Nr 39050
Pils / muiža
Pils / muiža Latvija, Vidzeme, Cēsu novads, Cēsis

Cēsu Jaunā pils

Cēsu Jaunā pils – sienas, kurās radīta mūsu valsts drošība un joprojām tiek sargāti mūsu identitātes apliecinātāji

Cēsu Jaunā pils celta uz militāra nocietinājuma – viduslaiku pils drupām. Taču tā nebūt nav vienīgā ēkas militārā nozīme. Skaistā grāfu Zīversu rezidence gādājusi ne tikai par tās īpašnieku un cēlēju drošību un labsajūtu, bet savos mūros pieredzējusi Latvijas bruņoto spēku pirmo formējumu dzimšanu. 1918.gada 8.decembrī tajā formēta Cēsu rota, kas piedalījās pirmajās Latvijas Atbrīvošanas kara kaujās. Tās ir visagrākās kaujas, par kurām vairākiem dalībniekiem piešķirts Lāčplēša kara ordenis. Vēlāk rotu iekļāva tā sauktajā Kalpaka bataljonā, kas 1919.gadā cīnījās par Latvijas atbrīvošanu Kurzemē.

1919.gadā Cēsu Jaunā pils kalpoja par patvērumu Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdībai – pilī tikai izvietota Ziemeļlatvijas Civilpārvalde. Šis ir laiks, kad Cēsu pilsēta uz trim dienām iegūst galvaspilsētas mēroga nozīmi.

Kopš 1949.gada Cēsu Jaunās pils sienās drošu patvērumu rod Cēsu Vēstures un mākslas muzeja savāktie vēstures liecinieki. Pateicoties studentu vienotnei “Līdums”, Cēsu muzejs jau kopš 1933.gada ir nozīmīgs Latvijas karoga vēstures glabātājs. Muzeja darbinieki ar vislielāko rūpību ne vien glabājuši šīs mūsu valstij tik vērtīgās liecības, bet bijuši gana drosmīgi tās pasargāt no iznīcināšanas padomju okupācijas gados: neilgi pēc Otra Pasaules kara beigām Erna Berkholce - Cēsu Muzeja zinātniskā līdzstrādniece piedalās pie karoga vēstures materiālu izslēgšanas no muzeja krājuma. Iznīcināšanai paredzētos materiālus viņa paņem uz māju un saglabā. 1997.gadā viņa tos atdāvina atpakaļ muzejam. 

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, muzeja darbinieki nemitīgi strādā pie karoga vēstures pētīšanas un popularizēšanas. 2000.gadā pie lasītājiem nonāk muzeja vēsturnieka, dr.hist. Tāļa Pumpuriņā grāmatā apkopotais apjomīgais darbs “Sarkanbaltsarkanās – Latvijas karoga krāsas. Pētījumi, atmiņas, dokumenti par Latvijas valsts karoga vēsturi”.  Kopš 2012.gada karoga vēsturei muzeja ekspozīcijā veltīta īpaša telpa – Karoga zāle - , kurā apskatāms arī Jāņa Lapiņa radītais pirmais latviešu nacionālais karogs. 2016.gads tam ir īpašs, jo pagājuši 100 gadi kopš karoga radīšanas. 

Stāstā iesaistītie tūrisma objekti
N/A

Cēsu Jaunajā pilī (Pils laukums 9) celta 1777. g. kā Karla Eberharda fon Zīversa dzīvojamā māja, atrodas 1949. g. atklātais Cēsu Vēstures un mākslas muzejs. Ēka ar neogotisko Lademahera torni, kas dekorēts ar smailloka arkādēm un ailām, ir uzskatāma par vienu no pirmajiem Latvijas muižu arhitektūras eklektikas piemēriem. Sākot ar 2012. g. martu, muzejā būs apskatāma mūsdienīga ekspozīcija „Cēsis – Latvijas vēstures simbols", kas interaktīvā veidā iepazīstinās apmeklētājus ar Cēsu un apkārtnes vēsturi no vendu laikiem līdz 20. gs sākumam. Ekspozīcijā būs iekļautas arī sadaļas par Latvijas valsts karoga vēsturi, grāfu Zīversu dzīves gaitām un lielo devumu Cēsu attīstībā. Pils trešais un ceturtais stāvs ir atvēlēts mainīgajām ekspozīcijām, kā arī tajā atrodas īpaša ģimenēm ar bērniem paredzēta istaba. No Jaunās pils Lādemahera torņa paveras vislabākais skats uz Cēsu pilsdrupām, vecpilsētu un Sv. Jāņa luterāņu baznīcu.

N/A
5 dienas

Baltijas ceļš bija unikāla akcija ne vien Baltijas, bet visas Eiropas un pat pasaules mērogā. Nekad vēl nebija bijis tā, ka triju valstu iedzīvotāji vienotos dzīvā dalībnieku ķēdē, kura savienoja valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. Vēsturiskais notikums noritēja 1989. gada 23. augusta vakarā, tas vienoja apmēram 2 miljonus cilvēku. Tā mērķis bija pievērst uzmanību un atgādināt 50 gadus vecus notikumus – Ribentropa – Molotova pakta noslēgšanu. Tā rezultātā divas tā laika lielvaras - Vācija un PSRS pārdalīja ietekmes sfēras Eiropā pirms kārtējā pasaules kara, bet Baltijas valstis zaudēja savu neatkarību.
Apmēram 600 km garā dalībnieku ķēde Latvijā iezīmēja Baltijas ceļu no Bauskas līdz Rīgai, tālāk uz Siguldu, Cēsīm, Valmieru un Rūjienu. Vēsturiski šāds ceļš izmantots un bijis zināms jau 14. - 15.gs. un pat agrāk. Par to liecina varenais Mežotnes pilskalns un sena ostas vieta pie tā. Bauskas pils bijusi svarīgs cietoksnis Livonijas laikos un vēlāk viena no Kurzemes hercoga rezidencēm. Sigulda bijusi ne vien labi nocietināta vieta Gaujas krastā ar trim mūra pilīm tuvumā, bet arī kūrorts veselības uzlabošanai. Līgatne zīmīga ar savu vēsturisko industriālo mantojumu papīrfabrikas veidā. Āraiši – atkal viens sens tirdzniecības ceļu krustpunkts ar ezersalas pili, senu baznīcu, pilsdrupām un slavenām vējdzirnavām. Cēsis kā viena no Vidzemes vēsturiskajām pērlēm ar vecpilsētu, veco un jauno pili, majestātiskiem Gaujas senlejas skatiem pie Ērgļu klintīm. Valmiera ar Sīmaņa baznīcu, Dāliņa stadionu, sava teātra auru un augstskolas jaunību. Pieminot Rūjienu, interesanti, ka K. Zemdegas veidotais piemineklis Tālavas taurētājam, kurš uzstādīts 1937. gadā, pieminot Rūjienas atbrīvošanu, veiksmīgi pārdzīvojis visus pēckara gadus. Tajā iekaltie veltījuma vārdi Taurētājam bija mirt, tomēr latvji ziņu dzird sasaucas ar Baltijas ceļu 1989. gada 23. augustā.