Contact information
Related objects
| Photo | Name | Description |
|---|---|---|
 |
The café is located the Krūziņi guesthouse in the centre of Dundaga. Latvian cuisine: Sauerkraut soup, grey peas with curdled milk, roast perch or cod, sorrel soup with potatoes. Special foods: “A tower of cottage cheese” or crème from the ingredients of the Dundaga Dairy. |
|
 |
Because this circular trail is in a nature zone, it may only be traversed in the company of a guide from the Slītere Nature Park. A steep stairway that has been installed along the ancient shores of what was once a Baltic lake of ice will lead the visitor to a completely different world, one with fallen trees, broadleaf forests, an area in which underground streams create aboveground wetlands, a limy and grassy swamp (all of these are protected areas), remains of old-time reclamation ditches, and rotting fir stumps which are important in terms of the diversity of species and which have been in the region since a major windstorm in 1969. The trail is 1.2 km long and will take an hour to an hour-and-a-half to traverse. The trail begins at the Slītere lighthouse, where the SNP visitors’ centre is located (in tourist season).
|
|
 |
JAUNTILMACI *Object Inactive*
|
In Košrags village, 400m from the sea. 2 rooms for guests. A sauna in a separate building. Smoked fish available on request.
|
 |
A place fraught with many legends and ghost stories about the old burial mound at the church of Mazirbe, an ancient tomb covered by stones– the only known grave of warewolves in Latvia. |
|
 |
This is the most distinct cape in Latvia, with the waves of the Baltic Sea and the Bay of Rīga coming together. During storms, the waves can be as much as 7 metres high. The cape is an underwater shoal that stretches to the Kolka lighthouse, which is 5 km away. It is on an artificial island that was created between 1872 and 1875. When the island became stable, the 21 m lighthouse was installed in 1883. Manufactured in St Petersburg, the lighthouse became operational on July 1, 1884. Today the island contains the building for the supervisor of the lighthouse, several ancillary buildings and an impressive fog bell. A monument to men lost at sea that was sculpted by Ģirts Burvis is on Cape Kolka, as is a wrecked wooden ship, presumably from the 19th century. There is also a rock that is known as the “heart of Europe,” because the Latvian folklorist Krišjānis Valdemārs believed that the cape was the centre of Europe. There are stands with information about Valdemārs, and the Latvian Border Guard uses facilities that were once in the hands of the Soviet Coast Guard. Cape Kolka is an important place for migrating birds during the season, and it has a visitor centre and a summer café. There are unusual pines on the beach that were washed onto it during storms. Under the water around the cape is the largest ship graveyard in the Baltic Sea. It is a dangerous place for swimmers because of changes in the flow of water and shifting sands. At the end of the cape are the ruins of an old lighthouse that was built in the 18th century and lost during the latter half of the 19th century. |
|
 |
The Kubalu school was opened in 1843, and for 28 years it was the only school for the children of peasants at the Dundaga Estate. This is the oldest log schoolhouse in
|
|
 |
In the 1960s, the Soviet Union banned individual fishing in the sea, and the motor boats which had no other purpose were simply beached in the dunes. It is said that members of the Border Guard often set the boats on fire. Another story is that the Border Guard banned an ancient tradition of burning old boats on Summer solstice Eve. Along the road to the cemetery is the old net barn, which is a residential building today. |
|
 |
JAUNLIDUMI *Object Inactive*
|
A beautiful cottage in Lapmežciems village, not far from the Slītere national park. 6 bedrooms on the 2nd floor. On the 1st floor, a coach bed sleeping 2 and 4 extra bed places on mattresses. Children cot on request. Tent sites.
|
 |
The Old Taizelis monument. This monument is dedicated to the fisherman
Niks Freimanis (1845-1908), who served as the prototype for the character Old
Taizelis in stories and a play written by Marģers Zariņš.
|
|
 |
The bridge across the Irbe river so that bicyclists and pedestrians can cross the bridge where the former tram tracks were located. |
|
 |
The museum was established in 1954 and features the traditions of Latvian and Livonian fishermen, sailors and farmers and their lives and residences. There are fishermen’s homesteads with net huts, smokehouses, granaries, etc. There is a collection of fishing boats and the largest assemblage of anchors in the Baltic States (more than 100 anchors, the heaviest one weighing 22 tonnes). The windmill was transported from the Užava Parish. The 19th century Smiltnieki home features authentic household objects. The newest thing at the museum is the Lielirbe Baptist Prayer House, which is nearly 100 years old. A narrow-gauge railroad runs down the 1.3 km Mountain line from May 1 to October 31 every year, and at its end is its turntable. The building of the museum was designed on the basis of the Mazirbe train station. The museum is in the Jūrmala park, with playgrounds for children and the Anchor trail. |
|
 |
This small log cabin is in a quiet place by the forest at Dūmele in the Dundaga Administrative District. It is on the edge of the Slītere National Park and 7 km from the sea. The cabin offers four rooms, a living room, a kitchen and a sauna. Sauna services, SPA procedures, classical massage, a special Dūmele plant massage, and other services are available. You can go fishing and then smoke your catch. We lease out boats and bikes. You will be able to pick berries and mushrooms in peace and quiet, thus relaxing both in mental and in physical terms. |
|
 |
This is an artificial body of water that was dug in the 1960s to obtain ice for fish processing plants in Kolka. |
|
 |
This village is at the place where the Irbe (Dižirve, Īra) River flows into the sea, and it is on both shores of the river (sea side and land side). The name of Irbe was recorded for the first time in a 1310 border agreement between the bishop of Kurzeme and the Rīga Dome Capitol. The name of Lielirbe (Irvemūnde) was recorded for the first time in a document from an arbitration court in 1387. At the end of the 19th century, the small port at Lielirbe was an active centre for the sale and transport of timber materials. In the late 19th and early 20th centuries, the largest number of sailing ships among villages on the western shore of Kurzeme was built there. In 1939, the village had some 300 residents, more than 70 houses and a Baptist church which is now at the Ventspils Open Air Museum. A narrow-gauge railroad passed through the village, which had a post and telegraph office, two grocery stores, an elementary school, a choir and a brass band. Lielirbe was one of the largest villages to disappear after World War II. Cultural historian Valda Marija Šuvcāne (1923-2007) was born in Lielirbe, and her daughter, Baiba Šuvcāne, is continuing her mother's work by writing important papers about life along the Livonian coastline. By 2019, a bridge is to be reinstalled across the Irbe River. |
|
 |
Piedāvā izbraucienu ar zvejnieku laivu līdz Kolkas bākai. Iespējama iepazīšanās ar zvejas procesu. Iepriekš saskaņojot, iespējams jūrā sagaidīt saullēktu vai saulrietu. |
|
 |
This is about 30 km long territory between the Baltic Sea and the Kolka-Ventspils road. It begins at the mouth of the Irbe River and ends at Ovišrags. The territory was mostly established so as to protect dry coniferous forests, grey dunes, damp areas among the dunes, other landscape features and plants and animals in the area. Distinctive landform - kangari and vigas - and grey dunes are Europe-wide significant habitat. Tourists love the sandy and quiet beaches of the area, as well as the Miķeļbāka and Ovīši lighthouses (it is possible to visit Oviši lighthouse and museum in it) and the Lutheran Church at Miķeltornis. There are also certain leftover elements of the Soviet military system, former narrow gauge railway (railway embankment, former train stations marked by memorial stones etc.) which unfortunately are not used as tourism resources. |
|
 |
The largest city near the Liv Coastline, where visitors will find the Ventspils branch of the Liv Association and the Liv ensemble "Rāndalist." In nearby Tārgale are the Liv ensembles "Kāndla" and "Piški kāndla." |
|
|
|
This former training route runs through the shoreline forests from the northern part of Ventspils (there was once a tank division in Ziemeļu Street there) all the way to Ovīši. Today it is a wide, sandy and overgrown track.
