiem un populārākajiem Vidzemes tūrisma objektiem. No 45 m augstās kraujas (skaistā atseguma augstums – ap 20 m) redzama plašā un dziļā Amatas ieleja ar mežiem noaugušajiem krastiem. Blakus esošajā Raganu pļavā izveidota ekspozīcija „Ko Raganiņa atrod pļavā”.
N/A

Tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais piemineklis (1937. g.) ieguvis un pārmantojis tautas nosaukumu, jo sākotnēji to sauca par „Rūjienas atbrīvošanas un kritušo karavīru piemineklis”. Padomju gados tas netika nojaukts tikai tā iemesla dēļ, ka pretējā ielas pusē novietotais Ļeņina stāvs uz lielāka izmēra paaugstinājuma „nomāca” Tālavas taurētāja pieminekli.

N/A

Vairāk nekā gadsimta garumā Gūtmaņa ala ir populārs apskates objekts. Tā ir platākā (12 m), augstākā (līdz 10 m) un apjoma ziņā – viena no varenākajām Latvijas alām. Gūtmaņa alu gan drīzāk ir alveidīga niša, jo tās garums pretstatā pārējiem izmēriem ir tikai 18,8 m. Ala ir ne tikai interesants ģeoloģisks piemineklis, bet arī nozīmīga kultūrvēsturiska un nostāstiem (populārākais par Turaidas Rozi) apvīta vieta. Taču, šķiet, ka tās lielākā vēsturiskā vērtība ir senie uzraksti uz alas sienām un griestiem, no kuriem vecākie ir saglabājušies no 17. gs. beigām. No alas iztek avots, kas turpina to veidot arī mūsdienās. Uzskata, ka avotam piemīt dziednieciskas īpašības.

Netālu atrodas Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs Gūtmaņala. Darba laiks: 01.05.-30.09. no plkst. 9.00 – 19.00; 01.10.-30.04. no plkst. 9.00 – 18.00. Autostāvvietas cenas: 1 automašīnai  EUR 2,50; 1 mikroautobusam  EUR 5,00; 1 autobusam EUR 7,00.

N/A

Darba kārtībā saglabājušās 19. gs. Latvijas mašīnfabrikā „Šūberts Rudzīts & b-dri” ražotā vilnas plucināmā un kāršamā iekārta, Vācijā ražota unikāla vērpšanas iekārta un graudu malšanas dzirnavas. Izsekojama vilnas pārstrādes gaita uz 100 gadus senām iekārtām, kur darina segas un spilvenus, kas pildīti ar aitas vilnas polsterējumu (roku darbs) un suvenīrus, ko var pasūtīt un iegādāties. Piedāvā ekskursijas, cep maizi.

N/A

Latvijas baroka un rokoko stila „pērle”. Celta kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona (1690. – 1772.) vasaras rezidence, ko projektēja izcilais itāļu arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli. Tās būvniecība notika laikā no 1736. - 1740. g. un 1764. - 1766. g. Interjeru autori (18. gs. vidus) ir tēlnieks Johans Mihaels Grafs, gleznotāji Frančesko Antonio Martini un Karlo Cuki. 18. gs. vidū uzsāka regulārā franču stila dārza iekopšanu. Pils pēdējo divu gadsimtu laikā ir vairākkārt restaurēta, bet nozīmīgākie darbi veikti 20. gs. beigās. Pilī izveidots muzejs ar greznām zālēm, apartamentiem un bagātīgu mākslas pieminekļu kolekciju. Atjaunots Baltijā lielākais baroka stila franču dārzs, kas īpaši iespaidīgs ir rožu ziedēšanas laikā. Ap 200 gadus vecajā pils kalpu mājā - Baltā mājā var ieturēt maltīti.

N/A

Šis ir viens no retajiem ceļiem, kurš saglabājies kā notikumu liecinieks. Ceļš ved no Krimuldas uz Siguldu. Jau vācbaltu apgaismotāja novadpētnieka – mākslinieka Johana Kristofa Broces 1794. gada zīmējumā "Siguldas un Krimuldas pilsdrupas" redzams lauku ceļš gar Krimuldas pili, pa kuru iet zemnieks un darba ratus velk zirgs. Lai braukšana pa Gaujas senlejas nogāzi ar zirga pajūgu būtu droša, ceļu izveidoja līkloča formā, tā uzbrauktuvi padarot daudz lēzenāku. Domājams, ka ceļš atjaunots 19 gs., kad Krievijas cars Aleksandrs otrais un viņa sieva ieradušies uz vizīti siguldā. Pāri ceļam bijuši vairāki mazi tiltiņi, ko iedzīvotāji dēvējuši par velna tiltiem. Tagad serpentīna ceļš kļuvis par romantisku pastaigu vietu.

N/A

Tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais, 1939. gadā uzstādītais piemineklis veltīts Latvijas brīvvalsts zemkopības ministram Arturam Alberingam. Pieminekļa veidolā ir attēlots jauneklis ar sētuvi. Padomju laikā piemineklis pazuda un tā vietā novietoja ģipša pionieri. 1977. g. bērni atrod zemē ieraktās „Sējēja” daļas, bet 10 gadus vēlāk – Rūjas upē – tā galvu. Tagad atjaunotais „Sējējs” apskatāms vēsturiskajā vietā – Ternejas parkā pie Rīgas ielas.

