Contact information
Related objects
| Photo | Name | Description |
|---|---|---|
 |
From the historical and architectural perspective, this is an interesting monument to urban construction between the 17th and 19th centuries. Old Liepāja is in the area of the old market and Kuršu Square, where merchants sold their wares beginning in the 1560s. Until 1792, Kuršu Square was also where punishments were implemented. The current Pētertirgus pavilion was installed alongside the square in 1910. A map shows that the network of streets has partly preserved the chaos of street planning that was typical in Medieval towns. |
|
 |
Work on a new church began in 1574 at the commission of Duke Gotthard Kettler of Courland and Zemgale. The steeple was installed between 1686 and 1688, and in 1862 its height was increased to 80.5 m. The church burned down because of Soviet bombardment on July 27, 1944, and in 1954 the Soviet military blew up its ruins. Reconstruction of the steeple began in 2009, and it now has an outstanding interactive museum that is particularly interesting for children, along with a glassed viewing platform. |
|
 |
The Karosta prison cannot be described, it must be experienced and survived. That’s an opportunity for everyone. This is the best example in Latvia as to how the military heritage can be used for tourism purposes. Others can learn from this site. |
|
 |
This hill in the Tīreļpurvs swamp is an historical object of national importance – the only area in Latvia that is restricted for cultural and historical purposes. There is unique evidence here of World War I fortifications and the so-called Christmas Battle that was fought here.
|
|
 |
This is a sand dune that is covered with pines and has a monument to soldiers from Company 6 in Rīga, who defended the city in 1919. It was from this place that the soldiers went into battle against the numerically much larger army of Bermont-Avalov to liberate Rīga and its Pārdaugava neighbourhood. Created by the sculptor Kārlis Zāle, the monument features a wall facing Slokas Street that is 12 metres tall and is a depiction of the head of a lion that was once part of the gates to Rīga. The side walls on both sides have bas relief depictions of Ancient Latvians and soldiers from 1919. Atop the dune is an area with an altar, a sacrificial dish, and a memorial plaque to commemorate those who fell in battle. The monument was unveiled in 1937 by President Kārlis Ulmanis. |
|
 |
Encircled by apartment buildings, some of which are abandoned, the Tosmare water tower, which was built in 1905 in a pseudo-Gothic style and is made of red bricks, stands tall and proud. It is 37 metres high. Steam pumps were once used to pump underground water into the tower (the pumps have survived to this very day). Water was delivered three times a day to the residents of Karosta. The tower is no longer used for its original purpose, however. The tower can be viewed from the outside at any time. This is a unique aspect of Latvia’s industrial heritage.
|
|
 |
The city of wind, amber and musicians. In the literature sources Liepaja was mentioned for the first time in 1253. The city strived as a trade harbour already at the end of the 16th century. Especially important was the ruling period of Kurzeme Dukes Jacob and Friedrich, when the export and import of Lithuania and Kurzeme goods was provided through Liepaja harbour. Instead of the Līva River that was filled with dune sand a channel was excavated and wharf was formed. The growth of the city continued in the 18th century also after the Northern War and the plague epidemic. When in 1795 Kurzeme was added to the Russian Empire, as one of the most important western harbours of the Empire the harbour of Liepaja developed even more rapidly. From the end of the 18th century until the 19th century Liepaja also became a popular recreation place for the aristocrats of Petersburg. At the end of the 19th century the construction works of War Port and fortress begun. The city became a military strategic place. It suffered hard during World War II. In 1967 the sea trade harbour terminated its operation in Liepaja and Liepaja became a closed city where the War Port was "a city within a city". Today the War Port and its offer is one of the top tourism spots in Latvia. |
|
 |
The museum has more than 120,000 objects which focus on the history of Liepāja and Southern Kurzeme from the Stone Age to the 19th century. Another exhibition is focused on the life and work of the wood sculptor Miķelis Pankoks (1894-1983). New art exhibitions are periodically staged at the museum. |
|
 |
Lāči brand bread is popular in Latvia and abroad, because the bakery uses ancient mastery and skills. Baking traditions are supervised by 2 master bakers and 4 journeymen. You can take a tour of the bakery, knead and bake your own little loaf of bread, have lunch at a cosy saloon and purchase the bakery’s products. Lāči uses its own ingredients for its dishes, combining them with seasonal products from local farms. The bakery shop offers a wide range of products from bread to confectionery. Latvian cuisine: Cream of mushroom soup, various hot potted dishes, bread soup, baker’s dessert. |
|
 |
Skrunda Manor is located on the bank of the River Venta, on the side of the Riga-Liepāja highway. It is a hotel with 12 comfortable rooms, banquet halls, and conference rooms. The manor restaurant uses products grown in Latvia and produced by local farmers, offering its guests to taste original local dishes, such as carp croquettes with homemade rhubarb mayonnaise, pork belly with birch leaf syrup and celery, and a selection of ice cream made in the manor. |
|
 |
Te plašos aplokos mīt 38 sugu savvaļas dzīvnieki (kiangi, lāči, lūši, vilki, meža cūkas, aļņi, vāveres, plēsīgie putni) un visdažādāko šķirņu mājdzīvnieki – Latvijas zilās, Hailandes un Galovejas govis, Romanovas aitas, Vjetnamas cūkas, pīles, zosis, tītari u.c. Acīgākie dīķos pamanīs retās Eiropas kokvardes. Kalvenes pagasta „Cīruļi” – tā ir lieliska, nesteidzīga atpūta lauku vidē, iepazīstot dzīvo dabu! Darba laiks no novembra līdz martam: katru dienu no 10:00 – 16:00 |
|
 |
Located on the left bank of the Venta River 100 m to the Northwest of the Liepāja (A9) highway bridge across the river. The antique castle hill was the site of a Livonian Order that existed from the 14th to the 18th century before being sacked during the Great Northern War. No part of the castle has survived. A stage was built on the castle hill in 1987, and it is a popular venue for various events. The hill is surrounded by a park with wooden chairs that were designed by the sculptor Ģirts Burvis in honour of the kings of Courland. There is a viewing platform, and there are legends about underground passages and a white lady who appears only once every 100 years. |
|
 |
The Northern Forts of Liepāja are on the edge of the Baltic Sea, and some parts of them have been washed away. This is a small, but very impressive part of the Liepāja fortifications which once encircled the entire town. The underground bunkers of the forts are on two levels, and it’s worth visiting them in the company of a knowledgeable guide from Karosta (tours are organised from the Karosta prison). There’s a car park alongside the forts. It’s also worth walking down the beach for a distance of around four kilometres to the Northern breakwater. On the shore and in the sea, you’ll see two coastal defence batteries and some pretty impressive views.
