Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Atraktīvais podnieks aicina ciemos, piedāvā ekskursiju, darba demonstrāciju, apmeklētāju līdzdalību keramikas izstrādājumu tapšanas procesā, kā arī aicina interesentus uz cepļa atvēršanu. Podnieka izstrādājumu iegāde.

N/A

Baltijas mērogā unikāls dabas un cilvēkizmantots apvidus, kas veidojies kādreiz - padomju, mūsdienās - Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārvaldītā armijas poligona teritorijā. Poligona lielāko daļu aizņem smilšains vai ar zemiem lakstaugiem un krūmāju apaudzis kāpu masīvs ar atsevišķiem lielākiem kāpu vaļņiem. Rudens laikā šeit lielās platībās zied virši. Unikālā virsāju un aprimušo kāpu ainava un daudzu sugu dzīves vieta bija daži no iemesliem, kādēļ šai militārai teritorijai ir piešķirts arī aizsargājamas dabas teritorijas statuss. Jāatgādina, ka poligona apmeklējumi privātpersonām bez iepriekšēja saskaņojuma ir aizliegti!

 

N/A

Ātrās apkalpošanas kafejnīcas ar plašu ēdienu sortimentu visas dienas garumā. Sortimentā iekļauti latviešu nacionālie ēdieni, kā arī citu tautu ēdieni. Izbraukuma banketi, dažādu viesību mielasti, semināru apkalpošana, sporta spēļu un sporta nometņu ēdināšana. 

N/A
Padomju laikā visas bākas bija militāra statusa objekti, arī Papes bāka. Šobrīd bāku apsaimnieko Latvijas Jūras administrācija un tā ir apskatāma tikai no ārpuses.
N/A
35 m plats un 0,5m augsts Abavas upes ūdenskritums. Blakus labiekārtota teritorija ar teltsvietām, šūpolēm, piknika un ugunskura vietām. Iespējams apmeklēt visu gadu. Netālu Sabiles vīna kalns, Pedvāles Brīvdabas māksas muzejs, trulīšu nobrauktuve "Sventes dzirnavas" un citas apmeklēšanas vērtas vietas.
N/A

Mūsdienās – sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē, kurai var piekļūt ar laivu. Sens sēļu pilskalns, kas bijis apdzīvots vairakkārt laikā no 6. - 12. gadsimtam. Šeit atradās Sēlijas novada politiski - militārais centrs. 1373. g. līdzīgi kā daudzos citos senču pilskalnos Livonijas ordenis uzcēla mūra pili, ko nopostīja 1704. gadā - Ziemeļu kara laikā. Līdz mūsdienām ir saglabājušās četrstūrveida torņa atliekas, sardzes telpa un 12 m augsts priekšpils uzbērums. Apmēram 0,3 km ziemeļos no Sēlpils pilskalna redzams applūdinātais Oliņkalns.

N/A
Dižpriede Bigauņciemā pie tāda paša nosaukuma kafejnīcas.
N/A

SIA “Rundāles Dzirnavas” 2021. gadā īstenoja projektu, lai izveidotu nelielu alus darītavu un uzsāktu alus ražošanu Rundāles ūdensdzirnavu teritorijā.  Tiek ražots gaišais un tumšais alu, kura visas sastāvdaļas tiek iepirktas Latvijā, bet graudi no vietējiem zemniekiem. Videi draudzīgā iekārta atbilst jaunākajiem ES standartiem un prasībām.

Latvijas un ārvalstu tūristiem ir iespēja apvienot Rundāles pils apskati ar vēsturisko dzirnavu muzeja un alus darītavas apmeklējumu.

Kompleksa teritorijā ir daudz iespēju daudzveidīgai interesantai laika pavadīšanai. Vienas dienas laikā var apmeklēt aizraujošas ekskursijas pa dzirnavām un alus darītavu, pastaigāties pa vietējiem, tuvējiem apskates objektiem, uzņemt lieliskas fotogrāfijas, atpūsties pludmalē un vizināties ar laivu, katamarānu, SUP dēli. 

N/A

Kafejnīca "Eglīte" atrodas Ludzas pilsētas centrā. Piedāvā daudzveidīgu ēdienkarti un kompleksās pusdienas. Pavāra „rozīnīte” ir saldūdens zivis, kas zvejotas Latgales ezeros.

Latviešu virtuve: ēdieni, kuru pagatavošanā izmanto līdaku, līni, karpu un zandartu. Ziemas saulgriežos pēc pasūtījuma gatavo asinsdesu, kupātus un cūkas šņukuru.

Īpašais ēdiens: „Zivju siers” – aukstā uzkoda no maltas zivs ar piedevām.

N/A

Galvenā suitu pulcēšanās vieta Jūrkalnes apkaimē. Atrodas bijušajā krogus ēkā, kas būvēta ap 1875. gadu. 2011. gadā tajā veica vērienīgus restaurācijas darbus, lai saglabātu šo vairāk nekā 135 gadu veco kultūrvēsturisko ēku. Tautas namā organizē dažādus pasākumus, apmeklētājiem atvērta izstāžu zāle, aktīvi darbojas etnogrāfiskais ansamblis „Maģie suiti” u.c. tautas kolektīvi. Interesentiem, kas vēlas tikties ar suitiem un iepazīt to tradīcijas, iepriekš jāpiesakās.

