Contact information
Related objects
| Photo | Name | Description |
|---|---|---|
 |
The café is located the Krūziņi guesthouse in the centre of Dundaga. Latvian cuisine: Sauerkraut soup, grey peas with curdled milk, roast perch or cod, sorrel soup with potatoes. Special foods: “A tower of cottage cheese” or crème from the ingredients of the Dundaga Dairy. |
|
 |
Because this circular trail is in a nature zone, it may only be traversed in the company of a guide from the Slītere Nature Park. A steep stairway that has been installed along the ancient shores of what was once a Baltic lake of ice will lead the visitor to a completely different world, one with fallen trees, broadleaf forests, an area in which underground streams create aboveground wetlands, a limy and grassy swamp (all of these are protected areas), remains of old-time reclamation ditches, and rotting fir stumps which are important in terms of the diversity of species and which have been in the region since a major windstorm in 1969. The trail is 1.2 km long and will take an hour to an hour-and-a-half to traverse. The trail begins at the Slītere lighthouse, where the SNP visitors’ centre is located (in tourist season).
|
|
 |
In Košrags village, 400m from the sea. 2 rooms for guests. A sauna in a separate building. Smoked fish available on request.
|
|
 |
A place fraught with many legends and ghost stories about the old burial mound at the church of Mazirbe, an ancient tomb covered by stones– the only known grave of warewolves in Latvia. |
|
 |
This is the most distinct cape in Latvia, with the waves of the Baltic Sea and the Bay of Rīga coming together. During storms, the waves can be as much as 7 metres high. The cape is an underwater shoal that stretches to the Kolka lighthouse, which is 5 km away. It is on an artificial island that was created between 1872 and 1875. When the island became stable, the 21 m lighthouse was installed in 1883. Manufactured in St Petersburg, the lighthouse became operational on July 1, 1884. Today the island contains the building for the supervisor of the lighthouse, several ancillary buildings and an impressive fog bell. A monument to men lost at sea that was sculpted by Ģirts Burvis is on Cape Kolka, as is a wrecked wooden ship, presumably from the 19th century. There is also a rock that is known as the “heart of Europe,” because the Latvian folklorist Krišjānis Valdemārs believed that the cape was the centre of Europe. There are stands with information about Valdemārs, and the Latvian Border Guard uses facilities that were once in the hands of the Soviet Coast Guard. Cape Kolka is an important place for migrating birds during the season, and it has a visitor centre and a summer café. There are unusual pines on the beach that were washed onto it during storms. Under the water around the cape is the largest ship graveyard in the Baltic Sea. It is a dangerous place for swimmers because of changes in the flow of water and shifting sands. At the end of the cape are the ruins of an old lighthouse that was built in the 18th century and lost during the latter half of the 19th century. |
|
 |
The Kubalu school was opened in 1843, and for 28 years it was the only school for the children of peasants at the Dundaga Estate. This is the oldest log schoolhouse in
|
|
 |
In the 1960s, the Soviet Union banned individual fishing in the sea, and the motor boats which had no other purpose were simply beached in the dunes. It is said that members of the Border Guard often set the boats on fire. Another story is that the Border Guard banned an ancient tradition of burning old boats on Summer solstice Eve. Along the road to the cemetery is the old net barn, which is a residential building today. |
|
 |
A beautiful cottage in Lapmežciems village, not far from the Slītere national park. 6 bedrooms on the 2nd floor. On the 1st floor, a coach bed sleeping 2 and 4 extra bed places on mattresses. Children cot on request. Tent sites.
|
|
 |
The Old Taizelis monument. This monument is dedicated to the fisherman
Niks Freimanis (1845-1908), who served as the prototype for the character Old
Taizelis in stories and a play written by Marģers Zariņš.
|
|
 |
The bridge across the Irbe river so that bicyclists and pedestrians can cross the bridge where the former tram tracks were located. |
|
 |
The museum was established in 1954 and features the traditions of Latvian and Livonian fishermen, sailors and farmers and their lives and residences. There are fishermen’s homesteads with net huts, smokehouses, granaries, etc. There is a collection of fishing boats and the largest assemblage of anchors in the Baltic States (more than 100 anchors, the heaviest one weighing 22 tonnes). The windmill was transported from the Užava Parish. The 19th century Smiltnieki home features authentic household objects. The newest thing at the museum is the Lielirbe Baptist Prayer House, which is nearly 100 years old. A narrow-gauge railroad runs down the 1.3 km Mountain line from May 1 to October 31 every year, and at its end is its turntable. The building of the museum was designed on the basis of the Mazirbe train station. The museum is in the Jūrmala park, with playgrounds for children and the Anchor trail. |
|
 |
This small log cabin is in a quiet place by the forest at Dūmele in the Dundaga Administrative District. It is on the edge of the Slītere National Park and 7 km from the sea. The cabin offers four rooms, a living room, a kitchen and a sauna. Sauna services, SPA procedures, classical massage, a special Dūmele plant massage, and other services are available. You can go fishing and then smoke your catch. We lease out boats and bikes. You will be able to pick berries and mushrooms in peace and quiet, thus relaxing both in mental and in physical terms. |
|
 |
This is an artificial body of water that was dug in the 1960s to obtain ice for fish processing plants in Kolka. |
|
 |
This village is at the place where the Irbe (Dižirve, Īra) River flows into the sea, and it is on both shores of the river (sea side and land side). The name of Irbe was recorded for the first time in a 1310 border agreement between the bishop of Kurzeme and the Rīga Dome Capitol. The name of Lielirbe (Irvemūnde) was recorded for the first time in a document from an arbitration court in 1387. At the end of the 19th century, the small port at Lielirbe was an active centre for the sale and transport of timber materials. In the late 19th and early 20th centuries, the largest number of sailing ships among villages on the western shore of Kurzeme was built there. In 1939, the village had some 300 residents, more than 70 houses and a Baptist church which is now at the Ventspils Open Air Museum. A narrow-gauge railroad passed through the village, which had a post and telegraph office, two grocery stores, an elementary school, a choir and a brass band. Lielirbe was one of the largest villages to disappear after World War II. Cultural historian Valda Marija Šuvcāne (1923-2007) was born in Lielirbe, and her daughter, Baiba Šuvcāne, is continuing her mother's work by writing important papers about life along the Livonian coastline. By 2019, a bridge is to be reinstalled across the Irbe River. |
|
 |
Piedāvā izbraucienu ar zvejnieku laivu līdz Kolkas bākai. Iespējama iepazīšanās ar zvejas procesu. Iepriekš saskaņojot, iespējams jūrā sagaidīt saullēktu vai saulrietu. |
|
 |
This is about 30 km long territory between the Baltic Sea and the Kolka-Ventspils road. It begins at the mouth of the Irbe River and ends at Ovišrags. The territory was mostly established so as to protect dry coniferous forests, grey dunes, damp areas among the dunes, other landscape features and plants and animals in the area. Distinctive landform - kangari and vigas - and grey dunes are Europe-wide significant habitat. Tourists love the sandy and quiet beaches of the area, as well as the Miķeļbāka and Ovīši lighthouses (it is possible to visit Oviši lighthouse and museum in it) and the Lutheran Church at Miķeltornis. There are also certain leftover elements of the Soviet military system, former narrow gauge railway (railway embankment, former train stations marked by memorial stones etc.) which unfortunately are not used as tourism resources. |
|
 |
The largest city near the Liv Coastline, where visitors will find the Ventspils branch of the Liv Association and the Liv ensemble "Rāndalist." In nearby Tārgale are the Liv ensembles "Kāndla" and "Piški kāndla." |
|
|
|
This former training route runs through the shoreline forests from the northern part of Ventspils (there was once a tank division in Ziemeļu Street there) all the way to Ovīši. Today it is a wide, sandy and overgrown track.
