Nature objects in Lithuania

Vienu kilometru garā lokveida taka, kas ved pa lielāku nacionālā parka meža masīvu, uzskatāmi attēlo Žemaitijas augstienes un tuvākās apkārtnes reljefa veidošanās vēsturi. No takas augstākā punkta – Mikitai kalna, kas ir sens pagānu upurkalns, paveras (ainaviska stiga) tālākas apkārtnes skats. Kā takas interesantākie apskates objekti ir jāmin teikām apvītais akmens ar Velna pēdu un ar akmeņiem izliktas akas paliekas.

Reškutenu (Reškutėnai) ciema apkārtnē ir atjaunots neliels mitrājs, kura malā uzcelts putnu vērošanas tornis. Ja paveicas, pavasaros te var dzirdēt vai redzēt tādas retas un aizsargājamas putnu sugas kā ķikutu Gallinago media, ormanīti Porzana porzana, melnkakla dūkuri Podiceps nigricollis, griezi Crex crex u.c. Ciema ainava īpaši pievilcīga ir pieneņu un ābeļu ziedēšanas laikā. No putnu vērošanas torņa var redzēt vietas, kur akmens laikmetā dzīvojuši cilvēki. Blakus esošajā purvainajā pļavā bijis ezera līcis, kur tika būvēti ciemati līdzīgi kā Āraišu ezerpils gadījumā.

The Jakiškiu Estate was first mentioned in documents in the late 16th century.  The estate had elements of Classicism in terms of its architecture.  Among the buildings, the only ones that have survived are the mansion, an ice cellar and a steam-driven windmill.  The estate has not been restored, so it is still authentic.  Its artistic soul is preserved by various objects that remain from the time when people lived at the estate and from the Soviet era.  Alongside the estate are a few fragments of a park, which covers approximately 2 ha.  There is an ancient alley of linden trees that are on both sides of the entrance road, as well as several other valuable types of trees and a small pond.

One of the oldest botanical parks in Lithuania, this one was opened by Izidoras Navidanskas in 1928, when he was only 16.  In 1965, the park because the Žemaitija botanical park, and Navidanskas and his son, Rapolas, who is the current owner, did a lot to expand it.

Ūla ir viena no skaistākajām un likumsakarīgi – arī populārākajām Lietuvas ūdenstūristu upēm. Tās galvenā pievilcība ir skaistā ainava ar augstajiem upes krastiem, kuros slejas iespaidīgas smilšu kraujas līdzīgi kā Irbes krastos Latvijā. Laivošanu var sākt no Mančagires (Mančiagirė) vai Zervinos ciemiem un turpināt līdz Ūlas ietekai Merķē un tālāk pa Merķi līdz pat Merķinei un Nemunai. Ūla nav plata, taču posmā no Zervinos ciema tajā nav neviena koku aizgāzuma vai cita šķēršļa, kuram laiva būtu jānes apkārt. Ašā straume, asie līkumi, dzidrais ūdens un tajā redzamā zemūdens pasaule rada patiesi patīkamu sajūtu! Upes krastos atrodas gan publiskas (apsaimnieko Lietuvas valsts meži), gan privātas ūdenstūristu apmetnes un atpūtas vietas. Šī ir vienīgā Baltijas upe, kur ūdenstūristiem ir jāpērk licence. Ūlas krastos atrodas divi interesanti apskates objekti – Ūlas atsegums (Ūlos atodanga) un spēcīgs avots – Ūlas acs (Ūlos akis). Savukārt, Merķe jau ir jau krietni platāka upe, taču ar acīm redzamu straumi un dažviet pat jaukām straujtecēm. Kaut arī Merķes krasti ir mazapdzīvoti, tajos atradīsim piemērotas nakšņošanas vietas. Pa Ūlu un Merķi no Zervinos līdz Merķinei sanāk „mierīgs” pusotras - divas dienas ilgs brauciens.

In der Umgebung von der 52 m hohen Parniddenen Düne sind die im 18. Jh. bei einem Holzeinschlag entstandene Wanderdünen zu sehen! Aussichtsplatz.

Die Dünen nördlich Pervalka über dem ehemaligen Dorf Negeln. Eine 9 km lange Strecke mit den wüstenartigen Landschaften. Stegpfade.

The Plunge Estate is famous because its park, which is a mixed-type park that was established during the 18th and 19th century at a holy forest that used to be a sacrificial place.  The pride and joy of the park is the Thunder oak tree, a legendary weeping linden tree and an elm tree with five trunks.  The lord of the state ordered the digging of seven ponds with cascades.  These are linked by rock bridge sluices.  The Babrungo River, which flows alongside the estate offers an outstanding landscape for the park.

This mixed-type park dates back to the latter half of the 19th century and has remained all but unchanged.  It is in a lovely place between two lakes, and its spatial structure was preserved when it was restored.  The park covers 10 ha and has two parts.  One is a fairly precisely rectangular territory alongside the state, surrounded by a stand of linden trees and introduced trees.  The other part has a natural forest.  The largest oak tree in the park has been declared to be a protected element of natural heritage.  The mighty trunk of the tree is 6.3 m around, has a 2m diameter and stands 30.5 m high.