Nature objects in Lithuania

This botanical garden was opened in 1923 as a scholarly centre.  The garden covers more than 60 hectares, and approximately 30 ha are open to the public. 

Viens no iespaidīgākajiem nacionālā parka pilskalniem, kura piekājē atradusies senpilsēta. Arheoloģisko izrakumu gaitā te atrastas kuršu senlietas. Tiesa, mežs un biezais augājs traucē uztvert šī nozīmīgā arheoloģijas pieminekļa patiesos apjomus un formu. Uz pilskalnu vasarās ved izpļauta taka. Ja esat Žemaišu Kalvarijas pusē un atliek brīvs brīdis, tad savā maršrutā var iekļaut arī šo apskates objektu.

The Rietavas Park was once the largest landscape park in Lithuania.  It was established between 1848 and 1855 in a naturally cleaned forest and reconstructed in 1904 and 1905.  This is a very nice park with local bushes and trees, as well as several foreign plants.  Various alleys of trees and fragments of the hedges have been preserved along with the white gate, the red gate and a guard's hut.  The park has a complex system of bodies of water, including a few ponds, a curvy river and an island that is surrounded by the old river.

The botanic garden is part of the Siauliai University and is the newest and smallest botanical garden in Lithuania, covering 6.54 ha of land. 

Place for bird ringing and bird watching.

Das beinah 100 km langes und bis zu 36 km breites aus dem Süßwasser bestehende Haff, das im Norden mit der Ostsee verbunden ist. Das Haff trennt vom Merr die eindrucksvolle Kurische Nehrung. Ins Kurische Haff mündet der größte Fluss Litauens Nemunas ein.

Work on this arboretum began in 1958 at a local forest research station that is near the village of Vaišvidava.  The arboretum collects and exhibits various local and imported plants for scholarly, educational and decorative purposes.  The arboretum covers some 50 ha of land, with more than 800 types of plants.  Some parts of the arboretum have rare and protected trees and bushes, and these can only be visited if you contact the arboretum in advance.

Lietuvas lielākais sūnu purvs, kura aizsardzības nolūkā ir izveidots Čepkeļu dabas rezervāts (Čepeklių gmatinis rezervatas). Tas izvietojies starp Dzūkijas nacionālā parka dienvidaustrumu daļu un Baltkrieviju. No Marcinkones pa smilšainu meža ceļu (~ 9 km turp - atpakaļ) ar kājām vai divriteni (arī nelielu tūrisma autobusu līdz 20 vietām) var nokļūt līdz purva malai, kur mežainās kāpās un purvā izveidota 1,5 km gara dabas taka un skatu tornis, no kura labi pārredzama purva rietumdaļa. Pirms došanās uz Čepkeļu purvu, ir jāreģistrējas Dzūkijas nacionālā parka apmeklētāju centrā (Šilagėlių gatve 11), kas meklējams aiz dzelzceļa pārbrauktuves. Te apskatāma neliela nacionālajam parkam un rezervātam veltīta ekspozīcija.

This park dates back to the mid-18th century and is to the south of Lake Stelmuže.  There are winding trails on all sides of the hillock that lead to the Christ the King Church, with linden, maple, oak, birch, fir, elm and pine trees.  At the foot of the hillock is the Laime stream, and visitors are welcome to stroll along the alley of oak trees.  The oldest and fattest oak tree in Lithuania is one of the oldest ones in Europe.  It is though that it is 1,500 to 2,000 ears old, and its record-setting diameter is 3.5 metres (eight or nine people linking hands are needed to encircle it).  The tree is 23 m high.

This estate is surrounded by an ancient and geometric landscape.  During the latter half of the 19th century, it had a landscape style with various elements of geometry.  The park covers 4.2 ha and has ancient linden, maple, elm, oak and other decorative bushes, with more than 20 types of plants that have turned into wood.

Reškutenu (Reškutėnai) ciema apkārtnē ir atjaunots neliels mitrājs, kura malā uzcelts putnu vērošanas tornis. Ja paveicas, pavasaros te var dzirdēt vai redzēt tādas retas un aizsargājamas putnu sugas kā ķikutu Gallinago media, ormanīti Porzana porzana, melnkakla dūkuri Podiceps nigricollis, griezi Crex crex u.c. Ciema ainava īpaši pievilcīga ir pieneņu un ābeļu ziedēšanas laikā. No putnu vērošanas torņa var redzēt vietas, kur akmens laikmetā dzīvojuši cilvēki. Blakus esošajā purvainajā pļavā bijis ezera līcis, kur tika būvēti ciemati līdzīgi kā Āraišu ezerpils gadījumā.

Die Dünen nördlich Pervalka über dem ehemaligen Dorf Negeln. Eine 9 km lange Strecke mit den wüstenartigen Landschaften. Stegpfade.

Tītuvēnu reģionālais parks (Tytuvėnų regioninis parkas) dibināts 1992. gadā. Parkam raksturīga ainavu daudzveidība – te ir sastopami lieli mežu masīvi, purvi, ezeri, upītes. Šejienes reljefa veidotājs tāpat kā citur Baltijas valstīs ir bijis ledājs, kas atnesis un atstājis aiz sevis garas laukakmeņu grēdas. Kopumā parkā ir konstatētas 603 augu un 787 dzīvnieku sugas. Parkā aug veci un dabiski boreālie (ziemeļu) meži, veci un jaukti platlapju meži ar ozoliem, liepām, kļavām, ošiem un gobām, sugām bagāti egļu meži, staignāju meži, nogāžu un gravu meži, purvaini meži un aluviālie (pārplūstošie) meži. Parkā esošās pļavas un tīrumi ir nozīmīga dzērvju atpūtas vieta migrāciju laikā, kad te pulcējās tūkstošiem putnu. Šiluvas baznīca un Tītuvēnu klosteris ir svētceļnieku galamērķis vairāk nekā 500 gadu garumā.