|
|
 |
This is an ancient Liv village, known as Mustanumm is the last village in the south-easterly direction, and during the mid-20th century, just a few Livonians lived there. Of 307 inhabitants in 1935, only 15 were Livonians. At the beginning of the 19th century, there were six farms and a lagoon here, but at the end of the century there were 63 farms. The valley of the Baķupīte River and the sea had remnants of pilings that provided evidence about a Medieval port. Legends say that the sea robber Trommel had a castle on the left bank of the river during the 14th century. Sailing ships were once built in the region, as well. Two locations of cultural and historical importance in Melnsils are the ancient cult location that is the Baķi castle hill, and the castle hill of a sea pirate Trommel. |
|
 |
Was mentioned in 1387, where it was called Domesnes. That was the name until the early 20th century. A ledger at the Irbe-Ģipka church states that there were four farms in Kolka in 1770 -- Krogi, Ūši, Vecvagari and Kabriki. In 1844, a school for vergers was established, and Nika Polmanis worked there as a teacher. Kolka's first school was built in 1881, and Livonian Kārlis Bernšteins (1881-1951) worked there for nearly half a century as a teacher. The Dundaga riots that began in 1859 were led by Livonian Nika Šūbergs (1833-1884), the son of the owner of the Sārnasti farm. At the end of the 19th century, there were 392 residents in Kolka, and in 1935, 145 of the 343 residents were Livonians. During the mid-1980s, 13 Livonians spoke their language freely. Kolka is the only coastal Livonian village that continued to develop during the frontier regime of the Soviet Union, because it was the centre of a fishing kolkhoz. The number of residents increased rapidly in the 1950s and 1960s because new homes, a school, a people's centre, a kindergarten and several fish processing factories were built there. Today Kolka has 700 residents and is the largest village along the Livonian coastline. The "Līcis-93" fish processing factory is there, and local fishermen and smokers of fish work in the village. The Kūolka Livonian Centre and the Livonian ensemble Laula operate there, as well. The Ūši farm offers tastings of Livonian foods. |
|
 |
The residential building was erected in the early 18th and renovated in the middle of the 19th century. Restoration of the manse and its ancillary buildings is continuing even today. Since September 2009, the Latvian Evangelical Lutheran Church has housed its Recollection Centre at the manse. The ruins of an old stable can be seen. |
|
 |
This circular trail features a unique landscape of parallel rampart-type sand dunes and grassy swamps among the dunes. The 3.5 km trail leads through a landscape that is unique in Europe and emerged some 6,000 years ago as the sea was receding. This landscape offers evidence of the geological history of the Baltic Sea. There is a high-type swamp (the Pēterzers swamp), along with remnants of an old narrow-gauge railway. Wooden pathways have been installed along the swamp and the surrounding wetlands. |
|
 |
One of the 15 semi-estates of the former Dundaga Castle, Vecmuiža, has a private collection of historical materials. |
|
 |
Koka skatu tornis atrodas blakus Kolkasraga priežu takai. No tā redzama ar priedītēm aizaugusi „stiga” – t.s. Šautuve, kuru padomju laikā izmantoja šaušanas apmācībām. No torņa skatu platformas labi saskatāma Kolkas bāka, kas atrodas 5 km attālumā no Kolkasraga. |
|
 |
Summer cafe "Divjurinas" is located at Kolkasrags, open from May to October. |
|
 |
This is one of the largest castles in Kurzeme, and it has survived to this very day without much damage. Construction on it began in the mid-13th century by the Rīga Dome. In 1434, the bishop of Kurzeme bought the Dundaga Estate, and from the 16th to the 20th century, it was owned by the noble Maidel and Osten-Zacken dynasties. The
|
|
 |
Holiday House "In Pitrags by Andris" is near Kolka and Mazirbe, in the small fishermen village Pitrags. Holiday house are with kitchen, bathroom, 1 double bed, 1 bunk bed on the first floor and 2 single beds on the upper floor. Both holiday lodge and camping area situated in a quiet forest, undisturbed atmosphere from the rest of the neighborhood, only about 800 m from the sea coast. Camping area can accommodate about 50 tents and 3 trailers. There is also a chance to see the variety of ways the ancient fence in one place, as well as a walk along the 1 km long forest path. |
|
 |
This lighthouse is in Ovīši, which is an ancient Livonian village. The 38-metre lighthouse on Cape Ovīši was built in 1814 and modernised in 1860, and it is the oldest functioning lighthouse in Latvia today. Visitors will get a great view of the shores of the Baltic Sea and the forests which cover them. The lighthouse also offers an exhibition devoted to the history of lighthouses in Latvia.
|
|
 |
This is a new guesthouse and campsite 800 m from the sea at Košrags. We offer four bedrooms, a separate bedroom with all the conveniences, and a kitchen with a separate entrance. There are two new and well-appointed weekend cottages for four people with all conveniences and a kitchen corner. The campsite has six cottages, room for tents, and three connections for campers. There is a service building with showers and WC, and we also have a sauna. |
|
 |
The Ance Estate was built for Ulrich Johann von Behr by his father as a gift. The estate was once surrounded by an ornate French garden. Beginning in 1766, the building was rebuilt and ornately decorated. Around 1810, French soldiers occupied the mansion and caused much damage to it. For that reason, the second floor was torn down a bit later, and extensive renovations were conducted to adapt the estate into apartments for the manager and his civil servants. In 1920, the estate was taken over by the state. The lady of the house will teach visitors to bake carrot buns and talk about the history of the pastry. The workshop of a craftsmanship group offers a look at the work of craftsmen and a chance to try the crafts yourself. |
|
 |
The surface of the rock once contained
text about the destruction of local Livs by Swedish King Charles IX and by the Black
Plague (the rock is on a spot where victims of the plague were buried, and the text
has been erased over the course of time). The smallest rock on the top, which also
used to have an inscription, has been brought here from the Pakalni homestead.
