| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
 |
Meklējama Tārgales ciema centrā. 2018. g. nogalē atklāta Lībiešu zvejnieku sēta ar dzīvojamo māju, kurā ir saimes galds un soli, kūti, tīklu žāvētavu un mākslīgi radīts kāpas fragments. Sēta veidota kā atklāta tipa objekts un to var apmeklēt jebkurā laikā. Apkaimē saglabātas vietējās koku sugas. |
|
 |
Atjaunotā koka namiņā var vērot un piedalīties audēju darbā, kas no dabīgiem materiāliem darina jaukus suvenīrus un mājsaimniecībā noderīgas lietas. Apskatāmas 9 stelles. Var noklausīties stāstījumu par aušanas procesu. Auž lakatus un krāso tos ar dabiskām krāsvielām. |
|
 |
Atrodas Ventas kreisajā krastā aiz Kuldīgas Senā ķieģeļu tilta, Pils ielā 4. Par būvmateriāliem ēkas celtniecībai (1735. g.) kalpoja izpostītās hercoga pils laukakmeņi, bet pašu namiņu uzbūvēja uz terases, kas ir pēdējā līdz mūsdienām palikušā Kuldīgas pils mūra fragmenta palieka. Pils sarga namiņu (saukts arī par Bendes namiņu) pārbūvēja 19. gs. Apskatāms no ārpuses. |
|
 |
Dzērieni no Kurzemē augušiem un pašu lasītiem augļiem un ogām. 100% roku darbs. Vēsture Āboli Apmeklētājiem Kur iegādāties |
|
 |
Skaisto un praktisko ideju dārzā krāšņie puķu stādījumi un plašā skujeņu kolekcija priecē acis visu gadu. Aiz mājas saimnieciskajā zonā ir sakņu dārzs un siltumnīcas. |
|
 |
Saulainā laikā spilgti baltā celtne, kas atrodas ciema dienviddaļā, pamanāma jau pa lielāku gabalu. Pirmo koka baznīcu sv. Pētera un Pāvila godam šeit 1759. g. uzcēla jezuīti. Mūsdienās redzamā baznīca ir tapusi gandrīz pusotru gadsimtu vēlāk - 1893. g. Dievnams no iekšpuses apskatāms dievkalpojuma laikā. Baznīcas dārzā apbedīts lietuviešu izcelsmes garīdznieks un koktēlnieks Antons Rimovičs (1865. – 1933.). Iepretim baznīcai atrodas draudzes nams. |
|
 |
Uzņēmums piedāvā uz vietas, veikalā gatavotus zaļos kokteiļus, ogu smūtijus, sulas un to kombinācijas. Tiem izejvielas tiek vāktas dabā un dārzā - egļu dzinumi, nātres, gārsa, pieneņu lapas, kalē kāposts, dārza un meža ogas, izmantota vietējā ābolu sula un zemnieku dārzeņi. Piedāvā iepriekš pieteiktas degustācijas, kurā ietilpst vismaz 10 dažādu veidu kokteiļi pēc izvēles. |
|
 5 dienas
|
Vēsturnieki teic, ka līvi jeb lībieši senajā Latvijas teritorijā atpazīstami laikā jau no 10. gadsimta. Viņi apdzīvoja Ziemeļkurzemi, Daugavas un Gaujas lejteces, no Ģipkas līdz Ovišiem, kur joprojām atrodami piejūras zvejniekciemi ar lībisku izcelsmi. Piejūras iedzīvotāji vienmēr ēduši dažādi gatavotas jūras, upju un ezeru zivis: kūpinātas butes, reņģes, mencas, brekšus un lučus, ceptus nēģus, sālītas brētliņas, reņģes un siļķes. Svaigs mazsālīts Baltijas lasis ir delikatese. Uz oglēm cep veselas zivis: zandartu, foreli, karpu, samu vai asari. Viesi var piedalīties zivju ķeršanā un kūpināšanā. No visa pa druskai var pamēģināt, pasūtot degustāciju galdu. Rudzi nogaršojami rupjā un saldskābā maizē, sklandraušos, pat pankūkās un piparkūkās. Vidzemes