Visi Lauku Ceļotāja jaunumi
Piektā un pēdējā partneru tikšanās notika 27. maijā Rīgā. Sākotnēji šī tikšanās bija plānota 31. martā kā seminārs ar aptuveni 100 dalībnieku - MVU - piedalīšanos, informējot viņus par sasniegtajiem rezultātiem. Bija plānots uzaicināt lauku tūrisma un apmācību nozaru pārstāvjus, kā arī vides aizsardzības un ilgtspējīgas lauku attīstības interesentus. Taču COVID-19 vīrusa izraisītās ārkārtas situācijas pasaulē dēļ tikšanās notika LLTA birojā, tiekoties tikai projekta partneriem un rezultātus izplatot tiešsaistē. Tikšanās laikā tika izvērtēti visi sasniegtie rezultāti (izdrukājamas rokasgrāmatas, tiešsaistes apmācību rīki un tiešsaistes pārbaudes saraksti visās trīs partneru valodās). Tāpat tika pārrunātas aktivitātes, kas jau veiktas, lai izplatītu projekta rezultātus, budžets un nākamā projekta idejas.
"Mežtakas" projekta partneru ceturtā tikšanās divu dienu garumā noritēja gan attālināti, gan klātienē. 19. maijā ar tiešsaistes palīdzību tikās gan latviešu, gan igauņu partneri, lai kopīgi diskutētu par šī brīža situāciju abās valstīs un darbiem pie projekta, kas var tikt veikti arī ierobežotos apsākļos. 20. maijā, klātienē tiekoties tikai latviešu partneriem, diena tika pavadīta Siguldas mežos, atjaunojot zināšanas par takas marķēšanu.
Par Militārā mantojuma tūrisma produktu "900 sekundēs" stāsta Asnāte Ziemele un Liene Johansone no Olaines vēstures un mākslas muzeja, kas ir projekta partneris. Projekts solās būt interesants, tā ietvaros tiks veidoti militārā mantojuma maršruti, atjaunoti vairāki objekti, dažos tiks ieviestas interaktīvas ekspozīcijas ar mīnu kuģu vraku 3D modeļiem un kauju vērošanu papildinātajā realitātē.
Latvija un Igaunija reiz nokļuvušas vienos ģeopolitiskos procesos – abas valstis dibinātas uz Pirmā pasaules kara fona un pieredzējušas okupācijas varu maiņas Otrā pasaules kara laikā. Gan Latvijā, gan Igaunijā izveidojās mežabrāļu kustība, pretojoties padomju okupācijai. Abu valstu neatkarība tika atjaunota līdz ar Padomju Savienības sabrukumu. „Lauku ceļotājs” kopā ar 23 partneriem Latvijā un Igaunijā uzsāk kopīgu projektu, lai pēdējo simts gadu vēstures liecības ietērptu kopīgā militārā mantojuma tūrisma produktā.
Mežtaka ir pārgājienu maršuts, kas ved cauri Latvijas un Igaunijas skaistākajiem mežiem.
Esam atvēruši Mežtakas mājas lapu ar informāciju pastaigu un pārgājienu plānošanai baltictrails.eu/forest un aicinām doties mežā jau tuvākajās brīvdienās – vispirms tepat, Latvijas maršruta daļā!
Lai gan Mežtaka šobrīd vēl nav marķēta, jo to ir plānots darīt šajā vasarā, šobrīd Mežtakā var doties, izmantojot aprakstus, kartes un lejupielādējamus GPX maršrutus. Mežtaka joprojām ir tapšanas stadijā, tādēļ mājas lapā informācija var nebūt pilnīga - piemēram, var trūkt foto vai aprakstu dažās no paredzētajām valodām. Dažas maršruta daļas vēl tiek precizētas Igaunijā, taču, Latvijā Mežtaku droši var iet jau tagad.
