Kontaktinformation
Related objects
| Foto | Name | Beschreibung |
|---|---|---|
 |
Das Café befindet sich im Zentrum von Dundaga, im Gästehaus Krūziņi. Lettische Küche: Sauerkrautsuppe, graue Erbsen mit Sauermilch, gebratene Flunder oder gebratener Kabeljau, Sauersuppe mit Kartoffeln. Das besondere Gericht : Turm aus Quark oder eine Creme aus den Produkten der Molkerei von Dundaga. |
|
 |
Der kurvige Pfad durch das Naturschutzgebiet darf nur in Begleitung eines Führers des SNP betreten werden. Über steile Treppen, die zur ehemaligen Küste des Baltischen Eismeeres führen, gelangt man in eine andere Welt, in der man Böschungswälder, Wälder mit breitblättrigen Bäumen, Quellenmoor, kalkiges Moor, Überreste alter Entwässerungsgräben und modernde Tannenstämme (bedeutend für die Artenvielfalt), die sich seit den Stürmen von 1969 erhalten haben. Der Pfad beginnt am Leuchtturm von Slītere in dem sich (in der Saison) das SNP Besucherzentrum befindet.
|
|
 |
Das Landhaus Jauntilmači befindet sich am Košrags nur 400 m entfernt vom Meer. Den Gästen werden 2 Zimmer angeboten. In einem separaten Gebäude nebenan befindet sich eine Sauna. Man kann frisch geräucherten Fisch bestellen.
|
|
 |
Diese Grabstätte ist ein mit Sagen und Spukgeschichten umwobener Ort, der sich auf dem Hügel des alten Friedhofs an der Kirche von Mazirbe befindet. Die Grabstätte ist mit Steinen bedeckt und soll die einzige in Lettland bekannte Grabstätte eines Werwolfs sein. |
|
 |
Das Kap Kolka – ist das ausgeprägteste Kap an der lettischen Meeresküste, wo man den Zusammenstoß
der Wellen von zwei „Meeren“ – der Ostsee (das große Meer) und der Bucht von Riga (das
kleine Meer) beobachten kann. Das Kap geht noch fünf Kilometer als Sandbank weiter ins Meer bis
zum Leuchtturm von Kolka. Am Kap Kolka geht die Sonne im Meer auf und runter, deshalb kann man
hier phänomenale Sonnenaufgänge und Untergänge beobachten. Das Kap Kolka ist aber auch ein
gefährlicher Platz für Schwimmer wegen der unbeständigen Strömungen und Treibsand. In den
Dünen beim Kap Kolka ist ein von Bildhauer G. Burvis gefertigtes Denkmal für „Die vom Meer Genommenen“
aufgestellt. Es ist eine symbolische Pforte, durch die man den Leuchtturm von Kolka sehen
kann. Noch gibt es ein altes Schiffswrack, den Stein – das Zentrum Europas und K. Valdemars
gewidmete Informationsstände zu besichtigen. Von außen kann man auch eine alte sowjetische
Militärbasis besichtigen, die heutzutage vom lettischen Grenzschutz genutzt wird. Während der
Frühlingsmigration
der Vögel ist das Kap ein bedeutender Platz für Wandervögel, die hier Rast machen
und sich erholen. Dieses Naturschauspiel lockt viele Vogelbeobachter an. Für die Bequemlichkeit der
Besucher gibt es einen Parkplatz, Bänke mit Tischen und ein Besucherzentrum. In der Sommerzeit gibt
es auch ein kleines Café – eine großartige Möglichkeit sich zu kräftigen!
|
|
 |
The Kubalu school was opened in 1843, and for 28 years it was the only school for the children of peasants at the Dundaga Estate. This is the oldest log schoolhouse in
|
|
 |
Dieser Friedhof hat sich in den 1960er Jahren gebildet, als die Sowjetarmee den Fischfang an der Küste einzugrenzen versuchte. Die Boote hatten mehr keine Anwendung und sie wurden in den Küstendünen abgestellt. Unterwegs zum Bootsfriedhof kann man eine große Netzscheune von außen besichtigen. |
|
 |
Ein schönes Ferienhaus im Dundagas Umkreis in Lapmežciems, nicht weit entfernt vom Nationalpark Slītere. Für die Übernachtung werden sechs Schlafplätze im Obergeschoss, eine ausziehbare Couch für zwei im Erdgeschoss und 4 zusätzliche Plätze auf Matratzen angeboten. Auf Anfrage steht auch ein Kinderbett zur Verfügung. Zeltplätze.
|
|
 |
Das Denkmal vom alten Taizelis – das Grab vom Fischer Niks Freimanis (1845-
1908) – der vom Schriftsteller M. Zariņš als Prototyp in einer Geschichte und einem
Theaterstück benutzt wurde.
|
|
 |
The bridge across the Irbe river so that bicyclists and pedestrians can cross the bridge where the former tram tracks were located. |
|
 |
Die Sammlung des Museums (gegründet 1954 spiegelt lettische und livische Traditionen der Fischer, Seefahrer und Bauern wieder, deren Umfeld und Lebensart. Man kann hier Fischerhöfe mit Netzhütten und Räucherhäusern, Scheunen, u.a. sehen. Hier gibt es Fischerboote und die größte Ankersammlung des Baltikums mit etwa 100 Exemplaren, der Größte davon wiegt 22 Tonnen. Die Windmühle wurde aus Užava hierher gebracht. Im Wohnhaus aus dem 19. Jh. „Smiltnieki” kann man authentische Gegenstände des täglichen Lebens sehen. Das neueste Eksponat des Museums ist ein fast hundert Jahre altes Bethaus der Baptisten von Lielirbe. Beliebt ist eine Fahrt mit der Schmalspurbahn (mazbānītis) (vom 1. Mai bis 31. Oktober), die mit einer Schienenbreite von 600mm eine 1,3 km lange Hügelstrecke befährt, an deren Ende ein Drehkreis angelegt ist. Das Museumsgebäude ist nach dem Vorbild der ehemaligen Bahnstation von Mazirbe erbaut worden. Das Museum ist ein Teil des Küstenparkes, hier gibt es auch Kinderspielplätze und einen Ankerpfad. |
|
 |
Ein kleiner Blockbau mit dem Wald umgekreist, am einen stillen Ort, in Dūmele, Gebiet Dundaga, Ferienhaus „Ziedkalni“ (Siedkalni) neben den Nationalen Park Slītere, 7 Kilometer vom Meer entfernt. Im Häuschen sind 4 Schlafzimmer, Halle mit Küche und mit Holz geheizte lettische Sauna. Es sind Dienstleistungen eines Badewärters zugänglich, ebenso auch SPA Prozeduren, klassische Massage, exclusive Massage mit Pflanzen aus der Umgebung von Dūmele u.a. |
|
 |
This is an artificial body of water that was dug in the 1960s to obtain ice for fish processing plants in Kolka. |
|
 |
Das Dorf liegt auf beiden Seiten des Flusses Irbe (Dižirve, Īra) an der Mündung des Flusses in die Ostsee („Meeresseite“ und „Landseite“). Die Irbe wurde zum ersten Mal 1310 in einem Grenzvertrag zwischen dem Kurländischen Bischof und dem Rigaer Domkapitel erwähnt, der Name Lielirbe (Irvemünde) erschien zum ersten Mal 1387 in einem Dokument des Schiedsgerichts. Ende des 19. Jh. war der kleine Hafen von Lielirbe ein aktives Holzhandel- und Verkehrszentrum. Ende des 19. Jh. und Anfang des 20. Jh. wurde hier die größte Anzahl von Segelschiffen unter den Dörfern der kurländischen Westküste gebaut. 1939 gab es im Dorf ca. 300 Einwohner, mehr als 70 Häuser und eine Baptistenkirche (jetzt im Freilichtmuseum von Ventspils). Durch das Dorf verlief eine Schmalspurbahn, es gab ein Post- und Telegrafenamt, zwei Lebensmittelgeschäfte, eine Grundschule der ersten Stufe, Chor und Blaskapelle. Lielirbe war eines der größten Dörfer, die nach dem Zweiten Weltkrieg verschwanden. In Lielirbe wurde die Kulturhistorikerin Valda Marija Šuvcāne (1923–2007) geboren, deren Arbeit durch ihre Tochter Baiba Šuvcāne fortgesetzt wird, die wichtige Werke über das Leben an der Livischen Küste schreibt. Bis 2019 ist geplant, die Seilbrücke über den Fluss Irbe erneut zu errichten. |
