25.02.2020 Ventspils novada pašvaldība sadarbībā ar Lauku ceļotāju organizēja semināru "Lībiešu kultūras telpas virzību uz UNESCO un pieredzes apmaiņa par Māju kafejnīcu dienu rīkošanu lībiešu krastā", kurā uztājās Lībiešu institūts vadītājs Valts Ernštreits pastāstot kā Lībiešu mantojumu izmantot tūrismā un reģiona attīstībā, savukārt Dundagas Kultūras pils direktore Baiba Dūda dalījās ar Dundagas pieredzi organizējot - Māju kafejnīcu dienas lībiešu krastā un Rojas Tūrisma informācijas centrs vadītāja Kristīne Voldemāre iepazīstināja klātesošos ar Rojas aktīvajiem uzņēmējiem, kuri ir gatavi pārņemt labo praksi un rīkot MKD Rojā jau 2020. gada jūlijā.

Pasākuma programma ( PDF fails)

Šī grāmata ir sava veida turpinājums 2019. g. pavasarī iznākušajai grāmatai „Katrai tautai savs tērps“. Ja iepriekšējā grāmatā iepazīstinājām ar četru dažādu tautu – setu, kihniešu, suitu un lībiešu jeb līvu – tautastērpiem, tad šajā izdevumā iepazīstināsim ar šo tautu svinamajām dienām, kā arī svarīgākajiem ikgadējiem kultūras notikumiem.

9. decembrī, Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika seminārs “Kas dara pievilcīgus un atšķirīgus etnogrāfiskos novadus”, kur uzstājās LLTA "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele ar atskatu par aizvadītā gada paveiktajiem darbiem, tūrisma tendencēm un vajadzībām, "Māju kafejnīcu dienu" pieredzi un par mazo etnisko kultūrtelpu popularizēšanu nacionālā un starptautiskā līmenī. LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits stāstīja par lībiešu kultūrtelpā paveikto, vēršot uzmanību uz to, ka kultūras tūrisms kļūst aizvien populārāks un pieprasītāks. Semināra noslēgumā suitu amatniecības un mākslas telpas "Rija" vadītāja Inga Šēna-Laizāne dalījās ar savu pieredzi, piedaloties pirmajās "Māju kafejnīcu dienās", stāstot par gatavošanās procesu, tā izaicinājumiem un ieguvumiem.

Ielūdzam jūs 9. decembrī, Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā uz semināru “Kas dara pievilcīgus un atšķirīgus etnogrāfiskos novadus” un kultūras zīmes "Latviskais mantojums" pasniegšanu 2019. gada saņēmējiem. 

Pēc īsa ieskata gada kopējos notikumos lauku tūrismā, diskutējot par tendencēm un vajadzībām, šogad runāsim par to, cik svarīgi ir etnogrāfiskiem novadiem iegūt vai uzturēt savu identitāti – atšķirīgu un iekļaujošu Latvijas kultūras ainā un kāpēc tas ir svarīgi tūrismā. Runāsim par divu kultūras telpu paveikto un vēl darāmo – sutiem un lībiešiem, šoreiz rādot tos kā piemēru citiem – malēniešiem, sēļiem, ventiņiem, latgaļiem.... Kā lībiešu ceļš uz Nacionālo nemateriālā Kultūras mantojuma sarakstu, un, tiecoties uz UNESCO atzīšanu, ietekmējis to identitāti un “mājas darbu” sarakstu. Ko mēs visi kopā un katrs atsevišķi varam darīt, lai caur kopīgu mērķi, veidotu savu kultūru kā dzīvu un pieejamu, uz nākotni vērstu. Pirmais mēģinājums ar “Mājas kafejnīcu dienām” – vai tās dod cerēto pienesumu novadu iedzīvotāju saliedēšanā, tūristu piesaistē, rādot patiesi īsto un nenopērkamo ikdienā?

Šī gada “Latviskā mantojuma” pretendenti – tik dažādi un mūsdienīgi, lai ļauj mums lepoties ar mūsu tautas mantojuma daudzpusību un pieejamību. Un, lai mājās ceptā kūka ar Latvijas aromātisko ābolu sidru, atgādina par mūsu pašu tradīcijām un latvisko garšu svētku reizē.

>>> Programma.
Pieteikšanās līdz 2. decembrim rakstot uz e-pastu ruta@celotajs.lv vai pa tālr. +371 26433316.

2019. gada 24. augustā Suitos norisinājās Mājas kafejnīcu diena, kur darbojās 20 kafejnīcas, no kurām 16 Alsungas novadā, 3 Jūrkalnē un viena Basos, kas durvis saviem viesiem vēra vaļā tikai šajā dienā.
Esam aptaujājuši gandrīz visus Mājas kafejnīcu dienas dalībniekus un ieguvuši gan atsauksmes, gan apmeklētāju skaitu katrā “kafejnīcā”. 

