| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
"Piebalgas medus" atrodas Vecpiebalgas novadā, nogriežoties no autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30). Biškopība, apiterapija un stāstījums "Par un ap bitēm". Biškopības produkcijas degustācija un iegāde. Apmeklētājiem ir pieejama sveču darbnīca. Īpaši ar to, ka dravo tikai ar Latvijas stāvstropiem. |
||
|
Atraktīvais podnieks aicina ciemos, piedāvā ekskursiju, darba demonstrāciju, apmeklētāju līdzdalību keramikas izstrādājumu tapšanas procesā, kā arī aicina interesentus uz cepļa atvēršanu. Podnieka izstrādājumu iegāde. |
||
|
Krogs „Sidrabiņi” atrodas Rīgas – Tallinas ceļa malā, netālu no Jelgavkrastiem. Tas iekārtots, atjaunojot vēsturisku koka ēku. Blakus krodziņam izveidots gaļas pārstrādes cehs, kurā top pašu kūpināti gaļas izstrādājumi. Viesiem galdā tiek celti tādi gardi ēdieni kā bukstiņu putra ar čurkstinātu pašu kūpinātu cūkas krūtiņu, pašmāju pelēkie zirņi, putraimdesa ar ceptu speķi un āboliem, pašu kūpināts, sutināts cūkas stilbs ar sinepēm, mārrutkiem un tepat uz vietas skābētiem, štovētiem kāpostiem. |
||
|
Āraišu vējdzirnavas atrodas apkaimes augstākajā vietā ar skaistu skatu. Latvijā vienas no retajām holandiešu tipa vējdzirnavām (1852. g.), kas atrodas darba kārtībā. Piedāvā iemēģināt roku graudu malšanā. Katru gadu jūlija pēdējā svētdienā svin Jēkabus – jaunrudzu maizes svētku dienu. Piedāvā Dzirnavnieka pusdienas no produktiem, kas var būt ražoti no vējdzirnavās pārstrādātiem graudiem. Baudīt ēdienus autentiskā vidē - Dzirnavās. |
||
|
Saimniece ar malku kurinātā klona krāsnī cep īstu Latvijas lauku rudzu maizi. Rudzu saldsskābā maize tiek cepta pēc dzimtas īpašumā esošas senas receptes, no īstiem rudziem, kuri tiek izaudzēti pašu saimniecībā, ar bioloģisko saimniekošanu. Mīklu gatavo no rudzu vai kviešu miltiem, sāls, cukura, ķimenēm un dabīga ierauga. Apmeklētāji var vērot un piedalīties maizes cepšanā, degustēt un iegādāties to, kā arī apskatīt muzeju. |
||
|
Vieni no retajiem Latvijas tāšu pinējiem piedāvā iepazīt darbnīcu, apskatīt no tāsīm darinātus priekšmetus un dalīties pieredzē. Ikviens interesents ar meistaru palīdzību no bērzu tāss var izgatavot vienkāršus priekšmetus, kas noderēs kā lieliski suvenīri. |
||
|
"Lāči" ir maizes ceptuve ar senu vēsturi. Tajā maize tiek cepta ar malku kurināmās krāsnīs, izmantojot tikai kvalitatīvas izejvielas, dabīgu ieraugu un plaucējumu. Mīkla tiek raudzēta īstās koka abrās un mīcīta ar rokām. Ceptuvē tiek gatavota rudzu, kviešu un jauktā kviešu - rudzu un rudzu - kviešu maize. Rudzu maize tiek cepta no rupjiem un skrotētiem rudzu miltiem. Ceptuvē iespējams doties ekskursijā, veidot un cept maizi. Tāpat var ieturēt maltīti krodziņā, kur ēdiena gatavošanā izmanto „Lāču” produkciju, kombinējot ar sezonāliem un vietējo zemnieku produktiem. Iespējams arī iegādāties šeit saražoto produkciju. |
||
|
