Vēl nesen tas atradās bijušās Saukas vienības namā, kur bija izvietojusies Saukas arodskola. No 2010. g. ar kabinetu saistītā ekspozīcija ir pārcelta uz Saukas pagasta pārvaldes telpām Lonē. Mārtiņš Buclers (1866. - 1944.) bija Latvijas fotogrāfijas pamatlicējs, jo nodibināja valsī pirmo uzņēmumu, kas ražoja fotofilmas un fotopapīru. Muzeja eksponātus īpaši vērts ir iepazīt tagad - digitālajā fotolaikmetā! Pie Saukas vienības nama (tagad slēgts, apskate tikai no ārpuses) apskatāms M. Bucleram veltītais piemiņas akmens un piemineklis „Fotogrāfijai 150”.

Viena no retajām vietām Latvijā, kur savvaļā aug divas retas un aizsargājamas augu sugas – parastā īve un Baltijas efeja (sk. arī Rucavas īvju audzi). Teritorija nav labiekārtota un piemērota apskatei kā tūrisma objekts, kā arī dabā nav atpazīstamas tās robežas (nav informatīvo zīmju), tādēļ apmeklētājs bez botāniskām zināšanām šeit redzēs tikai „parastu” mežu. Austrumos no lieguma vairāku kilometru garumā stiepjas neliels valnis – bijušā šaursliežu dzelzceļa (600 mm, 41 km garš) līnija Dubeņi – Rucava, ko Pirmā Pasaules kara laikā būvēja vācu armija ar mērķi – izvest kokmeteriālus.

Saaremaa salas saimniecībā Epi ražo augļu un ogu kečupus, dažādus ievārījumus, audzē garšaugus un tējas. Produkti tiek gatavoti tikai no vietējām – Saaremaa un Muhu salas – izejvielām. Produktus var nopirkt tieši no saimniecības.

Kafejnīca "Kalnakrogs" atrodas Skrundas novada Rudbāržu pagastā pie Rīgas - Liepājas šosejas. Kafejnīcas ēdienkartē iekļauti latviskie ēdieni, iespējams pasūtīt banketu un izīrēt telpas semināriem. Piedāvā nakšņošanu.

Taka iepazīstina ar vienu no retajiem Rīgas jūras līča stāvkrastiem - Ēvažu stāvkrastu (līdz 15 m augsts, no skatu platformas paveras viens no skaistākajiem līča skatiem) un piekrastes mežiem. Pa kāpnēm var nokāpt līdz neparastajai pludmalei, kur redzams šaurs smilšains liedags ar gandrīz ūdenī augošiem melnalkšņiem. Takas garums ir 0,3 km (vienā virzienā), iziešanai nepieciešamais laiks ~ 0,3 h. Sākot no Rīgas šosejas, līdz stāvkrastam taka iet cauri ES nozīmes biotopam "Mežainas piejūras kāpas", kas ir bieži sastopams tiešā jūras piekrastē. Atrodas Slīteres nacionālajā parkā.

Vējupītes grava ir domāta tiem, kurus nebaida vairāki gari un stāvi kāpieni pa koka kāpnēm, kas ved pa augstajām Vējupītes gravas nogāzēm. Ja aiz viesu nama „Līvkalns" kāpsim lejup, nonāksim pie seklās (3,6 m), bet augstās (6,1 m) Pētera alas , kas atgādina plaisveidīgu nišu. Pēc ~ 10 min ilga gājiena pa upīti uz leju (Gaujas virziens), tās kreiso krastu pāršķeļ dziļā Pūču grava, pa kuru tek Kraukļupīte. Abu upes gravu saskares vietā paceļas Satezeles pilskalns (plakums 90 x 75 m), kur 13. gs. sākumā atradās feodāļa Dabreļa ozolkoka pils ar galveno ieeju pilskalna rietumu pusē. Līdz pilskalnam no Pūču gravas dziļumiem uzved koka kāpnes. Lai apskatītu Kraukļu aizu , ir atkal jākāpj lejup pa tām pašām trepēm un jāturpina ceļš Gaujas virzienā. Kraukļu aiza ir Vējupītes kreisā krasta sānu grava ar līdz 11 m augstām un iespaidīgām smilšakmens sienām, kurās izveidojusies 5,2 m dziļā Kraukļu ala. Vēl pēc aptuveni 10 – 15 min ilga gājuma (ir jāšķērso Vējupīte pa koka tiltiņiem) nonāksim pie kāpnēm, kas uzved Paradīzes kalnā (aprakstu sk. iepriekš pie Nr. 7.).

Zirgu pajūgu muzejs atrodas Pilkuses lopu muižā. Šeit ir eksponēti rati, divriči, kamanas un to piederumi (sākot ar lokiem, sakām, zvārguļiem līdz par kamanu segām un zirgu sniega kurpēm). Starp eksponātiem ir atrodami arī kara, ātrās palīdzības un ugunsdzēsības rati. Izstādījuma izcilākie eksponāti ir kariete un kaleša. Krājumu papildina dažādi lauksaimniecības darbarīki.

Baznīca atrodas Sodu ielā (Sodų gatve) 8. Tās pirmsākumi meklējami 1409. g. (viena no vecākajām Lietuvas baznīcām), kad Lietuvas dižkunigaitis Vītauts Dižais izveidoja Traķu apgabala baznīcu. Dievnams joprojām ir pazīstams ar 1123. g. Konstantinopolē gleznotās Traķu Dievmātes gleznu, kuru it kā Vītautam 1390. g. uzdāvinājis Bizantijas ķeizars Emanuels Paleologs II. Šis fakts gan ir jāuzskata par leģendu, ko aprakstījis vēsturnieks Albertas Vijūkas – Kojalavičius, jo 1645 g. gleznas restaurācijas laikā noskaidrojās, ka tā ir tapusi 15 gs. beigās vai 16. gs. sākumā. Traķu Dievmātes glezna ir pirmā Lietuvas pāvesta vainagotā glezna (vainagošanas ceremonija notika 1718 g.), pēc kuras brīnumus piedzīvojuši daudzi ticīgie - gan katoļi, gan pareizticīgie, gan pagāni, gan tatāri. Latvijā - Aglonas bazilikā atrodas šīs gleznas kopija, ko uzskata par svētu! Vislabākais skats uz baznīcu, Traķu ezerpili un Traķiem paveras no klaja paugura Galves (Galvė) ezera ziemeļu krastā.

Atrodas Jasmuižas austrumdaļā. Dievnams celts 1815. g., bet pārbūvēts 1932. g.