Saimnieki atzīst, ka pasākuma apmeklētība bijusi daudz lielāka, kā gaidīts. Bijis ļoti daudz darba, bet kopā ar labu komandu viss izdevies godam. Bijuši arī saimnieki, kam pietrūkušas darba rokas, bet nākotnē, ja šāds pasākums notiktu, tad zinātu uz ko gatavoties un tiktu piesaistīti papildu palīgi. Par spīti lielajai slodzei un nogurumam pēc pasākuma, saimnieki ir ļoti priecīgi un gandarīti un labprāt šādā pasākumā vēlētos piedalīties arī citreiz.

>>> KOPSAVILKUMS (PDF, 1.17 MB)

>>>SUMMARY (PDF, eng)

18. augustā Dzegužkalnā tika svinēta lībiešu diena un jau IV lībiešu dziesmu svētki. Lai iepazītu lībiešu tradīcijas, amatu prasmes un baudītu īpašo kulināro mantojumu apmeklētājiem bija iespēja izmēģināt senākas un mūsdienās izmantotas amatu prasmes, kā rotu kalšanu un mezglu pīšanu, nogaršot tradicionālos un mūsdienu lībiešu ēdienus, piedalīties lībiešu rotaļās un svētku noslēgumā piedzīvot lībiešu koru koncertu.

24. augustā Alsungā, Jūrkalnē, Gudeniekos un Basos suiti ielūdz uz "Mājas kafejnīcu dienu", kad vietējie ļaudis tikai uz vienu dienu vērs savas mājas durvis apmeklētājiem un cienās ar pašu gatavotiem ēdieniem. Šajā dienā ciemos gaidīs un savus īpašos ēdienus galdā cels vietējie suitu zemes ļaudis, kam tuvs reģiona kulinārais mantojums un kas lepojas ar savu novadu, aicinot savā sētā ciemiņus. 

Mājas kafejnīcu diena Latvijā notiks otro reizi - š.g. jūnija sākumā pirmais šāds pasākums norisinājās Lībiešu krastā, kas guva lielu atsaucību no apmeklētāju puses. Pasākuma ideja aizgūta no Igaunijas, kur šādas māju kafejnīcu dienas dažādos reģionos notiek ik gadu. Ceram, ka arī Latvijā mājas kafejnīcu dienas tiks atzinīgi novērtētas un kļūs par tradīciju arī Latvijā - suitu, lībiešu un citos novados. 
 

Video aizvedīs ceļojumā uz lībiešu krastu, lai iepazītu lībiešu tradīcijas, satiktu pašus lībiešus un parādītu tikai daļiņu no lībiešu bagātīgā kultūras mantojuma.

Ik gadu augusta pirmajā nedēļas nogalē Mazirbē pulcējas lībieši un radu tautu pārstāvji no tuvām un tālām zemēm. Svētku ietvaros notiek svētku dievkalpojums un tradicionālais svētku gājiens, mākslas izstādes, lībiešu dziesmu uzvedumi, baudīti vietējie ēdieni, ir iespēja iegādāties vietējo amatnieku darinājumus un svētku izskaņā - līvu uguns rituāls jūras krastā un zaļumballe. Šogad Lībiešu svētki notiks 2. un 3. augustā.

Balstoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot projektu “Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis “UNESCO – tūrisms””, tika apkopoti praktiski ieteikumi, kā tūrisma galamērķa attīstībā izmantot vietējo kultūras mantojumu un UNESCO kultūras mantojuma statusu.

Esam izdevuši jaunu brošūru, kas iepazīstina ar TŪRISMA PROGRAMMĀM, kas aicina iepazīt UNESCO mantojuma vietas un kultūrtelpas Igaunijā un Latvijā. Programmas sniedz iespēju piedzīvot un izzināt četrus unikālus reģionus, kur tradīcijas joprojām ir cilvēku ikdienas dzīves sastāvdaļa. Tie ir Setu zeme un Kihnu sala (Igaunijā), Suitu kultūrtelpa un Lībiešu krasts (Latvijā), kur var iepazīt UNESCO mantojumu šādos veidos:

• Seto leelo, Seto daudzbalsīgā dziedāšanas tradīcija;
• Kihnu kultūrtelpa;
• Dūmu pirts tradīcija Veru apgabalā;
• Suitu kultūrtelpa.

Lībiešu krasts ir iekļauts Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un ir uzsākts darbs, sagatavot pieteikumu iekļūšanai UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.

BROŠŪRA (pdf).

Brošūra pieejama latviešu, angļu un igauņu valodā.

2019. gada 1. un 2. jūnijā Lībiešu krastā un Dundagas novadā vienlaikus ar Slīteres ceļotāju dienām notika Latvijā pirmās Mājas kafejnīcu dienas.