|
|
 |
The boiler house of Karaosta has been used for decades to ensure heat for the city of Liepāja. Although it is part of the heating network, the facility is not guarded and has largely been abandoned.
|
|
 |
The monument is at the location where the P100 road to Ozolnieki and Jelgava splits away from the A8 highway. The monument is dedicated to soldiers from the 6th Rīga Infantry Company who perished or disappeared during battles against the army of Bermont on November 17, 1919, near the former Skuju Elementary School. The monument was designed by Nikolajs Voits, the bas relief was designed by Mārtiņš Šmalcs, and the consultant for the project was the great sculptor Kārlis Zāle. The monument was unveiled on October 24, 1937, and restored in 2009. |
|
 |
The monument is on the side of Rīgas Street in the centre of Piņķi. It is dedicated to May 22, 1919, when, after a pause of nearly two months, a brigade commanded by Col Balodis headed for Rīga to rid the capital city of the Bolsheviks. The brigade was supposed to receive support from the German Landeswehr, the German Iron Division, and the units of Prince Lieven from Russia. The first monument was unveiled by Latvian President Kārlis Ulmanis on May 23, 1939. It was destroyed by the Soviet regime in 1951, but a copy was installed in 2003 (sculptor J. Briedis, copy by O. Skarainis). |
|
 |
In addition to the Northern Forts, coastal batteries and Karosta district of Liepāja that are all mentioned in this database, there are other impressive elements of the former fortifications system – Lunete (the southern part of Lake Tosmare), the Central Fort (between Grīzupes Street and 14 November Boulevard), the Eastern Fort (to the South of Brīvības Street and the North of Lake Liepāja), the Southern Fort (at the Pērkone canal), and the Old Forts at the Olimpija stadium. All of these locations are freely accessible, but be careful if you go inside the former forts – they were blown up at one time and may remain dangerous.
|
|
 |
This is a collection of cinema and photography items collected by the owner of the Ziķu homestead in the Zirņi Parish, which is in the Saldus Administrative District. The collection includes antique film cameras and objects that demonstrate the process of taking pictures and films. The exhibition is in a log building that the owner built – one that resembles bee cells. Please contact the owner in advance for a tour. |
|
 |
This church was built between 1900 and 1903 in the Byzantine style, and was meant for the local military garrison. The church, which was built to honour St Nicholas, patron saint of all seamen, and it was consecrated in the presence of Tsar Nicholas II. The ornate building was sacked by the Germans during World War I. During Latvia’s period of independence, the cathedral was used by the local military garrison. The Soviet military, in turn, turned into a sports hall, a cinema for sailors, and a warehouse. There are stories to say that Soviet soldiers broke off bits of the golden mosaic of the icons in the church. The building has now been returned to an Orthodox congregation. The builders of the cathedral used a unique way of pouring cement, which is why there are no supporting columns in the church. Instead, its weight is bolstered by its walls, with four arched vaults supporting them. It is the tallest Orthodox cathedral in Latvia at this time.
|
|
 |
The memorial to Latvian President Gustavs Zemgals (1871-1939) was first installed in 1990 at the Brātiņi homestead, where he grew up. In 2016 it was moved to the Džukste memorial park. |
|
 |
Ložmetējkalns Hill is one of the highest locations at the Long Dune. There is a monument to heroic Latvian riflemen who suffered great losses here during the Christmas battles of late 1916. There is a great view of forests all the way to Jūrmala, as well as of the Maztīrelis swamp, where the embankment of the former narrow-gauge railroad is very evident. This is part of a memorial park to commemorate the Christmas battles. You can visit the Mangaļi museum, the restored “German Rampart,” monuments and other objects.
