| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Viens no Bigauņciema savdabīgākajiem vēstures objektiem. Tas sākas jūras krastā, turpinās kā tāda paša nosaukuma iela, šķērso Vecsloceni (tilta nav, bet kājāmgājēji un velobraucēji var tikt pāri) un kā meža ceļš aizstiepjas līdz Melnezeram. |
||
|
Celta 18. gs. beigās agrīnā klasicisma stilā kā grāfu Mellīnu dzimtas īpašums. Mākslinieciski vērtīgi K. V. Kalopkas zāles dekorējumi (1792. g.) un krāsnis (19. gs. beigas). Parks. |
||
|
Pirms Turaidas mūra pils celtniecības (to uzsāka 1214. g.) tās vietā atradās lībiešu no koka celtā pils. Turaidas pils piederēja Rīgas bīskapam. Tā pastāvēja ilgu laiku - līdz pat 1776. g., kad pils nodega. Pils galvenajā tornī sākotnējā ieeja atradās 9 m augstumā, tādēļ 1936. g. izveidoja izlauzumu torņa pirmajā stāvā un iekārtoja skatu laukumu 27 m augstumā. Otra tāda skata, kāds paveras no Turaidas pils, Latvijā vairs neatrast! 1953. g. Turaidas pilī uzsāka restaurācijas darbus - atjaunoja torņa augšējo stāvu un uzcēla jumtu. Atjaunoja arī bijušo klēts ēku (arhitekts G. Zirnis), kur izvietoja ekspozīciju par Siguldas novadu, pusapaļo torni (arhitekts G. Jansons) un pils kompleksa dienvidu korpusu ar vēsturiskā interjera rekonstrukciju. No 1976. – 2001. g. pils apkārtnē noritēja arheoloģiskie izrakumi, kā rezultātā lielu pils kompleksa daļu atjaunoja. Pils telpās izveidota muzeja ekspozīcija par apkārtnes vēsturiskajiem notikumiem. Turaidas pils ietilpst Turaidas muzejrezervāta teritorijā (aprakstu sk. iepriekš pie Nr. 18.) |
||
|
Ar Kara muzeja informatīvo atbalstu Garā kāpā pie Antiņiem ir rekonstruēta daļa latviešu strēlnieku nocietinājumu sistēmas. Aspkatāmas ierakumu pozīcijas un vairākas zemnīcas. Netālu atrodas bijusī un no dzelzsbetona veidotā medikamentu glabātuve. |
||
|
„Joži” meklējami Jaunpilī, Jaunpils – Viesatas ceļa malā. „Joži” ir viena no lielākajām Latvijas graudkopības (ziemāji, vasarāji un arī rapši) saimniecībām, kas sākusi veidoties pagājušā gadsimta astoņdesmito – deviņdesmito gadu mijā. Šobrīd saimniecībā slejas 14 graudu torņi, tiek rekonstruēta graudu kalte. Kopumā tiek apsaimniekoti ap 5000 ha zemes, izveidots moderns lauksaimniecības tehnikas parks. Saimnieki Gunvaldis un Guna Sproģi aktīvi iesaistās dažādu ES projektu īstenošanā. Dažādu konkursu (t.sk. „Sējējs”) uzvarētāji un laureāti. |
||
|
Radošajā mājā Latvietes pūrs var apgūt praktiskās iemaņas rokdarbu veidos, kas nepieciesami latviešu tautas tērpu darināšanai – baltie un krāsainie darbi, zīļu vainagu darināšana, adīšana, tamborēšana, tilla izšuvumi, pīto un austo jostu darināšana u.c. Saimniece pati pārzina dažādus rokdarbu veidus un to tehnikas, nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināti sava aroda meistari. Ir zināšanas par latviešu tautas tērpa novadu īpatnībām, saimniece labi zina tautas tērpu attīstības vēsturi un pielietojumu
|
||
|