N/A

Vienkoču parks atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, Līgatnes novadā pie Līgatnes upes, un tā platība ir 9.25 ha. Vienkoču parka pamatkoncepcija ir balstīta uz koka amatniecības un vienkoču izstrādājumu popularizēšanu. Šī parka izveides pamats balstās uz iespējami maksimālu dabas materiālu pielietošanu. Vienkoču parkā ir izveidotas vairākas zonas: muzeja teritorija, ainaviskā vide, neskartā daba, klasiskais dārzs, modernais dārzs, saimniecības zona. Staigājot pa takām, var aplūkot dažādas koka skulptūras. Tie ir gan dažādi dzīvnieki, gan pasaku un teiku tēli vai arī pēc vēstures avotiem veidoti objekti. Parkā ir iespēja vērot ne tikai mākslīgi veidotus objektus, bet arī pašu dabu. Ja parka apmeklējuma laikā būsiet gana klusi un vērīgi, tad varēsiet novērot dažādus savvaļas dzīvniekus.

N/A

Atrodas Ķekavas pagasta Rāmavā. Muižas pirmsākumi meklējami 15. gadsimtā. No 1723. g. muiža piederēja Rīgas virsmācītājam Depkinam, no kura arī ieguva savu nosaukumu. Rāmavas muižas koka divstāvu dzīvojamā ēka (19. gs), kas celta klasicisma formās, ir atjaunota un šobrīd ir viena no vislabāk uzturētajām Pārdaugavas muižiņām. Līdz mūsdienām no aptuveni 10 muižas ēkām ir saglabājusies dzīvojamā ēka un parks. Rāmavas muižā nozīmīgu daļu savas dzīves gadus (1808. – 1850.) pavadīja baltvācu rakstnieks, publicists un muižas īpašnieks - Garlībs Merķelis. Rāmavas (Depkina) muižā piedāvā naktsmītnes (12 dažāda lieluma istabas), telpas semināriem, nometnēm, svinībām un fotosesijām. 

N/A

Gaujas tilts Siguldā ir vienīgais tilts Latvijā ar šādu unikālu tehnisko risinājumu. Pirmo reizi tilts uzcelts 1937. gadā, taču kara laikā tas tika sagrauts. 1950. gadā to atjaunoja. 2017. gada vasaras beigās noslēgsies tā rekonstrukcijas darbi. 

N/A

Viens no lielākajiem 9. - 13. gs. zemgaļu nocietinātajiem pilskalniem, pie kura 13 ha platībā bija izvietojusies senpilsēta. Labiekārtots. Uzskata, ka te atradusies hronikās minētā zemgaļu osta. Pāri Lielupei nesen ir izveidots pontonu tilts, pār kuru gājēji un velobraucēji no maija līdz oktobrim var nokļūt līdz Mežotnes pilij. Mežotnes pilskalnā maija trešajā sestdienā tiek rīkoti Mežotnes pilskalna svētki. Pa laipu taku var aizstaigāt līdz Vīna kalnam. Atrodas Bauskas dabas parkā.

N/A

Smilšakmens iežos veidojusies ala ar vairākām arkām, pīlāriem un nišām. Liepas Lielās Ellītes alas (Ellīte, Velna ceplis, Velna krāsns, Vella ala, Liepmuižas ala, Liepas ala) kopgarums ir nedaudz vairāk par 20 m, tās griestu augstums sasniedz 3,5 m, bet platums 5 m. No alas izplūst spēcīgs avots. Domājams, ka tā sākusi veidoties jau pirms 7000 gadu. Ala daudz postīta, 20. gs. sākumā no tās raktas arī baltās smiltis. Lielā Ellīte ir sena kulta vieta. Mūsdienās vieta labiekārtota, izveidota atbilstošs labiekārtojums. 

N/A

Izvietots Doles muižas dzīvojamā ēkā, kas celta 1898. g. kā Lēvisu of Menāru dzimtas īpašums. Muzeja krājums ataino Daugavu kā nozīmīgu un vēsturisku ūdensceļu, un tajā apskatāmi baltu cilšu un lībiešu apģērbi, sadzīves priekšmeti u.c. Doles muižas parkā novietoti nēģu tači un rekonstruēts lašu zvejas aizsprosts. Blakus muzejam atrodas 17. gs. Kurzemes hercogistes lielgabals (atrasts Misas upē), kas liets Baldones Dzelzāmurā. Mazliet tālāk apskatāmi 4 Krievijas cara armijas lielgabali, kurus 2007. g. atrada Salaspils būvlaukumā. Ietilpst Doles salas (lielākā Daugavas sala) dabas parka teritorijā.

N/A

Atrodas Mēmeles kreisajā krastā, 1,1 km no Bangām uz ziemeļiem. Vilis Plūdons (1874. – 1940.) bija izcils latviešu dzejnieks, tautiskā romantisma pārstāvis un skolotājs. Vilis Lejnieks (īstais vārds) dzima Bauskas apriņķa Pilsmuižas „Lejenieku” māju saimnieka Jāņa Lejnieka ģimenē. Mazo zēnu jau bērnībā ietekmēja vecmāmiņas stāstītās pasākas, nostāsti un skaitītās tautas dziesmas. V. Plūdons apglabāts netālu esošajos (0,3 km) dzimtas kapos – Plūdoņa kapos. „Lejeniekos” ir izvietota ekspozīcija, kas iepazīstina ar dzejnieka dzīves un daiļrades gaitām. Pie Zaķīšu pirtiņas sagaida zaķi no dzejoļa „Zaķīšu pirtiņa” motīviem.