|
 |
Piedāvā izbraucienu ar zvejnieku laivu līdz Kolkas bākai. Iespējama iepazīšanās ar zvejas procesu. Iepriekš saskaņojot, iespējams jūrā sagaidīt saullēktu vai saulrietu. |
|
 |
Das ist ein langgestrecktes Gebiet zwischen der Ostsee und der Straße Kolka – Ventpils. Es beginnt an der Mündung des Flusses Irbe und endet in Ovīšrags. Das Territorium wurde vor allem eingerichtet, um den trockenen Koniferenwald, die Graudünen, Feuchtbegiete zwischen den Dünen, andere Landschaftserscheinungen, Pflanzen und Tiere in dem Gebiet zu schützen. Touristen lieben die sandigen und ruhigen Strände in dieser Gegend, die Leuchttürme von Miķeļbāka und Ovīši und die lutherische Kirche in Miķeļbāka. Hier gibt es auch noch einige Hinterlassenschaften des sowjetischen Militärsystems, die nicht touristisch genutzt werden.
|
|
 |
Eine Hafenstadt. In der Altstadt ist das älteste Straßennetz erhalten. Holzbebauung des 19. Jh. im Stadtbezirk Ostgals. Die Promenade der Ostas Straße mit der Burg des Livländischen Ordens, dem Ausflugsschiff „Hercogs Jēkabs”, dem Denkmal für Kr. Valdemars und den kleinen architektonischen Formen. |
|
|
|
Der ehemalige Panzerweg für Versuchsfahrten, der durch die Wälder der Küste von nördlichen Teil von Ventspils (von Panzerabteilung im nördlichen Teil) bis zu Oviši führte. Heutzutage ist hier ein breiter, sandiger und zuwachsender Durchhau erhalten geblieben.
|
|
 |
Eine alte livische Siedlung. Der livische Name der Siedlung lautet Mustanumm. Noch in der Mitte des 20. Jahrhunderts wohnten hier die Liven. Die Vertreter der Familien Landmaņis, Morics un Otomers haben in Melnsils bei der Mündung des Flusses Baķupīte in die Rigaer Bucht drei Segelschiffe gebaut. In Melnsils befinden sich zwei kulturhistorische Orte: der Kirchenberg Baķu – einen alten Sakralort und die Wallburg des Seeräubers Trommel. (Die Quelle: Roja TIZ) |
|
 |
Zum ersten Mal wurde Kolkaurkundlich als Domesnes 1387 erwähnt und war mit diesem Namen bis zum Anfang des 20. Jh. bekannt. Nach den Angaben des Kirchenbuches von Irbe – Ģipka gab es 1770 in Kolka 4 Bauernhöfe: Krogi, Ūši, Vecvagari und Kabriki. 1844 wurde in Kolka eine Küsterschule eröffnet, in der Nika Polmanis als Lehrer gearbeitet hat, das erste Schulgebäude von Kolka wurde 1881 erbaut. Fast ein halbes Jahrhundert arbeitete dort als Lehrer der Live Kārlis Bernšteins (1881–1951). Als Führer des Aufstandes von Dundaga, der 1859 begann, ist der Sohn des Bauern von Sārnasti in Kolka, der Live Nika Šūbergs (1833–1884) anzusehen. Ende des 19. Jh. gab es in Kolka 392 Einwohner, aber 1935 sind von 343 Einwohnern 145 Liven gewesen. In den 30er Jahren des 20. Jh. sprachen in Kolka 13 Liven fließend livisch. Kolka ist das einzige Dorf an der livischen Küste, das sich auch während der sowjetischen Regelung des Küstengebietes weiter entwickelte, da es zu einem Zentrum der Fischerkolchose wurde. In den 50er–60er Jahren nahm die Bevölkerungszahl schnell zu, es wurden neue Häuser, eine Schule, ein Gesellschaftshaus, ein Kindergarten und Fischverarbeitungsfabriken gebaut. Heute ist Kolka mit 700 Einwohnern das größte Dorf an der livischen Küste. Hier gibt es die Fischverarbeitungsfabrik Līcis-93, lokale Fischer und Fischräuchereien, das Livische Zentrum „Kūolka“ und die livische Musikgruppe „Laula“. Im Bauernhof Ūši kann man livische Gerichte verköstigen. |
|
 |
Das Wohnhaus ist am Anfang des 18. Jhs. gebaut und in der Mitte des 19. Jhs. umgebaut worden. Immer noch werden die Erneuerungsarbeiten des Pfarrhofkomplexes durchgeführt. Seit September 2009 arbeiten in dem Pfarrhofkomplex drei Erholungshäuser des Rekollektionszentrums der Evangelisch-Lutherischen Kirche Lettlands. Neben den Häusern kann man die Reste des alten Pferdestalls sehen. |
|
 |
Geschlungener Pfad durch eine Landschaft von Dünenformationen mit Mooren, Formationen, die alte geologische Stadien der Ostsee anzeigen, das Hochmoor von Pēterezers und Überreste der alten Schmalspurbahn. Durch das Moor führen uns durch die Feuchtgebiete Holzstege. Die langgestreckten, parallel verlaufenden Dünen (kangari) und die sumpfigen Streifen dazwischen (vigas), die vom Pfad zu sehen sind, waren eng mit dem täglichen Leben der Liven verbunden, und jede von ihnen verfügt über einen eigenen livischen Ortsnamen. Der 3,5 km lange Pfad führt in die in Europa einzigartige Landschaft von kangari und vigas, die sich vor ca. 6000 Jahren gebildet hat, während das Meer zurücktrat. |
|
 |
One of the 15 semi-estates of the former Dundaga Castle, Vecmuiža, has a private collection of historical materials. |
|
 |
Koka skatu tornis atrodas blakus Kolkasraga priežu takai. No tā redzama ar priedītēm aizaugusi „stiga” – t.s. Šautuve, kuru padomju laikā izmantoja šaušanas apmācībām. No torņa skatu platformas labi saskatāma Kolkas bāka, kas atrodas 5 km attālumā no Kolkasraga. |
|
 |
Summer cafe "Divjurinas" is located at Kolkasrags, open from May to October. |
|
 |
This is one of the largest castles in Kurzeme, and it has survived to this very day without much damage. Construction on it began in the mid-13th century by the Rīga Dome. In 1434, the bishop of Kurzeme bought the Dundaga Estate, and from the 16th to the 20th century, it was owned by the noble Maidel and Osten-Zacken dynasties. The
|
|
 |
Holiday House "In Pitrags by Andris" is near Kolka and Mazirbe, in the small fishermen village Pitrags. Holiday house are with kitchen, bathroom, 1 double bed, 1 bunk bed on the first floor and 2 single beds on the upper floor. Both holiday lodge and camping area situated in a quiet forest, undisturbed atmosphere from the rest of the neighborhood, only about 800 m from the sea coast. Camping area can accommodate about 50 tents and 3 trailers. There is also a chance to see the variety of ways the ancient fence in one place, as well as a walk along the 1 km long forest path. |
|
 |
This lighthouse is in Ovīši, which is an ancient Livonian village. The 38-metre lighthouse on Cape Ovīši was built in 1814 and modernised in 1860, and it is the oldest functioning lighthouse in Latvia today. Visitors will get a great view of the shores of the Baltic Sea and the forests which cover them. The lighthouse also offers an exhibition devoted to the history of lighthouses in Latvia.