|
|
 |
This is an ancient Liv village, known as Mustanumm is the last village in the south-easterly direction, and during the mid-20th century, just a few Livonians lived there. Of 307 inhabitants in 1935, only 15 were Livonians. At the beginning of the 19th century, there were six farms and a lagoon here, but at the end of the century there were 63 farms. The valley of the Baķupīte River and the sea had remnants of pilings that provided evidence about a Medieval port. Legends say that the sea robber Trommel had a castle on the left bank of the river during the 14th century. Sailing ships were once built in the region, as well. Two locations of cultural and historical importance in Melnsils are the ancient cult location that is the Baķi castle hill, and the castle hill of a sea pirate Trommel. |
|
 |
Was mentioned in 1387, where it was called Domesnes. That was the name until the early 20th century. A ledger at the Irbe-Ģipka church states that there were four farms in Kolka in 1770 -- Krogi, Ūši, Vecvagari and Kabriki. In 1844, a school for vergers was established, and Nika Polmanis worked there as a teacher. Kolka's first school was built in 1881, and Livonian Kārlis Bernšteins (1881-1951) worked there for nearly half a century as a teacher. The Dundaga riots that began in 1859 were led by Livonian Nika Šūbergs (1833-1884), the son of the owner of the Sārnasti farm. At the end of the 19th century, there were 392 residents in Kolka, and in 1935, 145 of the 343 residents were Livonians. During the mid-1980s, 13 Livonians spoke their language freely. Kolka is the only coastal Livonian village that continued to develop during the frontier regime of the Soviet Union, because it was the centre of a fishing kolkhoz. The number of residents increased rapidly in the 1950s and 1960s because new homes, a school, a people's centre, a kindergarten and several fish processing factories were built there. Today Kolka has 700 residents and is the largest village along the Livonian coastline. The "Līcis-93" fish processing factory is there, and local fishermen and smokers of fish work in the village. The Kūolka Livonian Centre and the Livonian ensemble Laula operate there, as well. The Ūši farm offers tastings of Livonian foods. |
|
 |
The residential building was erected in the early 18th and renovated in the middle of the 19th century. Restoration of the manse and its ancillary buildings is continuing even today. Since September 2009, the Latvian Evangelical Lutheran Church has housed its Recollection Centre at the manse. The ruins of an old stable can be seen. |
|
 |
This circular trail features a unique landscape of parallel rampart-type sand dunes and grassy swamps among the dunes. The 3.5 km trail leads through a landscape that is unique in Europe and emerged some 6,000 years ago as the sea was receding. This landscape offers evidence of the geological history of the Baltic Sea. There is a high-type swamp (the Pēterzers swamp), along with remnants of an old narrow-gauge railway. Wooden pathways have been installed along the swamp and the surrounding wetlands. |
|
 |
One of the 15 semi-estates of the former Dundaga Castle, Vecmuiža, has a private collection of historical materials. |
|
 |
Koka skatu tornis atrodas blakus Kolkasraga priežu takai. No tā redzama ar priedītēm aizaugusi „stiga” – t.s. Šautuve, kuru padomju laikā izmantoja šaušanas apmācībām. No torņa skatu platformas labi saskatāma Kolkas bāka, kas atrodas 5 km attālumā no Kolkasraga. |
|
 |
Summer cafe "Divjurinas" is located at Kolkasrags, open from May to October. |
|
 |
This is one of the largest castles in Kurzeme, and it has survived to this very day without much damage. Construction on it began in the mid-13th century by the Rīga Dome. In 1434, the bishop of Kurzeme bought the Dundaga Estate, and from the 16th to the 20th century, it was owned by the noble Maidel and Osten-Zacken dynasties. The
|
|
 |
Holiday House "In Pitrags by Andris" is near Kolka and Mazirbe, in the small fishermen village Pitrags. Holiday house are with kitchen, bathroom, 1 double bed, 1 bunk bed on the first floor and 2 single beds on the upper floor. Both holiday lodge and camping area situated in a quiet forest, undisturbed atmosphere from the rest of the neighborhood, only about 800 m from the sea coast. Camping area can accommodate about 50 tents and 3 trailers. There is also a chance to see the variety of ways the ancient fence in one place, as well as a walk along the 1 km long forest path. |
|
 |
This lighthouse is in Ovīši, which is an ancient Livonian village. The 38-metre lighthouse on Cape Ovīši was built in 1814 and modernised in 1860, and it is the oldest functioning lighthouse in Latvia today. Visitors will get a great view of the shores of the Baltic Sea and the forests which cover them. The lighthouse also offers an exhibition devoted to the history of lighthouses in Latvia.
|
|
 |
This is a new guesthouse and campsite 800 m from the sea at Košrags. We offer four bedrooms, a separate bedroom with all the conveniences, and a kitchen with a separate entrance. There are two new and well-appointed weekend cottages for four people with all conveniences and a kitchen corner. The campsite has six cottages, room for tents, and three connections for campers. There is a service building with showers and WC, and we also have a sauna. |
|
 |
The Ance Estate was built for Ulrich Johann von Behr by his father as a gift. The estate was once surrounded by an ornate French garden. Beginning in 1766, the building was rebuilt and ornately decorated. Around 1810, French soldiers occupied the mansion and caused much damage to it. For that reason, the second floor was torn down a bit later, and extensive renovations were conducted to adapt the estate into apartments for the manager and his civil servants. In 1920, the estate was taken over by the state. The lady of the house will teach visitors to bake carrot buns and talk about the history of the pastry. The workshop of a craftsmanship group offers a look at the work of craftsmen and a chance to try the crafts yourself. |
|
 |
The surface of the rock once contained
text about the destruction of local Livs by Swedish King Charles IX and by the Black
Plague (the rock is on a spot where victims of the plague were buried, and the text
has been erased over the course of time). The smallest rock on the top, which also
used to have an inscription, has been brought here from the Pakalni homestead.
|
|
 |
The Slītere National Park (established in 2000) is known, with good reason, as an open-air museum which shows the historical development of the Baltic Sea. Nowadays evidence of geological events is seen in the Blue Hills of Slītere, which stand 20 to 30 metres high above what was the shore of the Baltic lake of ice 10,000 years ago. The Stiebri hills were former 8,000 or 9,000 years ago, while the Littorina Sea formed Europe’s largest set of dune ramparts and damp hollows between those ramparts. This occurred between 4,000 and 7,000 years ago. The gentle climate of Northern Kurzeme is the reason why so many rare plants are found in the park – some 860 in all including Common Yew (Taxus baccata) and Baltic Ivy (Hedera helix var. baltica). Of certain value in the preservation of these treasures was the Soviet military machine, which has left behind army bases and other military objects in the area. The presence of the military meant that the area of what is now the Slītere National Park remained largely undisturbed for 50 years. The park includes one of the most popular tourist destinations in Latvia – the Cape of Kolka, which is visited by more than 50,000 travellers each year. During the spring migration of birds, more than 60,000 birds cross the cape each hour. Along the shore of the Baltic Sea is the so-called Livonian coast, which stretches from Kolka to Sīkrags and Ovīši. Fishing villages and other cultural objects established by the world’s smallest ethnic minority, the Livonians, can be found here. Tourists will enjoy interesting four nature trails, bicycling routes, viewing tower, etc. The visitors centre is located at the Slītere lighthouse. Administration of National park is organising environmental education events on regular basis open to everyone. |
|
 |
Ģipka is a village that once was the site of the first maritime school in Kurzeme. It was opened in 1869, just a few years after a similar school in Ainaži. This was a Category 2 maritime school, which trained helmsmen for long-distance trips and captains for short-distance trips. The school was moved to Mazirbe in 1894. Before the maritime school, the building housed a different kind of school, and a second floor was added in 1867 specifically for the maritime school. Today this is a residential building. During 28 years, the school trained more than 200 professional sailors, and it was of great importance in facilitating ship building in shoreline Liv villages. (Source: Roja TIC) |
|
 |
A wooden church was built here in 1766, and the new brick church was built on the foundations of the old church and consecrated in 1868. The tall steeple of the church helped ship captains orient themselves during the daytime. An altar painting by Gunta Liepiņa-Grīva, "Christ and Peter on the Sea," was consecrated in 1993 to replace the former painting, which was lost. The blue-white-green Livonian flag was consecrated at the Mazirbe manse (now a recollection centre) on November 18, 1923. Near the manse are several rocks which stand witness to the Black Plague in 1710 and 1711. The text in Latin said that Livonians on the coastline were conquered by Swedish King Karl IX and the bubonic plague. The texts on the rocks have eroded away, but records of them were made. The Mazirbe cemetery has a monument to Old Taisel, a monument to the parents of captain A. Bertholds, and the legendary grave of a werewolf. |
|
 |
Camping is located nearby Ventspils. Camping Jeni offers cottages for 2 and 4 people, place for tents and trailer parking, sauna, multifunctional sports ground, playground, kitchen and parking lot. Hosts guests whole year long. Beach located in 400 m distance.