N/A

Atrodas Valmieras ziemeļdaļā. Valmiermuižas kungu māju (neobaroka stils) laikā no 1764. – 1771. g. cēla Šlēsvigas – Holšteinas – Zodenburgas – Bekas princis Pēteris Augusts Frīdrihs. Vēlākajos laikos tā pieder vairākiem citiem īpašniekiem. Pēc mūsdienās atrodamām liecībām varam spriest, ka muižas kungu māja 20. gs. sākumā bija vienstāvu ēka ar barokālu tornīti un divstāvu blakuskorpusu. Tā bija piemērota kā vasarnīca un medību izpriecu vieta. 1918. g. ēku nodedzina. Divus gadus vēlāk Valmiermuižā ierīko karagūstekņu nometni. Vēlāk kungu mājas piebūvi atjauno un izmanto kā pamatskolu. 1936. gadā ēkā izveido cietumu, kas 2. pasaules kara laikā kļūst par karagūstekņu ieslodzījuma vietu. Pēcāk ēka nodeg, un drupas tiek nojauktas. Līdz mūsdienām ir saglabājies Valmiermuižas tornis, kura telpu griestu gleznojumi tāpat kā parks ir kultūras piemineklis. Mūsdienās blakus vēsturiskajai vietai izveidota Valmiermuižas alusdarītava, un Valmiermuiža ir atguvusi otro elpu.

N/A

Ap 6 km dienvidrietumos no Iecavas atrodas Edvarta Virzas (īstais vārds – Jēkabs Eduards Liekna) (1883 – 1940) tēva mājas – „Billītes”, uz kurām rakstnieks kopā ar sievu Elzu Stērsti pārcēlās 1901. gadā. E. Virza bija viens no izcilākajiem 20. gadsimta latviešu rakstnieks, dzejnieks, prozaiķis, publicists un atdzejotājs. „Billītēs” sarakstīti daudzi dzejoļi, bet 1933. gadā – tapis leģendārais darbs „Straumēni”, kas attēlo latviešu zemnieka dzīvi. „Billītēs” izveidots E. Virzas muzejs. Tā veidotāji ir E. Virzas un E. Stērestes meita Amarilis Liekna ar dēlu Edvardu Liekni, meitu Annu Žīguri un mazmeitu Diānu.  Iepriekš piesakoties, interesenti var iepazīt muzeju un E. Virzas daiļradi.

N/A

Lauku tūrisma mītne "Ausekļu dzirnavas" atrodas Iecavas upes krastā. Tajā tiek piedāvātas nakšņošanas iespējas pirts mājiņā un ūdensdzirnavu mājā. Brīvdabas muzejā (pagalmā un saimniecības ēkās) ir izstādīta Latvijas laukiem raksturīgo seno darbarīku, lauksaimniecībā izmantojamo mašīnu, mehānismu un sadzīves priekšmetu kolekcija. Atpūtai brīvā dabā ir pieejamas ugunskura un telšu vietas, bērnu rotaļu laukums. Tāpat apskatāma ūdensdzirnavu ēka, kur iespējams redzēt darbībā malšanas procesu - rupjmalšana, grūbošana, putraimu gatavošana.

Apmeklētājiem tiek piedāvāts "Dzīvā muzeja" koncepts - apvienot tehnikas un seno priekšmetu, darbarīku demonstrējumus ar rudzu maizes veidošanu un cepšanu malkas krāsnī. Tāpat iespējams piedalīties pīrāgu gatavošanā.

N/A

Pirts Muzejs ir privāts brīvdabas muzejs, kas dibināts 2008. gadā. Tas atrodas 40 km no Rīgas pie Murjāņu - Saulkrastu ceļa. Pirts Muzeja ekspozīcija sastāv no sešām vēsturiskām un vienas jaunuzceltas pirts. Tās visas darbojas, taču saimnieki īpaši iesaka izbaudīt melno pirti.

N/A
Ģeoloģiskā taka sastāv no trīs saistītiem posmiem: „Melturi – Kārļu zivjaudzētava”, „Kārļu zivjaudzētava – Zvārtes iezis” un "Zvārtes iezis - Veclauču tilts". Amatas senleja veidojusies vienlaikus ar Gaujas senleju leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā, ledāja kušanas ūdeņiem plūstot uz Gaujas ieleju. Gaujas NP teritorijā Amatas senielejas dziļums sasniedz 50 metrus un platums palielinās līdz apmēram 1-1,5km. Augstas kraujas (vairāk ne kā 40 metru), kurās redzami augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un augšdevona Amatas un Gaujas svītu smilšakmeņu atsegumi, mijas ar mežiem apaugušām, 3-16m augstām stāvām terasēm. Amatas senieleja ir nozīmīga ne tikai ar savām dabas ainavām. Tās krastus grezno dolomīta un smilšakmens atsegumi, kas atklāj zemes vēstures lappuses 350-400 miljonu gadu tālā pagātnē, kad Latvijas teritoriju klāja jūra. Velobraucieniem taka nav piemērota!
N/A

Atrodas Rīgas - Bauskas šosejas 25. kilometrā pie Ķekaviņas upītes.

N/A

Bauskas vārds vēstures avotos pirmo reizi minēts 1443. g. Tas ir laiks, kad pussalā starp Mūsas un Mēmeles sateku uzsāka pēdējās Livonijas ordeņa pils celtniecību tagadējās Latvijas teritorijā. Pie pils – Ķirbaksalā - izveidojās apdzīvota vieta t.s. Vairogmiests. 17. gs. bija vērojams straujš pilsētas uzplaukums. Te darbojās zeltkaļi, sudrabkaļi, galdnieki, podnieki, kurpnieki un citi amatnieki. Vēlākajos gadsimtos pilsētnieki cieta no kariem, mēra un Napaleona armijas. Mūsdienās Bauskas vecpilsēta ar tikko kā no jauna uzcelto Rātsnamu un atjaunoto Bauskas pili ir viens no interesantākajiem Latvijas pilsētu vēsturiskajiem centriem. Bauska ir pazīstama ar saviem ikgadējiem pasākumiem - Senās mūzikas festivālu, Bauskas pilsētas svētkiem, Kantri mūzikas festivālu u.c. pasākumiem.