pusē cep miežu plāceņus. Gardi gatavo mājlopu un mājputnu gaļas ēdienus, gadu mijā – cūkas šņukuru ar zirņiem vai krāsnī ceptu piena sivēnu. Krogu piedāvājumā ir medījumi ar brūklenēm, sēnēm un citām savvaļas garšām. Piedevās pasniedz rudens saknes, ķirbi, pupas vai grūbas. Ēdienus papildina grēcīgi gardas mērces. Tradicionālos pīrāgus, plātsmaizes, kliņģerus, ābolkūkas un medus kūkas baudiet svētkos un ikdienā. Gardi ir saldēdieni no rudzu rīvmaizes, dzērvenēm, brūklenēm un saldā krējuma. Kurzemē iecienītas ir melleņu klimpas, vasarā gatavo daudz desertu ar svaigām ogām. Dabas spēku veselībai var uzņemt ar smaržīgām zāļu tējām un medu. Reibinoši mirkļi piedzīvojami mājas vīnu degustācijās un alus baudīšanā. |
|
 |
Dievnams celts laikā no 1937. – 1940. gadam, un par tā prototipu kalpojusi Kauņas Augšāmcelšanās baznīca Lietuvā. Ēka ir vienjoma celtne, kas veidota funkcionālisma arhitektūrai raksturīgās ģeometriskās taisnstūra formās. Tās iekšpusē ir liels koka altāris, kancele un abi sānu altāri (darināti 19. gs. sākumā), kas savulaik greznojuši Rokišķu baznīcu. No Rokišķu baznīcas tos pārveda tādēļ, ka pēdējā tika izveidots jauns interjers. 1997. g. baznīcai piešķirts Eiropas kultūras mantojuma Zilais karogs. Blakus dievnamam atrodas 19. gs. otrajā pusē no sarkanajiem ķieģeļiem celtie vecās katoļu baznīcas vārti un Sēļu parks. |
|
 |
Brīvdienu māja "Rūķīši" atrodas ainaviskā vietā pie Rugāju ūdenskrātuves. Saimnieks audzē un pārstrādā zivis. Klāj galdus, kuros ir latgaļu ēdieni. Sadarbojas ar zemniekiem un zvejniekiem. Latviešu virtuve: Kūpinātas zivis (karpa, Peipusa vēdzele, līnis, sams, breksis). Brekšu konservi. No karpas, līņa un brekša vāra zivju zupu. Putraimu biezputra ar kūpinātu gaļu, pašcepta rudzu maize, uz vietas gatavoti sieri. Īpašais ēdiens: gulašzupa no līņa. |
|
 |
Ēku, kas uzbūvēta (1808. – 1810. g.) Doma kalna DA daļā, dēvē par Igaunijas zinātnes pērli. Observatorijā iekārtots atraktīvs muzejs. |
|
 |
Atrodas Kalēju ielas malā. Savu popularitāti ieguvis ar nostāstu, ka Ziemeļu kara laikā pie tā pusdienojis Krievijas cars Pēteris I un Polijas valdnieks Augusts (Stiprais). |
|
 |
Piedāvā aplūkot dažādu šķirņu trušus un mājputnu sētu (zosis un dažādu šķirņu vistas, kuras dēj olas zili zaļā un zaļā krāsā, tumši sarkanā, baltā un smilšu krāsā). Iespēja iepazīties ar vienu no vecākajām aitu šķirnēm, kas vilnu maina pašas. Atrakcija - trusis - īpašā piedāvājumā (fotogrāfēties, mīļoties u.c.). Saimniecībā iespējams nopirkt mājražoto produkciju. Iepriekš piesakot, piedāvā arī degustācijas. |
|
|
|
Vientuļš, mežu ieskauts un sens ceļš starp Košragu un
Dūmeli, ar ko saistīti daudzi interesanti fakti gan par Pitragupes dzirnavām,
kas ne reizi tā arī nav malušas (vēl manāmas uzbērumu paliekas), par kāda
avarējuša kuģa tvaika katlu, ko vietējais barons te izmantojis darvas tecināšanai,
gan kādreizējo zirgu ceļu, kas šķērsojis Bažu purvu, gan iespaidīgo Dūmeles
dižakmeni.