Apmeklētājus pie sevis ciemos gaidīja 22 īpašās mājas kafejnīcas, kas durvis saviem viesiem vēra tikai šajās dienās.

Esam aptaujājuši visus Mājas kafejnīcu dienas dalībniekus un ieguvuši gan atsauksmes, gan apmeklētāju skaitu katrā “kafejnīcā”.

Saimnieki atzīst, ka pasākuma apmeklētība bijusi daudz lielāka, kā gaidīts. Bijis ļoti daudz darba, bet kopā ar labu komandu viss izdevies godam. Bijuši arī saimnieki, kam pietrūkušas darba rokas, bet nākotnē, ja šāds pasākums notiktu, tad zinātu uz ko gatavoties un tiktu piesaistīti papildu palīgi. Par spīti lielajai slodzei un nogurumam pēc pasākuma, saimnieki ir ļoti priecīgi un gandarīti un labprāt šādā pasākumā vēlētos piedalīties arī citreiz.
>>> KOPSAVILKUMS (PDF)

>>> SUMMARY (pdf, ENG)

Grāmatā ir sniegts īss pārskats par četru etnisko grupu – setu, kihniešu, suitu un lībiešu – tautastērpiem. Setiem, kihniešiem un suitiem, salīdzinot ar kaimiņiem, savu tautas tērpu valkāšanas un darināšanas tradīcija ir ļoti labi saglabājusies un joprojām tiek turēta vērtē. Ievērības cienīgi ir arī tas, ka visu četru kultūrvēsturisko novadu tradicionālie tērpi stipri atšķiras no kaimiņu tautastērpiem. Par iemeslu uzskatāma būtiski citāda kultūra vai vēsturiskais fons.

Ceļvedis pieejams latviešu un igauņu valodās elektroniskā formātā šeit.

1. un 2. jūnijā Slīteres Nacionālajā parkā jau desmito gadu notiks Ceļotāju dienas. Kurzemē vienīgā nacionālā parka unikālo vidi palīdzēs iepazīt dabas un novada pētnieki, dabas un ceļošanas entuziasti, kā arī vietēji uzņēmēji. Pa ikdienā mazāk zināmām takām dažādos dabas izpētes maršrutos vedīs arī Slīteres puses vietējie cilvēki, kam ikviena meža taciņa un purva ieloks pazīstams kopš bērnības. Tā ir iespēja apmeklēt unikālas Slīteres Nacionālā parka vietas, kuras ikdienā nav pieejamas. Katrs var izvēlēties sev atbilstošāko, sākot ar vieglām pastaigām un beidzot ar grūtākiem pārgājieniem četru, piecu stundu garumā. Pārgājienos varēsiet uzzināt kur sākas Slīteres Zilie kalni, izpētīt kādi ir Latvijas tropu jūras iemītnieki, atklāt kādi kukaiņi dzīvo Dižjūras krastā un doties daudzās aizraujošās ekspedīcijās. Būs arī putnu vērošana, varēsi uzzināt kādas sēnes aug starp pavasari un vasaru, Slīteres bākā darbosies dabas izziņas darbnīcas, drosmīgākie aicināti doties laivu braucienos – gan pa Irbes upi, gan izaicinošākā braucienā pa jūru uz Kolkas bāku. Visas Slīteres ceļotāju dienu aktivitātes atradīsiet www.sliteresdiena.lv.

Šoreiz Slīteres ceļotāju dienu aktivitātes savīsies kopā ar vietējā kulinārā mantojuma baudīšanas iespējām! Sen jau zināma patiesība - tikai paēdis ir ceļotājs! Tāpēc Latvijā pirmās Mājas kafejnīcu dienas ar autentisku ēdienu klāstu vairākos desmitos mājsaimniecību sākot no Valpenes, Dundagā, Šlīterē, Mazirbē, Košragā, Pitragā, Kolkā, Melnsilā, līdz pat Ģipkai, veldzēs gan izsalkušus dabas apceļotājus, gan garšu piedzīvojumu meklētājus.
 

Ar pavasara atnākšanu 24. aprīlī “Lauku ceļotājs” organizē žurnālistu braucienu uz Ziemeļkurzemes Lībiešu krastu, lai iepazītu vienu no Latvijas senākajām pamattautām – līvus jeb lībiešus. Brauciena programma tiek veidota, lai sniegtu ieskatu lībiešu kultūrtelpas bagātīgajā mantojumā, kuru mūsdienās varam iepazīt caur vēstures liecībām un stāstiem jaunatklātajā Kolkas Lībiešu saieta namā, sajūtot jūras varenību Kolkasragā, nogaršojot lībiešu kultūras telpai raksturīgos īpašos ēdienus, dzērienus un našķus viesu mājā „Pītagi” pie saimniece Signes Dišleres, apskatot Mazirbes tautas namu, iepazīstot moderno brīvdienu māju "Pizā" un dažādos žogu veidus „Pie Andra Pitragā” un braucot caur kādu no 12 zvejniekciemiem Lībiešu krastā.