|
|
 |
From the 6th century until the 8th century instead of the current Grobina the largest known Scandinavian trade and warrior colony in the Baltic States was located. Settlers from the inlands of Gotland and Sweden established their settlement at the hillock that was then located at the bank of the navigable Alande River. It is believed that the Cours Castle – Seeburg mentioned in the chronicles of the 9th century was located exactly here. After the loss of the order castle in the 13th century Grobina became the centre of the region. The most ancient construction of the city was formed around Lielā Street, as well as around Saules and Parka Streets. |
|
 |
The first Dnyestr-M radar station was opened here in 1969 to calculate the trajectories of ballistic missiles. The trajectories of satellites were also calculated here. The range of the radar station was 5,000 km. In 1972, construction began on a second, more modern radar, the Dnyepr-M. In 1977, it was ready for use, and the first radar was modernised at the same time. The two radars were located in buildings that were 250 m long and 17 m high. During a 24/hour period, they could identify the height, speed and flight trajectory of up to 750 space objects. In 1985, work began on a third, even more modern radar – the Daryal-YM. This was a radar that could “peek” across the horizon. The antenna building was 117 m high (19 stories), 80 m long and 80 m wide. It had a planned range of 6,000 km, but it was not completed. After the withdrawal of the Russian army in 1995, the building was blown up. That cost LVL 6,172,311 and used up 360 kg of explosives. The territory of the radar stations took up 1,072 hectares, with barracks, a hotel, 551 apartments, a medical facility, a water tower, a war hospital, a bomb shelter, etc. The aim of the facility was to monitor space above Western Europe and North America, as well as to “intercept” any ballistic missiles that were fired at the USSR. The territory is closed to visitors, but it is an important part of Latvia’s military heritage. The abandoned territory can be viewed from the outside. The nearby bus stop is called “Kombināts.” This was the only facility of its kind in the Baltic States. !!! Since March 2018 the Skrunda army base is closed for visitors. |
|
 |
Kronvalds (1837-1875) was a distinguished Latvian writer, pedagogue and linguist, and this is the Lejas Miķi homestead where he was born. The homestead is in Krote in the Priekule Administrative District, and none of its buildings has survived. There is a commemorative plaque reading “The place where one was born and raised is holy for oneself” (A. Kronvalds). |
|
 |
Found in the centre of Džūkste, the monument that was set up in 1990 was blown up in 1990, and the current one was made from the ruins of the destroyed one. The monument commemorates troops from the 19th Division of the Latvian Legion who fell during the so-called Christmas battles in 1944. |
|
 |
Ancient Scandinavian gravesites are found near Grobiņa at the Liepu alley (as are the ancient Priediena graves). The skeleton, fire and hillock graves date back to the 4th to the 10th century. A dig in 1987 led to the discovery of a unique and richly ornamented gravestone from the 8th or 9th century which was produced in honour of a fallen Scandinavian soldiers. It is now housed at the Liepāja Museum of History and Art and is the only discovery of its kind in the south-eastern reaches of the Baltic Sea. |
|
 |
The wagon commemorates the 2,916 innocent people from Skrunda and the surrounding area who were deported to Siberia in cattle wagons. It is found at Stacijas Street 1 near the Skrunda railroad station. |
|
 |
The word zivis means fish, and the name of the street is derived from a fish market that once existed at the end of the street near Kurši Square. There are old log warehouses in the yard of Zivju Street 4/6 and the yard of Peldu Street 2. One of the most popular destinations for tourists is the Latvian alley of fame for musicians (since 2006), with bronze replications of the palms of hands of 35 Latvian musicians. There are ten plaques dedicated to popular bands in Latvia, with five others focusing on musicians who have passed away. The largest guitar in Latvia is right nearby. |
|
 |
The so-called Christmas battles between the Russian and the German military took place in 1916, during World War I. Latvian riflemen demonstrated such courage and heroism during these battles that they became known far beyond Latvia’s borders. Machine Gun Hill now has a memorial to the Latvian riflemen. The viewing tower on the hill has been restored. The Maztīrelis swamp and the place where the German narrow-gauge railroad used to run can be seen well from the hill. The rail tracks crossed the swamp from the North to the South, and the rows of trees in the swamp show where they were.
Visiting the object: You can hike the area with or without a guide. The Christmas battle museum at the Mangaļi homestead offers thematic and educational events, as well as mock battles. You can look at monuments, graves, trenches, fortifications, dugouts, etc.
The Mangaļi homestead is home to Latvia’s largest mock-up of a battle site. There are unique elements of fortifications from World War I here – ones that are related to the Christmas battles. One part of the fortifications has been reconstructed in its original location – the dugout and a part of the so-called “German rampart” that was part of the front line of the German fortifications.
|
|
 |
The Karaosta canal and its naval and submarine base date back to the tsarist era in advance of World War I. The former submarine base is now closed to visitors and is used for business purposes. The canal can be viewed from Pulvera Street and the restored Kalpaks bridge.