|
|
 |
Jūrskolā (1894. – 1914.) izglītību ieguvuši vairāk kā
1000 studenti. Padomju laikā te atradās Padomju armijas robežsardzes punkts.
Saglabājies robežsargu tornis. Pa ceļam uz jūrskolu redzamas mežainas jūrmalas
kāpas ar nelielām ēkām, kas rada interesantu piekrastes ainavu. Ceļu, kas
savienoja Jūrskolu ar jūru kādreiz sauca par Kapteiņu gatvi vai Kapteiņu ceļu
|
|
 |
Garš ciems abpus Lūžņas upei. 1937. g. te bija 36 mājas un 2 laivu piestātnes. 19. gs. 60. gados Lūžņa kļuva par vienu no kuģubūves vietām, bet padomju okupācijas gados tuvumā atradās militārās bāzes. 20. gs. 30. gados te vairākkārt ieradās somu valodnieks Lauri Ketunens ar igauņu studentu Oskaru Loritsu, kuri sagatavoja lībiešu valodas vārdnīcu. Lūžņā dzīvoja pirmais lībiešu mākslinieks Jānis Belte (1893 - 1946). Lūžņas lībiešu zvejnieka un zemkopja sēta “Dēliņi” apskatāma Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. |
|
 |
Košragu uzskata par jaunāko lībiešu jūrmalas ciemu (veidojies 17. gs.). 1826. g. Košragā bija 78 iedzīvotāji. 1832. g. Žokos atvēra Dundagas jūrmalas ciemos pirmo lasītmācīšanas skolu lībiešu bērniem, kur par skolotāju strādāja pirmais profesionālo izglītību ieguvušais lībietis Nika Polmanis, kurš austrumu izloksnē iztulkoja Mateja evaņģēliju. Košragā bija vējdzirnavas, ūdensdzirnavas, laivu būves vieta. Pavasaros te piestāja laivas ar darba meklētājiem no Sāmsalas. 1932. g. izbūvēja ostu, 1938. g. - molu mudas (jūras mēslu) vākšanai. Pagājušā gs. 30. gados Košragu regulāri apmeklēja somu un igauņu valodnieki, kuri te savāca visvairāk lībiešu folkloras vienību. Norpiedagu mājas cēla lībiešu sabiedriskais darbinieks - Didriķis Volganskis (1884 - 1968). Tur piedzima viņa dēls - lībiešu kultūras darbinieks, mācītājs (Somijā) Edgars Vālgamā (Volganskis, 1912 - 2003), kurš lībiski pārtulkoja A. Pumpura eposu „Lāčplēsis” somu valodā. Mūsdienās Košrags ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. |
|
 |
Atpūta pie jūras visos gadalaikos. Miers, klusums un privāta vide vienā no apburošākajām vietām Baltijas jūras krastā – Mazirbē, Slīteres nacionālā parka teritorijā. Iespēja izvēlēties atpūtu kādā no 4 brīvdienu mājām, kā arī izmantot plašo konferenču zāli (95m2), kas paredzēta dažāda veida korporatīvajiem pasākumiem (optimāli 30 personām) vai nelielām svinībām (līdz 50 personām).
Slīteres nacionālais parks piedāvā izstaigāt sakoptās meža takas un ievilkt krūtīs priežu silu spirgto gaisu vai izbaudīt kādu no sagatavotajiem velo maršrutiem. Tuvējos lībiešu ciemos var uzzināt, kā dzīvojuši lībieši, iepazīstot viņu tradīcijas. |
|
 |
Baznīcas mūra ēka uzcelta 1835. g. Tās lepnums ir ērģeles, ko 1854.g. darinājis Karls Bitners, bet 2005.g. restaurējis Ugāles ērģeļmeistars Jānis Kalniņš. Arī mācītājmuiža tiek atjaunota. Baznīcas iekštelpu apskate jāpiesaka iepriekš. |
|
 |
Par valgumu jeb sedumu sauca šauro smilšaino piekrastes joslu starp kāpu un ūdeni. Katram ciemam bija vairāki valgumi – laivu piestātnes ar vabām tīklu žāvēšanai. Valgumiem 20.gs. 20.-30.gados bija liela nozīme līvu valodas un etniskās apziņas uzturēšanā. Tolaik lībiešu ciemos jau dzīvoja daudz latviešu, taču viņi maz darbojās zvejniecībā, tādējādi valgumos joprojām galvenā saziņas valoda bija lībiešu. |
|
 |
Pirmo reizi dokumentos minēts 1582. gadā. Pitraga sēkļos guļ daudzi nogrimuši kuģi. 1826. g. Pitragā uzskaitītas vienpadsmit sētas un 190 iedzīvotāji. 19. gs. vidū te atvēra krogu. 1937. g. ciemā bija 12 vecsaimniecības un 38 zvejnieku saimniecības (g.k. jaunsaimniecības). Ciemā bija vairākas zivju apstrādes vietas - kūres. Pitragā dzīvoja izcilā lībiešu valodas teicēja Marija Šaltjāre (Bertholde, 1860 - 1930), kura dalījusies ar vairāk nekā 200 pasakām un teikām, vairāk par 90 dziesmām, rotaļām u.c. Pitraga baptistu lūgšanu nams uzcelts 1902. gadā. Pirmā pasaules karā tas izdega, 1925. g. – to atjaunoja, bet 20. gs. beigās remontēja. Pitraga centrā Krogu mājās saimnieks izveidojis 27 seno lībiešu krasta žogu paraugus un piedāvā zivju kūpināšanu un degustāciju. |
|
 |
Kempings "Melnsils" atrodas Melnsilā, Rojas novadā, pašā jūras krastā. Piedāvā atpūsties divvietīgās un četrvietīgās mucu mājiņās, viesu mājā, kas iekārtota senā, autentiskā zvejnieku saimniecības ēkā, katrs numuriņš un interjers ir veidots, balstoties uz vēsturisku notikumu un senatnīgu vietu stāstiem, ko papildina unikālā piejūras dabas klātesamība. Nakšņošanai piedāvā arī Brīvdienu māju, Pirts māju, Mīlas buduāru, Kuģa klāju, Pludmales namiņu. Iespēja aktīvi atpūsties ārpus pilsētas – maršruta pastaigas velobraucieniem vai nūjošanas priekiem, iespējams doties piedzīvojumā ar SUP, laivām un kajakiem pa jūru un Melnsila upi, uzrīkot badmintona vai novusa mačus. |
|
 |
Ziemeļaustrumos no Mazirbes baznīcas, - starp dievnamu un Pakalnu mājām laukā redzami divi mēra akmeņi. Uz lielākā virsmas bijis (šobrīd izdzisis) teksts par lībiešiem, kurus pieveicis Zviedrijas karalis Kārlis IX un mēris. Pie lielākā akmens sāna atbalstīts otrs (vismazākais) mēra akmens, kas savulaik atradies pie Pakalnu mājām. Izdzisušais teksts stāstījis par armijām, kas staigājušas pa Kurzemi, badu un mēri. Trešais – Lielais mēra akmens atrodas aiz Mazirbes mācītājmuižas. Tajā iekaltais teksts (nedaudz saskatāms) ir vēstījums nākamajām paaudzēm par vietējo mācītāju (mira no mēra) un pastorāta izveidi Sīkragā. Vienlaikus tas ir arī piemineklis sešiem plašākas apkārtnes draudzes mācītājiem. Visi trīs mēra akmeņi „stāsta” par 1710. gada Lielo mēri un teksti tajos iegravēti laikā no 1711. - 1734. gadam. |
|
 |