|
|
 |
Slīteres nacionālo parku (dibināts 2000. g.) pamatoti dēvē par Baltijas jūras iepriekšējo attīstības stadiju „brīvdabas muzeju”. Šo ģeoloģisko notikumu mūsdienu „dzīvi” liecinieki ir Šlīteres Zilie kalni – stāvā, līdz 20 – 30 m augstā Baltijas ledus ezera senkrasta kāple (Baltijas jūras stadija pirms 10 000 gadu), Stiebru kalni – Ancilus ezera senkrasts (pirms 8 – 9 tūkstošiem gadu ), bet Eiropā lielākā – kangaru (kāpu vaļņi) un vigu (mitras starpkāpu ieplakas) ainava ir Litorīnas jūras laika veidojums (pirms 4 – 7 tūkstošiem gadu). Maigais Ziemeļkurzemes klimats ir iemesls daudzu Latvijā retu augu (liela daudzveidība, ap 860 augu sugu, t.sk. reti sastopamā parastā īve un Baltijas efeja) sastopamībai. Sava veida „nopelns” šejienes dabas vērtību saglabāšanā ir bijis arī jūras piekrastē kādreiz pastāvošajam padomju militāram režīmam, kura dēļ tā pusgadsimta garumā saglabājās apmeklētāju un būvniecības ziņā mazskarta. Tā laika liecinieki ir pamestās PSRS armijas bāzes un dažādi militārie objekti. Slīteres nacionālā parkā atrodas viens no populārākajiem Latvijas tūrisma objektiem – Kolkas rags, kuru gada laikā apmeklē vairāk nekā 50 000 ceļotāju, bet putnu pavasara migrāciju laikā stundas laikā pār to pārlaižas desmitiem tūkstoši putnu. Baltijas jūras krasta posmā – t.s. „Lībiešu krastā” no Kolkas līdz Sīkragam un Ovīšiem ir saglabājušies pasaulē mazākās minoritātes – lībiešu zvejniekciemi un citi to kultūras liecinieki. Tūristu vajadzībām izveidotas četras dabas takas, velomaršruti, skatu tornis, apmeklējama Šlīteres bāka u.c. Nacionālā parka administrācija regulāri organizē vides izglītības pasākumus, ka pieejami ikvienam interesentam.
|
|
 |
1869. g., dažus gadus pēc Ainažu jūrskolas dibināšanas, Ģipkā tika dibināta pirmā jūrskola Kurzemē. Šī bija 2. kategorijas jūrskola, kurā sagatavoja tālbraucējus stūrmaņus un tuvbraucējus kapteiņus. 1894. g. jūrskolu pārcēla uz Mazirbi. Pirms jūrskolas atvēršanās šajā ēkā no 1860. g. darbojās skola, bet 1867. g. speciāli jūrskolai, ēkai tika uzcelts otrais stāvs. Tā ir saglabājusies līdz pat mūsdienām un pārveidota par dzīvojamo māju. Skola (Ģipkā un Mazirbē) savas pastāvēšanas 28 gados devusi vairāk kā 200 profesionālu jūrnieku un tai bija liela nozīme kuģu būves veicināšanā piekrastes lībiešu ciemos. (Avots: Rojas TIC) |
|
 |
Koka baznīcu uzcēla jau 1766. g., bet jauno - mūra - cēla vecās vietā un iesvētīja 1868. gadā. Augstā torņa dēļ tā kalpoja kā dienas orientieris kuģotājiem. 1993. g. iesvētīja mākslinieces Guntas Liepiņas-Grīvas altārgleznu „Kristus un Pēteris uz jūras”, ko uzgleznoja pazudušās vietā. 1923. g. 18. novembrī blakus esošajā Mazirbes mācītājmuižā (tagad – rekolekciju centrs) iesvētīja zilibaltizaļo lībiešu karogu. Mācītājmuižas apkārtnē var uzmeklēt Mazirbes mērakmeņus - Lielā mēra (1710., 1711.) lieciniekus. Teksts latīņu valodā uz tiem vēstījis, ka piekrastes lībiešus pieveicis Kārlis IX un mēris. Teksti akmeņos vairs nav izlasāmi, taču ir atšifrēti un zināmi. Mazirbes kapos apskatāms Vecā Taizeļa piemineklis, piemineklis kapteiņa A. Bertholda vecākiem un leģendārais Vilkača kaps. |
|
 |
Kempings pie jūras, netālu no Ventspils ar labiekārtotām 2 un 4-vietīgām kempinga mājiņām, treileru un telšu vietām, pirti, multifunkcionāru sporta laukumu, bērnu rotaļu laukumu, koplietošanas virtuvi un autostāvvietu, uzņem viesus visu gadu. Jūra tikai 400 m attālumā. |
|
 |
Jūrskolā (1894. – 1914.) izglītību ieguvuši vairāk kā
1000 studenti. Padomju laikā te atradās Padomju armijas robežsardzes punkts.
Saglabājies robežsargu tornis. Pa ceļam uz jūrskolu redzamas mežainas jūrmalas
kāpas ar nelielām ēkām, kas rada interesantu piekrastes ainavu. Ceļu, kas
savienoja Jūrskolu ar jūru kādreiz sauca par Kapteiņu gatvi vai Kapteiņu ceļu
|
|
 |
Garš ciems abpus Lūžņas upei. 1937. g. te bija 36 mājas un 2 laivu piestātnes. 19. gs. 60. gados Lūžņa kļuva par vienu no kuģubūves vietām, bet padomju okupācijas gados tuvumā atradās militārās bāzes. 20. gs. 30. gados te vairākkārt ieradās somu valodnieks Lauri Ketunens ar igauņu studentu Oskaru Loritsu, kuri sagatavoja lībiešu valodas vārdnīcu. Lūžņā dzīvoja pirmais lībiešu mākslinieks Jānis Belte (1893 - 1946). Lūžņas lībiešu zvejnieka un zemkopja sēta “Dēliņi” apskatāma Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. |
|
 |
Košragu uzskata par jaunāko lībiešu jūrmalas ciemu (veidojies 17. gs.). 1826. g. Košragā bija 78 iedzīvotāji. 1832. g. Žokos atvēra Dundagas jūrmalas ciemos pirmo lasītmācīšanas skolu lībiešu bērniem, kur par skolotāju strādāja pirmais profesionālo izglītību ieguvušais lībietis Nika Polmanis, kurš austrumu izloksnē iztulkoja Mateja evaņģēliju. Košragā bija vējdzirnavas, ūdensdzirnavas, laivu būves vieta. Pavasaros te piestāja laivas ar darba meklētājiem no Sāmsalas. 1932. g. izbūvēja ostu, 1938. g. - molu mudas (jūras mēslu) vākšanai. Pagājušā gs. 30. gados Košragu regulāri apmeklēja somu un igauņu valodnieki, kuri te savāca visvairāk lībiešu folkloras vienību. Norpiedagu mājas cēla lībiešu sabiedriskais darbinieks - Didriķis Volganskis (1884 - 1968). Tur piedzima viņa dēls - lībiešu kultūras darbinieks, mācītājs (Somijā) Edgars Vālgamā (Volganskis, 1912 - 2003), kurš lībiski pārtulkoja A. Pumpura eposu „Lāčplēsis” somu valodā. Mūsdienās Košrags ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. |
|
 |
Atpūta pie jūras visos gadalaikos. Miers, klusums un privāta vide vienā no apburošākajām vietām Baltijas jūras krastā – Mazirbē, Slīteres nacionālā parka teritorijā. Iespēja izvēlēties atpūtu kādā no 4 brīvdienu mājām, kā arī izmantot plašo konferenču zāli (95m2), kas paredzēta dažāda veida korporatīvajiem pasākumiem (optimāli 30 personām) vai nelielām svinībām (līdz 50 personām).