|
|
 |
An impressive set of military structures between the Baltic Sea and Lake Liepāja and Lake Tosmare. Construction of the fortress began in the late 19th century on the basis of a decree by Russian Tsar Alexander III, and it cost 45 million gold roubles. The fortress includes accommodations and elements of fortifications – sites for cannons, trenches, gunpowder cellars, systems of canals, a narrow-gauge rail line, etc. In 1908, the fortress was shut down because of a change in Russia’s defence concept, and the construction of it was declared to have been a strategic mistake. There were attempts to blow up the underground structures and cellars during World War I, but that did not really succeed. Some elements of the fortress were of great importance in Latvia’s liberation battles. Surviving today are the Northern forts, the Central fort, the Eastern fort, the Southern fort, the shoreline defensive batteries (No. 23, 3), Redāns, Lunete, and others. Most are not improved, so visits may be dangerous. The northern part of the fortress includes the Military Port, which has experienced seven different armies and regimes. During the Soviet years, it was closed to civilians. There are many outstanding monuments to military history. Tourists love the Karosta prison, which offers educational programmes. |
|
 |
This is one of Latvia’s first and largest goat farms in Latvia. The owner will offer you an attractive tour, with information about breeding goats and producing dairy products (milk, cheese kefir) – products which you can taste and purchase. |
|
 |
2003.gada decembrī folkloras kopa „Atštaukas” izveidoja folkloras centru „Namīns”, kurā svin svētkus, organizē Jāņu ielīgošanu, Lieldienu iešūpošanu, Miķeļdienas tirgu, Annas dienas Saimnieču svētkus, tautiskos Ziemassvētkus. „Atštaukas” palīdz saglabāt un popularizēt dažādus latviešu tautas godību rituālus, gan kāzu, gan arī bēru tradīcijas. Folkloras centrā „Namīns” darbojas arī skola, kurā bērniem tiek mācīta folklora un tautas tradīcijas. |
|
 |
Opposite the tower of the Church of the Holy Trinity, the monument was designed by Arta Dumpe and commemorates Latvia’s first president, Jānis Čakste (1859-1927). It was consecrated on November 14, 2003, precisely 81 years after the statesman was elected to the important position. |
|
 |
The church was built between 1742 and 1578 after a design by J.K. Dorn and for the needs of the local German congregation. The 55 metre steeple was completed only in 1866. The façade and interior of the church are in the style of late Baroque and Classicism (with elegant Rococo elements inside the church). The church is known for the organ that was built by H.A. Koncius between 1773 and 1780. Since a reconstruction in 1885, the instrument has more than 7,000 pipes, 131 registers and four manuals. It is suggested that it is the largest mechanical organ in the world, and its sound is just wonderful. Visitors can visit the church, examine the organ and climb the steeple. |
|
 |
Saldus is mentioned in the historical documents already in 1253. Until the 13th century an ancient Cours castle Salden was located here, which is also represented in the coat of arms of the town. Around the 1341 Livonian Order built a castle near the Cours hill fort, where settlement formed. Its peak of development, like the other settlements of Courland, was during the reign of Duke Jacob 1642 – 1682. 1856 is mentioned as the year of the foundation of Saldus, when restoration of town perished during the Northern War begun. At the end of the World War II a big fights took place at the town, but town remained in German-occupied part of Latvian until the May 8, 1945. Modern Saldus attracts with its activities - town days, the music festival "Saldus Saule", as well as a variety of sightseeing objects, among which A/S 'Druvas Partika" can be mentioned, where you can watch how the ice cream is made and Saldus Food Factory, where you can taste the delicious candy "Gotina" and watch the production process. |
|
 |
Manēža (celta 1903. – 1904.) bija Karostas militāro treniņu, vingrinājumu un svinīgu pasākumu norises vieta. Dienvidu piebūvē (nav saglabājusies) atradās neliela baznīciņa. Manēžā notika ģimnastikas uzvedumi un sacensības jātnieku veiklības vingrinājumos. Tajā rīkoja oficiālas maltītes garnizona matrožiem, kur vienlaikus apkalpoja līdz 3000 cilvēkiem. Diemžēl līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai „plikas” ēkas sienas. Manēžas apskate no ārpuses un iekšpuses jebkurā laikā. Vienīgā šāda veida un izmēra slēgta tipa celtne Latvijā, kuras jumta pārsegumā bija iestrādātas stikla kārniņu joslas.