Otra Latvijas vecākā (1849. – 1850. g.), visaugstāk (82 m v.j.l., t.sk. 32 m augsts tornis) esošā un iekšzemē vistālāk (5 km no jūras) celtā bāka. Tās bākuguni izslēdza 1999. g. un mūsdienās bāka kalpo kā lielisks skatu tornis un izstāžu zāle. Skaidrā laikā no bākas labi redzams Irbes šaurums un Serves rags (Sāmsalā) ar Serves bāku. Pie bākas atrodas Šlīteres dabas taka, ko var iziet tikai nacionālā parka gida pavadībā. Taka atrodas dabas rezervātā, kur 1923. g. dibināja Šlīteres dabas pieminekli. Apmeklētāji varēs iepazīt Šlīteres Zilos kalnus - Baltijas ledus ezera senkrasta stāvo krauju, nogāžu un platlapju mežus, avoksnāju, kaļķainu zāļu purvu, kā arī senas meliorācijas grāvju atliekas un satrupējušos egļu stumbrus, kurus sagāza vējš 1969. gada orkāna laikā. Takas garums 1,2 km. Dabas izglītības centrs “Slītere” ietver dabas taku, bāku, ēku ar ekspozīciju “Dzīvība kokā”, kā arī pagalmu, kur notiek dabas izglītības nodarbības. |
|
 |
Atrodas iepretim bākai. Saukta arī par Pizes (Miķeļtorņa lībiskais nosaukums) baznīcu. To uzcēla 1893. g. Padomju laikā ēkā bija izvietots pionieru nometnes klubs. Tagad tā atkal kalpo savam pamatmērķim. |
|
 |
Vaides Purvziedos lībiešu pēctecis, mežsargs Edgars Hausmanis iekārtojis lielisku meža dzīvnieku ragu muzeju. Ekspozīciju veido vairāk nekā 600 ragu, no tiem aptuveni 350 aļņu ragu. Kolekcijas eksponāti nav medību trofejas, bet atrasti ilggadējās mežsarga gaitās. Vēl apskatāma dabas aizsardzības ekspozīcija. Mājās arī šodien saimnieko senas lībiešu dzimtas pēcteči. |
|
 |
Kolkasraga galā ir redzamas viļņu noskalotās
vecās, 16. gs. celtās un vairākkārt pārbūvētās bākas drupas, kas pēc katras
lielākas vētras un aukstas ziemas (ledi!) paliek aizvien mazākas. Drupas
kādreiz atradušās krietnu gabalu sauszemē, tagad tās pamazām pazūd
zem ūdens.
|
|
 |
Salīdzinoši liela teritorija dienvidos starp Irbes un Stendes upi, kas unikāla ar mazskartajiem mežu masīviem, kāpu veidojumiem, Irbes vecupju sistēmu un iegareno, piekrastei paralēli izvietoto Dižpurvu. Irbe pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par samērā populāru ūdenstūrisma galamērķi, taču tās krastos, diemžēl vēl aizvien ir nepietiekama ar tūrismu saistītā infrastruktūra. Tā kā liegumu caurauž blīvs meža ceļu tīkls, tā ir potenciāla vieta dažādām dabas un izziņas tūrisma aktivitātēm. |
|
 |
Ģimenes veidots un vadīts uzņēmums Ziemeļkurzemes piekrastē, kas piedāvā ieskatu zvejniecības un latviskā dzīvesstila tradīcijās. Tiek popularizēti vietējie produkti, kas nākuši no jūras un apkārtnes mežiem, sagatavojot un pasniedzot tos gan senās tradicionālās, gan mūsdienu latviešu virtuves interpretācijās. Piedāvājumā gan pastāvīga ēdienkarte, gan sezonāls piedāvājums. Pasākumu organizēšana grupām ''Mielasts zvejnieku sētā'' (piekrastes tradīcijas, zivju mielasts, izbrauciens ar zvejas laivām), kā arī baudāmas un izzinošas meistarklases ''Ražots Rojā'' (Rojas novada zivju pārstrādes uzņēmumu produkcijas un restorāna virtuves zivju ēdienu degustācijas un iespēja pašiem pagatavot), ''Nacionālās virtuves īpatnības'' (sezonālie latviešu ēdieni - zivis ( kūpināšana, nēģu sagatavošana u.c.), Jāņu siers, bukstiņputra, sklandu rauši u.c. pēc viesu vēlmēm un pieprasījuma), ''Reņģēdāju dzīres'' (zivs, tās sagatavošana, ēdienu pagatavošana un degustēšana),''Dižraušu dzīres'' (sklanda rausis - oriģinālās un inovatīvās versijas, to gatavošana, degustēšana). Piedāvājumā vietējo uzņēmumu produkciju - plašs zivju konservu klāsts, Sabiles vīns un sidrs, augļu un ogu sukādes, pašu saimniecībā spiesta EKO ābolu sula u.c. |
|
 |
Saimniecība "Ūši" atrodas vēsturiskajā lībiešu apdzīvotajā teritorijā Latvijas ziemeļrietumos, ko mūsdienās mēdz dēvēt par Lībiešu krastu, un specializējas lībiešu tradicionālo ēdienu gatavošanā. Saimniecība piedāvā iepazīt lībiešu garšas un izzināt viņu tradicionālo ēdienu gatavošanas paradumus. Saimniece demonstrē Ziemeļkurzemes tradicionālā ēdiena - sklandrauša gatavošanas procesu, kas ir reģistrēts arī kā tradicionālais Latvijas produkts. Apmeklētājiem tiek piedāvātas sklandraušu gatavošanas meistarklases grupām līdz 10 cilvēkiem, kā arī degustācijas un tradicionālo ēdienu maltītes brīvā dabā grupām līdz 50 cilvēkiem. Tāpat iespējama ekskursija kājāmgājējiem „Pastaiga industriālās Kolkas vēsturē” ar teatralizētiem elementiem un Latvijas labāko šprotu degustāciju. Pieejamas arī nakšņošanas iespējas kempingā un brīvdienu mājā. |
|
 |
Akmenī iekaltais teksts (vēl nedaudz saskatāms) ir vēstījums nākamajām paaudzēm par tā laika vietējo mācītāju (kurš mira no mēra), par pastorāta izveidi Sīkragā, ko drīz vien pārcēla uz Mazirbi. Tas ir arī piemineklis sešiem plašākas apkārtnes draudzes mācītājiem. Visi trīs (sk. iepriekš) mēra akmeņi vēstī par 1710. gada Lielo mēri un teksti akmeņos iegravēti Mazirbes mācītāja Petrsona laikā no 1711. līdz 1734. gadam. |
|
 |
Vienkāršās formās celta vienstāvu ēka, virs kuras ieejas uz jumta novietots krusts. Kaut arī pati Pitraga draudze ir dibināta 1890. gadā, dievnams celts 1902. gadā, bet atjaunots 1925. – 1926. g. pēc ugunsgrēka 1. pasaules kara laikā un arī neatkarīgās Latvijas laikā. |
|
 |
Labiekārtota dabas taka iepazīstina ar vienu no retajiem Rīgas jūras līča stāvkrastiem - Ēvažu stāvkrastu (līdz 15 m augsts, no skatu platformas paveras viens no skaistākajiem līča skatiem) un piekrastes mežiem. Pa kāpnēm, kas atjaunotas pēc 2005. g. postošā orkāna, var nokāpt līdz neparastajai pludmalei ar šauru smilšu liedagu, kas vētru laikā pazūd jūras viļņos. Takas garums ir 0,3 km (turp un atpakaļ – 0,6 km), iziešanai nepieciešamais laiks - 0,3 h. Kolkas – Jūrmalas ceļa malā iekārtots autostāvlaukums (atrodas pie Slīteres nacionālā parka robežas). |
|
 |
Kājāmgājēju un velosipēdistu tiltiņš pār Ķikanupi (Slīteres nacionālā parka robežu) ciemu joslā starp Sīkragu un Jaunciemu. |
|
 |
KRŪZIŅI *Objekts neaktīvs*
|