Brauciena PROGRAMMA.

Mediju pārstāvji aicināti pieteikties braucienam līdz 10.04.2019, rakstot uz e-pastu ineseo@celotajs.lv vai pa tālr. 67617600.

Preses ziņa.

Straujajā mūsdienu ritmā Kihnu sala ir saglabājusi savu raksturīgo seju, tādējādi joprojām tā ir ļoti īpaša vieta. Pateicoties salas iedzīvotāju drosmei, prasmēm un vēlmei, šī mazā salas tauta ir saglabājusi savu identitāti un tradicionālo dzīvesstilu. Ne tikai pagātnē Kihnu sala atšķīrās no pārējās pasaules – tas tā ir joprojām. Grāmatā tiek apskatīti svarīgākie ikgadējie notikumi - festivāli, stāstīts par ēdienu, mūzikas, rokdarbu deju u. c. tradīcijām. Ceļvedī atradīsiet informāciju par Kihnu salas dabas bagātībām. Ceļveža beigās atrodami daži praktiski padomi un neliela kihniešu - latviešu vārdnīca.

Ceļvedis pieejams latviešu, angļu, vācu un igauņu valodās elektroniskā formātā šeit, kā arī  iespējams saņemt "Lauku ceļotāja" birojā Kalnciema ielā 40, Rīgā

Setomā (Setomaa) ceļvedis sniegs nelielu ieskatu setu zemes dabā un kultūrā, kā arī pastāstīs par Setomā tūrisma maršrutiem. Tā kā vēsturiskā Setomā sadalīta starp divām valstīm – Igauniju un Krieviju, tad nedaudz tiks apskatītas arī Krievijas teritorijā esošās nozīmīgās vietas: Pečoriem un Izborskai. Grāmata apskata arī svarīgākos ikgadējos notikumus, kā arī informē par ēdināšanas un nakšņošanas vietām. Ceļveža beigās atrodami daži praktiski padomi un neliela setu - latviešu vārdnīca.

Ceļvedis pieejams latviešu, angļu, krievu un igauņu valodās elektroniskā formātā šeit, kā arī  iespējams saņemt "Lauku ceļotāja" birojā Kalnciema ielā 40, Rīgā

„Ceļvedis pa Lībiešu krastu” tapis ciešā sadarbībā ar lībiešiem un tas domāts ceļotājiem, kuriem interesē lībiešu kultūra un tradīcijas. Ceļvedī uzskaitīti galvenie ar Lībiešu krastu saistītie vēsturiskie notikumi, interesanti fakti, aprakstītas 23 vietas, kur var iepazīt lībiešu mantojumu, minēti svarīgākie ikgadējie notikumi, kā arī pievienota maza latviešu - lībiešu vārdnīca. 

Ceļvedis pieejams latviešu, angļu, vācu un igauņu valodās elektroniskā formātā šeit, kā arī  iespējams saņemt "Lauku ceļotāja" birojā Kalnciema ielā 40, Rīgā

Sadarbībā ar biedrību "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" esam  izdevuši jaunu ceļvedi, kas domāts tūristiem, lai  iepazītu dzīvās un krāšņās Suitu tradīcijas. Ceļvedī ir īsi aprakstīti galvenie ar Suitu novadu saistītie vēsturiskie notikumi, interesanti fakti un 23 tūrisma objekti, kur var iepazīt suitu mantojumu, minēti svarīgākie ikgadējie notikumi, kā arī pievienota mazā suitu vārdnīca.

Ceļvedis pieejams latviešu, angļu, krievu un igauņu valodās elektroniskā formātā šeit, kā arī  iespējams saņemt "Lauku ceļotāja" birojā Kalnciema ielā 40, Rīgā

Lībieši visā Latvijā atkal izsludina zibakciju – Lielo putnu modināšanas dienu. Tā jau tradicionāli notiks pirmajā sestdienā pēc pavasara saulgriežiem – tātad 23. martā no rīta, kad zibakcijas dalībnieki modinās putnus – pavasara vēstnešus –, dziedot “Tšītšōrlinkizt”. 

Zibakcijā aicināts iesaistīties jebkurš – gan dziesmu ansambļi un kopas, gan paši lībieši un lībiešu draugi, gan ikviens, kurš ilgojas pēc pavasara un skanīgām dienām.

Vieta: jebkura, kur tuvumā ūdens – pie jūras, pie Daugavas, Gaujas, Ventas, Salacas vai citas upes, pie Vilkmuižas, Usmas, Limbažu Lielezera vai kāda cita ezera.

