Балтийский путь

Pirmais Latgales kongress notika 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) Rēzeknē. Kongresa pirmā diena noritēja kinoteātrī "Diana", otrā – Atbrīvošanas alejā 56, kur šobrīd atrodas Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola. Latgales kongress bija Latgales latviešu pārstāvju sanāksme, kas apsprieda Latgales pašpārvaldes jautājumus, tostarp jautājumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to apvienošanās ar Vidzemes un Kurzemes latviešu apdzīvotajām teritorijām.

Valmiermuižas kādreizējā saimniece un īpašniece ģenerāliene Magdalēna Elizabete fon Hallarte (1683. – 1753.g.) ir dzimusi vidzemniece. Viņa ir pirmā sieviete, kura būtiski ietekmējusi ne vien latviešu, bet arī Eiropas vēstures likteņus. M.E. fon Hallartes dzīves moto bija darīt labu „saviem mīļajiem latviešiem”. Viņas atbalsts bija izšķirošs pirmās latviešu garīgās atmodas (1739.g.) nodrošināšanā, tās rezultātā latviešu sabiedrība mainījās un tika likti pamati vēlākās nācijas un valsts izveidei. Pateicoties M.E. fon Hallartes rūpēm, tika izveidots pirmais latviešu skolotāju seminārs un pirmā latviešu organizācija – brāļu draudze. Pateicoties brāļu draudžu darbībai un M.E. fon Hallartes ieguldījumam, 18. gs. noslēgumā Vidzemes latvieši un igauņi kļuva par visizglītotākajiem zemniekiem tā laika Eiropā.

Apmeklējot vēl aizvien varenās Cēsu Viduslaiku pilsdrupas, nav grūti iztēloties ainu, ko apraksta “Atskaņu hronikas” autors pirms vairākiem gadsimtiem: “1279 no Cēsīm Rīgā atnācis bij brālis kāds un atvedis simt zemessargu sevim līdz, lai zemgaļus tie sakaut līdz. To dzirdējuši, nāca nu ar sarkanu tie karogu, kam vidū balta josla bija. To pirmo reizi ieraudzīja pie Cēsīm, tur tas zināms nācis un letu zemē plīvot sācis, kur sievas braši zirgos jāj un vīriem darbos līdzās stāj. Tik tiešām to jums sacīt varu, ko arī šajā brīdī daru, tas letu karogs ir paties.”

Cēsu Jaunās pils Lademahera tornis sevī glabā viduslaiku priekšpils nocietinājumu torni. Šodien tas ir viens no Cēsu pilsētas atpazīstamības objektiem, no kura ne vien paveras unikāls skats uz Cēsu pilsētas jumtiem un Gaujas Nacionālā parka koku galotnēm, bet skatienu debesīs pavada Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs.

Valkas notikumu hronoloģiju 1914. - 1920.g. sastādījusi A. Priedīte.

Esam pieraduši dzirdēt, ka Latvijas Valsts nacionālā karoga dzimtene ir Cēsis, tomēr jāuzsver, ka tas karogs, par kuru runā Cēsis un ko piemin hronika, ir tapis Cēsīs 1279. gadā kā mūsu Latvijas karoga idejiskais prototips, tomēr pirmā nacionālā karoga stāsts nāk tieši no Valmieras – tas ir šūts un izgatavots Valmierā 1916. gadā!