N/A

Atpūtas komplekss "Miķelis" atrodas Gailīšu pagastā, Mūsas upes krastā, tikai 12km attālumā no Bauskas. Komplekss piedāvā iespēju baudīt maltīti restorānā, nodoties vēsturisku objektu apskatei privātajā retro auto muzejā, kas sevī ietver vairāk kā 100 spēkratu kolekciju, kā arī kompleksā ir sakopta senlatviešu lauku sēta, kas ļauj ielūkoties senču dzīves ritumā. Bērniem pieejams moderns un drošs rotaļlaukums. Aktīvās atpūtas cienītājiem ir iespēja doties izbraucienā ar laivu vai SUP dēļiem. Pieejami arī velosipēdi gan lieliem, gan maziem. Atpūtas komplekss “Miķelis” piedāvā arī iespēju organizēt pasākumus.

 

N/A

Viens no retajiem brīvdabas objektiem, kas liecina par pasaules mērogā unikālo Baltijas ceļu, kur rokās un vienā ķēdē sadevās trīs valstu – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji. Piemineklis atrodas pie bijušā Unguriņu robežas pārejas punkta pie Latvijas – Igaunijas robežas. Uzstādīts 2009. gada 23. augustā, Baltijas ceļa 20. gadadienā. To veidojis metālmākslinieks Andris Dukurs.

N/A

"Valmiermuiža" ir maza muižas darītava, kas brūvē dzīvu un dabīgu alu no kvalitatīvām izejvielām, attīstot alus baudīšanas kultūru Latvijā. Ciemojoties Valmiermuižas alus darītavā, iespējams iepazīt muižas seno vēsturi un alus darīšanas tradīcijas, kā arī redzēt, kā no dabīgām sastāvdaļām nesteidzīgi top alus, iesala dzēriens "Zelta zirgs" un kvass. Brūža apskati papildina degustācija.

Blakus alus darītavai, senajā klēts ēkā iemājojusi Valmiermuižas alus virtuve un Valmiermuižas alus tirgotava. Valmiermuižas alus virtuves stūrakmens ir viss, ko dāvā Latvijas zeme. Šī būs īstā vieta, kur terasē nesteidzīgi izbaudīt Valmiermuižas alus darītavā brūvētās garšas un brangas alus uzkodas, kā arī Valmiermuižas kūkmeistares ceptos gardumus. Savukārt tirgotavā meklējami gan dažādi Valmiermuižas brūvējumi, gan arī citu meistaru darinājumi.

N/A

Tiek uzskatīta par vecāko alus darītavu Ziemeļeiropā. Tā tika uzcelta 1878. gadā, un tās pirmais īpašnieks bija grāfs Emanuels fon Zīverss (Sievers), Cēsu pils muižas saimnieks. Savukārt 1922. gadā alus darītavu pārpirka Cēsu uzņēmēji un sāka tur ražot arī vīnu, sulas un minerālūdeni. Uzņēmums "Cēsu alus" šeit alu un atspirdzinošus dzērienus ražoja no 1976. līdz 2001. gadam, bet šobrīd tas ir pārcēlies uz jaunām telpām.  Šobrīd ēkā tiek organizētas dažādas izstādes, kā arī ēku var apskatīt no ārpuses.

N/A
No Ērgļu (Ērģeļu) klinšu skatu laukuma paveras iespaidīgs skats un Latvijas monolītākā smilšakmens atseguma (līdz 22 m augstas) augstāko vietu un Gaujas senleju. Neejiet tuvu klinšu malai!
N/A

Viens no retajiem Latvijas kokļu meistariem, kas pats taisa kokles un palīdz tās izgatavot citiem, organizējot meistarklases. Izgatavo arī citus latviešu tradicionālos mūzikas instrumentus, stāsta par tiem, demonstrē, konsultē, kolekcionē un vāc vēsturisku informāciju. Darbojas Drabešu Amatu mājā, kur interesenti var apgūt tradicionālos amatus – aušanu, ādas apstrādi, filcēšanu, podniecību, mūzikas instrumentu būvi.

N/A

Āraišu ezerpils ir Eiropas mērogā nozīmīga 9. - 10. gs. seno latgaļu nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukcija. Āraišu Arheoloģisko parku iespējams apmeklēt gan individuāli, gan grupās. Tiek piedāvātas ekskursijas gida pavadībā, dažādas izglītojošas nodarbības, kā arī programma jaunlaulātajiem. Tāpat tiek rīkoti dažādi tematiski pasākumi un amatu demonstrācijas.

Parkā izveidots arī apmeklētāju centrs, kurā skatāma pastāvīga ekspozīcija. Tajā izzinošā veidā pirmo reizi kopš izrakumu veikšanas ir iespējams iepazīties ar tajos iegūtajām oriģinālajām liecībām, kā arī ar Jāņa Apala dzīves un ezerpils pētniecības stāstu.

N/A

Būvēta 13. gs. beigās kā romānikas stila trīsjomu bazilika ar gotikas elementiem. 1853. g. uzcelts 65 m augstais tornis (skatu laukums). Dievnamā atrodas Livonijas bīskapu kapa plāksnes, kancele (1748.), ozolkoka altāris – (1858.), altārglezna (1862.), vitrāžas un ērģeles (1907.), kas ir vienas no labākajām Latvijā.

N/A

Dzīvesprieka akadēmija "Liela muiža!", kurā nodarbojas ar mucu, karsto kubulu, mēbeļu, kāpņu, durvju u.c. saimniecībā noderīgu priekšmetu izgatavošanu, vasaras sezonā piedāvā nakšņošanas iespējas viesu namā. Viesu nama pirmajā stāvā atrodas zāle pasākumiem 30-35 cilvēkiem, ar malku kurināma pirts un labi aprīkota virtuve (telpu īre un pirts tiek piedāvāta visu cauru gadu). Nakšņošana otrajā stāvā - 1 astoņvietīga istaba un 5 divvietigas istabas.