Slīteres nacionālais parks piedāvā izstaigāt sakoptās meža takas un ievilkt krūtīs priežu silu spirgto gaisu vai izbaudīt kādu no sagatavotajiem velo maršrutiem. Tuvējos lībiešu ciemos var uzzināt, kā dzīvojuši lībieši, iepazīstot viņu tradīcijas. |
|
 |
Baznīcas mūra ēka uzcelta 1835. g. Tās lepnums ir ērģeles, ko 1854.g. darinājis Karls Bitners, bet 2005.g. restaurējis Ugāles ērģeļmeistars Jānis Kalniņš. Arī mācītājmuiža tiek atjaunota. Baznīcas iekštelpu apskate jāpiesaka iepriekš. |
|
 |
Par valgumu jeb sedumu sauca šauro smilšaino piekrastes joslu starp kāpu un ūdeni. Katram ciemam bija vairāki valgumi – laivu piestātnes ar vabām tīklu žāvēšanai. Valgumiem 20.gs. 20.-30.gados bija liela nozīme līvu valodas un etniskās apziņas uzturēšanā. Tolaik lībiešu ciemos jau dzīvoja daudz latviešu, taču viņi maz darbojās zvejniecībā, tādējādi valgumos joprojām galvenā saziņas valoda bija lībiešu. |
|
 |
Pirmo reizi dokumentos minēts 1582. gadā. Pitraga sēkļos guļ daudzi nogrimuši kuģi. 1826. g. Pitragā uzskaitītas vienpadsmit sētas un 190 iedzīvotāji. 19. gs. vidū te atvēra krogu. 1937. g. ciemā bija 12 vecsaimniecības un 38 zvejnieku saimniecības (g.k. jaunsaimniecības). Ciemā bija vairākas zivju apstrādes vietas - kūres. Pitragā dzīvoja izcilā lībiešu valodas teicēja Marija Šaltjāre (Bertholde, 1860 - 1930), kura dalījusies ar vairāk nekā 200 pasakām un teikām, vairāk par 90 dziesmām, rotaļām u.c. Pitraga baptistu lūgšanu nams uzcelts 1902. gadā. Pirmā pasaules karā tas izdega, 1925. g. – to atjaunoja, bet 20. gs. beigās remontēja. Pitraga centrā Krogu mājās saimnieks izveidojis 27 seno lībiešu krasta žogu paraugus un piedāvā zivju kūpināšanu un degustāciju. |
|
 |
Kempings "Melnsils" atrodas Melnsilā, Rojas novadā, pašā jūras krastā. Piedāvā atpūsties divvietīgās un četrvietīgās mucu mājiņās, viesu mājā, kas iekārtota senā, autentiskā zvejnieku saimniecības ēkā, katrs numuriņš un interjers ir veidots, balstoties uz vēsturisku notikumu un senatnīgu vietu stāstiem, ko papildina unikālā piejūras dabas klātesamība. Nakšņošanai piedāvā arī Brīvdienu māju, Pirts māju, Mīlas buduāru, Kuģa klāju, Pludmales namiņu. Iespēja aktīvi atpūsties ārpus pilsētas – maršruta pastaigas velobraucieniem vai nūjošanas priekiem, iespējams doties piedzīvojumā ar SUP, laivām un kajakiem pa jūru un Melnsila upi, uzrīkot badmintona vai novusa mačus. |
|
 |
Ziemeļaustrumos no Mazirbes baznīcas, - starp dievnamu un Pakalnu mājām laukā redzami divi mēra akmeņi. Uz lielākā virsmas bijis (šobrīd izdzisis) teksts par lībiešiem, kurus pieveicis Zviedrijas karalis Kārlis IX un mēris. Pie lielākā akmens sāna atbalstīts otrs (vismazākais) mēra akmens, kas savulaik atradies pie Pakalnu mājām. Izdzisušais teksts stāstījis par armijām, kas staigājušas pa Kurzemi, badu un mēri. Trešais – Lielais mēra akmens atrodas aiz Mazirbes mācītājmuižas. Tajā iekaltais teksts (nedaudz saskatāms) ir vēstījums nākamajām paaudzēm par vietējo mācītāju (mira no mēra) un pastorāta izveidi Sīkragā. Vienlaikus tas ir arī piemineklis sešiem plašākas apkārtnes draudzes mācītājiem. Visi trīs mēra akmeņi „stāsta” par 1710. gada Lielo mēri un teksti tajos iegravēti laikā no 1711. - 1734. gadam. |
|
 |
Otra Latvijas vecākā (1849. – 1850. g.), visaugstāk (82 m v.j.l., t.sk. 32 m augsts tornis) esošā un iekšzemē vistālāk (5 km no jūras) celtā bāka. Tās bākuguni izslēdza 1999. g. un mūsdienās bāka kalpo kā lielisks skatu tornis un izstāžu zāle. Skaidrā laikā no bākas labi redzams Irbes šaurums un Serves rags (Sāmsalā) ar Serves bāku. Pie bākas atrodas Šlīteres dabas taka, ko var iziet tikai nacionālā parka gida pavadībā. Taka atrodas dabas rezervātā, kur 1923. g. dibināja Šlīteres dabas pieminekli. Apmeklētāji varēs iepazīt Šlīteres Zilos kalnus - Baltijas ledus ezera senkrasta stāvo krauju, nogāžu un platlapju mežus, avoksnāju, kaļķainu zāļu purvu, kā arī senas meliorācijas grāvju atliekas un satrupējušos egļu stumbrus, kurus sagāza vējš 1969. gada orkāna laikā. Takas garums 1,2 km. Dabas izglītības centrs “Slītere” ietver dabas taku, bāku, ēku ar ekspozīciju “Dzīvība kokā”, kā arī pagalmu, kur notiek dabas izglītības nodarbības. |
|
 |
Atrodas iepretim bākai. Saukta arī par Pizes (Miķeļtorņa lībiskais nosaukums) baznīcu. To uzcēla 1893. g. Padomju laikā ēkā bija izvietots pionieru nometnes klubs. Tagad tā atkal kalpo savam pamatmērķim. |
|
 |
Vaides Purvziedos lībiešu pēctecis, mežsargs Edgars Hausmanis iekārtojis lielisku meža dzīvnieku ragu muzeju. Ekspozīciju veido vairāk nekā 600 ragu, no tiem aptuveni 350 aļņu ragu. Kolekcijas eksponāti nav medību trofejas, bet atrasti ilggadējās mežsarga gaitās. Vēl apskatāma dabas aizsardzības ekspozīcija. Mājās arī šodien saimnieko senas lībiešu dzimtas pēcteči. |
|
 |
Kolkasraga galā ir redzamas viļņu noskalotās
vecās, 16. gs. celtās un vairākkārt pārbūvētās bākas drupas, kas pēc katras
lielākas vētras un aukstas ziemas (ledi!) paliek aizvien mazākas. Drupas
kādreiz atradušās krietnu gabalu sauszemē, tagad tās pamazām pazūd
zem ūdens.