|
|
 |
This is a new guesthouse and campsite 800 m from the sea at Košrags. We offer four bedrooms, a separate bedroom with all the conveniences, and a kitchen with a separate entrance. There are two new and well-appointed weekend cottages for four people with all conveniences and a kitchen corner. The campsite has six cottages, room for tents, and three connections for campers. There is a service building with showers and WC, and we also have a sauna. |
|
 |
The Ance Estate was built for Ulrich Johann von Behr by his father as a gift. The estate was once surrounded by an ornate French garden. Beginning in 1766, the building was rebuilt and ornately decorated. Around 1810, French soldiers occupied the mansion and caused much damage to it. For that reason, the second floor was torn down a bit later, and extensive renovations were conducted to adapt the estate into apartments for the manager and his civil servants. In 1920, the estate was taken over by the state. The lady of the house will teach visitors to bake carrot buns and talk about the history of the pastry. The workshop of a craftsmanship group offers a look at the work of craftsmen and a chance to try the crafts yourself. |
|
 |
The surface of the rock once contained
text about the destruction of local Livs by Swedish King Charles IX and by the Black
Plague (the rock is on a spot where victims of the plague were buried, and the text
has been erased over the course of time). The smallest rock on the top, which also
used to have an inscription, has been brought here from the Pakalni homestead.
|
|
 |
The Slītere National Park (established in 2000) is known, with good reason, as an open-air museum which shows the historical development of the Baltic Sea. Nowadays evidence of geological events is seen in the Blue Hills of Slītere, which stand 20 to 30 metres high above what was the shore of the Baltic lake of ice 10,000 years ago. The Stiebri hills were former 8,000 or 9,000 years ago, while the Littorina Sea formed Europe’s largest set of dune ramparts and damp hollows between those ramparts. This occurred between 4,000 and 7,000 years ago. The gentle climate of Northern Kurzeme is the reason why so many rare plants are found in the park – some 860 in all including Common Yew (Taxus baccata) and Baltic Ivy (Hedera helix var. baltica). Of certain value in the preservation of these treasures was the Soviet military machine, which has left behind army bases and other military objects in the area. The presence of the military meant that the area of what is now the Slītere National Park remained largely undisturbed for 50 years. The park includes one of the most popular tourist destinations in Latvia – the Cape of Kolka, which is visited by more than 50,000 travellers each year. During the spring migration of birds, more than 60,000 birds cross the cape each hour. Along the shore of the Baltic Sea is the so-called Livonian coast, which stretches from Kolka to Sīkrags and Ovīši. Fishing villages and other cultural objects established by the world’s smallest ethnic minority, the Livonians, can be found here. Tourists will enjoy interesting four nature trails, bicycling routes, viewing tower, etc. The visitors centre is located at the Slītere lighthouse. Administration of National park is organising environmental education events on regular basis open to everyone. |
|
 |
Ģipka is a village that once was the site of the first maritime school in Kurzeme. It was opened in 1869, just a few years after a similar school in Ainaži. This was a Category 2 maritime school, which trained helmsmen for long-distance trips and captains for short-distance trips. The school was moved to Mazirbe in 1894. Before the maritime school, the building housed a different kind of school, and a second floor was added in 1867 specifically for the maritime school. Today this is a residential building. During 28 years, the school trained more than 200 professional sailors, and it was of great importance in facilitating ship building in shoreline Liv villages. (Source: Roja TIC) |
|
 |
A wooden church was built here in 1766, and the new brick church was built on the foundations of the old church and consecrated in 1868. The tall steeple of the church helped ship captains orient themselves during the daytime. An altar painting by Gunta Liepiņa-Grīva, "Christ and Peter on the Sea," was consecrated in 1993 to replace the former painting, which was lost. The blue-white-green Livonian flag was consecrated at the Mazirbe manse (now a recollection centre) on November 18, 1923. Near the manse are several rocks which stand witness to the Black Plague in 1710 and 1711. The text in Latin said that Livonians on the coastline were conquered by Swedish King Karl IX and the bubonic plague. The texts on the rocks have eroded away, but records of them were made. The Mazirbe cemetery has a monument to Old Taisel, a monument to the parents of captain A. Bertholds, and the legendary grave of a werewolf. |
|
 |
Camping is located nearby Ventspils. Camping Jeni offers cottages for 2 and 4 people, place for tents and trailer parking, sauna, multifunctional sports ground, playground, kitchen and parking lot. Hosts guests whole year long. Beach located in 400 m distance.
|
|
 |
The former Maritime School (1894-1914) trained more than 1,000 students.