|
|
 |
Bioloģiskā zemnieku saimniecība „Geidas” specializējusies piena lopkopībā un saimnieki labprāt iepazīstinās ceļotājus ar „piena ceļu“ - kā no maza teļa izaug ražīga govs, kur rodas piens, kā no piena var pagatavot krējumu, sviestu, biezpienu un citus vienkāršus un veselīgus produktus. |
|
 |
Grobiņas mūra pili 1348. gadā cēlis ordeņmestrs Goswin von Herike. Grobiņas pils izmantota kā fogta rezidence, pilsnovada administratīvais centrs, svarīgs ordeņa atbalsta punkts, kā arī ordeņa sūtītu ceļotāju naktsmītne, braucot no Livonijas uz Prūsiju. Pils laika gaitā uzlabota un pārbūvēta. 17.gs. vidū veikta vērienīga pils pārbūve un ārējo nocietinājumu pārveidošana, uzberot zemes vaļņus ar četriem stūru bastioniem. 18.gs. pils celtnes vairs netika labotas, tomēr līdz pat Kurzemes un Zemgales hercogistes likvidēšanai pils dažās telpās vēl atradās Grobiņas apriņķa administratīvās iestādes, gadsimta beigās vairs netika apdzīvota, un tā pārvērtās drupās. Līdz mūsdienām saglabājušies viduslaiku mūri, 17. gadsimtā veidotie nocietinājumu bastioni un aizsarggrāvji, kā arī stāvinātās nogāzes. 2019.gadā pilsdrupas Ālandes upes atpūtas parka projekta ietvaros izbūvēta skatuve un skatu platforma virs pilsdrupām, rietumu nogāzē izbūvētas lielas kāpnes. Ap pilskalnu arī labiekārtota pastaigu taka, kura vijas cauri pilsētai gar Ālandes upi. Viduslaiku pilskalnam un takai piekļaujas pilsētas promenāde ar skatu vietām un soliņiem. |
|
 |
Atpūtas vieta atrodas Dienvidkurzemes vēsturiskajā Papes Ķoņu ciemā. Naktsmītne – klēts, vēsturiska ēka ar niedru jumtu, pielāgota dzīvošanai vēlā pavasarī/vasarā/agrā rudenī. 3 istabiņas + neliela priekštelpa un virtuve divos stāvos. Piemērota 8 cilvēkiem. Ideāla vieta radošām nometnēm, plenēriem, meistardarbnīcām un citām aktivitātēm. Telšu vietas, kur var uzņemt līdz 80 cilvēkiem. Mikjāņu sēta sadarbībā ar Rucavas tradīciju klubu interesentu grupām piedāvā iespēju baudīt vietējos tradicionālos ēdienus iepriekš vienojoties - „siļķi uz ogles”, balto sviestu ar vārītu kartupeli, riezu, zivju zupu, u.c Piedāvājums pieejams tikai grupām, iepriekš piesakoties. |
|
 |
Vienreizēja iespēja vērot vienkopus dažādus amatniekus (dzintara apstrādātāji, rotkaļi, audējas, šuvējas u.c.) darbībā un iegādāties meistaru darbus. Apskatāmas pasaules garākās dzintara krelles (123 m, 19 kg!), kas taisītas no pilsētas iedzīvotāju dāvinātajiem dzintara gabaliņiem. Bērniem organizē radošās darbnīcas. |
|
 |
Blakus Lestenes luterāņu baznīcai esošajos kapos ir pārapbedīti vairāk nekā deviņi simti 2. pasaules karā kritušo karavīru, galvenokārt Kurzemes cietokšņa, Zemgales un Vidzemes kaujās kritušie. Karavīru piemiņai uzstādīts tēlnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis “Dzimtene Māte – Latvija”. Lestenes brāļu kapi ir otrā lielākā 2. pasaules kara laikā kritušo latviešu karavīru apbedījumu vieta Latvijā aiz Rīgas Brāļu kapiem. Uz kapu plāksnēm ir iegravēti ~ 11 000 karavīru vārdu, taču domā, ka to skaits nākotnē pieaugs līdz 20 000. |
|
|
|
Vienreizēja iespēja vērot vienkopus dažādus amatniekus (dzintara apstrādātāji, rotkaļi, audējas, šuvējas u.c.) darbībā un iegādāties meistaru darbus. Apskatāmas pasaules garākās dzintara krelles (123 m, 19 kg!), kas taisītas no pilsētas iedzīvotāju dāvinātajiem dzintara gabaliņiem. Bērniem organizē radošās darbnīcas. |
|
 |
Atrodas A9 autoceļa malā, 0,5 km no Lestenes pagrieziena Rīgas virzienā. Akmens (autors O. Feldbergs) uzstādīts 1991. gadā (bijušo „Rumbu” māju vietā), pieminot Kurzemes cietokšņa aizstāvjus, kas, izturot desmitkārtīgu padomju armijas pārspēku, ļāva ~ 300 000 latviešu kara bēgļiem emigrēt no sekojošā padomju terora. |
|
 |
Dobeles vārds vēstures avotos pirmo reizi minēts 1254. g. Dobele bija viena no visvairāk nocietinātajām zemgaļu vietām, tādēļ laikā no 1279. - 1289. g. pārdzīvoja sešus vācu krustnešu uzbrukumus. 1289. g. zemgaļi tomēr bija spiesti atkāpties. 1335. g. iekarotāji zemgaļu pils vietā uzsāka jaunas mūra pils celtniecību. Bērzes pretējā kreisajā krastā sāka veidoties tirgotāju un amatnieku miests. Pilsēta ļoti cieta Ziemeļu kara un tam sekojošā mēra laikā. Nozīmīgs notikums pilsētas saimnieciskajā dzīvē bija 1927. g., kad izbūvēja Liepājas-Glūdas dzelzceļa līniju. Pēc 2. pasaules kara Dobelē un tās apkaimē ieradās padomju militāristi, kas izbūvēja vienu no lielākajiem PSRS tanku poligoniem „Dobele-2". Tagad Dobeles apceļotājiem tiek piedāvāts interesants apmeklējamo objektu klāsts. |
|
 |