Viesu māja Dundagas pilsētā. Pirmajā stāvā kafejnīca - restorāns, otrajā - divvietīgas un četrvietīgas istabiņas. Banketu zāle pasākumiem. Vasarā kafejnīca darbojas arī Kolkas raga stāvvietā, kur iespējams nobaudīt zivju zupu un sklandraušus. |
 |
Šis avots ir pazīstams kopš seniem laikiem. Kalpo kā laba dzeramā ūdens ņemšanas vieta. |
|
 |
Eksotiskajā dzīvnieku parkā var apskatīt dažādus dzīvnieciņus, t.sk. lamas, alpakas, mini ponijus, pundurcūciņas, briedi, hailanderu, pundurkaziņas, aitu cūkas, dažādus trušus, Āfrikas melnos strausu, un kur nu bez divkupru kamieļa un Latvijas zilās govs, un dažnedažādiem putniem! Tas būs skaisti pavadīts brīvais laiks dzīvnieku sabiedrībā, vērojot viņu dzīves ritmu , barojot ar saimniecības sarūpētu barību. |
|
 |
Zivju kūpināšana pie Edija Dobiļa *Objekts neaktīvs*
|
Zvejnieku sētā kūpina butes, vimbas, brekšus un asarus. Šeit var vērot – kā tiek sagatavotas un kūpinātas zivis, iegādāties tās un degustēt. |
 |
Atrodas Mazirbes centrā iepretim Lībiešu Tautas namam, 600m attālumā no Dižjūras. Saimnieki nāk no senas lībiešu – Taizeļu dzimtas, par ko zināmi interesanti nostāsti. Arī pašas mājas saimnieku īpašumā ir jau vairāku paaudžu garumā. Ikviens te apskatāmais priekšmets ir ar savu stāstu un vietējo izcelsmi - pārdzīvojis karus, deportāciju un okupāciju laikus, bet mūsdienās cītīgi un ar mīlestību atjaunots. Saimnieki piedāvā latviešu un lībiešu tradicionālo ēdienu degustāciju ar papildinājumu mūsdienu stilā. Ēdienu sastāvdaļas ir izaudzētas vai ievāktas tuvākajā apvidū, vai iegādātas sadarbībā ar vietējiem lauksaimniekiem, zvejniekiem un ar citiem tradicionālo vietējo produktu gatavotājiem, tai skaitā bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Sadzīves priekšmetu kolekciju var apskatīt saimnieku pavadībā. |
|
 |
Viesu nams, kempings "Mazirbes kalēji" atrodas tikai 700 m no jūras. Viesiem piedāvā nakšņošanu viesu namā (3 2-vietīgas istabas) un 2-4-vietīgas kempinga mājiņās ar dušu un WC un nelielu virtuves stūri, pirti, telts vietas, sporta laukumus, kā arī velo nomu. |
|
 |
Kempings Kolkas pagasta Vaidē, pašā jūras krastā piedāvā, 2 četrvietīgas mājiņas, pirti, makšķerēšanu, piknika vietas, sporta laukumu, kā arī apskatīt Kolkas raga mežos atrasto ragu kolekciju "Ragu muzejā". |
|
 |
Viens no vecākajiem lībiešu ciemiem, kas pieminēts jau 1387. g. Senais ceļš no Dundagas muižas uz Sīkragu pastāvējis jau viduslaikos. 17. gs. Sīkragā bija viena no nozīmīgākajām sīkostām Ziemeļkurzemē, kurā ienākuši kuģi no Anglijas, Holandes un Lībekas, vedot ogles, labību u.c. preces. Pirms Pirmā pasaules kara darbojās piecas ķilavu kūres, 20. gs. 20. - 30. gados ciemā zvejoja ap 55 zvejnieku. Sīkragā dzimusi lībiešu kultūras darbiniece Hilda Grīva (Cerbaha, 1910 - 1984), tālbraucējs kapteinis Kārlis Anbanks (1884 – 1937), baptistu mācītājs Kārlis Lāceklis (1904 - 1970), lībiešu valodas un tradīciju zinātājs Pēteris Dambergs (1909 - 1987), dzimusi grafiķe Baiba Damberga (1957). Mūsdienās Sīkrags ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ciemu šķērso Mazbānīša velomaršruts ar piemiņas akmeni stacijas vietā. Sīkrags tāpat kā nākamie ciemi austrumu virzienā atrodas Slīteres Nacionālajā parkā. |
|
 |
Apmeklētāji var piedalīties zivju (butes, arī vējzivis un brekši) kūpināšanā, degustēt produkciju un noklausīties stāstījumu par piekrastes zvejniecības tradīcijām. Sētā apskatāmi ~20 lībiešu sētām raksturīgie žogu veidi. |
|
 |
Brīvdienu māja - kempings "Pizā" atrodas Kurzemē, netālu no Miķeļbākas. Tā ir būvēta Viļumu māju vēsturiskajā atrašanās vietā. Brīvdienu mājā var izmitināt 20 cilvēkus, tajā ir7 dažāda izmēra numuriņi - 4 Lux numuriņi ar WC un dušu, un vairāki lielāki un mazāki numuriņi ar iespēju izmantot kopējos sanitāros mezglus. Piedāvā arī telšu vietas ar dušām un WC. Izveidotas ugunskuru vietas un šūpuļtīkli. |
|
 |
Atrodas Dundagas centrā, Talsu un Pils ielas krustojumā. Bistro tipa ēdināšanas uzņēmums, ko iecienījuši vietējie iedzīvotāji un pilsētas viesi. |
|
 |
Mazirbes centrā – baltais Lībiešu tautas nams, uzcelts 1939.g. «ar savas tēvzemes Latvijas un ar radu tautu - somu, igauņu un ungāru palīdzību». Līvu savienība namu atguva savā īpašumā 2000. gadā. Tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Katru gadu augusta pirmajā sestdienā kopā ar radu tautu pārstāvjiem te tiek svinēti vērienīgi Lībiešu svētki. Vasaras laikā te darbojas kafejnīca. |
|
 |
Kolkas evaņģēliski luteriskā baznīca. Ir saglabājies stāsts par kādu kuģa avārijā pie Kolkasraga izglābušos dāņu tirgotāju, kas kā pateicību Kolkā uzcēlis baznīcu. Kolkā ir bijušas vairākas baznīcas, kas mainījušas savu atrašanās vietu. Mūsdienās redzamā un no laukakmeņiem celtā Dievnama pamatus licis kādreizējais Dundagas muižas īpašnieks Karls Ludvigs Ferdinands fon der Osten – Zakens. Tā celta koka baznīcas vietā (vai tuvu tai), kas bija stipri cietusi Krimas kara laikā. Pirmos būvdarbus uzsāka būvmeistars Oto Zīverts 1885. gadā (arhitekts: T. Zeilers). Padomju laikā baznīca bija izdemolēta un tajā iekārtoja noliktavu. Aplūkot vērta ir modernā stilā veidotā altārglezna (māksliniece Helēna Heinrihsone), kurai neesot līdzinieces nevienā citā baznīcā. Pirms tam tās vietā atradies krusts. Kolkas pareizticīgo baznīca. Ziņas par lībiešu pāriešanu pareizticībā sniedz restaurācijas laikā (pagājušā gadsimta deviņdesmitie gadi) Kolkas luterāņu baznīcas tornī (sk. arī tālāk) atrastais dokuments, kas tur ievietots 1885. gadā baznīcas celšanas laikā. Tas vēstī, ka lībiešu pāriešana pareizticībā vai, tā sauktajā, ķeizara ticībā, „nav saistīta ar ticības pārliecību, bet tā ir līdzeklis tikt pie zemes priekšrocībām vai baudām.” Pareizticīgo draudze 1885. gadā iegādājas zemi no barona Osten - Zakena. Uz tās 1890. gadā uzcelta baznīca, priestera māja un skolas ēka. Visas ēkas saglabājušās līdz mūsdienām. Baznīcai ir sava draudze un dievkalpojumi notiek reizi mēnesī. Atrodamas ziņas, ka Kolka ir vienīgais lībiešu krasta ciems, kur 19. gs. deviņdesmitajos gados uzcēla pareizticīgo baznīcu. Baznīcas zvans savu vietu “ieņēmis” 1936. gadā. Padomju laikā baznīcu izmantoja kā kapliču, bet mūsdienās tā pilda savu sākotnējo lomu. Kopš 1997. gada Kolkā darbojas arī Kolkas Romas katoļu Jūras Zvaigznes Dievmātes baznīca – neliela eleganta koka guļbūve. 1997.gadā ar Liepājas diecēzes bīskapa atļauju 1935.gadā Sakas Grīņos celtā baznīciņa tika nojaukta, pārvesta un no jauna uzbūvēta Kolkā. |