During Soviet times, a border guard facility was housed here, and the border guard
tower has been preserved. Along the road to the school are forested shoreline
dunes with small buildings which create an interesting coastal landscape. The road
between the Maritime School and the sea was once known as the Captains’ Road.
|
|
 |
A long village stretching along both banks of the Lūžņa River. In 1937, there were 36 houses and two boat piers here. During the 1860s, ships were built here, but during the Soviet occupation, there were military bases there. During the 1930s, the village was visited several times by the Finnish linguist Lauri Ketunen and Estonian student Oskar Lorits. They were working on a Livonian dictionary. Another resident of Lūžņa was the first Livonian artist, Jānis Belte (1893-1946). The "Dēliņi" fisherman's homestead has been transferred to the Latvian Ethnographic Open-Air Museum and can be seen there. |
|
 |
is seen as the newest village along the Livonian coastline. It was established during the 17th century. Košrags had 78 residents in 1826. The first reading school for Livonian children in the Dundaga seashore villages was opened at the Žoki homestead in 1832. One of the teachers was Nika Polmanis, who was the first Livonian to have completed a professional education. He also translated the Gospel of Matthew into the Eastern Livonian dialect. Košrags had a windmill, water mill and boat building facility. During the spring, job seekers from Saaremaa stopped here. A port was installed in 1932, and a breakwater to collect sea fertiliser followed in 1938. During the 1930s, Košrags was regularly visited by Finnish and Estonian linguists to study the folklore of the Livonians. The Norpiedagi homestead was built by Livonian activist Didriķis Volganskis (1884-1968). His son, Livonian cultural worker and pastor (in Finland) Edgars Vālgamā (Volganskis, 1912-2003) was born there. He translated the Andrejs Pumpurs epic "Lāčplēsis" into Finnish. Košrags today is a cultural monument of national importance. |
|
 |
Relaxation in peace and quiet by the sea side in family apartments in one of the most captivating places on the Baltic Sea coast – Mazirbe, in the Slītere National Park territory. Spacious and comfortable (55 m2/ 592 ft2) family apartments with a charming terrace and a well-maintained surrounding area. This house by the sea is the perfect place to spend time with your family or a small circle of friends. Here you will be able to get away from daily stress, clear your mind and be one with nature. |
|
 |
The church was built in 1835, and its greatest treasure is the organ, which was built by Karl Bittner in 1854. The manse is being restored. Boats are available for rental. |
|
 |
"Valgums" is a word referring to the sandy coastline zone between dunes and water, and once there were boats and nets that were being dried at this location. Each village had several areas of this type, and in the 1920s and 1930s, these were of great importance in the preservation of the Liv language. |
|
 |
was first recorded in documents in 1582. The shallow water around the village contains many sunken ships. In 1826, Pitrags had 11 farms and 190 residents. A saloon was opened in the mid-19th century. In 1937, the village had 12 old farms and 38 fishing operations (mostly new farms). There were several fish processing plants in the village. One of the local residents was the distinguished Livonian language storyteller Marija Šaltjāre (Bertholde, 1860-1930). She shared more than 200 fairy tales and legends, more than 90 songs and games, etc. The Pitrags Baptist Prayer House was built in 1902. It was burned down during World War I, rebuilt in 1925, and renovated in the late 20th century. The Krogi homestead in the centre of Pitrags has a collection of 27 old types of Livonian coastline fencing. The owner also offers a chance to help with the smoking of fish and then to taste the resulting product. |
|
 |
Camping "Melnsils" is located in Melnsils, Roja district, on the seashore. Offering relaxation in double and four-bed barrels, a guest house set in an ancient, authentic fishing farm, each room and the interior is designed based on historic events and ancient stories, complemented by the unique nature of the seaside nature. For the rest of the year, there is also a Holiday House, a Bathhouse, a Lovely Boudoir, a boat deck, a beach house. The opportunity to take an active vacation outside the city - for cycling or pleasure boating, you can go for adventure with SUP, boats and kayaks by the sea and Melnsil River, to play badminton. |
|
 |
К северо-востоку от Мазирбской лютеранской церкви – в полемежду храмом и домом «Пакални» видны два чумных камня. На поверхности бóльшего был высечен (сейчас стерся) текст о ливах, которых одолел король Швеции Карл IX и чума. Сбоку на большой камень опирается второй (самый маленький) чумной камень, который в свое время был установлен у близлежащих домов. Стертый текст рассказывал об армиях, ходивших по Курземе, о голоде и чуме. Третий – Большой чумной камень находится заМазирбским имением священника. Высеченный на нем текст (еще немного просматривается) повествует будущим поколениям о местном священнике (умер во время чумы) и о создании пастората в Сикрагсе. Одновременно камень является памятником шести пасторам обширной окрестной общины. Все три камня повествуют о Большой эпидемии чумы 1710 года, и тексты высечены на них в период с 1711 по 1734 год. |
|
 |
is the second oldest navigation structure in Latvia and the only one that is five kilometres from the shore, at the upper edge of the ancient Lake Baltic Ice. Since 2000 the lighthouse has not served its initial purpose, and now it is the home to the Nature Education Centre "Slītere" of the Slītere National Park. The centre offers exhibitions about lighthouses in Latvia and the history of the Baltic Sea. From the upper floor (102 m above sea level) one can see the coast of Saaremaa (approximately 33 km away). Alongside the lighthouse is the 1.2 km Šlītere nature trail. |
|
 |
Atrodas iepretim bākai. Saukta arī par Pizes (Miķeļtorņa lībiskais nosaukums) baznīcu. To uzcēla 1893. g. Padomju laikā ēkā bija izvietots pionieru nometnes klubs. Tagad tā atkal kalpo savam pamatmērķim. |
|
 |
Found at the Purvziedi homestead in Vaide, this collection of more than 600 horns has been established by forest guard Edgars Hausmanis, who says that he found all of the exhibits in the forest. |
|
 |
The old Kolkasrags lighthouse is just a set of ruins right now. The
lighthouse at the tip of the horn was built in the 16th century and
renovated several times. The ruins are slowly decaying because of storms
and ice during the winter. They had been standing well away from the
shoreline once, but now are slowly disappearing under water.
|
|
 |
This comparatively large territory is found to the South of the Irbe River and Stende River, and it is unique with more or less virginal forests and dunes. The Irbe River has a system of ancient tributaries, and the Dižpurvs swamp is parallel to the shoreline. The Irbe has become a popular river for water tourism in recent years, but the tourist infrastructure on its banks remains insufficient. Territory has good road connections and has potential for nature education activities. |
|
 |
The “Banquet With Fishermen” event in Roja allows guests to examine the work of fishermen and to enjoy the seafood which they produce. Guests will ride out into the sea in fishing boats and then dine together with the fishermen (fish soup cooked on a campfire, rye bread, butter, smoked fish, beer or kvass, and pastries). The fishermen will teach guests local songs and dances, as well as games related to strength and cleverness. The “Otra Puse” restaurant offers meals. Latvian cuisine: Fresh fish (“The Morning Catch”), Latvian onion soup, porridge, grit sausage, smoked fish, potato pancakes, rye bread dessert, beer, the “Dzimtenīte” beverage, herbal tea, birch juice, apple cider. Special foods: “Made in Roja” – fish from the region, “mackerel in in grass,” “cottage cheese tower with fresh strawberry sauce”. |
|
 |
The farm is located in the north-west of Latvia, which was historically inhabited by Livonians and, nowadays, is often called the Livonian coast. Farm is one of the first homes in Kolka, 1.2 km from Kolkasrags, the furthest northern point of Courland separating the Baltic Sea from the Gulf of Riga. The owner of the farm demonstrates the way in which the traditional Northern Kurzeme dessert that is a carrot bun and is known as a "sklandrausis" is prepared. Sklandrausis is registered in the EU food quality scheme as a product with traditional speciality guaranteed. Hikers can take a tour to see the industrial history of Kolka, complete with theatrical elements and tasting of Latvia’s best sprats. Latvian cuisine: Porridge with fried onions and meat, kefir, herbal teas. Special foods: Carrot buns. |
|
 |
Большой чумной камень – с вырубленными письменами (немного еще про-
сматриваются), обращенными к будущим поколениям и повествующими о местном
пасторе того времени, который умер от чумы, и о создании пастората в Сикраге,
который в последствии был перенесен в Мазирбе. Чумной камень является и памят-
ником шести пасторам обширной окрестной общины. Все три камня повествуют о
Великой чуме 1710 года, а письмена на камнях вырублены во времена мазирбского
пастора Петерсона с 1711 по 1734 год.