7. martā Ventspils muzejā notika Ventspils novada pašvaldības, Lībiešu institūta un Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" rīkotais seminārs, kur prezentēja nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto "Lībiešu kultūrtelpa" pieteikumu, ar diskusijām, kas darāms, lai lībieši uztūrētu dzīvu savu identitāti un par viņiem zinātu gan tepat, Latvijā, gan pasaulē.

Ventspils novada pašvaldība un Dundagas novada pašvaldība sadarbībā ar Lībiešu institūtu un Lauku ceļotāju aicina lībiešus un ikvienu interesentu, kam rūp lībiešu kultūras mantojuma saglabāšana uz trīs semināriem, kuri notiks Ventspilī 7. martā,  Kolkā 9. martā un Rīgā 14. martā.  Semināros tiks prezentēts kopsavilkums par paveikto - Lībiešu kultūrtelpas iekļaušanu Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā  un stāstīts par tālākiem  plāniem, kas ir jāpaveic, lai lībiešu kultūrtelpa tiktu iekļauta Pasaules UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

23. janvārī projekta partneri no Latvijas un Igaunijas tikās Varskas pilsētā Igaunijā, lai pārrunātu projekta aktualitātes un izlemtu par nākamajiem svarīgajiem rīcības soļiem.

2019. gada 1.un 2. jūnijā Dundagas novadā un īpaši Lībiešu krastā tiks rīkotas pirmās atvērto "Māju kafejnīcu" dienas (MKD). Katrs, kas vēlas, neatkarīgi, ir vai nav reģistrēts PVD, VID, var šajās dienās savā sētā piedāvāt savus īpašos ēdienus, dzērienus, našķus, arī demonstrēt savu amata prasmi vai izveidot saistošu un interesantu kultūras programmu. Šī ir lieliska iespēja reklamēt savu produkciju un daudzināt novadam un lībiešu kultūras telpai raksturīgos ēdienus, dzērienus un tradīcijas, pavadot laiku ar interesentiem, ģimenēm un draugiem.

2018. gada 8. novembrī Lībiešu kultūrtelpa tika iekāļauta Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma  sarakstā.  Tālāk Lībiešu krasta kultūras mantojums tiks virzīts arī iekļaušanai UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Projektā "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis" norisinās aktīvs darbs pie Ceļvežiem, Tūrisma brošūras un Rokasgrāmatas lauku uzņēmējiem.

2018. gada 29. novembrī Latvijas Valsts meži telpās tiks pasniegtas 18 kultūras zīmes „Latviskais mantojums” kā pateicība par līdz šim paveikto kultūras mantojuma kopšanā un daudzināšanā.  

Kultūras zīme "Latviskais mantojums" tiek pasniegta Latvijas tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, rādot to apmeklētājiem. Zīme izveidota un tiek pasniegta kopš 2013. gada pēc „Lauku ceļotāja” iniciatīvas, lai godinātu un rādītu latviskās kultūras un sadzīves mantojumu, kas dzīvo mūsdienās. Pēc šīs zīmes varat pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus.

Kultūras mantojuma saglabāšanas pamatā ir vietējie iedzīvotāji un kopienas, un kultūras zīme “Latviskais mantojums” ļauj atpazīt tos Latvijas vietējos iedzīvotājus – tūrisma uzņēmējus, kas saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, demonstrējot to tūrismā, tādējādi ļaujot mantojumam būt dzīvam un iekļautam mūsdienu ikdienas dzīvē. “Latviskā mantojuma” nominācija ir kā pakāpiens un iespēja nemateriālā kultūras mantojuma nesējiem iekļūt Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un vēlāk – UNESCO  nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, līdz ar to piešķirot vietējam kultūras mantojumam nozīmi pasaules līmenī.

2018. gada 1. novembrī norisinājās kultūras zīmes "Latviskais mantojums" pretendentu izvērtēšanas sēde, kuras laikā sertifikāta komisija izvērtēja visus pretendentus un 18 lauku tūrisma uzņēmējiem piešķīra šo kultūras zīmi (saņēmēju saraksts sekos).
 

2018. gada 29. novembrī Rīgā, Latvijas Valsts mežu galvenajā ēkā norisnāsies "Latviskā mantojuma" pasniegšanas pasākums, kura ietvaros notiks arī informatīvs seminārs "No kultūras zīmes “Latviskais mantojums” līdz UNESCO”.

>>> PROGRAMMA.

17. septembrī, Kuldīgā Lauku ceļotājs tikās ar projekta "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis "UNESCO tūrisms"" projekta partneriem no Latvijas un Igaunijas.