N/A

Varenās muižas Alatskivi galvenajā ēkā esošajā restorānā goda vietā ir vietējie ēdieni. Muižas bagātā vēsture saista igauņu zemnieku kultūru, baltvāciešu kultūru un muižas arhitektūrā atspoguļoto skotu kultūru. Restorāna ēdienkartē apvienotas šīs trīs vērtības. Viesi iecienījuši galvenokārt Peipusa zandartu un cūkgaļas karbonādi, taču bieži tiek slavēts arī skotu pārsteiguma deserts un vietējais sīpolu ievārījums.

N/A

Saimniecībā ražo un popularizē ārstniecības augu lietošanas tradīcijas. Piedāvā zāļu tēju iegādi un degustāciju, to lieliski apvienojot ar dziedniecisko pirti.

N/A
Latvijas jaunākais nacionālais parks (2007. g.) atrodas „Zilajā ezeru zemē” – Latgales novadā. Parka viens no izveides mērķiem ir Latvijas ūdeņiem bagātākā – Rāznas ezera, salām bagātākā – Ežezera un citu ūdeņu, Latgales augstienei raksturīgās pauguraiņu ainavas un kultūrvides saglabāšana. Šobrīd viens no populārākajiem nacionālā parka objektiem ir Mākoņkalns ar skaisto skatu uz Rāznas ezeru. Jaunizveidotajā parkā šobrīd tikai tiek plānota un veidota ar tūrismu saistīto labiekārtojumu – taku, maršrutu u.c. izveide, tādēļ būtu vēlams apmeklēt g.k. šobrīd jau labiekārtotos objektus.
N/A
3 dienas

Maršruts iepazīstina ar Ziemeļvidzemes mājražotājiem, zemnieku un piemājas saimniecībām, a/s u.c., kas ražo dažādus piena pārstrādes produktus – pienu, jogurtus, biezpienu, sieru, saldējumu u.c. Tā sākums ir Cēsis, kas pazīstama ar viduslaiku noskaņu apdvesto vecpilsētu, pils drupām, Sv. Jāņa luterāņu baznīcu u.c. objektiem. Tālākajā gaitā maršruts izlokas cauri Gaujas Nacionālajam parkam (Ungurmuiža, Ungura ezers, Straupes viduslaiku pils un baznīca), atduras Saulkrastos pie jūras malas un gar to virzas tālāk līdz Tūjai, kur atkal pagriežas iekšzemē. Limbažos aplūkojamas viduslaiku pils drupas, muzeju, B. Kārlim veltītais piemineklis u.c. objekti. Tālāk dodamies uz Valmieru (Sv. Sīmaņa baznīca, pilsdrupas, muzejs, Sajūtu parks u.c.), Rūjienu un Naukšēniem, kur iegriežamies Naukšēnu muižā. Pa „Ziemeļu stīgu” nokļūstam līdz Kārķiem, lai tālāk cauri Smiltenei dotos uz teikām apvīto Raunu (Raunas Staburags) un atgrieztos atpakaļ starta punktā. 

N/A

Atrodas Skuķu ezera dienvidrietumu krastā. Sasniedzams no Putnu salas, ejot cauri dzīvei savvaļā pielāgoto mājlopu aplokiem un taku. No torņa labi pārskatāma Dvietes paliene (ūdeņainos pavasaros pārplūst) un aizaugušais Skuķu ezers. Laba putnu vērošanas vieta. Putnu salas Atālu mājās – vietējais gids.

N/A

Meklējama nepilnu kilometru austrumos no Apriķu centra. Muižas kungu pili (baroka stils) cēla 1742. – 1745. g., bet neogotiskā stila tornis kā piebūve tapa 19. gs. beigās. Pils priekšējās fasādes frontonā atrodas smilšakmens cilnis ar baronu Ostenu - Zakenu un Korfu dzimtas ģerboņiem, kas ir greznākais šāda tipa Latvijas piļu elements. Ēkā saglabājušies arī sākotnējie iekštelpu interjera elementi (apskatāmi gida pavadībā) - durvju vērtnes, apgleznota holandiešu krāsns, ozolkoka logu slēģi, aplodas, metālkalumu detaļas un parkets. Muižas kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, kalpu mājas, saimniecības ēkas un parks. Kopš 1920. g. muižas pilī darbojas skola un iekārtots novada muzejs, ko vērts iepazīt! Šobrīd tajā izstādīta Latvijā ražotās maizes etiķešu kolekcija. Kā interesants ir jāmin fakts, ka 1901. g. muižu iegādājas Karls Gustavs Mannerheims (1867. – 1951.), kas bija ne tikai vēlākais Somijas valsts prezidents, bet arī leģendārās Mannerheima līnijas – fortifikācijas sistēmas Ziemas kara laikā (1939. – 1940.) autors.