|
|
 |
Построенное в простых формах одноэтажное здание, над входом в которое на крыше установлен крест. И хотя сама община Питрагса основана в 1890 году, храм построен в 1902 году, а восстанавливался в 1925 - 1926 гг. после пожара во время Первой мировой войны, а также во время независимой Латвии. |
|
 |
Благоустроенная природная тропа знакомит с одним из редких обрывов Рижского морского залива (высотой до 15 м) и лесами побережья. По лестнице можно спуститься к необыкновенно узкой полоске песчаного пляжа, который во время шторма исчезает в морских волнах. Протяженность тропы - 0,3 км в одном направлении. На обочине шоссе Колка – Юрмала обустроена автостоянка (находится у границы Слитерского национального парка). |
|
 |
Мостик для велосипедистов и пешеходов через речку Киканс – границу национального природного парка Слитере. |
|
 |
Гостевой дом в Дундаге. На первом этаже находится кафе-ресторан, на втором - двух- и четырехместные комнаты. Банкетный зал. Летнее кафе работает и на стоянке в Колкасрагсе, где можно отведать уху и скландрауши. |
|
 |
Šis avots ir pazīstams kopš seniem laikiem. Kalpo kā laba dzeramā ūdens ņemšanas vieta. |
|
 |
Парк экзотических животных в Дундаге: альпаки, ламы, страусы, верблюд, синяя морская корова и т.д. |
|
 |
В рыбацком дворе коптят камбалу, вимбу, лещей и окуней. Здесь можно понаблюдать за тем, как готовят и коптят рыбу, можно купить и попробовать продукцию. |
|
 |
В хозяйстве «Стуриши» семейства Тайзели можно заказать ливские блюда: ливский рыбный суп, кашу из ячменя, бутерброды с килькой, пироги и т.д. |
|
 |
Гостевой дом, кемпинг «Мазирбес калеи» находится только в 700 м от моря. Гостям предлагается ночлег и завтрак в гостевом доме, домики кемпинга с душем и туалетом, баня, места для палаток, спортивные площадки, а также прокат велосипедов.
|
|
 |
Кемпинг в Вайде Колкской волости, на самом берегу моря предлагает 2 четырехместных домика, баню, рыбалку, места для пикников, спортивные площадки, а также увидеть коллекцию из найденных в лесах Колкского мыса рогов в «Музее рогов».
|
|
 |
Одна из старейших ливских деревень, которая упоминается уже в 1387 году. Древняя дорога из усадьбы Дундага в Сикрагс существовала уже в средневековые времена. В 17-ом веке в Сикрагсе был один из самых важных малых портов в северном Курземе, в который заходили корабли из Англии, Голландии и Любека, перевозящие уголь, зерно и другие товары. До Первой мировой войны действовали пять производств по переработке рыбы (кильки), в 20-30 годы 20-го века в деревне рыбной ловле занимались около 55 рыбаков. В Сикрагсе родилась деятель культуры ливского происхождения Хильда Грива (Цербаха, 1910-1984), капитан дальнего плавания Карлис Анбакс (1884-1937), баптистский священник Карлис Лацеклис (1904-1970), знаток ливского языка и традиций Петерис Дамбергс (1909-1987), родилась художник-график Байба Дамберга (1957). Сегодня Сикрагс является национальным памятником культуры. Деревню пересекает велосипедный маршрут узкоколейной железной дороги с мемориальным камнем на месте станции. Сикрагс, как и следующие деревни в восточном направлении, расположен в Национальном парке Слитере. |
|
 |
Посетители могут принять участие в копчении рыбы (камбала, а также сарган и лещ), отведать продукцию и послушать рассказ о традициях прибрежного рыболовства. В «Кроги» представлено примерно 20 видов заборов побережья, характерных для Берега ливов. |
|
 |
Guest House & Campsite "Pizā" is located in Kurzeme region, close to Miķeļbāka lighthouse. Guest house can accommodate 20 people, there are 7 rooms. Available place for tents in camping area, picnic tables and bonfire places. |
|
 |
Atrodas Dundagas centrā, Talsu un Pils ielas krustojumā. Bistro tipa ēdināšanas uzņēmums, ko iecienījuši vietējie iedzīvotāji un pilsētas viesi. |
|
 |
Построен в 1939 году «при содействии своего отечества Латвии и с помощью родственных народов - финнов, эстонцев и венгров». В первое воскресенье августа здесь отмечают праздник Ливов. |
|
 |
Колкская Евангелическая – лютеранская церковь.Сохранилось предание, что спасшийся во время одного из кораблекрушений у Колкасрага датский купец в знак благодарности построил в Колке церковь. В Колке было несколько церквей, которые меняли свое местонахождение. Фундамент храма, построенного из валунов и наблюдаемого в наши дни, заложил бывший владелец Дундагской господской усадьбы Карл Людвиг Фердинанд фон дер Остен – Сакен. Храм построен на месте деревянной церкви (или вблизи), которая сильно пострадала во время Крымской войны. Первым начал строительство в 1885 году мастер строительных работ Отто Зивертс (архитектор T.Зейлер). В советское время церковь была разгромлена, и в ней был обустроен склад. Непременно стоит увидеть выполненную в современном стиле алтарную икону (художник Хелена Хейнрихсоне), которой нет равных ни в одной другой церкви. На этом месте до иконы находился крест. Православная церковь в честь Рождества Христова в Колке.Сведения о принятии ливами православия содержались в документе, найденном во время реставрационных работ (девяностые годы прошлого столетия) на колокольне Колкской лютеранской церкви (см. далее), который находился здесь с момента строительства храма - 1885 года. В документе сообщалось, что переход ливов в православие или в так называемую царскую веру «не связан с вероисповеданием, но это служит средством, как получить земельное преимущество или наслаждение». Православный приход в 1885 году приобретает землю от барона Остен - Сакена. На ней в 1890 году строится церковь, дом священника и здание школы. Все строения сохранились до наших дней. Церковь имеет свой приход, и богослужения проводятся раз в месяц. Имеются сведения, что Колка – это единственный прибрежный поселок ливов, где в девяностых годах XIX века построили православную церковь. Церковный колокол занял свое место в 1936 году. В советское время церковь использовали как часовню, а в наши дни она играет свою первоначальную роль. |