Radošajā mājā Latvietes pūrs var apgūt praktiskās iemaņas rokdarbu veidos, kas nepieciesami latviešu tautas tērpu darināšanai – baltie un krāsainie darbi, zīļu vainagu darināšana, adīšana, tamborēšana, tilla izšuvumi, pīto un austo jostu darināšana u.c. Saimniece pati pārzina dažādus rokdarbu veidus un to tehnikas, nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināti sava aroda meistari. Ir zināšanas par latviešu tautas tērpa novadu īpatnībām, saimniece labi zina tautas tērpu attīstības vēsturi un pielietojumu
|
||
|
SIA N. Bomja maiznīca „Lielezers” atrodas Limbažos. Uzņēmums dibināts 1991. gadā. Maiznīca piedāvā dažāda veida rudzu maizes, kviešu maizes un konditorejas izstrādājumus. Maiznīcas “Lielezers“ lepnums ir īsta rudzu maize un sadskābmaize, kas ceptas pēc ilgas un darbietilpīgas tehnoloģijas. Pašu dzirnavās tiek malti Latvijā audzēti rudzu un kviešu milti, bet plaucējumi tiek diennakti nogatavināti pašu darinātajos apses koka kubuliņos un raudzēti ar ieraugu. Klaipus dala un veido tikai ar rokām. Maizes ražošanu vada pieredzes bagāti maiznieka amata meistari ar palīgiem - maiznieka amata zeļļiem. Tiek piedāvāts ražotnes apmeklējums un tikko ceptas maizes degustācija. |
||
|
2003.gada decembrī folkloras kopa „Atštaukas” izveidoja folkloras centru „Namīns”, kurā svin svētkus, organizē Jāņu ielīgošanu, Lieldienu iešūpošanu, Miķeļdienas tirgu, Annas dienas Saimnieču svētkus, tautiskos Ziemassvētkus. „Atštaukas” palīdz saglabāt un popularizēt dažādus latviešu tautas godību rituālus, gan kāzu, gan arī bēru tradīcijas. Folkloras centrā „Namīns” darbojas arī skola, kurā bērniem tiek mācīta folklora un tautas tradīcijas. |
||
|
Saimniecības (izvietojusies bijušās Ķempēnu muižas kalpu mājā) apkaimes laukos ganās vairāk nekā 200 Latvijas tumšgalves šķirnes aitas. Aitas var apskatīties saimniecībā, kā arī var nogaršot jēra zupu. Tūristiem uz vietas ir pieejama ēdienkarte.Te var iegādāties gaļu, vilnu, ādas un piedalīties izzinošā ekskursijā ar degustāciju, makšķerēt un degustēt foreles (zivis tikai naktsmītņu klientiem). Lauku māja ir saglabāta ar vēsturisko noskaņu. Tā celta 1890. gadā. Mājā viss veidots no koka, kas rada mājīgu un senlaicīgu atmosfēru. Iespējams iegādāties aitu vilnas segas, spilvenus un gultas pārvalkus, kuri darināti “Ķoņu” dzirnavās pēc speciāla pasūtījuma.
|
||
|
Alsungas vecajā muižas rijā ir iekārtots suvenīru veikals, kur var iegādāties Suitu novadā ražotus praktiskus suvenīrus „Tapis Suitos” un citas noderīgas lietas: lakatus, cimdus, zeķes, traukus, zāļu tējas u.c. Bērniem te organizē radošās darbnīcas. Rijā var satikties (iepriekš piesakoties) ar Suitu sievām, uzzināt par suitu tradīcijām, dziedāt un iet rotaļās. „Rijai” piešķirta kultūras zīme „Latviskais mantojums”. |
||
|
Zemnieku saimniecības laukos ganās vairāk nekā pusotrs simts aitu. Uzcelta teķu nobarošanas stacija, tiek organizētas dzīvnieku izsoles un Aitu dienas. Saimnieks vada ekskursijas, piedāvā šķirnes aitu un aitkopības produkcijas iegādi. |
||
|
Tāšu meistars Jurijs Ivanovs ar lielu centību un degsmi pēc seniem paraugiem cenšas atjaunot labākās Zilupes novada tāšu apstrādes tradīcijas. Top novadam raksturīgi autentiski tāšu trauki ķiploku, putraimu, saldumu, sāls uzglabāšanai, paliktnīši kafijas krūzei vai pannai. Īsts meistarstiķis ir darbarīku rokturu izgatavošana. Darbnīcā varēsiet izgatavot tāšu glezniņu, tāšu tauri, uzrakstīt īpašu vēstuli kādam ļoti mīļam cilvēkam. |