Viduslaiku un pagājušā gadsimta sākuma kapsēta. To iejož apsūnojis akmeņu žogs. Te meklējami vairāki interesanti objekti: Heinriha Jakobsona (1832. – 1911.) - pirmā Mazirbes skolotāja kapa vieta (vecs metāla krusts atrodas pa kreisi no galvenajiem vārtiem), priede - valsts nozīmes dižkoks 3,17 m apkārtmērā, kuras stumbrā kāds viesstrādnieks padomju laikā ar motorzāģi izzāģējis kokā dori, lai tiktu pie bišu medus, rakstnieka Marģera Zariņa stāstā un lugā aprakstītā vecā Taizeļa prototipa – zvejnieka Nika Freimaņa (1845. – 1908.) kaps, Vilkača kaps - teikām un spoku stāstiem apvīta vieta – sens ar akmeņiem apkrauts kaps – it kā vienīgā Latvijā zināmā vilkača kapa vieta u.c. |
||
|
IK “55 mārītes” ir ģimenes uzņēmums Madonas novadā, kas attīsta savu darbību dabisku, Latvijā augošu ārstniecības augu tēju un garšvielu ražošanā. Uzņēmums ražo vairāk kā 70 nosaukumu monotējas (viena auga tējas), daudzzāļu tējas, ir patentējis ārstniecības augu tēju izlasi un ārstniecības augu tēju komplektu. Kopš 2014. gada ir bioloģiski sertificēts ražošanas un pārstrādes uzņēmums. Piedāvā ekskursijas grupām, kā arī meistarklases tēju gatavošanā, pazīšanā un lietošanā. |
||
|
Celta 18. gs., bet 19. gs. vidū
pārbūvēta. Te pirmoreiz iesvētīts lībiešu karogs. Šobrīd notiek mācītājmuižas
kompleksa atjaunošanas darbi. No 2009. gada septembra te darbojas Latvijas
Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rekolekciju centra atpūtas mājas.
|
||
|
From Riga airport the tour goes straight into countryside to Jaunmoku manor, surrounded by an attractive park. Next day, birding starts at Ķemeri National Park, including wet-forest areas and locations around Lake Kaņieris and Ķemeri village. Then the route follows the west coastof the Gulf of Riga with some small stops along the way and longer walks at Mērsrags. Next you spend some time at Cape Kolka and its surroundings which is a prime migration spot. Visitthebroad-leafforests of Slītere National Park around the ancient coast of the Baltic Ice Lake and drive through Užava floodplain fields, then stop at the westernmost point in the country, Akmeņrags. The tour continues to Liepaja and Pape Ornithological Station and lake where it is possible to spend a night watching the owl migration if it has started. Then we drive through Zvārte wooded area and make some stops at fish ponds on the way back to Riga. |
||
|
Ceļa malā, kas ved uz Kärdla pilsētu, ir zivju pārstrādes veikals, kur iespējams iegādāties Hījumā zvejnieku nozvejotas zivis gan svaigas, gan kūpinātas, kā arī tiek pārdoti Hījumā mazo ražotāju produkti. Zivis iespējams nobaudīt arī turpat uz vietas, veikalā ir kafejnīcas stūrītis, bet vasarā ārpusē ir terase.
|
||
|
Pavasaros Lielupes palos regulāri aplūstoša teritorija – palieņu pļavas un putniem nozīmīga vieta. Teritorija labi pārskatāma no Rīgas – Liepājas šosejas un blakus pieguļošā Kalnciema ceļa. Teritorijā izveidota atpūtas vieta un izvietoti informācijas stendi. |
||
|
Augstrozes pilskalna taka atrodas ainaviskā vietā, gleznainā 13. gadsimta pilskalnā, kas apvīts ar teikām un leģendām. No pils drupām paveras labākais skats uz lielisko ainavu, ko veido Augstrozes Lielezers un Ziemeļu purvi.