|
 |
Единственное место в Латвии, где с конца 19-го века проводят полный технологический процесс переработки шерсти. Мастерская по пошиву шерстяных одеял и подушек в Дундаге. |
|
 |
Сельский дом у Дундаги. Комната для торжеств с камином (на 30 человек), сауна с бассейном и чан с водой. Спальни с туалетом и душем. На лужайке места для палаток и для костра. Островок с причалом для лодок в Дундагском пруду. Поездки на армейском автомобиле ГАЗ – 66. |
|
 |
Древнее поселение. В 30-е годы 20-го века здесь насчитывалось 50 дворов, а в 1990 году - всего 10. В Овиши родился ученый - энтомолог ливского происхождения Карлис Принцис (1893 - 1978), который в 1944 году эмигрировал в Швецию. Овишский маяк (1814) - старейший действующий маяк в Латвии - высотой 38 метров. С него открывается прекрасный вид. Сохранилось здание, построенное в 1905 году для рабочих маяка, в свое время в нем была обустроена станция узкоколейной железной дороги. В подсобном помещении был создан музей Овишского маяка. Рядом с маяком – металлический Аустрас кокс (дерево Аустры). Напротив Овишрагса - хорошее место для наблюдения за птицами. |
|
 |
Сохранилось предание, что спасшийся во время одного из кораблекрушений у Колкасрага датский купец в знак благодарности построил в Колке церковь. В Колке было несколько церквей, которые меняли свое местонахождение. Фундамент храма, построенного из валунов и наблюдаемого в наши дни, заложил бывший владелец Дундагской господской усадьбы Карл Людвиг Фердинанд фон дер Остен – Сакен. Храм построен на месте деревянной церкви (или вблизи), которая сильно пострадала во время Крымской войны. Первым начал строительство в 1885 году мастер строительных работ Отто Зивертс (архитектор T.Зейлер). В советское время церковь была разгромлена, и в ней был обустроен склад. Непременно стоит увидеть выполненную в современном стиле алтарную икону (художник Хелена Хейнрихсоне), которой нет равных ни в одной другой церкви. На этом месте до иконы находился крест. |
|
 |
Находится в центре Колки, в здании «Зитари». Здесь собрана и представлена коллекция этнографических предметов, характерных для ливов в XIX –XX вв., а также свидетели духовной культуры ливов – книги и письмена на ливском языке, а также видеофильмы и аудиозаписи. Представлены сапоги, за которыми охотились лихие люди «каясгрези» (ногорезы), и рыбацкая шапка. |
|
 |
На востоке от дороги Эзермуйжи - Думеле находится древнее русло (балка) Диевиньэзера. Это было одно из самых больших озер в Курземе - длиной 7,5 км и шириной 1,6 км. В 1838 году был вырыт канал - теперяшняя Мелнсилупе - и озерную воду спустили в море, чтобы получить плодородную почву для сельского хозяйства. Жители Эзермуйжи еще со времен баронов были связаны с лесным хозяйством и лесозаготовками. Думеле с Кошрагсом связывает одинокая лесная дорога - т.н. Нижняя дорога - по которой проходит велосипедный маршрут. В Думеле расположен коттедж для отдыха «Зиедкални». |
|
 |
Один из самых секретных объектов СССР - военная база, площадью примерно 200 га, на территории которой находились три радиотелескопа большого размера, при помощи которых можно было прослушивать разговоры по мобильным телефонам в регионе Балтийского моря, отслеживать связь противника с подводными лодками, военными базами, космическими спутниками и др. Наименьший из радиотелескопов был демонтирован и увезен российскими войсками. Самый большой из радиотелескопов («САТУРН», высота - 47 м, вес > 600 т) является крупнейшим подобного рода объектом в Северной Европе и восьмым в мире по величине. В наши дни радиотелескопы обслуживает Вентспилсский Международный центр радиоастрономии, ученые которого исследуют радиоизлучение Вселенной. По предварительной записи можно отправиться на познавательную экскурсию с местным гидом, во время которой подняться до уровня зеркала наибольшего радиотелескопа и увидеть подземный ход. |
|
 |
Новый коттедж в 30 км от Вентспилса, в малонаселенном месте у маяка Микельторнис. За дюнами - открытое море. Двухместные спальни с удобствами, кухня, жилая комната. В доме имеется баня.
|
|
 |
Viesu māja „Vītoli” atrodas 3 km attālumā no Kolkas raga, kur Rīgas jūras līcis satiekas ar atklāto jūru - Irbes jūras šaurumu, Slīteres nacionālā parka teritorijā. Attālums līdz jūrai 400 m. Viesiem izīrē gaišas 2 - 4 vietīgas, iespējams izīrēt arī 2 savienotas istabas lielākai ģimenei. Ir iespēja pagatavot vieglas uzkodas virtuvē ar gāzes plīti un ledusskapi, pirmās nepieciešamības traukiem. Ir labierīcības - kopēja duša un tualete 1. un 2. stāvā. Koplietošanā kamīna telpa 1. stāvā. Pie mājas terase ar galdiņiem. Pagalmā grils, ugunskura vieta, galdi pusdienošanai. Vieta 8 - 10 teltīm. Iznomā velosipēdus un nūjas nūjotājiem. Pieejama slapjā pirts ar nelielu atpūtas zālīti līdz 20-25 personām. Uz vasaru kā papildinājums viesu mājai "Vītoli" tiek izīrēts divistabu dzīvoklis pie pašas jūras. Minimālais atpūtas laiks ir 1 nedēļa. Dzīvoklis ir mēbelēts un ar aprīkotu virtuvi un labierīcībām. |
|
 |