Nedēļas nogalē 18. maijā Mazirbes Lībiešu kultūras namā, mēs pulcējām visus cilvēkus, kuri interesējas par noslēguma sanāksmi par Livijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas plāna prezentāciju Ziemeļkurzemes reģionā. Pasākumu atklāja Latvijas Republikas Kultūras ministre un Latvijas Nacionālā komisijas UNESCO locekle Dace Melbārde, kas izteica atbalstu plāna izstrādei pieteikumam Nemateriālās kultūras mantojumu sarakstā un vēlāk iekļaušanai UNESCO sarakstā .

2018. gada 7. maijā Ventspils bibliotēkā pulcējās Ventspils, Dundagas un Rojas novadu pašvaldību, kā arī biedrību “Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd Īt”, “Līvõ Kultūr sidām” (Lībiešu kultūras centrs) un LLTA “Lauku ceļotājs” vadītāji, lai pārrunātu nākotnes ieceres un darbus lībiešu kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstīšanā.
Šī tikšanās uzskatāma par vēsturisku, jo pirmo reizi pie viena galda ar lībiešiem saistīto jautājumu apspriešanai sēdušās visas trīs pašvaldības, kuru teritorijās atrodas lībiešu kultūrvēsturiskā teritorija “Lībiešu krasts”, šajā procesā turklāt piedaloties arī lībiešu sabiedriskajām organizācijām.

2018. gada 18. maijā plkst. 11:00-14:00 Mazirbes Lībiešu tautas namā aicinām visus interesentus uz noslēguma tikšanos Ziemeļkurzemes lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma elementa saglabāšanas plāna prezentācijai. Plāns kalpos kā pamats lībiešu kultūras mantojuma pieteikumam Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam un cerams vēlāk - arī iekļaušanai UNESCO sarakstā. 
 

Kihnu sala jūnija pirmajā nedēļas nogalē kļūst par salu, kur kafejnīcas var atrast daudzu saimniecību pagalmos un citās interesantās vietās. Interesentiem šajās dienās savu māju pagalmos vai kādā citā aizraujošā vietā atvērs pagaidu, vienas vai divu dienu kafejnīcas. 
Mērķis ir piedāvāt nogaršot vietējo ēdienu, gūt lielisku garšas pieredzi, iegādāties vietējo ražojumus, kā arī baudīt interesantu kultūras programmu.

Sestdienas vakarā būs ballīte, kuru organizē "SA Kihnu Kultuuriruum".

INFORMĀCIJA PAR MĀJAS KAFEJNĪCĀM (PDF, 1 160 KB)

Aicinām visus interesentus uz nākamo tikšanos 2018. gada 7. maijā plkst. 14.00-16:00 Ventspils bibliotēkā, lai pārrunātu Ziemeļkurzemes lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma elementa saglabāšanas plāna izstrādi 5 gadiem. Aicināti ir ne tikai lībieši, bet jebkurš interesents, kam rūp Ziemeļkurzemes lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma uzturēšana un saglabāšana ikdienas dzīvē.

2018. gada 6. aprīlī Dundagas novada rokdarbnieces pulcējās lībiešu aubes šūšanas darbnīcā, kas notika projekta “Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis” ietvaros. 
Darbnīcu vadīja un dažādus rokdarbu darināšanas noslēpumus atklāja Latvijas Amatniecības kameras tekstilizstrādājumu meistare Jonika Tērvide no Ventspils, kura ar lielu rūpību un ieinteresētību sekoja katras dalībnieces aubes tapšanas gaitai. Kaut arī daudzas no sanākušajām sievām arī ikdienā darina dažādus rokdarbus, tomēr profesionāļa padoms lieti noderēja, sevišķi auduma ziedu meistarošanas mākslā. 

Šobrīd tiek izstrādāts lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas plāns, lai veicinātu tā iekļaušanu UNESCO sarakstā, pirmkārt to piesakot Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam jau šogad jūnijā. 

Esam apkopojuši sākotnējās idejas, organizējot prāta vētras lībiešu kopā sanākšanās, kur pierakstījām priekšlikumus tradīcijām un konkrētiem pasākumiem, kas saglabātu un dažkārt atjaunotu kultūras mantojuma vērtības. Tagad esam plāna izstrādes stadijā. Tam jābūt ļoti praktiskam un īstenojamam, tomēr neatmetot arī idejas, kas ir svarīgas pat, ja tām vēl nav zināms tik precīzs izpildītājs. Plānam ir jāpalīdz saglabāt lībiešu kultūras vērtības, iedzīvinot un izceļot tās arī sabiedrības apskatei, vienlaikus paredzot turpināt izpēti, kas ļautu izprast un dziļāk izzināt mantotās vērtības, lai arvien plašāka sabiedrība varētu mācīties un izmantot savā ikdienā vai uzņēmējdarbībā lībisko identitāti un kultūru. 