N/A

Pēc Rīgas HES ūdenskrātuves izveides – sala, pirms tam – Daugavas kreisā krasta pussala. 1. pasaules kara laikā Nāves salā norisinājās ilgstošas latviešu strēlnieku kaujas pret vācu armijas pārspēku. 1916. g. 25. septembrī vācieši pret latviešu strēlniekiem izmantoja indīgas kaujas gāzes. Lai godinātu šos notikumus, 1924. g. pēc arhitekta E. Laubes projekta Nāves salas ziemeļu krastā uzbūvēja pieminekli kritušajiem latviešu strēlniekiem. Nāves sala sasniedzama ar laivu. Ir vērts iepazīst salā esošos ierakumus un kapuvietas. Nāves salas ZR krastā ir izbūvēta laivu piestātne, bet netālu no tās - atpūtas vieta. Cīņas Nāves salā aprakstījis Aleksandrs Grīns savā leģendārajā darbā „Dvēseļu putenis”.

N/A

Molu (sākotnēji – pāļu rindas ar akmeņu krāvumiem) izbūve pie Sakas ietekas jūrā tika uzsākta 1878. gadā, lai nodrošinātu ostas darbību. 1929. gadā notiek molu pārbūve, pagarinot tos ar masīviem betona blokiem. Pēdējā rekonstrukcija notika 2010. gadā, pārveidojot molus par ērtu pastaigu un makšķerēšanas vietu, no kuras var vērot arī saulrietu.

N/A

Seklais lagūnas tipa ezers ar pieguļošajām teritorijām ir starptautiskas nozīmes mitrājs, kura apkārtnē konstatēta 271 putnu suga. No tām 43 ir ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā, bet 15 – Eiropas Sarkanajā grāmatā. Dabas parkā ietilpst arī Nidas purvs un parkam pieguļošā jūras teritorija, kas ietilpst jaunizveidotajā aizsargājamā jūras teritorijā „Nida – Pērkone”. Starp Papes ezeru un Baltijas jūru atrodas Latvijā vecākā (no 1966. g.) putnu gredzenošanas stacija, kurā tiek ķerti un gredzenoti arī sikspārņi. Papes ezera apkārtne ir pirmā teritorija Latvijā, kur ezera palieņu pļavu apsaimniekošanas nolūkā tika izlaisti dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi – sākumā – zirgi („Konik” šķirne), vēlāk – taurgovis un sumbri. Apmeklētājiem pieejami putnu un dabas vērošanas torņi, dabas takas u.c. Papes Ķoņu ciems ir savdabīgs piekrastes zvejniekciema piemērs. Pape ir populāra putnu vērošanas vieta. Dabas parka apmeklētāju centrs atrodas Pasaules dabas fonda „Dabas mājā”.

N/A

Atrodas Līgatnē, Pilsoņu iela 1. Par papīrfabrikas vēstures sākumu var uzskatīt laiku, kad Rīgas tirgotāji K. Štorhs un K. Kibers sāka celt papīra manufaktūru veco papīrdzirnavu vietā. Vienlaikus uzbūvēja arī strādnieku dzīvojamās ēkas, kas mūsdienās ir nozīmīga Līgatnes pilsētvides sastāvdaļa. Izmantojot straujās Līgatnes upītes ūdens enerģiju, te ražoja rakstāmpapīru, vēstuļpapīru un ietinamo papīru. 1858. g. barons Grothuss no K. Kibera mantiniekiem papīrfabriku nopirka un uzstādīja divas Skotijā ražotas papīrmašīnas. 19. gs. pirmajā pusē fabrikā strādāja ~ 100 cilvēki, 19. gs. beigās - 600, bet 20. gs. sākumā ap 800. Te g.k. ražoja rakstāmpapīru, taču gadījās arī speciālie pasūtījumi. 1. pasaules kara laikā te ražoja papīru, uz kurām drukāja Krievijas Ģenerālštāba kartes. Tādējādi, fabrika ar saviem izstrādājumiem ieņēma stabilu vietu Krievijas papīra tirgū. Padomju laikā Līgatnes papīrfabrikā ražoja burtnīcas u.c. produkciju, ko sūtīja uz visām Padomju republikām. Mūsdienās galvenā izejviela ir makulatūra, no kuras ražo dažāda veida ietinamos papīrus. Līgatnes papīrfabrika ir vienīgais šāda veida funkcionējošais uzņēmums Latvijā, un to var iepazīt vietējā gida pavadībā. Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskam centram ir piešķirts kultūras pieminekļa statuss. Līgatnes TIC piedāvā ekskursiju (tālrunis + 371 64153313) pa vēsturisko centru ar stāstījumu par fabrikas strādnieku un administrācijas sociālo dzīves modeli 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kad fabrika, veicot vērienīgus būvniecības darbus, uzcēla strādnieku dzīvojamās ēkas, skolu, dzemdību namu, slimnīcu, klubu, viesu namu un citas ēkas, kas labi saglabājušās līdz šodienai.