1387. g. dokumentā minēta kā Minor Irva. Līdz 20. gs. vidum Mazirbe bija lielākā lībiešu apdzīvotā vieta Kurzemes jūrmalā, - zvejniekciems un kuģniecības centrs. Ciemā bija baznīca, skola, aptieka, mežniecība, vairāki veikali, pasta un telegrāfa kantoris, stacija, kokzāģētava, frizētava, maiznīca, fotodarbnīca. Brauskās darbojās ķieģeļu ceplis. 20. gs. 30. g. zvejnieku kooperatīvs uzcēla zivju pārstrādes cehu. 1923. g. šeit nodibināja Līvu savienību un 1939. g. atklāja Lībiešu tautas namu. Tam iepretim atrodas Stūrīši (Taizeļu dzimtas mājas), kur var iepazīt lībiešu sadzīves priekšmetus un, pasūtot, - nodegustēt vietējos ēdienus. Mazirbē dzīvoja pirmie Līvu savienības priekšsēdētāji – Kārlis Stalte un Mārtiņš Lepste. Kultūras darbinieks Kārlis Stalte (1870 - 1978) bija ilggadējs Mazirbes ķesteris un ērģelnieks, bet Mārtiņš Lepste - lībiešu valodas skolotājs 20. gs. 30. gados. No ārpuses apskatāma bijusī Jūrskolas ēka, kurā laikā no 1894. – 1914. g. izglītību ieguva ~ 2000 studentu. Padomju gados te atradās armijas postenis - zastava. |
|
 |
Vēstures avotos minēts 1310. gadā. 1582./1583. g. Piltenes vaku reģistrā ciemā minētas astoņas sētas, bet 1731. g. Dundagas muižas vaku grāmatā – trīs. 1826. g. katrā sētā dzīvo 16 – 17 cilvēki, kopā ap 60. 1935. g. uzskaites dati liecina, ka Saunagā lībiešu valodu pratuši visi 49 lībieši, bet tikai 11 no viņiem ģimenēs runājuši lībiski. Saunaga Rūpniekos bija veikals, kura īpašniekam Kārlim Tilmanim piederēja brētliņu sālītava. Saunagā dzimis tālbraucēju kapteinis Arvīds Ludeviks (1912 - 1996). 1945. g. maijā viņš no Ventspils uz Zviedriju vadīja velkoni “Rota” ar latviešu bēgļiem. Kuģi aizturēja un kapteini izsūtīja uz Sibīriju. Saunagā dzimis tālbraucēju kapteinis Visvaldis Feldmanis (1938 – 2017). |
|
 |
Nelielā apdzīvotā vietā, kur šodien atrodas tikai viena viensēta - Olmaņos atradās divas nozīmīgas krasta baterijas. Tās apvienoja nosaukums „Krasnoflotskaja”. Līdz 1955. gadam tajā, kas atradās dienvidos no Olmaņiem - bija izvietoti četri 152 mm ,,Kane,, tipa lielgabali, kādus izgatavoja Pirmā pasaules kara laikā un plaši pielietoja PSRS Baltijas jūras krasta teritoriju aizsardzībai Igaunijā un Latvijā. Mūsdienās šajā vietā saglabājušies nelieli koncentriski zemes vaļņi. Pēc 1955. gada ziemeļos no Olmaņiem tiek izvietota jauna baterija – arī četri MY – 2 tipa 152 mm lielgabali. Tie spējuši raidīt savus šāviņus 25 km attālumā. Būvniecības laikā tā bijusi vismodernākā no tā laika krasta baterijām, tās ierīkošana sākusies 1952.gadā. Baterija bija kaujas gatavībā un darbojās līdz pat 1975. g, tad tika ,,iekonservēta, un turēta rezervē. Šo batereju nezinātājam var būt grūtības atrast, taču atradums ir to vērts. Saglabājušās betonētas lielgabalu uzstādīšanas platformas un pazemes bunkuri. Tiešām, viena no iespaidīgākajām Baltijas jūras piekrastes baterejām!
|
|
 |
Pie jūras, starp Kolku un Ventspili. Brīvdienu mājiņas,11 kempinga namiņi, 50 treileru vietas, 1000 telts vietas. WC, ugunskura vietas ar malku, grilli, galdi, sporta laukumi, bērnu laukums, auto stāvvieta. Sezonas kafejnīca ar alu un uzkodām. Ēdināšana pēc pasūtījuma.
|
|
 |
Viena no lielākajām Kurzemes pilīm, kas līdz mūsdienām saglabājusies salīdzinoši labā stāvoklī. 13. gs. vidū Rīgas domkapituls uzsāka tās būvniecību. 1434. g. Dundagas muižas īpašumus iegādājas Kurzemes bīskaps. Laikā no 16. - 20. gs. te saimnieko muižnieku Maidelu un Ostenu - Zakenu dzimtas pārstāvji. Dundagas pils ir divas reizes nodegusi un daudzkārt pārbūvēta. Pēdējā pārbūve notika pēc 1905. g. dedzināšanas. Interesantas ir pie pils durvīm iemūrētās akmens stēlas ar bruņinieka (kreisajā pusē) un bīskapa (labajā pusē) tēliem. Pēdējos gados atjaunota viesnīca, otrā stāva gaitenis un kāzinieku iecienītā pils terase. Pils apvīta ar daudzām teikām, no kurām zināmākās ir par rūķīšu kāzām un Zaļo jumpravu. Mūsdienās pilī atrodas Dundagas mūzikas un mākslas skola, viesnīca un viesību zāles, Dundagas TIC un dažādas ekspozīcijas. Pili noteikti vērts izstaigāt vietējā gida pavadībā. Tūristu grupas var pasūtīt arī vietējo produktu degustācijas. |
|
 |
Vēstures avotos minēta jau 1582. gadā. 1736. g. Dundagas vaku grāmatā minētas divas Vaides sētas - Lekši un Žonaki. Pēc tautas skaitīšanas datiem 1935. g. pavasarī Vaidē dzīvoja 106 cilvēki, tai skaitā 40 lībieši, 60 latvieši, daži igauņi un vācieši. 1939. g. Vaides ciemā bija 21 sēta. Vaides Lāžos dzima Nika Polmanis (1823 - 1903) - pirmais izglītotais lībietis un visu mūžu nodzīvoja lībiešu dzejnieks Alfons Bertholds (1910 - 1993), kurš blakus sētai augošajam dižozolam veltīja dzejoli. Ar Žonakiem saistīta plašā Bertholdu dzimta: lībiešu teicēja Marija Šaltjāre, jūras jahtu kapteinis Andrejs Bertholds (ASV), viņa dēls, bibliotēku zinātnieks - Artūrs Benedikts Bertholds (ASV), lībiešu dzejnieks Alfons Bertholds, lībiešu valodas zinātāji Paulīne Kļaviņa un Viktors Bertholds, Šveices ārsts Marsels Bertholds, pasaulslavenais pianists Arturs Ozoliņš (Kanādā) un Grizelda Kristiņa (1910 – 2013) – lībiešu valodas teicēja un dzejniece, kura bija pēdējā lībiešu valodas runātāja, kam tā bija dzimtā valoda. Ozolnieki arī saistās ar Bertholdu dzimtu – lībiešu tradīciju un valodas zinātāju Paulīni Kļaviņu (1918 - 2001) un viņas māti, - lībiešu teicēju Katrīnu Zēbergu. Paulīnes savāktā lībiešu etnogrāfisko priekšmetu kolekcija apskatāma Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā – „Dēliņu” lībiešu sētas klētī. Vaides Purvziedos apskatāma mežsarga Edgara Hausmaņa meža dzīvnieku ragu kolekcija. |
|
 |
Uz mākslīgi veidotas salas jūrā (salu uzbēra
1872. – 1875. g) sākotnēji uzcēla koka bāku, kurā gaismu iededzināja
1875. g. jūnijā. Kad sala nosēdās, uz tās uzcēla tagadējo bākas torni, kas
sāka darboties 1884. g. 1. jūlijā. Bāka mūsdienās atrodas 6 km (celšanas
brīdī – 5 km) attālumā no Kolkasraga, tā zemūdens smilšainā sēkļa galā.