Suiti ir latviešu etniskā grupa - savdabīga katoļu „sala” luterticīgās Kurzemes centrā, kurai ir bagāta, gandrīz 400 gadus ilga vēsture. Reliģiskā atšķirība bija iemesls, kādēļ suiti noslēdzās savā novadā, radot un ilgstošā laika posmā saglabājot unikālas un bagātas tautas tradīcijas, kas šobrīd ir ietvertas UNESCO Pasaules Nemateriālā mantojuma sarakstā, kam nepieciešama neatliekama glābšana! Izpausmes, kas raksturo suitu nemateriālās kultūras mantojumu, ir tradicionālie svētki, tautas parašas, mutvārdu tradīcija, tradicionālās dziedāšanas un muzicēšanas prasmes, tradicionālā tautas tērpa darināšana un ēdiena gatavošanas tradīcijas.

Suitu zemes un Lībiešu krasta iepazīšanai projekta "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis" ietvaros kopā ar Dundagas, Ventspils, Alsungas un Kuldīgas novadu pašvaldībām esam izstrādājuši Suitu zemes un Lībiešu krasta maršrutu izdevumus –  brošūru “Pa Suitu zemi” un bukletu “Līvu krasts aicina!”. 

Kopā ar biedrību "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" esam sagatavojuši Suitu stila grāmatu, kas iepazīstina ar Suitu kultūrtelpas vizuālo identitāti, kā arī sniedz informāciju par suitiem, viņu kultūrvēsturiskajām vērtībām un iezīmēm, tādējādi cildinot un saglabājot suitu kultūrvēsturisko mantojumu.

Šobrīd Suitu stila grāmatas izstrādes versija ir pieejama elektroniski šeit.

Tikko projekta "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis" ietvaros esam nobeiguši darbu pie Lībiešu krasta un Suitu novada tūrisma maršrutu kartēm, un tagad ķeramies klāt tūrisma ceļvežiem.

9. janvārī, Rīgā, "Lauku ceļotājs" tiekas ar projekta "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis" partneriem no Latvijas un Igaunijas.

2017. gada 21. decembrī Dundagas novada, Kolkas pagasta, Košraga «Pītagos» notiks darba grupa Dundagas novada tūrisma pakalpojumu sniedzējiem par tūrisma uzņēmēju savstarpējās sadarbības veidošanu. Darba grupa notiks Igaunijas - Latvijas Programmas no Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis" ietvaros. 

Pagājušajā nedēļā, 30. novembrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika informatīvais seminārs „No kultūras zīmes “Latviskais mantojums” līdz UNESCO”, kura dalībniekiem bija iespēja uzzināt, kā saglabāt vietējo kultūras mantojumu, padarot to atraktīvu un atpazīstamu vietējiem un ārvalstu tūristiem, un kā nemateriālā kultūras mantojuma nesējiem iekļūt Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un vēlāk – UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

30. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rīgā, notiks informatīvais seminārs „No kultūras zīmes “Latviskais mantojums” līdz UNESCO”, kura ietvaros tiks pasniegta kultūras zīme “Latviskais mantojums” 16 lauku tūrisma uzņēmējiem.

Kultūras mantojuma saglabāšanas pamatā ir vietējie iedzīvotāji un kopienas, un kultūras zīme “Latviskais mantojums” ļauj atpazīt tos Latvijas vietējos iedzīvotājus – tūrisma uzņēmējus, kas saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, demonstrējot to tūrismā, tādējādi ļaujot mantojumam būt dzīvam un iekļautam mūsdienu ikdienas dzīvē. “Latviskā mantojuma” nominācija ir kā pakāpiens un iespēja nemateriālā kultūras mantojuma nesējiem iekļūt Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un vēlāk – UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, līdz ar to piešķirot vietējam kultūras mantojumam nozīmi pasaules līmenī.

Šī gada 7. novembrī "Lauku ceļotājs" viesojās mājīgajās Maras muižas telpās, kur praktisko nodarbību ietvaros Dundagas un Ventspils novadu tūrisma pakalpojuma sniedzējiem "Lauku ceļotājs" prezentēja un dalījās idejās, kā tūrisma uzņēmējiem veidot savstarpējo sadarbību un izveidot kopēju tūrisma piedāvājumu, kā arī iepazīstināja ar grozījumiem likumdošanā saistībā ar komplekso pakalpojumu precizēšanu.

2017. gada 7. novembrī notiks praktiskās nodarbības Dundagas un Ventspils novada tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kuru laikā uzņēmēji kopā apmeklēs vairākus tūrisma pakalpojumu sniedzējus Ventspils, Alsungas un Kuldīgas novados. Praktiskās nodarbības tiek organizētas Igaunijas - Latvijas Programmas no Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis" ietvaros.