Lielākie 1. pasaules kara laika brāļu kapi Latvijā. Tajos atdusas 1800 latviešu strēlnieki un ap 2000 pagājušā gadsimta 30. gados pārapbedītie karavīri, kas dienējuši dažādās Krievijas armijas daļās. Kapu centrā uzstādīts piemineklis. |
|
 |
Pilsētai nozīmīgākais periods ir saistāms ar laiku no 1561. - 1795. g., kad Jelgavas novads ietilpst Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kad Jelgava iegūst hercoga rezidences (1567. g.) un hercogistes galvaspilsētas (1616. g.) statusu, sākās strauja pilsētas attīstība, kas visaugstāko punktu iegūst hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Pēdējo divu Kurzemes hercogu - Ernsta Johana Bīrona un viņa dēla Pētera valdīšanas laikā tiek dibināta (1775. g.) Pētera akadēmija (Academia Petrina) - pirmā Latvijas augstskola, 1816. g. dibināta Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, 1822. g. iznāk pirmā avīze latviešu valodā "Latviešu Avīzes", 1802. g. top Latvijā pirmā teātra ēka, bet 1898. g. - pirmā muzejam domātā ēka. 1937. g. Jelgavas pilī izvieto Latvijas lauksaimniecības kameru, bet pēc diviem gadiem atklāj Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju. 1944. g. vasarā gāja bojā gandrīz visa pilsētas vēsturiskā apbūve un mākslas vērtības. Pēc 2. pasaules kara Jelgavu atjaunoja. Tikko kā ir atjaunots arī Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, kurā šobrīd ir izveidots viens no Latvijas labākajiem interaktīvajiem muzejiem (ļoti draudzīgs ģimenēm ar bērniem). |
|
 |
Pirmā Piņķos bija koka baznīca. Ideja par jauna dievnama celtniecību radās jau 19. gs. piecdesmitajos gados, taču šīs ieceres projekta gala varianta (arhitekts J. D. Felkso) pamatakmeni ielika 1872. gada 25. maijā. Mūsdienās redzamais dievnams celts laikā no 1872. - 1874. gadam. Deviņreģistru ērģeles izgatavoja pazīstamais ērģeļbūvētājs Vilhelms Zauers 1890. gadā. 1916. g. 17. jūlijā 5. latviešu strēlnieku bataljons, kas devās uz frontes līniju pie Smārdes, apstājās pie Piņķu muižas. Minētajā datumā Piņķu baznīcā pulkvedis Jukums Vācietis noturēja sprediķi (par šo faktu vēsturniekiem ir atšķirīgs viedoklis), kas iegāja Latvijas vēsturē kā viens no pašiem nozīmīgākajiem tā laika notikumiem. Vēsturiskais notikums Aleksandru Čaku rosināja to iemūžināta savā poēmā “Sprediķis Piņķu baznīcā”. Baznīca (kultūras piemineklis) apskatāma arī no iekšpuses. Diennakts tumšajā laikā tā ir izgaismota. Blakus baznīcai atrodas latviešu strēlnieku piemiņai uzstādītais akmens. |
|
 |
Slejas Bērzes labajā krastā, Dobeles rietumdaļā. Pilskalns ar nocietināto priekšpili bija apdzīvots jau 10. - 13. gs., bet tā piekājē (laukums starp Tērvetes ielu un Liepājas šoseju) atradusies senpilsēta. Kā jau „parasti” tas noticis, arī uz šī senču (zemgaļu) pilskalna Livonijas ordenis laikā no 1335. - 1347. g. uzceļ mūra pili. Pili sagrāva 18. gs. un no tās saglabājušās visnotaļ iespaidīgas un ainaviskas drupas, kas mūsdienās ir iekonservētas. Tajās izbūvēts skatu laukums. |
|
 |
Atrodas 0,1 km uz dienvidiem no Grobiņas pilsdrupām, Grobiņas ūdenskrātuves (Ālandes upes uzpludinājums) labajā krastā. Sens kuršu pilskalns, pie kura konstatētas senpilsētas paliekas. Vēsturiskie avoti liecina, ka 1263. g. kurši pili bez cīņas atdeva Livonijas ordeņa bruņiniekiem nodedzināšanai. Grobiņa ir viena no vecākajām Latvijas apdzīvotajām vietām, jo laikā no 7. - 9. gs. (pēc citiem avotiem: 4. – 10. gs.) te atradusies lielākā zināmā skandināvu tirgotāju un karavīru kolonija tagadējās Baltijas teritorijā. Gotlandes un Zviedrijas ieceļotāji apmetni ierīkoja tajā laikā kuģojamās Ālandes upes labā krasta pakalnā – Skābaržkalnā. Uzskata, ka tieši šeit atradusies 9. gs. hronikās pieminētā kuršu Jūrpils (Seeburg). Vietvārda (Skābaržkalns) izcelsmi saistīta ar pilsētas nosaukumu, jo Kurzemē skābaržus savulaik dēvēja par grobiem. Pie pilskalna novietota informatīva zīme. Ar otru Ālandes krastu to savieno neliela koka pārceltuve. |
|
 |
Lauku sētā „Puteņi” iespējams aplūkot Latvijai raksturīgos mājputnus un mājdzīvniekus. Tāpat var doties saimnieka organizētā pārgājienā „Pa barona fon Bēra taku”. Saimniece visiem piedāvā iepazīt tradicionālos gadskārtu rituālus, pašiem izzināt ķimeņu siera vai kāda cita latviešu ēdiena gatavošanas noslēpumus. Gadskārtu pasākumu organizēšanā un viesu uzņemšanā darbojos no 1997. gada, esmu organizējusi seminārus vācu grupām par tēmām „Mūža godi latviešu tautas tradīcijās", „Latviešu tautastērps Latvijas novados un tā saistība ar cittautu tērpiem”, „Seno zīmju jaunā dzīve”, Starptautiska konference „Cimdu pasaule ” u.c. 19/20 gs. mijā celtas ēkas, par ko liecina saglabājušies uzraksti uz ēkas konstrukcijām (durvīs 1912.g., sienā 1901.g.). No 1871.gada 23.aprīļa dokomentēta kā saimniecība ar nosaukumu „Putting”. No 1880. gada decembra saimniecība tiek izpirkta no Barona lielkunga fon Behr par 5900 rubļiem zeltā. (Saglabāti dokumentu orģināli). |