|
 |
Vienīgā vieta Kurzemē, kur vēl pārstrādā vilnu un, cik zināms, tad arī vienīgā vieta Latvijā, kur veic pilnu vilnas pārstrādes procesu. Vilnas pārstrādes tradīcijas Pācē ir kopš 19.gs. beigām. Pirmās Latvijas Republikas gados te velta vadmala, bet padomju gados Pācē bija otrs lielākais sadzīves pakalpojumu sistēmas cehs Latvijā, kas pārstrādāja aitu vilnu. |
|
 |
Lauku viesu māja pie Dundagas. Kamīntelpa svinībām 30 pers., sauna ar baseinu un kubls. Guļamistabas ar WC un dušu. Pļavā telšu vietas, ugunskura vieta. Izbrauciens ar armijas auto GAZ-66. |
|
 |
Oviši (lībiski – Paţikmō) Sena apdzīvota vieta. 20. gs. 30. gados te bija 50 sētas, bet 1990. g. - tikai desmit. Ovišos dzimis lībiešu izcelsmes zinātnieks - entomologs Kārlis Princis (1893 - 1978), kurš 1944. g. emigrēja uz Zviedriju. Ovišu bāka (1814. g.) ir vecākā joprojām funkcionējošā Latvijas bāka - 38 m augsta. No tās augšas paveras skaists skats. Saglabājusies 1905. g. bākas darbinieku ēka, kurā savulaik iekārtoja mazbānīša staciju. Palīgēkā izveidots Ovišu bākas muzejs. Netālu no bākas – metāla Austras koks. Iepretim Ovišragam – laba putnu vērošanas vieta.
|
|
 |
Ir saglabājies stāsts par kādu kuģa avārijā pie Kolkasraga izglābušos dāņu tirgotāju, kas kā pateicību Kolkā uzcēlis baznīcu. Kolkā ir bijušas vairākas baznīcas, kas mainījušas savu atrašanās vietu. Mūsdienās redzamā un no laukakmeņiem celtā Dievnama pamatus licis kādreizējais Dundagas muižas īpašnieks Karls Ludvigs Ferdinands fon der Osten – Zakens. Tā celta koka baznīcas vietā (vai tuvu tai), kas bija stipri cietusi Krimas kara laikā. Pirmos būvdarbus uzsāka būvmeistars Oto Zīverts 1885. gadā (arhitekts: T. Zeilers). Padomju laikā baznīca bija izdemolēta un tajā iekārtoja noliktavu. Aplūkot vērta ir modernā stilā veidotā altārglezna (māksliniece Helēna Heinrihsone), kurai neesot līdzinieces nevienā citā baznīcā. Pirms tam tās vietā atradies krusts. |
|
 |
Līvu centrs "Kūolka" *Objekts neaktīvs*
|
Līvu informācijas centrā “Kūolka” ir pieejama plaša informācija par lībiešiem: dažādi drukāti izdevumi, filmas, lībiešu teicēju, dziesmu un valodas paraugu ieraksti. Skatāmas lībiešu gleznotāja Jāņa Beltes un viņa meitas Zelmas Beltes gleznas. Eksponēti sadzīves priekšmeti, zvejniecības un zivju apstrādes rīki, rokdarbi. Te apskatāmi arī slaveno kājgriežu iekārotie zābaki. |
 |
Teritorija iepretī Melnsilam iekšzemes pusē, starp Ezermuižu un Dūmeli, ir senā Dieviņezera gultne. Ezers savulaik bijis viens no lielākajiem Kurzemē: 7,5 km garš un 1,6 km plats. 1838.gadā tika izrakts kanāls (tagadējā Melnsilupe) un ezera ūdens nolaist jūrā. Barona Kārļa Ostenzakena mērķis bija iegūt lauksaimniecībai auglīgas zemes. Ezermuiža atrodas kādreizējā Dieviņezera DA galā - jau kopš baronu laikiem ciema iedzīvotāji bijuši saistīti ar pļavu sargāšanu, mežkopību un mežizstrādi. Savukārt Dūmeles ciems atrodas bij.ezera ZR pusē – Košraga virzienā. |
|
 |
Viens no PSRS slepenākajiem objektiem – militāra bāze ~ 200 ha platībā, kurā atradās trīs liela izmēra radioantenas, ar kuru palīdzību varēja noklausīties mobilo telefonu sarunas Baltijas jūras reģionā, pretinieku sakarus ar zemūdenēm, karabāzēm, kosmiskajiem pavadoņiem u.c. Mazāko no antenām armija demontēja un aizveda. Lielākā no antenām (SATURN, augstums – 47 m, svars > 600 t) ir lielākais šāda veida objekts Ziemeļeiropā un astotais lielākais pasaulē. Mūsdienās divas antenas apsaimnieko Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kur pēta Visuma radiostarojumu. Interesenti, iepriekš piesakoties, var doties izzinošā ekskursijā ar vietējo gidu. Tās laikā var uzkāpt līdz lielākās antenas zemspoguļa līmenim un iepazīt pazemes tuneli. |
|
 |
Brīvdienu māja 40 km attālumā no Ventspils, mazapdzīvotā vietā (t.s. lībiešu krasts) - 0,5 km no Miķeļtorņa bākas. Piedāvā divvietīgas guļamistabas ar skaistu interjeru un labierīcībām. Virtuve un dzīvojamā istaba. Pirts. Māju ietver dārzs ar dīķi. Aiz kāpas - atklātā jūra ar smilšainu liedagu līdz pat apvārsnim. Tuvākajā apkaimē interesantas apskates vietas – Irbenes radioteleskops un Slīteres nacionālais parks. |
|
 |
Viesu māja „Vītoli” atrodas 3 km attālumā no Kolkas raga, kur Rīgas jūras līcis satiekas ar atklāto jūru - Irbes jūras šaurumu, Slīteres nacionālā parka teritorijā. Attālums līdz jūrai 400 m. Viesiem izīrē gaišas 2 - 4 vietīgas, iespējams izīrēt arī 2 savienotas istabas lielākai ģimenei. Ir iespēja pagatavot vieglas uzkodas virtuvē ar gāzes plīti un ledusskapi, pirmās nepieciešamības traukiem. Ir labierīcības - kopēja duša un tualete 1. un 2. stāvā. Koplietošanā kamīna telpa 1. stāvā. Pie mājas terase ar galdiņiem. Pagalmā grils, ugunskura vieta, galdi pusdienošanai. Vieta 8 - 10 teltīm. Iznomā velosipēdus un nūjas nūjotājiem. Pieejama slapjā pirts ar nelielu atpūtas zālīti līdz 20-25 personām. Uz vasaru kā papildinājums viesu mājai "Vītoli" tiek izīrēts divistabu dzīvoklis pie pašas jūras. Minimālais atpūtas laiks ir 1 nedēļa. Dzīvoklis ir mēbelēts un ar aprīkotu virtuvi un labierīcībām. |
|
 |