Viesi var vērot mucas izgatavošanas procesu no sākuma līdz gatavam produktam, kā arī paši piedalīties mucu izgatavošanā.

N/A

Sarkanās klintis savu vārdu ieguvušas pateicoties sarkanajiem iežiem. Tieši sarkanā ir mīlestības krāsa, tāpēc sarkanās klintis ir romatiska pastaigas vieta mīlniekiem. Smilšakmens klintīs redzamas plaisas, kas sašķeļ sarkanīgos iežus, radot neparastu dabas mākslas darbu. To virsma ir diezgan izrobota, kas veido klintīs nelielas alas un nišas. Sarkanajās klintīs ir arī daudz dažādu avotiņu. Pazīstamākais no tiem ir Rūcamavots. Tam ir šāds nosaukums, jo tas, nākot ārā no zemes, izdod nelielu rūkoņu.

N/A

Kalēja darbnīcā apskatāmi darbi – lukturi, svečturi, eņģes, kamīna rīki, kāpņu margas, vārti, kā arī eksponāti no 18. gs. Skolēnu un tūristu grupām piedāvā ekskursiju un stāstu par senlietām un kalēju darbu. Apmeklētāji var paši izkalt naglu. Jauno pāru „pārbaudes” pie kalēja un sava laimes pakava kalšana. Pieņem pasūtījumus.

N/A

Мемориальный музей Эдуарда Вейденбаума (1867 –1892) был создан в 1959-м году на хуторе «Калачи», где с пятилетнего возраста жил, а также умер выдающийся латышский поэт и переводчик. Рядом с музеем построен выставочный зал, в котором организуются тематические выставки. В саду музея в 1961-м году был открыт памятник Э. Вейденбауму, созданный скульптором Лаймонисом Блумбергом. Рядом сохранилась клеть, в которой Э. Вейденбаум жил в летнее время. Поэт похоронен на Лиепском кладбище.

N/A

Одна из важнейших опорных точек Ливонского ордена, замок построен в 1443 - 1456 гг. в месте слияния двух рек – Мусы и Мемеле. В наши дни замок возродился в новом облике - здесь создан современный музей, а в юго-восточной башне – смотровое место / площадка.

N/A

Klinšu smilšakmens ieži veidojušies, ūdens straumēm sanesot smilšainas, mālainas iežu daļiņas. Tās lēnām nogulsnējās un sablīvējās, topot par vareniem dabas veidojumiem! Līgatnes pagrabu alas savām rokām radījuši senie iedzīvotāji. Šī neparastā vieta ļāvusi daudzām paaudzēm izdzīvot, jo alās bija iespēja uzglabāt nepieciešamās pārtikas rezerves. Alām ir nemainīga temperatūra, kas padara tās par drošu pārtikas produktu un dzērienu glabātuvi.

N/A

В окрестностях озер Лиелайс и Мазайс Балтэзерс, находящихся в окружении леса на песчанных почвах была создана в некотором роде уникальная для Латвии система – Рижская зона водоснабжения с артезианскими колодцами и фильтрационными слоями для воды. Она начала работать в 1904-м году, когда была построена Балтэзерская насосная станция. В 1988-м году на насосной станции был создан Рижский музей водоснабжения, знакомящий с четырехвековой историей системы водоснабжения Риги, техническими механизмами, старинными деревянными трубопроводами и другими экспонатами, а также со зданиями, находящимися в округе – котельной и машинным зданием, жилым зданием для рабочих и механической мастерской.

N/A

Доле является самым большим островом на Даугаве. С северо-востока его омывают быстрые воды Даугавы, а с юго-запада – спокойные и понемногу зарастающие воды бокового русла Даугавы. Острову присвоен статус природного парка (Особо охраняемая природная территория). Парк основан в 1987-м году с целью сохранения оставшегося после постройки Рижской ГЭС ландшафта острова и культурно-исторических ценностей, а также редких и охраняемых видов растений и животных. Еще одна цель образования парка – способствование просвещению и отдыху общества. Одним из известнейших объектов осмотра острова Доле является музей Даугавы, размещенный в жилом здании поместья Доле. В коллекции музея находятся ~ 13 000 различных экспонатов – свидетелей истории острова Доле и берегов Даугавы – одежда балтов и ливов, орудия труда, предметы быта. Экспозиция знакомит с историей Даугавы как значимого водного пути, а также с историей плотовщиков и транспортных средств этого пути. В парке поместья Доле размещена музейная экспозиция под открытым небом с реконструкцией заколов для миног и запруды для ловли лосося и коллекцией рыболовных снастей. Возле музея на обрывистом берегу бокового русла Даугавы находится доломитовое обнажение. На юго-востоке острова на берегу Даугавы возле хутора Бечи можно осмотреть руины замка Вецдоле.

N/A

В месте, где правый основной берег древней долины Гауи раскалывают несколько глубоких оврагов с маленькими ручьями, расположился Турайдский музей-заповедник с выдающимися в масштабе Балтии памятниками, история которых уходит в 1000-летнее далекое прошлое. Среди них необходимо упомянуть Турайдскую господскую усадьбу (21 здание), могилу Турайдской Розы, Турайдскую лютеранскую церковь (одна из старейших (1750 г.) деревянных церквей Латвии) и Турайдский замок. Рядом на горе Дайн организуются всевозможные тематические мероприятия.

N/A

Изначально был открыт в 1938-м году, но позже многократно перестроен. Возле стадиона установлен памятный камень в честь Яниса Далиньша (1904 – 1978), который являлся многократным рекордсменом мира в спортивной ходьбе. В 1932-м году на Олимпийских играх в Лос-Анджелесе Я. Далиньш занял второе место в спортивной ходьбе. На стадионе в 1993-м году состоялись первые всемирные латышские Олимпийские игры Трех Звезд. В наши дни стадион Далиньша является легкоатлетическим стадионом государственного значения, на котором проходят международные соревнования, и местом для занятия спортом, получившем статус самого дружественного места для молодежи.