|
|
 |
Salīdzinoši liela teritorija dienvidos starp Irbes un Stendes upi, kas unikāla ar mazskartajiem mežu masīviem, kāpu veidojumiem, Irbes vecupju sistēmu un iegareno, piekrastei paralēli izvietoto Dižpurvu. Irbe pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par samērā populāru ūdenstūrisma galamērķi, taču tās krastos, diemžēl vēl aizvien ir nepietiekama ar tūrismu saistītā infrastruktūra. Tā kā liegumu caurauž blīvs meža ceļu tīkls, tā ir potenciāla vieta dažādām dabas un izziņas tūrisma aktivitātēm. |
|
 |
Ģimenes veidots un vadīts uzņēmums Ziemeļkurzemes piekrastē, kas piedāvā ieskatu zvejniecības un latviskā dzīvesstila tradīcijās. Tiek popularizēti vietējie produkti, kas nākuši no jūras un apkārtnes mežiem, sagatavojot un pasniedzot tos gan senās tradicionālās, gan mūsdienu latviešu virtuves interpretācijās. Piedāvājumā gan pastāvīga ēdienkarte, gan sezonāls piedāvājums. Pasākumu organizēšana grupām ''Mielasts zvejnieku sētā'' (piekrastes tradīcijas, zivju mielasts, izbrauciens ar zvejas laivām), kā arī baudāmas un izzinošas meistarklases ''Ražots Rojā'' (Rojas novada zivju pārstrādes uzņēmumu produkcijas un restorāna virtuves zivju ēdienu degustācijas un iespēja pašiem pagatavot), ''Nacionālās virtuves īpatnības'' (sezonālie latviešu ēdieni - zivis ( kūpināšana, nēģu sagatavošana u.c.), Jāņu siers, bukstiņputra, sklandu rauši u.c. pēc viesu vēlmēm un pieprasījuma), ''Reņģēdāju dzīres'' (zivs, tās sagatavošana, ēdienu pagatavošana un degustēšana),''Dižraušu dzīres'' (sklanda rausis - oriģinālās un inovatīvās versijas, to gatavošana, degustēšana). Piedāvājumā vietējo uzņēmumu produkciju - plašs zivju konservu klāsts, Sabiles vīns un sidrs, augļu un ogu sukādes, pašu saimniecībā spiesta EKO ābolu sula u.c. |
|
 |
Saimniecība "Ūši" atrodas vēsturiskajā lībiešu apdzīvotajā teritorijā Latvijas ziemeļrietumos, ko mūsdienās mēdz dēvēt par Lībiešu krastu, un specializējas lībiešu tradicionālo ēdienu gatavošanā. Saimniecība piedāvā iepazīt lībiešu garšas un izzināt viņu tradicionālo ēdienu gatavošanas paradumus. Saimniece demonstrē Ziemeļkurzemes tradicionālā ēdiena - sklandrauša gatavošanas procesu, kas ir reģistrēts arī kā tradicionālais Latvijas produkts. Apmeklētājiem tiek piedāvātas sklandraušu gatavošanas meistarklases grupām līdz 10 cilvēkiem, kā arī degustācijas un tradicionālo ēdienu maltītes brīvā dabā grupām līdz 50 cilvēkiem. Tāpat iespējama ekskursija kājāmgājējiem „Pastaiga industriālās Kolkas vēsturē” ar teatralizētiem elementiem un Latvijas labāko šprotu degustāciju. Pieejamas arī nakšņošanas iespējas kempingā un brīvdienu mājā. |
|
 |
Akmenī iekaltais teksts (vēl nedaudz saskatāms) ir vēstījums nākamajām paaudzēm par tā laika vietējo mācītāju (kurš mira no mēra), par pastorāta izveidi Sīkragā, ko drīz vien pārcēla uz Mazirbi. Tas ir arī piemineklis sešiem plašākas apkārtnes draudzes mācītājiem. Visi trīs (sk. iepriekš) mēra akmeņi vēstī par 1710. gada Lielo mēri un teksti akmeņos iegravēti Mazirbes mācītāja Petrsona laikā no 1711. līdz 1734. gadam. |
|
 |
Vienkāršās formās celta vienstāvu ēka, virs kuras ieejas uz jumta novietots krusts. Kaut arī pati Pitraga draudze ir dibināta 1890. gadā, dievnams celts 1902. gadā, bet atjaunots 1925. – 1926. g. pēc ugunsgrēka 1. pasaules kara laikā un arī neatkarīgās Latvijas laikā. |
|
 |
Labiekārtota dabas taka iepazīstina ar vienu no retajiem Rīgas jūras līča stāvkrastiem - Ēvažu stāvkrastu (līdz 15 m augsts, no skatu platformas paveras viens no skaistākajiem līča skatiem) un piekrastes mežiem. Pa kāpnēm, kas atjaunotas pēc 2005. g. postošā orkāna, var nokāpt līdz neparastajai pludmalei ar šauru smilšu liedagu, kas vētru laikā pazūd jūras viļņos. Takas garums ir 0,3 km (turp un atpakaļ – 0,6 km), iziešanai nepieciešamais laiks - 0,3 h. Kolkas – Jūrmalas ceļa malā iekārtots autostāvlaukums (atrodas pie Slīteres nacionālā parka robežas). |
|
 |
Kājāmgājēju un velosipēdistu tiltiņš pār Ķikanupi (Slīteres nacionālā parka robežu) ciemu joslā starp Sīkragu un Jaunciemu. |
|
 |
Гостевой дом в Дундаге. На первом этаже находится кафе-ресторан, на втором - двух- и четырехместные комнаты. Банкетный зал. Летнее кафе работает и на стоянке в Колкасрагсе, где можно отведать уху и скландрауши. |
|
 |
Šis avots ir pazīstams kopš seniem laikiem. Kalpo kā laba dzeramā ūdens ņemšanas vieta. |
|
 |
Парк экзотических животных в Дундаге: альпаки, ламы, страусы, верблюд, синяя морская корова и т.д. |
|
 |
В рыбацком дворе коптят камбалу, вимбу, лещей и окуней. Здесь можно понаблюдать за тем, как готовят и коптят рыбу, можно купить и попробовать продукцию. |
|
 |
В хозяйстве «Стуриши» семейства Тайзели можно заказать ливские блюда: ливский рыбный суп, кашу из ячменя, бутерброды с килькой, пироги и т.д. |
|
 |
Гостевой дом, кемпинг «Мазирбес калеи» находится только в 700 м от моря. Гостям предлагается ночлег и завтрак в гостевом доме, домики кемпинга с душем и туалетом, баня, места для палаток, спортивные площадки, а также прокат велосипедов.