|
 |
Celta 1835. g. kā baronu fon Firksu dzimtas īpašums pēc baroneses Teas fon Firksas pasūtījuma. 1883. g. pēc pārbūves ēka ieguva greznu manierisma un renesanses formu dekoratīvo apdari un lielāku būvapjomu. 1905. g. 15. decembrī muižas ēku nodedzināja revolucionāri. Atjaunošanas darbi arhitekta L. Reinīra vadībā tika uzsākti trīs gadus vēlāk. Muižas pilī apskatāma Svētku zāle ar diviem marmora kamīniem, atsevišķās telpās - 20. gs. sākumā liktais parkets un ārdurvju vērtnes ar metālkalumiem. 1938. g. pili pārbūvē. 2. pasaules kara laikā ēkā atrodas vācu armijas karavīru hospitālis, pēckara gados – mežu darbinieku skola. No 1962. g. pilī izvieto Rudbāržu skolu, kas nosaukta Oskara Kalpaka vārdā. Pie ēkas novietota piemiņas plāksne, kas veltīta Kalpaka bataljona gaitām. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. g. 22. janvārī lielinieki bija ieņēmuši Skrundu. Septiņas dienas vēlāk O. Kalpaka bataljons no Rudbāržu muižas devās Skrundas virzienā. Pēc trīs stundu ilgas cīņas tas guva uzvaru, ieņemot stratēģisko līniju Ventas krasta tuvumā. Šī bija kalpakiešu pirmā uzvara pēc daudzkārtējas atkāpšanās, kas tiem deva iedvesmu turpmākajās cīņās. Rudbāržu muižas Varoņu zāle, kas stāsta par nozīmīgiem posmiem Latvijas Brīvības cīņās, restaurēta 2016. gadā. |
|
 |
Liepājas cietokšņa ziemeļdaļa ietver Karostu, kas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kļuva par atvērtu teritoriju. Ziemeļu forti, krasta aizsardzības baterijas, Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, ūdenstornis, Manēža, Karostas cietums, Ziemeļu mols un Oskara Kalpaka izgriežamais tilts. |
|
 |
Atrodas uz Pilssalas starp Lielupi un Driksu. 1738. g. Livonijas ordeņa pils vietā uzsāka jaunas pils celtniecību, kas noritēja laika posmā no 1738. - 1740. g. un 1762. - 1772. gada. Barokālā stilā būvēto pili projektēja itāļu arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli (viņa agrīnā radošā perioda nozīmīgākais darbs). Celtne ir piedzīvojusi ugunsgrēku, postīta un pārbūvēta. 1937. g. tiek uzcelts (E. Laubes projekts) pils rietumu spārns, kā rezultātā tā iegūst noslēgta četrstūra formu. Mūsdienās pilī atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 1968. g. te izveidoja muzeju. Pils DA spārna cokolstāvā apskatāmas Kurzemes un Zemgales valdnieku - Ketleru un Bīronu dzimtas kapenes (laika posms no 1569. – 1791. g.) ar 18 restaurētiem sarkofāgiem. |
|
 |
Atrodas skvērā pie Skrundas Kultūras nama. Uzstādīts 2005. g., godinot pulkveža Oskara Kalpaka un viņa bataljona uzvaru pār lieliniekiem Skrundas kaujā. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. g. 22. janvārī lielinieki bija ieņēmuši Skrundu. 29. janvārī Kalpaka bataljons no Rudbāržu muižas devās Skrundas virzienā. Pēc trīs stundu ilgas cīņas tas guva uzvaru, ieņemot stratēģisko līniju Ventas krasta tuvumā. Šī bija kalpakiešu pirmā uzvara pēc daudzkārtējas atkāpšanās, kas deva iedvesmu turpmākajās Brīvības cīņās. |
|
 |
Meklējams netālu no A9 autoceļa, uz rietumiem no Bataru mājām, kur 1919. g. 22. martā norisinājās cīņa starp ģenerāļa Jāņa Baloža brigādi un lieliniekiem. Atklāts 1936. gadā. |
|
 |
Atrodas Jelgavas centrā, Akadēmijas ielā 10. Tagad redzamā ēka (vēlais baroks, agrais klasicisms) tapa pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona iniciatīvas laika posmā no 1773. – 1776. gadam (dāņu arhitekts Severīns Jensens) vietā, kur atradās hercogienes Annas pils. 1775. g. šeit tika dibināta pirmā Latvijas augstskola Academia Petrina (Pētera akadēmija, nosaukta tā dibinātāja vārdā), bet 1782. g. - izveidota pirmā observatorija. Krievijas impērijas laikā šeit atradās ģimnāzija, kuru absolvēja K. Barons, J. Alunāns, J. Čakste, A. Smetons u.c. 1952. g. ēkā izveidoja Jelgavas vēstures un mākslas muzeju, kam 1975. g. piešķīra latviešu glezniecības vecmeistara Ģederta Eliasa (1887. – 1975.) vārdu. Muzeja ekspozīcija vēsta par pilsētas un novada vēsturi Kurzemes un Zemgales hercogistes periodā un pēc tā. Pie iespaidīgās ēkas novietoti četri Kurzemes hercogistes laika lielgabali un Ģ. Eliasam veltīts piemineklis (1987. g., tēlnieks I. Zariņš), kā arī tēlnieka K. Jansona darinātā pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” fragments. |
|
 |
Bijušā Liepājas Karostas Jūras karaflotes 94. autoskolas vietā šobrīd atrodas Liepājas pilsētas 3.pamatskola. Ēka labi redzama no blakus esošās ielas. Šķiet, ka pie iebrauktuves saglabājušies vecie armijas vārti ar attiecīgo simboliku.