N/A

В Сигулде, на левом берегу долины реки Гауи на выступе между оврагом Папаржу и оврагом, по которому спускается дорога Сигулда – Турайда, находятся развалины Сигулдского замка Ливонского ордена. Строительство замка было начато в 1207 г. Спустя три десятилетия - в 1236 году - замок перестроили для нужд Ливонского ордена. Сигулдский замок сильно пострадал в войнах, которые велись во второй половине 16 и в начале 17 века. Во время Северной войны его сжигают и более не восстанавливают. Сейчас руины замка отреставрированы. За юго-западным корпусом здания конвента замка и башней главных ворот взору открывается внутренний форбург, где построена эстрада под открытым небом (проводятся ежегодный Сигулдский праздник оперной музыки и другие публичные мероприятия) и открывается впечатляющий вид на древнюю долину Гауи, Кримулду и Турайду.

N/A

На полях крестьянсого хозяйства пасется более чем полторы сотни овец. Построена станция для кормления баранов, организуются аукционы животных и Дни овец. Хозяин проводит экскурсии, предлагает приобрести племенных овец и продукцию овцеводства.

N/A

В хозяйстве выращивают посевную коноплю, из семян которой добывают конопляное масло и делают грубый помол. Около клети (101 год) выставлены старинные инструменты, при помощи которых обрабатывались волокна конопли. Здесь можно попробовать и приобрести вкусную продукцию, а также отправиться в увлекательное путешествие в прошлое, рассказывающее об истории выращивания конопли.

Латышская кухня: Грубый и мелкий помол конопли, булочки из конопли, гренки из конопли, конопляное масло.

N/A

В элейской сыроварне (по предварительной записи!) можно продегустировать сделанные в хозяйстве семьи Малкалнсов сыры (семь видов, также копченые и выдержанные). Один из них – французский сыр, который появился в сотрудничестве с французским сыроваром Эрибером. Небольшие группы принимают и в «Блуджи» Сесавской волости (в 7 км от Элеи). Пекут хлеб, перерабатывают овощи (томатный сок) и готовят другие дары села.

N/A

Это красивое здание (1797 - 1802 г.) считается ярчайшим памятником классицизма в Латвии. Его эскиз, как и эскиз замка Элея, создал российский придворный архитектор Джакомо Кварнеги, а спроектировал Ехан Георг Адам Берлиц. Богатый интерьер замка выделяется невиданным для Курземе тех времен модернизмом. Российская императрица Екатерина II подарила замок Шарлотте фон Ливенай (1742 – 1828) за ее заслуги, когда она в период с 1783 года работала гувернанткой внуков государыни. С 1921 по 1941 год в замке функционировала сельскохозяйственная школа, а во время Второй мировой войны замок сильно пострадал и позже был разграблен. Реставрационные работы в замке были начаты позже, когда в нем размещалась Межотненская опытная селекционная станция. Сейчас это красивое здание (в котором обустроена гостиница) можно осмотреть также изнутри. Вокруг замка на берегах Лиелупе разбит один из самых красивых в Латвии парков в английском стиле, который является хорошим местом для прогулок.

N/A

История Лигатне неразрывно связана с бумажной фабрикой, которая является единственным подобного вида предприятием, функционирующим в Латвии (экскурсии в сопровождении гида). В конце 19 - начале 20 вв. для работников Лигатненской фабрики построили жилые здания, школу, родильный дом, больницу, клуб, гостевой дом и другие здания, сохранившиеся и по сей день. Интересны подвальные пещеры (> 200), которые по-прежнему используются как вещевые склады и овощехранилища.

N/A

Лиелстраупский замок - единственная сохранившаяся в Латвии постройка, где в одном здании объединены средневековый замок и церковь. Строительство замка началось в 1263 году. Постройка серьезно пострадала во время XVII и XVIII вв., а также во время революции 1905 года. Комплекс восстановлен в 1909 г. по проекту архитектора В. Бокслафа.  В Лиелстраупской церкви находится несколько художественных памятников - хоры органа XVII в. и живопись кафедры XVIII в. В 1944 г. в церкви установлены витражи художника С. Видберга «Голгофа» и «Рождение Христа». На башне замка видны часы, сделанные местным часовщиком Айде, а на стене церкви - солнечные часы. В парке замка следует осмотреть построенную в 1744 году деревянную колокольню. В 1938 году в церкви открыли мемориальную доску, установленную в память о павших во время Первой мировой войны и в боях за свободу. С 1963 г. в замке работает наркологическая больница. Церковь можно осмотреть во время богослужений, а остальной комплекс зданий - извне.

N/A

Впервые название Цесис упомянуто в 1206 году в хрониках Индрика. Первые сведения о городе исходят из Риексту калнса (Ореховая гора), именно здесь в XI - XIII вв. находился укрепленный деревянный замок вендов. Примерно в 1209 году немецкие крестоносцы приступили к строительству каменного замка, который вскоре стал политическим центром Ливонского ордена. В конце XIV - начале XV века Цесис становится членом Ганзейского союза и на протяжении столетия переживает стремительный расцвет. До XVI века на городе почти не отразились различные военные и боевые действия, но последующие события существенно изменили вид и образ жизни города. Новый этап расцвета город испытывает во второй половине XIX века – со строительством Видземского шоссе (1889 г.) и железнодорожной линии Рига – Валка (1889 г.). В 1919 году здесь происходили важные для истории Латвии бои за освобождение. В советские годы был очень популярен туристический объект здоровья и отдыха - санаторий «Цирулиши».  В наши дни Цесис и развалины замка (построен современный центр для посетителей) являются одним из популярнейших мест латвийского туризма.