||
|
Lauku tūrisma mītne "Ausekļu dzirnavas" atrodas Iecavas upes krastā. Tajā tiek piedāvātas nakšņošanas iespējas pirts mājiņā un ūdensdzirnavu mājā. Brīvdabas muzejā (pagalmā un saimniecības ēkās) ir izstādīta Latvijas laukiem raksturīgo seno darbarīku, lauksaimniecībā izmantojamo mašīnu, mehānismu un sadzīves priekšmetu kolekcija. Atpūtai brīvā dabā ir pieejamas ugunskura un telšu vietas, bērnu rotaļu laukums. Tāpat apskatāma ūdensdzirnavu ēka, kur iespējams redzēt darbībā malšanas procesu - rupjmalšana, grūbošana, putraimu gatavošana. Apmeklētājiem tiek piedāvāts "Dzīvā muzeja" koncepts - apvienot tehnikas un seno priekšmetu, darbarīku demonstrējumus ar rudzu maizes veidošanu un cepšanu malkas krāsnī. Tāpat iespējams piedalīties pīrāgu gatavošanā. |
||
|
Kafejnīca "Kukaburra" atrodas Rīgas - Veclaicenes šosejas (A2) 115. km. Iespējams apskatīt maizes muzeju un piedalīties maizes cepšanā, kas notiek katru nedēļas nogali. Latvisks interjers, mājražotāju un zemnieku produkti. |
||
|
Māla darbus apdedzina melnā (svēpētajā) tehnikā un strādā ar Latgalē rakto mālu. Darbu tapšanas procesā neizmanto industriālās iekārtas, cepli kurina ar malku. Demonstrē trauku tapšanu uz kājminamās podnieka ripas un stāsta par apdedzināšanas procesu. Apmeklētāji var darboties ar mālu un iegādāties darbus. |
||
|
Saimniecībā "Ozoliņi" ražo ekoloģiskas tējas. Zīmols "Lauku tējas" jau vairāk kā 17 gadus ir pieejams veikalu plauktos. Saimniece turpina senču zināšanu pielietojumu mūsdienās, vācot tējas un gatavojot tās pēc senām metodēm, izmantojot fermentāciju - sutināšanu. Piedāvā izzinošas ekskursijas dabā un tēju iegādi. Labprāt dalās ar gadu gaitā iegūtām zināšanām, vadot seminārus un organizējot tēju darbnīcas. |
||
|
''Aglonas maizes muzejs'' ir vieta, kur interesenti var iepazīties ar maizes tapšanas procesu no grauda līdz gatavam kukulītim. Apmeklētājiem tiek piedāvātas meistarklases ar iespēju pašiem piedalīties maizes cepšanā. Tāpat iespējamas maizes un zāļu tējas degustācijas ar teatralizētu uzvedumu kāzām, kristībām, jubilejām u.c. dzīves svētkiem. Muzeja veikalā var iegādāties svaigi ceptu maizi un vietējo amatnieku darbus. Maizes muzejs piedāvā arī nakšņošanu viesu mājā līdz 15 personām. |
||
|
Ļoti interesants zvejniecības vēstures piemineklis. Sedumi ir kādreizējās zvejas laivu piestātnes, kurās zvejnieki cēla tīklu būdas un glabāja savu inventāru. Sedumiem bija arī sociāla loma – tajos pulcējās vīri, sprieda par turpmākajiem darbiem, bet sievas un bērni taroja tīklus (lasīja zivis ārā no tīkla, kad tas pilns ar lomu). Bigauņciema sedumu tīklu būdas laika gaitā ir ieskalotas jūrā, bet Ragaciema sedumi – daļēji gājuši bojā. Lapmežciemā esošie ir vislabāk saglabājušies. Viena no tīklu būdām ir atjaunota, bet pārējās atrodas ļoti sliktā stāvoklī. Tas varbūt ir arī iemesls, kādēļ, ejot gar jūras krastu, tām ir jāpievērš uzmanība un jāuztaisa kāda „vēsturiska" foto. |
||