UNESCO nedēļas ietvaros šodien bijām Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur Latvijas valsts simtgades svinību pašvaldību koordinatoru semināra dalībniekiem pastāstījām par kultūras zīmi "Latviskais mantojums" un kultūras mantojuma nozīmi tūrismā. Ar mums kopā šodien bija Dženeta no "Ūšiem" Lībiešu krastā - viena no pirmajām "Latviskā mantojuma" saņēmējām, kura ikdienā saglabā un daudzina latvisko mantojumu - kurzemes lībiešu tradicionālo ēdienu - sklandraušus.

Pagājušajā nedēļā, no 20.-22. septembrim, bijām Setu zemē Igaunijā, kur kopā ar suitu reģiona un lībiešu krasta uzņēmējiem, pašvaldībām un biedrībām 21.09. devāmies mācību braucienā pa Setu zemi Igaunijā, lai iepazītu šo etnisko reģionu un redzētu, kā, balstoties uz vietējo nemateriālo kultūras mantojumu, tiek veidoti interesanti tūrisma produkti. 

Aicinām lauku tūrisma uzņēmējus, kuri savā uzņēmējdarbībā balstās uz latviskā mantojuma saglabāšanu un demonstrēšanu tūrismā, pieteikties kultūras zīmei „Latviskais mantojums. Pieteikšanās ir līdz 2017. gada 15. jūlijam. Aicinām arī tūrisma informācijas centrus, pašvaldības un vietējās rīcības grupas (VRG) ieteikt zīmes pretendentus no savas teritorijas.

Pagājušās nedēļas otro pusi "Lauku ceļotājs" pavadīja Suitu zemē. Ceturtdien, 8. jūnijā, Jūrkalnes Tautas namā notika Igaunijas - Latvijas Programmas projekta "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis “UNESCO – tūrisms”" partneru tikšanās, lai pārrunātu līdz šim projektā paveikto un nākamās aktivitātes. Piektdien, 9. jūnijā, turpat Jūrkalnes Tautas namā projekta partneri tikās kopīgā darba seminārā, lai dalītos līdzšinējā pieredzē un jaunās idejās par tūrisma piedāvājumu izstrādi Suitu novadā, Lībiešu krastā, Setu zemē un Kihnu salā.

Šī gada 9.-11. jūnijā norisināsies 5. Starptautiskais burdona festivāls Suitu zemē - Alsungā, Basos un Jūrkalnē. Festivāla tēma: Saulīt’ silta, māmiņ’ jauka.

Ņemot vērā tūrisma pakalpojuma sniedzēju atsaucību, 2017. gada 25. maijā Alsungas novadā tiks organizētas papildus praktiskās nodarbības tūrisma pakalpojuma sniedzējiem Igaunijas - Latvijas Programmas projekta "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis “UNESCO – tūrisms”" ietvaros.

2017. gada 18. maijā Dundagas un Ventspils novados tiks organizētas praktiskās nodarbības tūrisma pakalpojuma sniedzējiem Igaunijas - Latvijas Programmas projekta "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis “UNESCO – tūrisms”" ietvaros.

2017. gada 11. maijā Alsungas novadā tiks organizētas praktiskās nodarbības tūrisma pakalpojuma sniedzējiem Igaunijas - Latvijas Programmas projekta "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis “UNESCO – tūrisms”" ietvaros.

Igaunijas - Latvijas Programmas projekta "Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis “UNESCO – tūrisms”" ietvaros "Lauku ceļotāja" pārstāvis Juris Smaļinskis 18. aprīlī Kolkā un Miķeļtornī un 19. aprīlī Alsungā un Gudeniekos vadīja 4 darba seminārus, lai kopīgi ar vietējiem tūrisma uzņēmējiem izstrādātu lībiešu krasta un suitu novada tūrisma maršrutus. 

Suitu novads un Lībiešu krasts Latvijā, Setu zeme (Setomaa) un Kihnu sala Igaunijā pārstāv unikālas dzīvas kultūras, kuru tradīcijas joprojām caurvij vietējo iedzīvotāju ikdienu. Setomaa, Kihnu un Suitu kultūras mantojums ir iekļauts UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, Lībiešu krasts šobrīd ir pieteikuma procesā. Lai šīs unikālās kultūras vērtības popularizētu plašai sabiedrībai, tās tiks iekļautas tūrisma piedāvājumā. Autentiska kultūras pieredze ir viena no lielākajām vērtībām, uz ko varam balstīt tūrisma piedāvājumu laukos, jo mūsdienu ceļotājs novērtē patieso. Ar tūrisma palīdzību varam novērst šo unikālo kultūras vērtību izolēšanos šaurās kopienās, tā vietā piesaistot jaunus interesentus un iespējamos tradīciju pārmantotājus.