Atpūta laukos
3121-3140 / 4340
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Izejot lokveida taku, apmeklētāji iepazīs unikālo kangaru (paralēlas vaļņveida kāpas) un vigu (starpkāpu ieplakas ar zāļu purviem) ainavu – iepriekšējo Baltijas jūras ģeoloģisko stadiju lieciniekus, kā arī augstā tipa purvu (Pēterezera purvs) un vecā šaursliežu dzelzceļa paliekas. Purvā un mitrajās vietās izveidotas koka laipas. Taka atrodas Slīteres nacionālā parka teritorijā. Takas garums ir 3,5 km, kas veidojusies pirms ~ 6000 gadiem, jūrai atkāpjoties.
N/A

Kaļķainais zāļu purvs izveidojies periodiski aplūstošā starpkāpu ieplakā, kas ir nozīmīga daudzu aizsargājamu augu sugu dzīvotne. Zāļu purvs ir dažviet pārskatāms no mežainajām kāpām, kas purvam pieguļ no dienvidaustrumu puses.
N/A

Skaistajā kafejnīcā Luke, kas ierīkota muižas parka dārznieka namiņā, vasaras periodā viesi var pacienāties ar garšīgu vietējo maltīti. Ikdienā pieejama atturīgāka ikdienas ēdienkarte no vietējām izejvielām, savukārt īpašā pasūtījuma ēdienkarte ir plaša, un tur var atrast piemērotus variantus gan nelielām svinībām grupām, gan bagātīgiem svētku galdiem.
N/A
Viena no retajām vietām Baltijā, kur Peipusa ezera (Peipsi järv) krastā pie Kallastes ir izveidojusies 2 – 4 (maksimāli - 9) m augsta un aptuveni 1 km gara Devona perioda smilšakmens atsegumu virkne ar abrāzijas alām, arkām u.c. formām.
N/A

"Skrīveru saldumi" ir ģimenes uzņēmums, kas jau trešajā paaudzē ražo konfektes "Gotiņa" - gan klasiskās, gan ar dažādām piedevām, kā, piemēram, ar rudzu maizi un dzērvenēm. Tāpat uzņēmums ražo dažādus citus saldumus no šokolādes, žāvētiem augļiem, riekstiem, sēkliņām, sukādēm un citiem vērtīgiem gardumiem.

Apmeklētājiem tiek piedāvātas dažādas ekskursijas ar praktisku darbošanas. Viena no tām piedāvā piedalīties "Skrīveru Gotiņas" ekspedīcijā ar iespēju pašiem ietīt savas konfektes, iepazīties ar konfekšu tapšanas vēsturi, nodegustēt produkciju, kā arī iegādāties uzņēmuma produkciju ražotnes veikaliņā. Visas ekskursijas piemērotas gan bērniem, gan pieaugušajiem.
N/A

Lodes muižas ēkas izvietojušās t.s. Lodes – Taurenes subglaciālās iegultnes (cauri tek Gauja) austrumu nogāzē. Muižas apbūve tapusi 19. gs. pirmajā pusē, bet kungu māju (klasicisma stils) cēla 1815. g. Pēdējie īpašnieki, kas šeit saimniekoja (līdz 1939. g.) – bija Šmidtu dzimta. Mūsdienās muižas pilī vasarās dzīvo LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studenti, kuriem šeit ir lauku prakšu norises vieta. Kungu māja apskatāma no ārpuses.
N/A

Saimniecība nodarbojas ar sporta zirgu audzēšanu, sniedz zirgu viesnīcu pakalpojumus un var nodrošināt zirgu izmitināšanu brīvā dabā 24/7.  Tiek audzēti kumeļi no augstvērtīgiem ērzeļiem: Aromāts (Acorado/Capiotol I), Fumo Twirre MP (Numero Uno/Voltaire), Cool Crack Z (Cornado I/Cassini II). Saimniecībā tiek izmitināti arī citi lauksaimniecības dzīvnieki, kurus viesiem ir iespēja apskatīt, samīļot un pacienāt ar gardumiem. Ir iespēja baudīt lauku gaisotni un apgūt iemaņas, kā izaudzēt veselīgu pārtiku - olas, gaļu, garšaugus. Piedāvājumā arī piknika vietas,  noma korporatīviem pasākumiem un bērnu ballītēm, telšu vietas un aktīvās atpūtas iespējas.

Ikdienā apkalpo tikai individuālus viesus vai korporatīvus pasākumus, saimniecība netiek piedāvāta plašākai apskatei.
N/A
Ekspozīciju veidojis tās īpašnieks – Valdis Tumovs daudzu gadu garumā. Kolekcijā ietilpst kara laikā izmantotie ieroči un munīcijas fragmenti, formas tērpi, sadzīves priekšmeti, atsevišķi militārās tehnikas eksponāti (motocikls) u.c.
N/A

Kambīze "Pie Laša kundzes" atrodas pie Salacgrīvas tūrisma informācijas centra – vēsturiskajā zivju ledus pagrabā. Jūrniecības tēmai atbilstošs interjers.