|
|
 |
Кемпинг в Вайде Колкской волости, на самом берегу моря предлагает 2 четырехместных домика, баню, рыбалку, места для пикников, спортивные площадки, а также увидеть коллекцию из найденных в лесах Колкского мыса рогов в «Музее рогов».
|
|
 |
Одна из старейших ливских деревень, которая упоминается уже в 1387 году. Древняя дорога из усадьбы Дундага в Сикрагс существовала уже в средневековые времена. В 17-ом веке в Сикрагсе был один из самых важных малых портов в северном Курземе, в который заходили корабли из Англии, Голландии и Любека, перевозящие уголь, зерно и другие товары. До Первой мировой войны действовали пять производств по переработке рыбы (кильки), в 20-30 годы 20-го века в деревне рыбной ловле занимались около 55 рыбаков. В Сикрагсе родилась деятель культуры ливского происхождения Хильда Грива (Цербаха, 1910-1984), капитан дальнего плавания Карлис Анбакс (1884-1937), баптистский священник Карлис Лацеклис (1904-1970), знаток ливского языка и традиций Петерис Дамбергс (1909-1987), родилась художник-график Байба Дамберга (1957). Сегодня Сикрагс является национальным памятником культуры. Деревню пересекает велосипедный маршрут узкоколейной железной дороги с мемориальным камнем на месте станции. Сикрагс, как и следующие деревни в восточном направлении, расположен в Национальном парке Слитере. |
|
 |
Посетители могут принять участие в копчении рыбы (камбала, а также сарган и лещ), отведать продукцию и послушать рассказ о традициях прибрежного рыболовства. В «Кроги» представлено примерно 20 видов заборов побережья, характерных для Берега ливов. |
|
 |
Guest House & Campsite "Pizā" is located in Kurzeme region, close to Miķeļbāka lighthouse. Guest house can accommodate 20 people, there are 7 rooms. Available place for tents in camping area, picnic tables and bonfire places. |
|
 |
Atrodas Dundagas centrā, Talsu un Pils ielas krustojumā. Bistro tipa ēdināšanas uzņēmums, ko iecienījuši vietējie iedzīvotāji un pilsētas viesi. |
|
 |
Построен в 1939 году «при содействии своего отечества Латвии и с помощью родственных народов - финнов, эстонцев и венгров». В первое воскресенье августа здесь отмечают праздник Ливов. |
|
 |
Колкская Евангелическая – лютеранская церковь.Сохранилось предание, что спасшийся во время одного из кораблекрушений у Колкасрага датский купец в знак благодарности построил в Колке церковь. В Колке было несколько церквей, которые меняли свое местонахождение. Фундамент храма, построенного из валунов и наблюдаемого в наши дни, заложил бывший владелец Дундагской господской усадьбы Карл Людвиг Фердинанд фон дер Остен – Сакен. Храм построен на месте деревянной церкви (или вблизи), которая сильно пострадала во время Крымской войны. Первым начал строительство в 1885 году мастер строительных работ Отто Зивертс (архитектор T.Зейлер). В советское время церковь была разгромлена, и в ней был обустроен склад. Непременно стоит увидеть выполненную в современном стиле алтарную икону (художник Хелена Хейнрихсоне), которой нет равных ни в одной другой церкви. На этом месте до иконы находился крест. Православная церковь в честь Рождества Христова в Колке.Сведения о принятии ливами православия содержались в документе, найденном во время реставрационных работ (девяностые годы прошлого столетия) на колокольне Колкской лютеранской церкви (см. далее), который находился здесь с момента строительства храма - 1885 года. В документе сообщалось, что переход ливов в православие или в так называемую царскую веру «не связан с вероисповеданием, но это служит средством, как получить земельное преимущество или наслаждение». Православный приход в 1885 году приобретает землю от барона Остен - Сакена. На ней в 1890 году строится церковь, дом священника и здание школы. Все строения сохранились до наших дней. Церковь имеет свой приход, и богослужения проводятся раз в месяц. Имеются сведения, что Колка – это единственный прибрежный поселок ливов, где в девяностых годах XIX века построили православную церковь. Церковный колокол занял свое место в 1936 году. В советское время церковь использовали как часовню, а в наши дни она играет свою первоначальную роль. |
|
 |
Единственное место в Латвии, где с конца 19-го века проводят полный технологический процесс переработки шерсти. Мастерская по пошиву шерстяных одеял и подушек в Дундаге. |
|
 |
Сельский дом у Дундаги. Комната для торжеств с камином (на 30 человек), сауна с бассейном и чан с водой. Спальни с туалетом и душем. На лужайке места для палаток и для костра. Островок с причалом для лодок в Дундагском пруду. Поездки на армейском автомобиле ГАЗ – 66. |
|
 |
Древнее поселение. В 30-е годы 20-го века здесь насчитывалось 50 дворов, а в 1990 году - всего 10. В Овиши родился ученый - энтомолог ливского происхождения Карлис Принцис (1893 - 1978), который в 1944 году эмигрировал в Швецию. Овишский маяк (1814) - старейший действующий маяк в Латвии - высотой 38 метров. С него открывается прекрасный вид. Сохранилось здание, построенное в 1905 году для рабочих маяка, в свое время в нем была обустроена станция узкоколейной железной дороги. В подсобном помещении был создан музей Овишского маяка. Рядом с маяком – металлический Аустрас кокс (дерево Аустры). Напротив Овишрагса - хорошее место для наблюдения за птицами. |
|
 |
Сохранилось предание, что спасшийся во время одного из кораблекрушений у Колкасрага датский купец в знак благодарности построил в Колке церковь. В Колке было несколько церквей, которые меняли свое местонахождение. Фундамент храма, построенного из валунов и наблюдаемого в наши дни, заложил бывший владелец Дундагской господской усадьбы Карл Людвиг Фердинанд фон дер Остен – Сакен. Храм построен на месте деревянной церкви (или вблизи), которая сильно пострадала во время Крымской войны. Первым начал строительство в 1885 году мастер строительных работ Отто Зивертс (архитектор T.Зейлер). В советское время церковь была разгромлена, и в ней был обустроен склад. Непременно стоит увидеть выполненную в современном стиле алтарную икону (художник Хелена Хейнрихсоне), которой нет равных ни в одной другой церкви. На этом месте до иконы находился крест. |
