Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Saimniecībā notiek izglītojošās programmas, kuru laikā apmeklētāji tiek iepazīstināti ar saimniecībā dzīvojošajiem dzīvniekiem, to kopšanu un šķirņu izcelsmi. Apmeklētājiem ir iespēja pašiem savākt olas, iemācīties taisni sēdēt seglos un pajāt.

N/A

Restorāns "Orizzonte" atrodas pašā jūras krastā ar divām terasēm un visaptverošu skatu uz Jūrmalu.

Latviešu virtuve: Marinēta siļķe ar biezpienu, kartupeļu pankūkas, cepta Baltijas bute, jēra kumbrs, Latvijā ražoti sieri.

N/A

"Lāči" ir maizes ceptuve ar senu vēsturi. Tajā maize tiek cepta ar malku kurināmās krāsnīs, izmantojot tikai kvalitatīvas izejvielas, dabīgu ieraugu un plaucējumu. Mīkla tiek raudzēta īstās koka abrās un mīcīta ar rokām. Ceptuvē tiek gatavota rudzu, kviešu un jauktā kviešu - rudzu un rudzu - kviešu maize. Rudzu maize tiek cepta no rupjiem un skrotētiem rudzu miltiem.

Ceptuvē iespējams doties ekskursijā, veidot un cept maizi. Tāpat var ieturēt maltīti krodziņā, kur ēdiena gatavošanā izmanto „Lāču” produkciju, kombinējot ar sezonāliem un vietējo zemnieku produktiem. Iespējams arī iegādāties šeit saražoto produkciju.

N/A

Pilsrundālē pa ceļam uz Rundāles pili var apmeklēt Retro auto kolekciju, kur apskatāmi 1939. g. automobiļi un dažādu laiku motocikli. Starp automobiļiem ir arī pasaulē šodien reti sastopami modeļi. Šī ir īstā vieta vēsturisko spēkratu cienītājiem!

N/A

Otra lielākā Igaunijas sala ar plašiem mežu masīviem, smilšainām un akmeņainām pludmalēm un vienu no Eiropas vecākajām bākām.

N/A

Moderns un mūsdienīgs centrs apvienojumā ar vēsturisku klēts ēku veido unikālu kompleksu, kurā ir vēsturiska ekspozīcija par amatniecību, Līvānu stikla muzejs, izstāžu zāle, garākā josta Latvijā, iznomājama konferenču zāle, ūdens galerija. Radošajās keramikas, stikla darbnīcās darbojas novada amatnieki, kurus var vērot darbībā un līdzdarboties. Centra telpās izveidota un darbojas vienīgā Latvijā publiski pieejamā stikla pūtēju darbnīca.

N/A
Zirga pēdas akmens ar iedobumu, kas atgādina zirga pēdas nospiedumu.
N/A
Dievnams celts 1900. - 1903. g. bizantiešu stilā kā kara garnizona baznīca, kuras iesvētīšanā (godinot visu jūrnieku aizstāvi – Sv. Nikolaju) piedalījies cars Nikolajs II. Grezno ēku izlaupīja vācieši 1. pasaules kara laikā. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā katedrāle darbojās kā Liepājas garnizona Dievnams. Padomju armija tā telpas izmantoja kā sporta un matrožu kluba kinoteātri un noliktavu. Saglabājušies nostāsti, ka padomju zaldāti esot no fasādes svētbildēm lauzuši zelta mozaīkas gabaliņus. Tagad baznīcā saimnieko pareizticīgo draudze. Katedrāles celtniecībā izmantota unikāla nepārtrauktās betonēšanas tehnoloģija, tādēļ būves konstrukcijām nav atbalsta kolonnu, un to smagums ir balstīts tikai uz ēkas sienām. Tās notur četras krustojošās arku velves. Šobrīd Latvijā augstākā pareizticīgo katedrāle.
N/A

Gārsenes evanģēliski luteriskā baznīca – baznīcu barons fon Budbergs bija iecerējis kā veltījumu savai mirušajai sievai, anglietei Ģertrūdei Vorsai. Tā celta ap 1905. gadu pēc arhitekta K.fon Engelharta projekta, bet būvdarbus vadīja arhitekts Eduards Kupfers (1873.-1919). Kokmateriāli vesti no tuvējā meža. Jauncelto baznīcu iesvētīja 1906. gada 1. oktobrī. Kopš 1922. gada baznīca pieder Gārsenes ev.lut. draudzei, tās balkonā atrodas Valkera firmas ērģeles, kas būvētas 1906. gadā Ludvigsburgā. Šīfera jumtu baznīcai uzlika 1976.-1979. gadā. 1988. gadā Restaurācijas pārvaldes jumiķi uzlika tornim kapara skārda jumtu. Torņa smailes lodē ielika kapsulu ar vēstījumu par Gārsenes vēsturi. 1991. gadā altāra daļā nokrāsoja griestus un sienas, restaurēja velves uzrakstu: “Nāciet pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu iepriecināt”. Blakus baznīcai tika uzbūvēta barona Budberga dzimtas kapliča, kura saglabājusies līdz mūsdienām un ir vietējās nozīmes Kultūrvēsturisks piemineklis.

