Cēsnieku un viesu acis karogu šajā vietā skata jau no 1988.gada 22.oktobra, kad Latvijas Tautas frontes Cēsu nodaļa pirmo reizi pēc garajiem padomju okupācijas gadiem uz patstāvīgu palikšanu publiski uzvilka nacionālo karogu. Togad Latvijas karogi Cēsīs atsāka plīvot jau agrāk – vasarā festivāla “Baltica – 1988” ietvaros karogi tika izritināti Eduarda Rozenštrauha koncertā.
Viduslaiku pils teritorijā Seno Rotu Kalvē joprojām darbojas kalējs, atmodas notikumu liecinieks un aktīvs dalībnieks Latvijas Tautas frontes Cēsu nodaļā Daumants Kalniņš. Viņa atmiņās karoga atgriešanās stāsts ir sekojošs: “Pirmo reizi Cēsu iedzīvotāji Latvijas karogu ieraudzīja 1988. gada 14. jūlijā, Cēsu Izstāžu namā. Tajā dienā meklēja pazudušos pieminekļus, vakarā sapulcējās tauta un pasākuma laikā no balkona izkāra sarkanbaltsarkano karogu, bet tas nebija stacionārs. 1988. gada 16. Jūlijā notika pasākums folkloras kopām, tajā piedalījās arī folklorists un Trešās Atmodas aktīvists Dainis Stalts. Notika gājiens, un Latvijas karogs atkal skaisti plīvoja. Man vienīgajam pilsētā bija Latvijas karogs, un visās vietās, kur notika kāds pasākums, es parādījos ar Latvijas simbolu – karogu. Protams neļāva tik ļoti dižoties ar to, bet tas neapturēja patriotisko sajūtu un darbības. 1988. gada 22. oktobrī, Cēsu Pils muzeja tornī pacēla Latvijas karogu uz mūžīgiem laikiem. Tajā dienā Cēsu Pils dārzā pulcējās vairāki tūkstoši cēsnieku, lai piedzīvotu šo unikālu brīdi Cēsu pilsētas un visas Latvijas vēsturē.”
Stāstā iesaistītie tūrisma objekti | ||
---|---|---|
Cēsu Jaunajā pilī (Pils laukums 9) celta 1777. g. kā Karla Eberharda fon Zīversa dzīvojamā māja, atrodas 1949. g. atklātais Cēsu Vēstures un mākslas muzejs. Ēka ar neogotisko Lademahera torni, kas dekorēts ar smailloka arkādēm un ailām, ir uzskatāma par vienu no pirmajiem Latvijas muižu arhitektūras eklektikas piemēriem. Sākot ar 2012. g. martu, muzejā būs apskatāma mūsdienīga ekspozīcija „Cēsis – Latvijas vēstures simbols", kas interaktīvā veidā iepazīstinās apmeklētājus ar Cēsu un apkārtnes vēsturi no vendu laikiem līdz 20. gs sākumam. Ekspozīcijā būs iekļautas arī sadaļas par Latvijas valsts karoga vēsturi, grāfu Zīversu dzīves gaitām un lielo devumu Cēsu attīstībā. Pils trešais un ceturtais stāvs ir atvēlēts mainīgajām ekspozīcijām, kā arī tajā atrodas īpaša ģimenēm ar bērniem paredzēta istaba. No Jaunās pils Lādemahera torņa paveras vislabākais skats uz Cēsu pilsdrupām, vecpilsētu un Sv. Jāņa luterāņu baznīcu. |
||
Baltijas ceļš bija unikāla akcija ne vien Baltijas, bet visas Eiropas un pat pasaules mērogā. Nekad vēl nebija bijis tā, ka triju valstu iedzīvotāji vienotos dzīvā dalībnieku ķēdē, kura savienoja valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. Vēsturiskais notikums noritēja 1989. gada 23. augusta vakarā, tas vienoja apmēram 2 miljonus cilvēku. Tā mērķis bija pievērst uzmanību un atgādināt 50 gadus vecus notikumus – Ribentropa – Molotova pakta noslēgšanu. Tā rezultātā divas tā laika lielvaras - Vācija un PSRS pārdalīja ietekmes sfēras Eiropā pirms kārtējā pasaules kara, bet Baltijas valstis zaudēja savu neatkarību. |