|
 |
Находится в центре Колки, в здании «Зитари». Здесь собрана и представлена коллекция этнографических предметов, характерных для ливов в XIX –XX вв., а также свидетели духовной культуры ливов – книги и письмена на ливском языке, а также видеофильмы и аудиозаписи. Представлены сапоги, за которыми охотились лихие люди «каясгрези» (ногорезы), и рыбацкая шапка. |
|
 |
На востоке от дороги Эзермуйжи - Думеле находится древнее русло (балка) Диевиньэзера. Это было одно из самых больших озер в Курземе - длиной 7,5 км и шириной 1,6 км. В 1838 году был вырыт канал - теперяшняя Мелнсилупе - и озерную воду спустили в море, чтобы получить плодородную почву для сельского хозяйства. Жители Эзермуйжи еще со времен баронов были связаны с лесным хозяйством и лесозаготовками. Думеле с Кошрагсом связывает одинокая лесная дорога - т.н. Нижняя дорога - по которой проходит велосипедный маршрут. В Думеле расположен коттедж для отдыха «Зиедкални». |
|
 |
Один из самых секретных объектов СССР - военная база, площадью примерно 200 га, на территории которой находились три радиотелескопа большого размера, при помощи которых можно было прослушивать разговоры по мобильным телефонам в регионе Балтийского моря, отслеживать связь противника с подводными лодками, военными базами, космическими спутниками и др. Наименьший из радиотелескопов был демонтирован и увезен российскими войсками. Самый большой из радиотелескопов («САТУРН», высота - 47 м, вес > 600 т) является крупнейшим подобного рода объектом в Северной Европе и восьмым в мире по величине. В наши дни радиотелескопы обслуживает Вентспилсский Международный центр радиоастрономии, ученые которого исследуют радиоизлучение Вселенной. По предварительной записи можно отправиться на познавательную экскурсию с местным гидом, во время которой подняться до уровня зеркала наибольшего радиотелескопа и увидеть подземный ход. |
|
 |
Новый коттедж в 30 км от Вентспилса, в малонаселенном месте у маяка Микельторнис. За дюнами - открытое море. Двухместные спальни с удобствами, кухня, жилая комната. В доме имеется баня.
|
|
 |
The Hostel „Vītoli” is situated 3 km from the Cape Kolka, where the Riga Bay meets the open sea – the Irbe Strait, within the territory of the Slītere National Park. Offer light and cosy double rooms to guests, also a two bedroom option for a family. There is a fire place to spend a chilly evening at with a cup of hot tea or coffee. In case you would wish to prepare a light meal – there is a kitchen with a gas stove, a fridge and some essential dishes. There is a common shower and WC. A home terrace with tables, a grill and a campfire in the yard, tables for lunch, and room for five or six tents. |
|
 |
In a document from 1387, the village is named Minor Irva. Until the mid-20th century, Mazirbe was the largest Livonian village on the coast of Kurzeme. It was a fishing village and a centre for fishing. The village had a church, school, pharmacy, forestry company, several stores, a post and telegraph office, train station, barber shop, bakery and photo workshop, as well as a brick kiln. During the 1930s, a local fishing co-operative built a fish processing plant here. The Livonian Association was established here in 1923, and the Livonian People's Centre was opened in 1939. Oppoite the centre is the Stūrīši homestead (the home of the Taizel dynasty), where you can learn about everyday household objects and, by ordering it advance, taste local foods. The first chairmen of the Livonian Association, Kārlis Stalte and Māritņš Lepste, lived in Mazirbe. Cultural worker Kārlis Stalte (1870-1978) spent man years as the verger and organist of a church in Mazirbe. Mārtiņš Lepste was a Livonian language teacher in the 1930s. The former Maritime School building can be viewed from the outside. Some 2,000 students attended the school between 1894 and 1914. During Soviet years, the army had a base here. |
|
 |
This village appears in historical documents from 1310. A census in 1582 and 1583 recorded eight farms in the village, while a 1731 census conducted by the Dundaga Estate found only three. In 1826, each farm had 16 or 17 people, with some 60 in total. A census in 1935 showed that all 49 Livonians in Saunags spoke the Lithuanian language, but only 11 of them spoke the language at home. There was a store that was owned by Kārlis Tilmanis, who also owned a factory where sprats were salted. Also born in Saunags was the seafaring captain Arvīds Ludeviks (1912-1996). In May 1945, he captained a tugboat, the Rota, in an attempt to bring Latvian refugees to Sweden. The ship was detained, and the captain was sent to Siberia. Another seafaring captain from Saunags was Visvaldis Feldmanis (1938-2017). |
|
 |
Today there’s a single-family farm and not much else, but at one time Olmaņi was the site of two important coastal batteries collectively known as “Krastnoflotskaya.” Until 1955, the one to the South of Olmaņi, there were four 152-mm Kane type cannons, which were manufactured during World War I and were widely used to protect the coastal territory of the Baltic Soviet republics of Latvia and Estonia during the rule of the Soviet regime. Small concentric ramparts of earth are all that’s left there today. After 1955, to the North of Olmaņi, another battery was installed with four MY-2 152-mm cannons. They had a range of 25 km. The battery remained in battle readiness until 1975, when it was turned into a reserve facility. It’s not easy to find, but it’s worth the search. The platforms for the cannons and the subterranean bunkers are still there. This was indeed one of the most impressive coastal batteries along the shores of the Baltic Sea.