|
|
 |
Latvijas pirmā Ministru prezidenta un vēlākā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa (1877. - 1942.) dzimtās mājas, kur 1993. g. izveidoja muzeju. „Pikšas” pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojušas neticamu transformāciju, jo labiekārtota apkārtnes ainava un no jauna uzceltas ēkas, kas bija gājušas bojā vai arī atradās sliktā stāvoklī. Te apskatāma dzīvojamā un saimniecības ēka, kūts – šķūnis, klēts. Ēkās izvietota ekspozīcija, kas veltīta K. Ulmaņa dzīves gājumam un bagātīga lauksaimniecībā izmantojamu iekārtu un instrumentu kolekcija. Interesants eksponāts ir Latvijā lielākais sviesta kulšanas koka kubuls. |
|
 |
Rucavas tradīciju nams „Zvanītāji” – 19. gs. pirmajā pusē celta koka ēka ar manteļskursteni, šim laikam raksturīgo iedzīvi, etnogrāfiskiem priekšmetiem pašā Rucavas centrā. Piedāvā bagātīgu tradicionālās kultūras programmu tūristiem un citiem interesentiem, arī ģimenes un draugu svinību rīkošanu: Rucavas goda mielastu ar tradicionālo ēdienu degustāciju, stāstus un teikas par tautastērpiem, dzīves godiem, iepazīt Rucavas kultūras mantojumu, Rucavai raksturīgo vienbalsīgo dziedāšanu, rotaļas un danču soļus, kā arī meistarklases ēdienu gatavošanā un rokdarbos - cimdu, zeķu, Rucavas jakas adīšanā. "Zvanītāju" saimes istabā var uzņemt līdz 30 - 35 cilvēkiem. Pasākuma laikā viesi tiek aicināti aktīvi iesaistītes nodarbībās un izbaudīt Rucavas garšu ne tikai ēdienos, bet iejusties vietējā kultūrvidē - uzģērbt Rucavas tautastērpu, uzsiet nāmatu, uzzināt senos apvidvārdus un ieklausīties vietējā valodas izloksnē un kopā izdziedāt Rucavas balsus. Kulināro mantojumu piedāvā atbilstoši gada ritam: pavasarī un vasarā piena ēdienus, bimbalu tīri, siļķi ar rāciņiem, Rucavas balto sviestu, rudenī un ziemā vairāk graudaugu, pākšaugu un kartupeļu ēdienus - rīvētus kukulīšus ar gaļas- krējuma mērci, riezi (kuģeli), tīri, maizes zupu vai ko citu ļoti gardu un sātīgu. Ēdienkarte ir jāsaskaņo, piesakot apmeklējumu. |
|
 |
„Airītes” atrodas vietā, kur 1919.gada 6.marta kaujas laikā krita jaunizveidoto Latvijas bruņoto spēku pulkvedis Oskars Kalpaks, Studentu rotas komandieris Nikolajs Grundmanis, Jātnieku nodaļas virsnieks Pēteris Krievs un leitnants Hanss Johans Šrinders. 1920. gadā par saziedotajiem līdzekļiem „Airītēs” uzsāka pieminekļa izveidi Oskaram Kalpakam, kuru atklāja 1922. g. 3. septembrī. 1935. gadā pēc savienības „Pulkveža Kalpaka bataljons” iniciatīvas uzsāk muzeja saimiecības celtniecību, kurā plāno izveidot Kalpaka bataljona cīņām veltītu muzeju. To atklāj gadu vēlāk. Padomju laikā piemiņas ansambli iznīcina, bet ēkā izvieto pastu un iekārto dzīvokļus. Atmodas laikā (1988. – 1989.) piemiņas vietu atjauno, bet 1990. g. 11. novembrī no jauna atklāj O. Kalpaka muzeju. 2007. gadā remontdarbu laikā nodeg ēkas otrais stāvs. Muzeju un ekspozīciju atjauno 2013. gadā. Ekspozīcija atklāj O. Kalpaka dzīves gaitas I pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņas. Muzeja darbinieki regulāri organizē O. Kalpaka piemiņas pasākumus un Lāčplēša dienas svinības. |
|
 |
Durbe ir mazākā pilsēta Latvijā ar slavenu vēsturi, kā arī mazākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita (ap 500 iedzīvotāji). Durbe jau pieminēta 1230. gadā kuršu līgumā ar Alnas Balduīnu. Durbes apkaimē 1260. g. notika slavenā Durbes kauja starp Livonijas un Vācu ordeņa apvienotajiem spēkiem un žemaišiem, kuru pusē pārgāja ordeņa karaspēkā iesauktie kurši. Durbē dzimis pirmais Latvijas ārlietu ministrs Z.A. Meierovics, kā arī dzīvoja un strādāja viens no pirmajiem Latvijas dārzkopjiem Sīmanis Klevers (1834-1922). Pateicoties viņam, apkaimes dārzos atrodamas daudzas retas ābeļu šķirnes. Durbes ģerbonī, kas ir apstiprināts 1925. g., - ir sudraba ābele. Apkaimē ir vairākas saimniecības, kas specializējas augļkopībā, un daudz aktīvu dārzkopju. Ik gadus septembrī notiek ābolu svētki. |
|
 |
The exhibit features information about the history of the Džūkste and Lestene parishes, as well as the events and consequences of World War II. Donations are requested from those who visit the museum. |