1387. g. dokumentā minēta kā Minor Irva. Līdz 20. gs. vidum Mazirbe bija lielākā lībiešu apdzīvotā vieta Kurzemes jūrmalā, - zvejniekciems un kuģniecības centrs. Ciemā bija baznīca, skola, aptieka, mežniecība, vairāki veikali, pasta un telegrāfa kantoris, stacija, kokzāģētava, frizētava, maiznīca, fotodarbnīca. Brauskās darbojās ķieģeļu ceplis. 20. gs. 30. g. zvejnieku kooperatīvs uzcēla zivju pārstrādes cehu. 1923. g. šeit nodibināja Līvu savienību un 1939. g. atklāja Lībiešu tautas namu. Tam iepretim atrodas Stūrīši (Taizeļu dzimtas mājas), kur var iepazīt lībiešu sadzīves priekšmetus un, pasūtot, - nodegustēt vietējos ēdienus. Mazirbē dzīvoja pirmie Līvu savienības priekšsēdētāji – Kārlis Stalte un Mārtiņš Lepste. Kultūras darbinieks Kārlis Stalte (1870 - 1978) bija ilggadējs Mazirbes ķesteris un ērģelnieks, bet Mārtiņš Lepste - lībiešu valodas skolotājs 20. gs. 30. gados. No ārpuses apskatāma bijusī Jūrskolas ēka, kurā laikā no 1894. – 1914. g. izglītību ieguva ~ 2000 studentu. Padomju gados te atradās armijas postenis - zastava. |
|
 |
Vēstures avotos minēts 1310. gadā. 1582./1583. g. Piltenes vaku reģistrā ciemā minētas astoņas sētas, bet 1731. g. Dundagas muižas vaku grāmatā – trīs. 1826. g. katrā sētā dzīvo 16 – 17 cilvēki, kopā ap 60. 1935. g. uzskaites dati liecina, ka Saunagā lībiešu valodu pratuši visi 49 lībieši, bet tikai 11 no viņiem ģimenēs runājuši lībiski. Saunaga Rūpniekos bija veikals, kura īpašniekam Kārlim Tilmanim piederēja brētliņu sālītava. Saunagā dzimis tālbraucēju kapteinis Arvīds Ludeviks (1912 - 1996). 1945. g. maijā viņš no Ventspils uz Zviedriju vadīja velkoni “Rota” ar latviešu bēgļiem. Kuģi aizturēja un kapteini izsūtīja uz Sibīriju. Saunagā dzimis tālbraucēju kapteinis Visvaldis Feldmanis (1938 – 2017). |
|
 |
Nelielā apdzīvotā vietā, kur šodien atrodas tikai viena viensēta - Olmaņos atradās divas nozīmīgas krasta baterijas. Tās apvienoja nosaukums „Krasnoflotskaja”. Līdz 1955. gadam tajā, kas atradās dienvidos no Olmaņiem - bija izvietoti četri 152 mm ,,Kane,, tipa lielgabali, kādus izgatavoja Pirmā pasaules kara laikā un plaši pielietoja PSRS Baltijas jūras krasta teritoriju aizsardzībai Igaunijā un Latvijā. Mūsdienās šajā vietā saglabājušies nelieli koncentriski zemes vaļņi. Pēc 1955. gada ziemeļos no Olmaņiem tiek izvietota jauna baterija – arī četri MY – 2 tipa 152 mm lielgabali. Tie spējuši raidīt savus šāviņus 25 km attālumā. Būvniecības laikā tā bijusi vismodernākā no tā laika krasta baterijām, tās ierīkošana sākusies 1952.gadā. Baterija bija kaujas gatavībā un darbojās līdz pat 1975. g, tad tika ,,iekonservēta, un turēta rezervē. Šo batereju nezinātājam var būt grūtības atrast, taču atradums ir to vērts. Saglabājušās betonētas lielgabalu uzstādīšanas platformas un pazemes bunkuri. Tiešām, viena no iespaidīgākajām Baltijas jūras piekrastes baterejām!
|
|
 |
Pie jūras, starp Kolku un Ventspili. Brīvdienu mājiņas,11 kempinga namiņi, 50 treileru vietas, 1000 telts vietas. WC, ugunskura vietas ar malku, grilli, galdi, sporta laukumi, bērnu laukums, auto stāvvieta. Sezonas kafejnīca ar alu un uzkodām. Ēdināšana pēc pasūtījuma.
|
|
 |
Viena no lielākajām Kurzemes pilīm, kas līdz mūsdienām saglabājusies salīdzinoši labā stāvoklī. 13. gs. vidū Rīgas domkapituls uzsāka tās būvniecību. 1434. g. Dundagas muižas īpašumus iegādājas Kurzemes bīskaps. Laikā no 16. - 20. gs. te saimnieko muižnieku Maidelu un Ostenu - Zakenu dzimtas pārstāvji. Dundagas pils ir divas reizes nodegusi un daudzkārt pārbūvēta. Pēdējā pārbūve notika pēc 1905. g. dedzināšanas. Interesantas ir pie pils durvīm iemūrētās akmens stēlas ar bruņinieka (kreisajā pusē) un bīskapa (labajā pusē) tēliem. Pēdējos gados atjaunota viesnīca, otrā stāva gaitenis un kāzinieku iecienītā pils terase. Pils apvīta ar daudzām teikām, no kurām zināmākās ir par rūķīšu kāzām un Zaļo jumpravu. Mūsdienās pilī atrodas Dundagas mūzikas un mākslas skola, viesnīca un viesību zāles, Dundagas TIC un dažādas ekspozīcijas. Pili noteikti vērts izstaigāt vietējā gida pavadībā. Tūristu grupas var pasūtīt arī vietējo produktu degustācijas. |
|
 |
Vēstures avotos minēta jau 1582. gadā. 1736. g. Dundagas vaku grāmatā minētas divas Vaides sētas - Lekši un Žonaki. Pēc tautas skaitīšanas datiem 1935. g. pavasarī Vaidē dzīvoja 106 cilvēki, tai skaitā 40 lībieši, 60 latvieši, daži igauņi un vācieši. 1939. g. Vaides ciemā bija 21 sēta. Vaides Lāžos dzima Nika Polmanis (1823 - 1903) - pirmais izglītotais lībietis un visu mūžu nodzīvoja lībiešu dzejnieks Alfons Bertholds (1910 - 1993), kurš blakus sētai augošajam dižozolam veltīja dzejoli. Ar Žonakiem saistīta plašā Bertholdu dzimta: lībiešu teicēja Marija Šaltjāre, jūras jahtu kapteinis Andrejs Bertholds (ASV), viņa dēls, bibliotēku zinātnieks - Artūrs Benedikts Bertholds (ASV), lībiešu dzejnieks Alfons Bertholds, lībiešu valodas zinātāji Paulīne Kļaviņa un Viktors Bertholds, Šveices ārsts Marsels Bertholds, pasaulslavenais pianists Arturs Ozoliņš (Kanādā) un Grizelda Kristiņa (1910 – 2013) – lībiešu valodas teicēja un dzejniece, kura bija pēdējā lībiešu valodas runātāja, kam tā bija dzimtā valoda. Ozolnieki arī saistās ar Bertholdu dzimtu – lībiešu tradīciju un valodas zinātāju Paulīni Kļaviņu (1918 - 2001) un viņas māti, - lībiešu teicēju Katrīnu Zēbergu. Paulīnes savāktā lībiešu etnogrāfisko priekšmetu kolekcija apskatāma Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā – „Dēliņu” lībiešu sētas klētī. Vaides Purvziedos apskatāma mežsarga Edgara Hausmaņa meža dzīvnieku ragu kolekcija. |
|
 |
Uz mākslīgi veidotas salas jūrā (salu uzbēra
1872. – 1875. g) sākotnēji uzcēla koka bāku, kurā gaismu iededzināja
1875. g. jūnijā. Kad sala nosēdās, uz tās uzcēla tagadējo bākas torni, kas
sāka darboties 1884. g. 1. jūlijā. Bāka mūsdienās atrodas 6 km (celšanas
brīdī – 5 km) attālumā no Kolkasraga, tā zemūdens smilšainā sēkļa galā.