|
||
|
Informatīvi bagāta un interesanta dabas izziņas taka, kas ved pa Gaujas tuvumā esošajiem krasta biotopiem – boreāliem mežiem, nogāžu mežiem, gar vecupi, jauktiem lapu koku un platlapju mežiem, kā arī parkveida ozolu pļavām. Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū esošie meži ir vieni no sugām daudzveidīgākajiem Latvijā. Taka ir marķēta, izveidotas skatu platformas, izvietoti informatīvie stendi. Kopējais takas garums: 2,2 km |
||
|
"Maizes māja" ir vieta, kur bērni un pieaugušie caur izzinošām un izglītojošām programmām var iepazīt latviešu tradīcijas un lauku darbus. Saimnieki piedāvā praktisku darbošanos lauku sētā. Iespējams līdzdarboties īstas lauku maizes cepšanas rituālos, izzināt ar maizi saistītās tradīcijas, kā arī pašiem gatavot mīklu un cept pīrāgus. Tāpat iespējams iepazīt graudus un izpētīt to produktus, izveidot latviešu spēka zīmes. Kad darbi paveikti, visi tiek aicināti pie saimes galda baudīt pašu gatavotu un saimnieku sarūpētu mielastu. Savukārt senajā klētī iespējams nosvinēt gan gadskārtu godus, gan citus sev īpašus svētkus, kā arī izbaudīt paplašinātas dzīves prasmju programmas ar ugunskurā vārītu zupu un dabas norišu vērošanu. |
||
|
Krogs „Sidrabiņi” atrodas Rīgas – Tallinas ceļa malā, netālu no Jelgavkrastiem. Tas iekārtots, atjaunojot vēsturisku koka ēku. Blakus krodziņam izveidots gaļas pārstrādes cehs, kurā top pašu kūpināti gaļas izstrādājumi. Viesiem galdā tiek celti tādi gardi ēdieni kā bukstiņu putra ar čurkstinātu pašu kūpinātu cūkas krūtiņu, pašmāju pelēkie zirņi, putraimdesa ar ceptu speķi un āboliem, pašu kūpināts, sutināts cūkas stilbs ar sinepēm, mārrutkiem un tepat uz vietas skābētiem, štovētiem kāpostiem. |
||
|
AS „Agrofirma Tērvete” ir lielākais daudznozaru lauksaimniecības uzņēmums Latvijā, kas darbojas 5 nozarēs - augkopība, piena lopkopība, zirgkopība, sabiedriskā ēdināšana, biogāzes ražošana. |
||
|
Līgatnes dabas takas, dibinātas 1975. gadā, ar mērķi iepazīstināt parka apmeklētājus ar Latvijas dabu, vietējo augu un dzīvnieku valsti, savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām, dabas bioloģisko daudzveidību un aizsardzību. Pirmie Līgatnes dabas taku iemītnieki bija seši staltbrieži un meža cūkas. Līgatnes dabas takās apskatāmi dažādu savvaļas sugu dzīvnieki, vērojamas neskartas dabas ainavas (arī no 22 metrus augstā skatu torņa), saklausāmas mežu un pļavu balsis, skatāma krāšņu gravu un klinšu ieskauta Gauja un tās senleja, kā arī baudāma aktīva atpūta un brīnišķīgs miers. |
||
|
Atrodas Līvānu ziemeļdaļā, Baznīcas ielā 17. Dievnams uzbūvēts 1861. g. un paplašināts 1880. gadā. Pēc nopostīšanas 1. pasaules kara laikā to atjaunoja 1918. gadā. No interjera ievērības cienīgas ir ērģeles (uzstādītas 1936. g.), glezna „Svētais Jānis Kristītājs” (mākslinieks Šēnbergs) un 14 Krusta ceļa gleznas, kas ir vācu mākslinieka Fogela gleznu kopijas (19. gs. pirmā puse). Kopš 20. gadsimta sākuma bez izmaiņām ir saglabājies tikai Ostrabramas Dievmātes altāris ēkas labajā pusē. 2007. gadā nokrāsoja dievnama fasādi. Šo darbu laikā, no ēkas sienas izņēma nesprāgušu artilērijas lādiņu, kas bija iestrēdzis 1. pasaules kara laikā. |
||
|
Viena no nozīmīgākajām pavasara migrējošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām, kas izveidojusies pavasaros aplūstošajā Svētes palieņu pļavās un Svētes polderī. Aprēķināts, ka kopējais putnu skaits piemērotos apstākļos var pārsniegt vairākus desmitus tūkstošus īpatņu. Te pulcējas gulbji, zosis, griezes, garkakļi, dažādas plēsīgo un tārtiņveidīgo putnu sugas u.c. Ievērojiet putnu vērošanas ētikas kodeksu! |
||