|
|
 |
By the sea, between Kolka and Ventspils. Cottages, 50 places for trailers, 1000 places for tents. WC, bonfire places with firewood, barbecue, tables, sports grounds, childrens' playgroung, car parking. In the season, a cafe is open offering beer and snacks. Meal services upon prior request. |
|
 |
One of the largest castles in Kurzeme, this building has been preserved in fairly good shape. Work on its began in the mid-13th century, and it was commissioned by the heads of the Dome Cathedral in Rīga. In 1434, the estate was bought by the bishop of Kurzeme. The Maidel and Osten-Sacken dynasties owned it from the 16th to the 20th century. The Dundaga Castle burned down twice and has been rebuilt many times. The last reconstruction was in 1905, after the castle was burned down during the revolution. Of interest on both sides of the castle’s door are stone carvings of a knight and a bishop. In recent years, the hotel in the castle has been renovated, as has the second floor hallway and a terrace that is popular for weddings. There are many legends about the castle, including one about a wedding of elves and another about the Green Lady. Today the building houses the Dundaga School of Music and Art, a hotel, party rooms, the Dundaga Tourism Information Centre and various exhibitions. It is worth finding a guide to tour the castle. Groups of tourists can also order tastings of local foods. |
|
 |
was first mentioned in written form in 1582. A census in 1736 found two farms, Lekši and Žonaki. A census in 1935 found that there were 106 people in Vaide, including 40 Livonians, 60 Latvians and a few Estonians and Germans. In 1939, there were 21 homesteads in the village. Nika Polmanis (1823-1903) was born at the Lāži homestead. He was the first educated Livonian and lived in the region for all his life. Livonian poet Alfons Bertholds (1910-1993) wrote a poem about a noble oak tree that grows alongside the homestead. The vast Berthold family is linked to Žonaki -- Livonian storyteller Marija Šaltjāre, yacht captain Andrejs Bertholds (USA), his son, library scholar Artūrs Benedikts Bertholds (USA), Livonian poet Alfons Bertholds, Livonian language specialists Paulīne Kļaviņa and Viktors Bertholds, Swiss doctor Marsels Bertholds, globally renowned pianist Arturs Ozoliņš (Canada), and Livonian language storyteller and poet Grizelda Kristiņa (1910-2013), who was the last native speaker of Livonian. The Ozolnieki homestead is also linked to the Bertholds family. Paulīne Kļaviņa (1918-2001), a specialist in the fields of Livonian traditions and language, and her mother, Livonian storyteller Katrīna Zēberga, both lived there. Paulīne collected ethnographic objects that can be seen at the Latvian Ethnographic Open Air Museum in the granary of the Livonian Dēliņi farm. The Purvziedi homestead in Vaide is owned by forest ranger Edgars Hausmanis, who has a collection of forest animal horns and antlers. |
|
 |
The Kolka lighthouse is on an artificial island which was created
between 1872 and 1875. The original lighthouse was made of wood, and
its light was first lit in June 1875. As the island settled into the sea, the
current tower was built. It began operations on July 1, 1884. Today the
lighthouse is six kilometres from Kolkasrags at the end of its sandy
shallows (back when it was built, it was just five kilometres away). The
island still has the building for the lighthouse supervisor, as well as
several outhouses. The metal lighthouse which is there now was built in
St Petersburg. It has been an automated lighthouse since 1979.
|
|
 |
Jaunciems has always been a small village, and only a few homes are populated today. Nearby there are leisure locations on the right bank of the Irbe River. Jaunciems is linked to Sīkrags by the former tracks of the narrow-gauge train. There is also a bridge for hikers and bicyclists. |
|
 |
The Miķeļbāka lighthouse was built in 1957 and is the highest one in Latvia. Standing 58 m tall, it can only be viewed from the outside. |
|
 |
The trail reveals one of the rare bluffs of the Gulf of Riga – the Ēvaži Bluff (up to 15m high, a beautiful scenery opens from its watching platform) and the seashore forests. The trail starts from the main road and crosses a biotope “Wooded dunes of the coast” (according to Habitats Directive, Annex II), which is frequently observed by the sea. One can climb down the stairs to an extraordinary beach with narrow seashore and Black Alders growing almost in the sea. There are occasional puddles which make shelter for Natterjack Toad (Bufo calamita), a protected amphibian. Deeper pools are inhabited by three-spined stickleback (Gasterosteus aculeatus), they are food for fish-eating birds. In the second half of the summer, Common Shelduck (Tadorna tadorna) can be observed in the sea. About two kilometres to the South, there is Melnsils, one of the Liv fishing villages, famous for the stories about a channel which was once dug to drain coastal lakes into the sea, as well as about Trommel, the chief of robbers. The trail is in the Slītere National Park. |
|
 |
A hotel in the Kolka village centre, 500m from the Cape of Kolka. En suite rooms. A restaurant on the 1st floor. There is a shop next doors.
|
|
 |
(formerly Pize and Pizā in Livonian). The current name of the village comes from a lighthouse (Mihailovskii majak) that was built during the age of the Russian Empire and named for the nephew of Tsar Alexander II. The lighthouse that is there now is the third one to be built on the site. It was built in 1957 and is the highest lighthouse in Latvia (57 m, can only be viewed from the outside). The Lutheran church in Mikeļtornis was built in 1893, and nearby is the Pize Saloon (1857), which is terrible condition. The saloon has a typical design from the 19th century and is the only venue of its type on the Livonian coastline. The first Livonian cultural activist, Jānis Princis (1796-1868), was born in Miķeļtornis, and he and son Jānis translated the Gospel of Matthew into the Western Livonian language. The two of them also wrote a collection of poetry, "Holy Songs and Prayers for Sailors." The only poetry book in Latvia prior to that was published by Blind Indriķis. A student of Vilhelms Purvītis, Livonian painter Andrejs Šulcs (1910-2006), was born at the Olmaņi homestead in Miķeļtornis. A monument to Livonian poets was installed at the local cemetery in 1978 and was the first monument dedicated to Livonians. There are plans to open an environmental object by artist Ģirts Burvis, "Century of Sailing Ships", in 2019. |
|
 |
Хозяин создал специальный комплекс курсов и процедур, которые посвящены здоровому образу жизни. Обучение для групп, массажи, лекции, практические занятия и т.п. |
|
 |
The proximity of Cape Kolka, the air with its redolent scent of the sea and the pine trees, and a unique identity – these are the characteristics of Kolka, and the Ūši farm has fully absorbed them. Guests have a separate apartment in a country house with a shower and WC. |
|
 |
This is one of the most important destinations in Northern Kurzeme, offering a wealth of information about the history of the region and the shoreline, its cultural and historical values, the building of sailing ships, fishing traditions, local residents and their work and achievements. The museum was opened in 1968, and right now it has permanent exhibitions about Krišjānis Valdemārs, the Roja maritime school and the building of sailing ships in the 19th century. There is also information about the history of fish processing from the 19th century to the present day, the Liv Shore, and the Soviet contributions toward the development of the coastline. The museum features three women from Kurzeme from different historical periods – Mildiņa, who is a simple fisherman’s wife, Mrs Pauliņš from the era of sailing ship building, and Anna Petrovna from the Soviet era. The three women offer attractive information about objects that are not exhibited at the museum, also displaying the naughty sense of humour that people in Kurzeme have. (Source: Roja TIC) |