N/A

Хотя географически Цесис находится в центральной части национального парка Гауи, у города нет статуса национального парка. Однако в Цесисе есть много интересных достопримечательностей, которые стоит увидеть и узнать поближе. Обязательно нужно ознакомиться со старым городом Цесиса. Цесис. Истоки Цесиса нужно искать здесь, на 18-метровой горе Риексту, так как в 11 – 13 веках здесь находился деревянный замок вендов. Гора Риексту находится в центре замкового парка, и с нее открывается прекрасный вид на парк, пруд и развалины Цесиса, до которых можно дойти по длинному каскаду лестниц. Построенный в начале 13 века Цесисский замок (описание см. далее в № 44) был резиденцией магистров ордена и одной из самых сильных крепостей ордена на территории Балтии. Рядом с крепостью находится Новый замок Цесис, который построен в 1777 году на месте укрепления ворот. В здании расположен Музей истории и искусств Цесиса, а в пристройке замкового комплекса разместился Центр для посетителей и Туристический информационный центр. Если поднимемся на башню замка, с нее откроется прекрасный вид на развалины, лютеранский собор Св.Иоанна и северную часть города. Напротив Нового замка находится несколько зданий – конюшня дворцовой усадьбы, каретный двор (оба здания построены в первой половине 19 века), где сегодня находится Цесисский выставочный центр. На территории комплекса с наружной стороны дворца можно осмотреть также амбар, домик извозчика и старую пивоварню. На противоположной стороне улицы находится романтичный парк Мая, который был разбит в тридцатые годы 19 века. Направимся дальше по улицам города (Большая Екатерининская, Малая Екатерининская, Малая Калею, Калею, Большая улица Ливов и Площадь Ливов) и осмотрим деревянную застройку, произведенную на рубеже 18 – 19 веков. На улице Торня (Башенной), которая вьется вдоль крепостной стены Средневекового замка, у церкви находится скульптура М. Янсона «На протяжении веков». Поверье гласит, что потерев фонарь Старика Времени, можно заглянуть в будущее. Одно из наиболее впечатляющих зданий Цесиса - Лютеранский храм Св.Иоанна, построенный в конце 13 века как Храм Ливонского ордена. Это трехнефная базилика в романском стиле с элементами готики, с возведенной в 1853 году 65-метровой башней. Здание было несколько раз перестроено, в том числе и в 20 веке. В храме выставлены надгробные плиты магистров Ливонского ордена и Ливонских епископов, Кафедра изготовлена в 1748 году, дубовый алтарь – в 1858 году, а алтарная картина «Распятый на кресте» - в 1862. Окна алтарной части церкви украшают художественно ценные витражи. Орган был построен фирмой Е. Ф. Валкера в 1907 году, и он является одним из лучших латвийских концертных инструментов. В сваю юго-западного угла церкви вмурованы солнечные часы с годовым числом «1744». Стоит подняться на смотровую башню церкви. У подножия церкви находится Площадь Роз или бывшая Рыночная площадь (середина 13 века – 1927 год, восстановлена в 2008 году), которая в наши дни является центральной площадью города. В средние века здесь находился также позорный столб и городской колодец. Рижская улица с самого начала образования города формировалась как главная улица. Здесь располагается большая часть архитектурно значимых строений 18 -19 века – бывшая Цесиская ратуша, дом Фабера, дом Принцесс. На одном конце улицы находится площадь Ливов, где в 13 веке находилась церковь, кладбище и Рижские ворота в городской стене. Сегодня площадь украшает светящийся фонтан, на месте которого находился колодец 13 века – Леяс Шкимбегс. На другом конце улицы находится реконструированная часть фундамента и фрагментов надземной части ворот Раунас городской стены 14 - 15 века. Она дает хорошее представление о средневековой стене, размере ворот и ее основательности.

N/A

Находится в самом высоком месте, с красивым видом на окрестности. Одна из редких ветряных мельниц голландского типа в Латвии (1852 г.), которая находится в рабочем состоянии. Предлагают попробовать руку в помоле зерна. Каждый год в последнее воскресенье июля отмечают праздник Екаба – праздник молодого ржаного хлеба.

Латышская кухня: Обед мельника - каша из ячменной муки с мясным соусом, тонкие блины, кефир, травяные чаи.

N/A

Ярмарка проходит в Страупе ‒ в здании «Лошадиной почты». Она работает под брендом Earth Markets, созданным престижной международной ассоциацией Slow Food, и предлагает хорошую и экологически чистую продукцию, выращенную добросовестно и в соответствии с принципами долгосрочного и ответственного использования земли и уважительного отношения к местным ремеслам и традициям.

Во время ярмарки работает кухня Страупской «Лошадиной почты», предлагающая латышские традиционные блюда, приготовленные из местных продуктов.

N/A

Гостевой дом, расположенный в здании мельницы, построенной около 180 лет назад. 7 км от Руйены, на берегу реки Руя. Гостям предлагаются не только уютные комнаты, но и помещения для проведения торжеств и экскурсии. На мельнице по-прежнему мелят зерно и перерабатывают шерсть.

N/A

Одни из редко встречающихся берестоплетельщиков в Латвии предлагают осмотреть мастерскую, увидеть изготовленные из бересты предметы и делятся опытом. Каждый интересующийся при помощи мастеров может изготовить из бересты простые предметы, которые подойдут в качестве замечательных сувениров.

N/A

Спокойный отдых в 11 км от Цесиса, у озера Aуциемс. Просторные помещения. Удобства для отдыха с детьми. Возможность посмотреть кур, кроликов, коров герефордской породы. Жагаркалнская лыжная трасса находится в 8 км.