|
|
|
|
Ātrās apkalpošanas kafejnīcas ar plašu ēdienu sortimentu visas dienas garumā. Sortimentā iekļauti latviešu nacionālie ēdieni, kā arī citu tautu ēdieni. Izbraukuma banketi, dažādu viesību mielasti, semināru apkalpošana, sporta spēļu un sporta nometņu ēdināšana. |
|
 |
Raudondvario muiža (Raudondvario pils) atrodas Neveža upes labajā krastā Raudondvarē. Būvēta 16. gs., muiža kopā ar 3,8 ha parka teritorijā esošām divām ēkām, oranžēriju, zirgu staļļiem un pagrabu veido kopējo muižas ansambli. Blakus muižai 1834.gadā bija iekārtots pils parks, kas rekonstruēts 20.gs. Parka teritorijā bija atjaunoti apstādījumi un ziedu dobes, kurās krāšļojas muižas atgūtās senās rožu šķirnes. Ziemeļu parka krasts pārtop mežā. Te aug sarkanā kļava, veimuta priede, krūmliepa, pavasarī plaukstošie ēdelveisi. Parka taciņas ved uz Neveža upes krasta liegumu. |
|
 |
A/s "Latgales piens ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums Latvijā, kas ražo svaigpiena "Tējas sieru" ar dažādām garšām. Uzņēmums ražo arī kūpinātu siera desu, sieru salātiem un saldā biezpiena masas sieriņus "Gardumiņš", kā arī cita veida piena produktus. Produkciju var iegadāties Daugavpils tirgū, Rīgas Centrāltirgū, kā ari visās a/s "Latgales piens" tirdzniecības vietās Latvijā. |
|
 |
Meklējams ~ 4 km pirms Apriķiem (ir norāde) - Ģibortu kapos. Te atdusas Neredzīgais Indriķis (1783. – 1828.) - latvietis, kas publicēja pirmo dzejoļu krājumu (1806. g.) latviešu valodā. Jāpiebilst, ka Indriķis bijis akls kopš piecu gadu vecuma un nebija gājis skolā. Viņa dzeju pierakstīja un minētajā gadā izdeva Apriķu draudzes mācītājs K. G. Elverfelds. Kapos uzstādīts piemiņas akmens (1935. g.) un tēlnieka Viļņa Titāna veidots “Austras koks” ar uzrakstu Braila rakstā. |
|
 6 dienas
|
No Rīgas maršruts ved uz kazu saimniecību, kur iespējams apskatīt dzīvniekus un nogaršot sierus. Tad apmeklējiet Mālpils muižu un nobaudiet vietējos sierus, kas pagatavoti no govs piena. Tālāk maršruts ved Daugavas virzienā uz Skrīveriem, kur iespējams nogaršot mājās gatavotu saldējumu un tradicionālās Skrīveru "Gotiņas". Pēc tam apmeklējiet leģendārās Kokneses pilsdrupas. Tālāk - etnogrāfiska lauku sēta gleznainā Jaunpiebalgas apkārtnē un siera un mājas makaronu ražotne Raunā. Cēsu vecpilsētas un viduslaiku Livonijas ordeņa pils apskate. Maršruts ved tālāk līdz kaņepju saimniecībai, kur iespējams nogaršot tradicionālā veidā pagatavotus kaņepju produktus. Pēc tam dodieties uz Rūjienas saldējuma fabriku un bijušajām dzirnavām, kur senatnīgās vilnas apstrādes iekārtas vēl joprojām tiek izmantotas un ir iespējams tās aplūkot. Dodoties atpakaļ Rīgas virzienā, maršruts aizved līdz jūras piekrastei, kur iespējams apmeklēt Minhauzena muzeju un klausīties neticamajos Minhauzena stāstos. Apciemojiet nēģu zvejniekus un dodieties pastaigā gar smilšaino jūras pludmali. |
|
 2 dienas
|
Maršruts piemērots izcilu dabas un kultūras vērtību baudītājiem! Teiksmainie Šlīteres Zilie kalni ir pazīstami jau no seniem laikiem, kad tajos vietējie „pirāti” kurināja viltus ugunskurus, lai jūrasbraucēji uzskrietu uz Kolkasraga sēkļiem. Mūsdienās Slīteres nacionālā parka piekrasti tēlaini dēvē par Baltijas jūras brīvdabas ģeoloģijas muzeju, jo šeit apskatāms Baltijas ledus ezera senkrasts, Ancilus ezera krasta kāple un Litorīnas jūras kāpu veidojumi (kangari, vigas), kas uzskatāmi atspoguļo Baltijas jūras attīstības vēsturi pēdējo 10 000 gadu garumā. Piekrasti šeit vēsturiski apdzīvojuši lībieši, kuru zvejniekciemi ir nozīmīga vienas no pasaulē mazākās minoriotātes kultūrvide. Maršruts posmā no Mazirbes līdz Kolkai iet pa veco krasta ceļu, kas izlokas cauri lībiešu zvejniekciemiem – Košragu, Pitragu, Saunagu un Vaidi. Slīteres nacionālais parks ir viena no augiem bagātākajām Latvijas teritorijām, bet Kolkasrags – viena no populārākajām putnu vērošanas vietām to migrāciju laikā. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
|
