Maza saimniecība ar īpašu dzīvesstilu Saaremaa, kas nodarbojas ar ārstniecības un garšaugu audzēšanu, ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību. Ciemiņi var pastaigāties dārzā, paši lasīt augus un piedalīties mācību darbnīcās.

Arheoloģisko izrakumu materiāli liecina, ka Ogres upes krastus ir apdzīvojuši lībieši. Ogre, kā lielāka apdzīvota vieta un nozīmīgs kūrorts, izveidojās pēc Rīgas-Daugavpils dzelzceļa izbūves 1861. g. Līdz 1. pasaules karam Ogrē savus pakalpojumus piedāvāja ~ 300 vasarnīcas, kas kara laikā g.k. tika nopostītas. Nākamais „liela mēroga" notikums norisinājās 1965. g., kad Ogrē uzcēla vienu no Eiropā lielākajiem trikotāžas kombinātiem, kurā strādāja viesstrādnieki no Vjetnamas u.c. valstīm. Mūsdienās Ogre savu kūrorta slavu vēl joprojām nav atguvusi, bet gan kļuvusi par samērā ekskluzīvu g.k. mazstāvu privātmāju apbūves vietu.

Arī Karaļa vārti (Kuningavärav). Baroka stila celtne ir neliela daļa no Pärnu viduslaiku nocietinājumu sistēmas, kas saglabājusies. Senā pasta ceļa sākums.

Piltenes bīskapijas laikā - 13. gs. - vidū tika uzcelta konventa tipa pils. Vēlākās pils piebūves radās 16. un 19. gs., un izveidojās tai raksturīgais iekšējais pagalms. 19. gs. 30. gados pils fasāde ieguva mūsdienās redzamās neogotiskās formas. Laikā no 16. gs. līdz 1920. g. Ēdoles pils bija baronu Bēru dzimtas īpašums. Pēc 1905. g. dedzināšanas, pili divu gadu laikā atjaunoja. Pazīstama gan ar spoku stāstiem, gan ar rūķīšu kāzām, gan ar asins traipu pils Sarkanajā istabā, kas parādījies slepkavības vietā. Lai to noslēptu, tika uzbūvēts kamīns, taču traips parādījies atkal. Pēc privatizācijas ir atjaunoti interjeri, zāles, pagrabi, kas izdekorēti ar pilij raksturīgajiem elementiem. Pils telpas un skatu tornis ir pieejams apmeklētājiem. Parkā apskatāma Mīlestības aleja un Rūķīšu ozola vieta.

Skaidrīte Bauze ir viena no čaklākajām Latvijas cimdu adītājām, kuras kolekcijā ir vairāk nekā 185 cimdu pāru – dūraiņu, kas parāda latvisko cimdu rakstu dažādību un krāsu bagātību. Rokdarbnieces stāsts ir iekļauts japāņu žurnālistes Sanajes Nakatas grāmatā par latviešu cimdu adīšanas tradīcijām un rakstiem. Apmeklētāji var apskatīt cimdu kolekciju, noklausīties stāstu, kā arī aplūkot augu šķirnēm bagātīgo dārzu, kurā izvietotas saimnieka – Haralda Bauzes veidotās koka skulptūras. Lauku sēta „Lejnieki” atrodas Bērzes upes krasta līkumā.

Dagda vēsturiskajos avotos minēta 17. gs. kā tirgotāju miests. 1772. g. Dagdas novadu iekļāva Pleskavas guberņas, bet 1802. g. - Vitebskas guberņas sastāvā. 1905. g. šeit notika plaši zemnieku nemieri, kuru laikā tika nopostīti daudzi nozīmīgi arhitektūras pieminekļi. Pilsētu nesaudzēja arī abi pasaules kari. Ko skatīt tūristam? Dagdas centrā ir saglabājusies 20. gs. vēsturiskā apbūve – nami, kas celti no sarkanajiem ķieģeļiem – t.s. „ebreju tirgotāju nami". Dagda ir arī vienīgā vieta Latvijā, kur ik gadus pilsētas parkā svin Annu dienu!

Piedāvā dažādziedu, meža, viršu, liepziedu, ziedputekšņu, bišu maizes, propolisa u.c. biškopības produktu iegādi. Dalās pieredzē un izrāda piemājas dravu.

Viens no PSRS slepenākajiem objektiem – militāra bāze ~ 200 ha platībā, kurā atradās trīs liela izmēra radioantenas, ar kuru palīdzību varēja noklausīties mobilo telefonu sarunas Baltijas jūras reģionā, pretinieku sakarus ar zemūdenēm, karabāzēm, kosmiskajiem pavadoņiem u.c. Mazāko no antenām armija demontēja un aizveda. Lielākā no antenām (SATURN, augstums – 47 m, svars > 600 t) ir lielākais šāda veida objekts Ziemeļeiropā un astotais lielākais pasaulē. Mūsdienās divas antenas apsaimnieko Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kur pēta Visuma radiostarojumu. Interesenti, iepriekš piesakoties, var doties izzinošā ekskursijā ar vietējo gidu. Tās laikā var uzkāpt līdz lielākās antenas zemspoguļa līmenim un iepazīt pazemes tuneli.

 Neliela upīte ar dziļu, bet plašu ieleju, ko šķērso Vecumnieku – Ilūkstes ceļš. Vilkupes vārds saistās ar Kurzemes hercoga Jēkaba ambiciozo plānu savienot Daugavas un Lielupes baseina upes. Savienojošā kanāla darbi tika uzsākti, taču projekts tā arī dzīvē pilnībā netika īstenots. Vilkupe šajā plānā bija domāta kā viena no kanāla „sastāvdaļām”. Šeit ir vērts padomāt par radoša viduslaiku cilvēka ideju mērogu un inovācijām. Kanāla fragments atzīmēts un apskatāms nepilnus 4 km no apdzīvotās vietas ar nosaukumu Vilkupe.

Apmeklētāji var piedalīties zivju (butes, arī vējzivis un brekši) kūpināšanā, degustēt produkciju un noklausīties stāstījumu par piekrastes zvejniecības tradīcijām. Sētā apskatāmi ~20 lībiešu sētām raksturīgie žogu veidi.