Uz salas vēl atrodas bākas uzrauga ēka un vairākas saimniecības ēkas.
21 m augstais bākas metāla konstrukcijas tornis izgatavots
Sanktpēterburgā. Kopš 1979. g. bāka strādā automātiskā režīmā.
|
|
 |
Jaunciems atradies pāris kilometru no Irbes grīvas uz Kolkas pusi. Senos laikos ar Lielirbi beigušies Popes barona īpašumi, bet ar Jaunciemu sākusies Dundagas barona teritorija. Jauciems jau agrāk bijis neliels ciems, bet šodien rosība manāma vairs tikai dažās mājās. Jaunciema pusē Irbes upes labajā krastā plašā posmā pie ietekas jūrā a/s „Latvijas valsts meži” ierīkojuši pievilcīgas atpūtas vietas. Pie ietekas jūrā Irbe veido 2 km garu smilšu strēli, bet pati ieteka katru gadu maina savu vietu un izskatu. Starp Jaunciemu un upi atrodas arī 24 m augsta kāpa - Baltais kalns. Jaunciemu ar Sīkragu savieno bijušā mazbānīša „stiga”, kur pāri Ķikanam izveidots gājēju un velosipēdistu tiltiņš. |
|
 |
Miķeļtorņa krasta kāpās slejas Baltijas valstīs augstākā (65 m, minēti arī citi skaitļi) bāka. Pirmo mūra bāku Miķeļtornī uzbūvēja 1884. g. Metru biezais bākas tornis cieta 1. pasaules karā, tāpēc 1932. g. tā paliekas nogāza. 1934. g. uzbūvēja jaunu, ko uzspridzināja 2. pasaules karā - 1941. g. Tagadējais bākas tornis celts 1957. g. Bākas komplekss apskatāms tikai no ārpuses. |
|
 |
Taka iepazīstina ar vienu no retajiem Rīgas jūras līča stāvkrastiem - Ēvažu stāvkrastu (līdz 15 m augsts, no skatu platformas paveras viens no skaistākajiem līča skatiem) un piekrastes mežiem. Pa kāpnēm var nokāpt līdz neparastajai pludmalei, kur redzams šaurs smilšains liedags ar gandrīz ūdenī augošiem melnalkšņiem. Takas garums ir 0,3 km (vienā virzienā), iziešanai nepieciešamais laiks ~ 0,3 h. Sākot no Rīgas šosejas, līdz stāvkrastam taka iet cauri ES nozīmes biotopam "Mežainas piejūras kāpas", kas ir bieži sastopams tiešā jūras piekrastē. Atrodas Slīteres nacionālajā parkā. |
|
 |
Viesnīca ar mājīgiem numuriņiem Kolkas ciemata centrā 500m no Kolkas raga. Visas piedāvātās istabas ar ērtībām - duša, WC, TV un brokastis ir iekļautas cenā. Pirmajā stāvā pieejams mājīgs restorāns, blakus veikals. |
|
 |
Agrāk Pize, lībiski Pizā. Tagadējo nosaukumu ieguva no ķeizara laikos uzceltās bākas (Mihailovskij majak), ko nosauca vecā ķeizara Aleksandra II brāļadēla vārdā. Tagad redzamā – pēc kārtas trešā Miķeļbāka būvēta 1957. g. un ir augstākā Latvijā – 57 m (apskatāma tikai no ārpuses). Miķeļtorņa luterāņu baznīca celta 1893. g. Turpat redzama 1857. g. celtā Pizes krogus ēka (sliktā stāvoklī) ar 19. gs. krogiem raksturīgo plānojumu un konstrukciju – vienīgā tāda Lībiešu krastā. Miķeļtornī dzimis pirmais lībiešu kultūras darbinieks Jānis Princis (1796 - 1868), kurš kopā ar dēlu Jāni Kurzemes lībiešu valodas rietumu izloksnē iztulkoja Mateja evaņģēliju. J. Princis seniors un J. Princis juniors bija arī autori 1845. g. dzejas izdevumam “Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas”. Pirms tam dzejas grāmata latviski bija iznākusi tikai Neredzīgajam Indriķim. Miķeļtorņa Olmaņos dzimis Vilhelma Purvīša skolnieks – lībiešu gleznotājs Andrejs Šulcs (1910 - 2006). Miķeļtorņa kapos 1978. g. uzstādīja pieminekli (pirmais lībiešiem veltītais piemineklis) lībiešu dzejniekiem. Līdz 2019. g. ciema centrā paredzēts atklāt mākslinieka Ģirta Burvja veidoto vides objektu “Burinieku gadsimts”. |
|
 |
Saimnieks izveidojis speciālu kompleksu kursiem un procedūrām, kas veltīti veselīgam dzīvesveidam. Tiek piedāvātas fizioterapijas, pirts un ūdens procedūras, veselīgas maltītes, fizisko aktivitāšu un klusuma terapijas. Saimniecībā audzē dažādus dārzeņus, pākšaugus, arī soju. Saimniecība ražo pienu, rūgušpienu, biezpienu, krējumu un citus gardumus, kurus iespējams uz vietas baudīt. Meistarklasēs interesentiem ir iespējams apgūt ēdienu gatavošanu bez dzīvnieku valsts produktiem, īpašu uzsvaru liekot uz sojas produktu izmantošanu. |
|
 |
Kolkasraga tuvums, jūras un priežu smaržas piesātināts gaiss, savdabīga vietas identitāte ir Kolkas raksturiezīmes, kuras uzsūkušas sevī arī Ūšu sēta. Viesiem atsevišķs dzīvoklītis ar divām istabām, virtuvi, dušu un WC lauku mājā. Blakus jauna brīvdienu māja (Nr. 1308). |
|
 |
Viens no svarīgākajiem pieturas punktiem Ziemeļkurzemes piekrastē, kur var iegūt plašu informāciju un priekšstatu par novada un piekrastes vēsturi, kultūrvēsturiskajām vērtībām, burinieku būvi, zvejniecības tradīcijām, šīs puses ļaudīm, viņu darbu un nopelniem. Muzejs Rojā dibināts 1968. gadā. Pašlaik apskatāmas patstāvīgās ekspozīcijas par Krišjāni Valdemāru, Rojas jūrskolu un burinieku būvi 19. gadsimtā. Izveidota arī ekspozīcija par zivju apstrādes vēsturi no 19. gs. līdz mūsdienām, Līvu krastu, padomju laika pienesumu piekrastes attīstībā. Bez pamatekspozīcijas apskates vēl iespējams iepazīties ar trim kurzemniecēm, kuras pārstāv dažādus vēstures posmus: Mildiņa – vienkārša zvejnieku sieva no „jūrkantes", Pauliņkundze no burinieku laikiem un Anna Petrovna no padomju laikiem. Viņas atraktīvi iepazīstina ar muzejā neeksponētiem priekšmetiem un kurzemnieku „nešpetno" humoru. (Avots: Rojas TIC) |