 

N/A

Lietuvas pierobežā atrodas Latvijai samērā unikāla teritorija – gāršas tipa mežs, kurā aug ozoli (daudz dižozolu), liepas, oši (ošu meži Latvijā – retums) u.c. lapukoki. Vietējā gida – mežziņa pavadībā var izstaigāt nelielu gāršas nogabalu, iepazīt raksturīgākos gāršas apdzīvotājus un to nozīmi dabas ritumā. Dabas liegums veidots mežu biotopu, augu un dzīvnieku sugu aizsardzībai, starp kurām sastopamas daudzas dienvidu reģioniem raksturīgās sugas.

N/A
Astoņus kilometrus no Kroņauces, saimnieks izveidojis lielāko orhideju kolekciju Latvijā. Interesanti apskatīt arī eksotiskos dzīvniekus - iguānas, sarkanausainie bruņurupuči, pitons un šņācējtarakāni, kuri šeit atraduši mājvietu. Saimniecībā ir arī Šetlandes poniji, ar kuriem var jāt bērni.Piedāvā makšķerēšanu zivju dīķos un teltsvietas.
N/A

Padures muižas klētī (vienīgā ampīra stilā celta trīs stāvu klēts Latvijā) tūristu grupām piedāvā koču (sātīga grūbu putra ar sīpoliem un gaļu), dažādas zupas (zivju, skābeņu), ķiļķenus, sieru un dažādus saldos ēdienus, kā arī līdzdarbošanos ēdienu tapšanas procesā. Mājas vīna degustācija. Saimniece interesentiem izstāstīs par gadskārtu tradīcijām, klēts vēsturi.

Latviešu virtuve: Zivju un skābeņu zupa, ķiļķēni (saldie, sāļie), cūkgaļas ribiņas, sieri, saldie ēdieni, mājas vīns.

Īpašais ēdiens: Koča - sātīga grūbu putra ar sīpoliem un gaļu.

N/A

Saimniecībā žāvē cūkgaļu, taisa asinsdesas un ražo citus gaļas izstrādājumus. Saimnieks piedāvā ekskursiju un žāvējumu iegādi.

N/A

Kafejnīca “Kursas zeme” atrodas vecpilsētas centrā – rātslaukumā. Tajā ir divas zāles, kā arī vasaras terase rātslaukuma pusē. Interjers pielāgots senās pilsētas aurai - ar vintage stila lampām un gleznām pie sienām. Kafejnīcas telpās atrodas arī kafijas grauzdētava “Curonia”, tāpēc apmeklētājiem tiek piedāvāta svaiga un garšīga kafija.

N/A
3 dienas

Take a train from Riga to Cēsis and stay in the very heart of this chaming town. It is one of the most attractive Latvian provincial towns with a medieval Livonian Order Castle, a New Castle containing an excellent regional history museum and creative workshops, a charming Old Town with St. John's Church and several cosy cafes and restaurants with live music at weekends.
There are two downhill skiing centres, Žagarkalns and Ozolkalns at the town suburbs, with well stocked equipment hire, snow machines, skiing slopes (the longest 500 m), a snowboard park, nursery slopes for beginners and kids, trained instructors, first aid post and cafes.

N/A

Lenga Līsu rokdarbu darbnīcā uzzināsiet, kā senos laikos no vilnas tapa dzija, un, kā top adījumi mūsu dienās.Katrs varēs pārbaudīt savas prasmes vilnas kāršanas, dzijas šķeterēšanas darbos un izmēģināt lupatu paklāju aušanu uz stellēm.Rokdarbu veikalā piedāvā dažādus izstrādājumus visai ģimenei.Lenga Līsu darbnīcu var apmeklēt arī lielākā grupā.

N/A

Viens no jaunākajiem Latvijā celtajiem mūra tiltiem. Tā akmens margas ir barona Karla fon Manteifeļa dāvinājums (celts 1907. gadā) Aizputei. Tilta ziemeļu puses margās ir iemūrēta granīta plāksne ar Manteifeļu dzimtas ģerboni, kas ir vāji izšķirams.

N/A

No dabiskām, pašu audzētām, vai no vietējiem zemniekiem pirktām izejvielām pēc senču metodēm gatavo ābolu, rabarberu un upeņu vīnus un upeņu spirtu. Ekskursijas laikā var iepazīt dzērienu tapšanas procesu, degustēt un iegādāties jau gatavus produktus saimniecības veikaliņā.

N/A
Zaļmuiža ievērojama ar savu leģendāro pagātni. 19. gs. sākumā te par rakstvedi strādāja viens no ievērojamākajiem Latgales Atmodas celmlaužiem, dzejnieks, zemnieku tiesību aizstāvis Pīters Miglinīks (1850 – 1883). 1784. gadā tā piederēja Fridriham fon Korfam, tad 1795. gadā Zaļmuižu par 65 000 dālderu nopirka Krievijas cara armijas virsnieks Nikolajs Paulins fon Rozenšilds, kura mazdēls bija Krievijas Senāta civilpadomnieks. Muižai bija plaša saimniecība, 800 ha zemes, vairākas lopu kūtis, augļu un vīna pagrabi, spirta brūzis. No senās Zaļmuižas godības saglabājusies pārbūvēta muižas kungu dzīvojamā ēka, kā arī zemē pusiegrimusi klētiņa. Līdz 20. gs. 60. gadiem kungu mājā atradās kolhoza „Liesma” centrs, vēlāk klubs. Tagad te savu smēdi iekārtojis mākslinieks, metālkalējs Jānis Ļubka. Tūristi šeit var vērot metālkalšanas procesu, kā arī paši izmēģināt pacilāt smago āmuru.
N/A
Šobrīd saglabājušās tikai pamatu atliekas (darbību izbeidza 1978. g.)