Pēdējās nedēļas laikā Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” aptaujāja lauku tūrisma uzņēmējus par šī brīža situāciju un prognozēm vasarai. Pretēji medijos lasāmai Finanšu ministra valdības sēdē sniegtajai informācijai par to, ka "Lauku tūrismā šovasar viss ir "aizsists", asociācijas biedri informē, ka rezervācijas tiek atceltas lavīnveidīgi un ienākumi krītas par 80-100%. Pastāv risks, ka daudzi uzņēmumi krīzi var nepārdzīvot.
Krīzes situācija ietekmē gan sabiedrības, gan tūrisma uzņēmēju reakcijas, kam pamatā nereti ir bailes gan par savu veselību un drošību, gan vienkārši izdzīvošanu, zaudējot ienākumus. Aptaujājot uzņēmējus, redzams, ka kopumā nozares darbība šobrīd ir paralizēta. Iezīmējas vairāki procesi krīzes laikā.
16.aprīlī abu valstu partneri tikās tiešsaistē, lai ar kick-off tikšanos uzsāktu Militārā Mantojuma tūrisma produkta projektu. "Lauku ceļotājs" kā vadošais partneris iepazīstināja ar projekta struktūru, runājām arī par vizuālajām prasībām un plānotajām aktivitātēm. 17.aprīlī tikāmies atsevišķi ar Latvijas partneriem un izrunājām būtiskas lietas, lai projekts iesāktos veiksmīgi. 22. aprīlī turpinājām ar projekta attīstību, tiekoties ar abu valstu partneru pārstāvjiem. Ar cerību, ka drīz varēsim tikties klātienē, norunājām nākošās tikšanās.
Šorīt TV3 Ziņas raidījumā “900 sekundes” "Lauku ceļotāja" vadītāja Asnāte Ziemele sniedza interviju kā šobrīd klājas tūrisma uzņēmējiem laukos - daži lauku mītņu īpašnieki mēģina pielāgoties krīzes izraisītajai šī brīža situācijai, taču tā ir izdzīvošana, nevis normāla uzņēmumu funkcionēšana.
Kad, tuvojoties vasarai, domas kavējas pie Latvijas gaišās dabas, gardā ēdiena un tās cilvēkiem, bet pamest mājas vēl nav ļauts, aicinām Jūs digitālā veidā iepazīties ar vietām un iespējām, ko piedāvā "Livonijas garša", lai, cerams, jau pavisam drīz tur ciemotos pa īstam!
"Livonijas garša" - tas ir ne tikai paēst kādā krodziņā! Tā ir iespēja iepazīties ar mūsu pašu saimniekiem - ražotājiem un ēdinātājiem, kuri ir apbrīnojami daudzpusīgi, spējot gan ražot savu produkciju, gan uzņemt tūristus, gan viņus pabarot un izklaidēt, un to visu darīt, sekojot vietējām pārtikas audzēšanas un ēdiena gatavošanas tradīcijām. Vairums Livonijas laika ēdienu tradīcijas ir saglabājušās līdz pat mūsdienām, tām mijoties ar tradicionālo latviešu virtuvi, un šīs garšas ir iespējams sagaršot, pateicoties uzņēmējiem, kas godā vietējo pārtiku un tradīcijas, izmantojot vietēji audzētās pārtikas izejvielas, rūpējas par skaistu vidi un lepojas ar gardu ēdienu!
Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē. Eitrofikācija jeb ūdens aizaugšana ar aļģēm, ko galvenokārt izraisa barības vielu noplūde, ir nozīmīgākais Baltijas jūras piesārņojuma avots. Pasaules Dabas Fonds izsludina konkursu “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2020”, lai godinātu lauksaimniekus Latvijā un Baltijas jūras reģionā, kuri meklē risinājumus un ievieš tos praksē, mazinot negatīvo ieteikmi uz Latvijas iekšzemes ūdeņu un Baltijas jūras kvalitāti. Pasaules Dabas Fonds gaida pieteikumus konkursam līdz 2020. gada 5. maijam. Konkursam var pieteikties ikviena Latvijas teritorijā esoša saimniecība, kas ievieš risinājumus barību vielu noplūdes mazināšanai, kā arī īsteno citas videi draudzīgas prakses.