Uz salas vēl atrodas bākas uzrauga ēka un vairākas saimniecības ēkas.
21 m augstais bākas metāla konstrukcijas tornis izgatavots
Sanktpēterburgā. Kopš 1979. g. bāka strādā automātiskā režīmā.
|
|
 |
Jaunciems atradies pāris kilometru no Irbes grīvas uz Kolkas pusi. Senos laikos ar Lielirbi beigušies Popes barona īpašumi, bet ar Jaunciemu sākusies Dundagas barona teritorija. Jauciems jau agrāk bijis neliels ciems, bet šodien rosība manāma vairs tikai dažās mājās. Jaunciema pusē Irbes upes labajā krastā plašā posmā pie ietekas jūrā a/s „Latvijas valsts meži” ierīkojuši pievilcīgas atpūtas vietas. Pie ietekas jūrā Irbe veido 2 km garu smilšu strēli, bet pati ieteka katru gadu maina savu vietu un izskatu. Starp Jaunciemu un upi atrodas arī 24 m augsta kāpa - Baltais kalns. Jaunciemu ar Sīkragu savieno bijušā mazbānīša „stiga”, kur pāri Ķikanam izveidots gājēju un velosipēdistu tiltiņš. |
|
 |
Miķeļtorņa krasta kāpās slejas Baltijas valstīs augstākā (65 m, minēti arī citi skaitļi) bāka. Pirmo mūra bāku Miķeļtornī uzbūvēja 1884. g. Metru biezais bākas tornis cieta 1. pasaules karā, tāpēc 1932. g. tā paliekas nogāza. 1934. g. uzbūvēja jaunu, ko uzspridzināja 2. pasaules karā - 1941. g. Tagadējais bākas tornis celts 1957. g. Bākas komplekss apskatāms tikai no ārpuses. |
|
 |
Taka iepazīstina ar vienu no retajiem Rīgas jūras līča stāvkrastiem - Ēvažu stāvkrastu (līdz 15 m augsts, no skatu platformas paveras viens no skaistākajiem līča skatiem) un piekrastes mežiem. Pa kāpnēm var nokāpt līdz neparastajai pludmalei, kur redzams šaurs smilšains liedags ar gandrīz ūdenī augošiem melnalkšņiem. Takas garums ir 0,3 km (vienā virzienā), iziešanai nepieciešamais laiks ~ 0,3 h. Sākot no Rīgas šosejas, līdz stāvkrastam taka iet cauri ES nozīmes biotopam "Mežainas piejūras kāpas", kas ir bieži sastopams tiešā jūras piekrastē. Atrodas Slīteres nacionālajā parkā. |
|
 |
Viesnīca ar mājīgiem numuriņiem Kolkas ciemata centrā 500m no Kolkas raga. Visas piedāvātās istabas ar ērtībām - duša, WC, TV un brokastis ir iekļautas cenā. Pirmajā stāvā pieejams mājīgs restorāns, blakus veikals. |
|
 |
Agrāk Pize, lībiski Pizā. Tagadējo nosaukumu ieguva no ķeizara laikos uzceltās bākas (Mihailovskij majak), ko nosauca vecā ķeizara Aleksandra II brāļadēla vārdā. Tagad redzamā – pēc kārtas trešā Miķeļbāka būvēta 1957. g. un ir augstākā Latvijā – 57 m (apskatāma tikai no ārpuses). Miķeļtorņa luterāņu baznīca celta 1893. g. Turpat redzama 1857. g. celtā Pizes krogus ēka (sliktā stāvoklī) ar 19. gs. krogiem raksturīgo plānojumu un konstrukciju – vienīgā tāda Lībiešu krastā. Miķeļtornī dzimis pirmais lībiešu kultūras darbinieks Jānis Princis (1796 - 1868), kurš kopā ar dēlu Jāni Kurzemes lībiešu valodas rietumu izloksnē iztulkoja Mateja evaņģēliju. J. Princis seniors un J. Princis juniors bija arī autori 1845. g. dzejas izdevumam “Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas”. Pirms tam dzejas grāmata latviski bija iznākusi tikai Neredzīgajam Indriķim. Miķeļtorņa Olmaņos dzimis Vilhelma Purvīša skolnieks – lībiešu gleznotājs Andrejs Šulcs (1910 - 2006). Miķeļtorņa kapos 1978. g. uzstādīja pieminekli (pirmais lībiešiem veltītais piemineklis) lībiešu dzejniekiem. Līdz 2019. g. ciema centrā paredzēts atklāt mākslinieka Ģirta Burvja veidoto vides objektu “Burinieku gadsimts”. |
|
 |
Saimnieks izveidojis speciālu kompleksu kursiem un procedūrām, kas veltīti veselīgam dzīvesveidam. Tiek piedāvātas fizioterapijas, pirts un ūdens procedūras, veselīgas maltītes, fizisko aktivitāšu un klusuma terapijas. Saimniecībā audzē dažādus dārzeņus, pākšaugus, arī soju. Saimniecība ražo pienu, rūgušpienu, biezpienu, krējumu un citus gardumus, kurus iespējams uz vietas baudīt. Meistarklasēs interesentiem ir iespējams apgūt ēdienu gatavošanu bez dzīvnieku valsts produktiem, īpašu uzsvaru liekot uz sojas produktu izmantošanu. |
|
 |
Kolkasraga tuvums, jūras un priežu smaržas piesātināts gaiss, savdabīga vietas identitāte ir Kolkas raksturiezīmes, kuras uzsūkušas sevī arī Ūšu sēta. Viesiem atsevišķs dzīvoklītis ar divām istabām, virtuvi, dušu un WC lauku mājā. Blakus jauna brīvdienu māja (Nr. 1308). |
|
 |
Viens no svarīgākajiem pieturas punktiem Ziemeļkurzemes piekrastē, kur var iegūt plašu informāciju un priekšstatu par novada un piekrastes vēsturi, kultūrvēsturiskajām vērtībām, burinieku būvi, zvejniecības tradīcijām, šīs puses ļaudīm, viņu darbu un nopelniem. Muzejs Rojā dibināts 1968. gadā. Pašlaik apskatāmas patstāvīgās ekspozīcijas par Krišjāni Valdemāru, Rojas jūrskolu un burinieku būvi 19. gadsimtā. Izveidota arī ekspozīcija par zivju apstrādes vēsturi no 19. gs. līdz mūsdienām, Līvu krastu, padomju laika pienesumu piekrastes attīstībā. Bez pamatekspozīcijas apskates vēl iespējams iepazīties ar trim kurzemniecēm, kuras pārstāv dažādus vēstures posmus: Mildiņa – vienkārša zvejnieku sieva no „jūrkantes", Pauliņkundze no burinieku laikiem un Anna Petrovna no padomju laikiem. Viņas atraktīvi iepazīstina ar muzejā neeksponētiem priekšmetiem un kurzemnieku „nešpetno" humoru. (Avots: Rojas TIC) |