N/A

В уникальной местности Латвии Вайдавас плетут стулья, представлена коллекция инструментов, связанных с традициями плетения, фотографии (с конца 18 века - до середины 20 в.). Керамист Ириса Вайновска рассказывает о гончарном искусстве мастеров и предлагает декоративные тарелки, интересные дудочки для ветра и сувениры.

N/A

Parkā blakus pusloka tiltiņam ir novietotas trīs milzīgas dzelzs atslēgas, kuras balsta akmens mūris un metāla arkas. Tās simbolizē trīs vēsturiskos centrus un to vienotību – Siguldu, Turaidu, Krimuldu. Dobēs pie šī objekta sezonāli zied dažādi kultūraugi. 

N/A

Находится на кладбище Бертуля. Создан по проекту Л. Швалбе. На лицевой стороне памятника помещена бронзовая плита с надписью «С глубокой благодарностью за Латвию павшим народным героям. 10-ое Руйиенское отделение Даугавас ванаги». На тыльной стороне памятника находится надпись «Бог, Отечество, Народ». Памятник был восстановлен в 1989-м году.

N/A

Кафе «Кукабурра». Находится на 115 км Видземского шоссе (A2). Предлагают принять участие в процессе выпечки ржаного хлеба, который проходит в конце каждой недели. Латышский интерьер, продукты от надомников и крестьян. Можно посетить музей хлеба.

Латышская кухня: Салат из куриной печени, суп из баранины, суп с фрикадельками, холодный суп, жареный сом, тушенная свинина, картофельные блины, блины с варением, сырники, слойка из черного хлеба.

Особое блюдо: Испеченный самими ржаной хлеб.

N/A

Знакомство с Сигулдой можно начать с посещения развалин Сигулдского замка. Строительство замка было начато орденом Меченосцев  в 1207 г., а в 1236 г. его перестроили для нужд Ливонского ордена. Сигулдский замок серьезно пострадал во время воин второй половины XVI и начала XVII веков. Во время Северной войны замок был сожжен и больше не восстанавливался. Сегодня можно осмотреть юго-западный корпус здания конвента замка и башню главных ворот, за которой находятся внутренний передний двор замка с эстрадой под открытым небом, откуда приоткрывается прекрасный вид на древнюю долину Гауи. В настоящее время ведутся работы по реконструкции развалин замка. Строительство расположенного на юге Нового Сигулдского замка (владелец - князь Кропоткин) происходило в период с 1878 по 1881 гг. С 1923 по 1940 гг. в здании размещался Дворец писателей, а в советские годы - санаторий кардиологии. С 2003 г. здесь находится дума Сигулдского края. В комплексе господской усадьбы сохранилось деревянное жилое здание (середина XIX века), дом семьи Кропоткина, клеть (XVIII –XIX вв.), дом садовника (XIX в.) и каменный забор (XIX в.). Если от Нового замка отправимся в северо-восточном направлении, то примерно через 2 км спустимся к оврагу Вейупите. Здесь расположена небольшая (3,6 м), но высокая пещера Петра (6,1 м) и глубокий овраг Пучу (Сов) с Краукльупите. В месте соприкосновения оврагов обеих рек возвышается городище Сатезелес (площадка 90 x 75 м), где вначале XIII в. находился дубовый замок вождя  (старшего) ливов Дабрелиса. Неподалеку находится ущелье Крауклю (Ворона) – боковой овраг левого берега Вейупите с песчаником высотой 11 м и  пещера Крауклю (Ворона) глубиной 5,2 м. В месте соприкосновения оврага Вейупите и древней долины Гауи стоит гора Парадизес (Райская) или Глезнотаю (Художников) - живописнейшее место, которое удостаивалось кисти художников и вниманию фотографов с давних времен!  До горы Парадизес можно доехать на электромобиле. В западной части Сигулды можно посетить Панорамное колесо (работает в летний период) и Канатную дорогу (трамвайчик) - единственное в странах Балтии транспортное средство подобного рода (построена в 1969 г.).  Несущий трос канатной дороги, протяженностью 1060 м, без опор, соединяет берега древней долины Гауи между Сигулдой и Кримулдой примерно на высоте 40 м над Гауей. Отсюда открываются великолепнейшие виды!   По юго-западной части Сигулды  можно дойти до громадного обрыва Бейтес, который раскалывает ущелье глубокого ручья. В западной части ущелья находится Кейзерскатс, расположенный примерно на высоте 67 м над уровнем Гауи, с открывающимся прекрасным видом на Кримулду и Турайдский замок.  Смотровую площадку здесь обустроили еще в 1862 г., когда в Сигулде гостил Российский самодержец Александр II. В восточной части оврага находится высеченный из дерева Кейзаркреслс (Царский трон).  

N/A

Амата является одной из самых быстроводных рек Латвии, поэтому каждую весну здесь собираются любители водного туризма – ценители спортивных мероприятий и любители острых ощущений! Вниз по течению, вдоль автомобильной дороги Рига – Вецлайцене, Амата впадает в глубокое русло, где ее среднее падение превышает 3 м/км, достигая даже 8 - 10 м/км. Русло Аматы изобилует обнажениями пород песчаника и доломита, которые называются утесами, самые знаменитые из них - это утес Визулю (здесь может образовываться красивый ледопад), обрыв Айнаву, утес Каубью, Дзилнас, Звартес и Лустузис. От Мелтури до моста Вецлаучу вдоль правого берега имеется маркировка (оранжевые точки на деревьях) т.н. Аматская геологическая тропа. У тропы есть три части: Мелтури – рыбное хозяйство Карлю, рыбное хозяйство Карлю – утес Звартес, утес Звартес – мост Вецлаучу. В поход по тропе можно отправиться в любое время года, за исключением – в зиму, когда глубокий снег. Самые впечатляющие виды открываются поздней осенью, когда нет листвы.