Latviešu virtuve: Aukstā biešu zupa, jūras zivju zupa, zivju un dārzeņu sacepums, šokolādes desa, pankūkas ar zemeņu ievārījumu, kvass.

Īpašais ēdiens: Ceptas un grilētas zivis – asari, butes, zandarti.
N/A

Atrodas Cēsu rietumdaļā – pie ceļa, kas ved uz Cīrulīšiem. Piedāvājumā – plašs ēdienu klāsts no brokastīm līdz vakariņām.
N/A

Par valgumu jeb sedumu sauca šauro smilšaino piekrastes joslu starp kāpu un ūdeni. Katram ciemam bija vairāki valgumi – laivu piestātnes ar vabām tīklu žāvēšanai. Valgumiem 20.gs. 20.-30.gados bija liela nozīme līvu valodas un etniskās apziņas uzturēšanā. Tolaik lībiešu ciemos jau dzīvoja daudz latviešu, taču viņi maz darbojās zvejniecībā, tādējādi valgumos joprojām galvenā saziņas valoda bija lībiešu.
N/A

Rančo Riisa atrodas Soomaa Nacionālajā parkā (Soomaa Rahvuspark), kur ir ļoti daudz dabas velšu, ko izmanto arī ēdienu gatavošanā. Pēc pastaigas pa nacionālo parku un spirdzinošas saunas saimnieki piedāvās maltīti pēc labākajām Soamaa tradīcijām.
N/A

Starp Pļaviņām un Gostiņiem - Skanstupītes kreisajā krastā pie tās ietekas Daugavā labi saskatāmas 17. gs. sākumā zviedru celto nocietinājumu - vaļņu un bastionu atliekas. 17. gs. šī bija Zviedrijai piederošās Vidzemes, Polijai piederošās Latgales un Kurzemes hercogistes (Daugavas kreisajā krastā) robeža. 1625. g. šajā vietā poļi sakāva zviedrus kā rezultātā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs gandrīz zaudējis dzīvību. Mūsdienās skansti ietver Draudzības parks un uz tās uzcelta estrāde. Gostiņos redzamā ir viena no izteiksmīgākajām Latvijas skanstīm. No rietumiem skanstis norobežo Skanstupītes dolomīta kāple, kas veido 0,7 m augsto Skanstupītes ūdenskritumu, ko daļēji (atkarībā no ūdens līmeņa) applūdinājuši Pļaviņu HES ūdeņi.
N/A
Tiskādu pareizticīgo baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 1829. – 1878. gadā, atjaunota 2008. gadā. Baznīcā izvietotas senas ikonas, garīgo grāmatu bibliotēka. Pašlaik tajā notiek dievkalpojumi.
N/A

Izceļas kā iespaidīga reljefa forma (15 m) Rēzeknes upes labajā krastā. 9. - 12. gs. šeit atradās seno latgaļu pils, kuras vietā 1285. g. Livonijas ordenis uzsāka divstāvu mūra pils celtniecību. Līdz mūsdienām pilskalnā saglabājušās nelielas pils drupas. Pie pilskalna atrodas Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs - „Zeimuļs” un TIC.
N/A

Muiža rakstos pirmoreiz minēta 17. gs. sākumā, taču klasicisma stilā celtās pils veidols tapis 1835. gadā. Penijē muižas būtisks likteņa pavērsiens (atšķirībā no daudzām citām muižām) bija apstāklis, ka tajā izveidoja Matsalu rezervāta (pirms nacionālā parka izveides) apmeklētāju centru. 2000. gadā muižas pili restaurēja un tajā ierīkoja nelielu ekspozīciju. Apmeklētāju centrs te pastāv joprojām, tādēļ šeit var iegūt nepieciešamo informāciju. No ārpuses var apskatīt arī citas muižas saimniecības ēkas.
N/A

Divas mazas apdzīvotas vietas nacionālā parka dienvidrietumu daļā. No kādreiz piecām Kolski ciema saimniecībām līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai viena. Kolski iedzīvotājus līdzīgi kā citviet Baltijas valstīs pēc 2. pasaules kara deportēja uz Sibīriju. Kolski apkārtnē redzamie mājdzīvnieki „apsaimnieko” šejienes pļavas, neļaujot tām aizaugt ar mežu. Tādējādi tiek uzturēta apkaimes vēsturiskā ainava. 3 km dienvidrietumos meklējams Kobasāres ciems. Tā nosaukums (koopa no igauņu valodas nozīmē ala, saar – sala) atgādina par Ziemeļu kara notikumiem, kura laikā cilvēki slēpušies pašu raktās alās. Kobasārē un tam blakus esošajā Apjas (Apja) ciemā var izbaudīt patiesi 21. gadsimtam nepierastas lauku ainavas.
N/A

1387. g. dokumentā minēta kā Minor Irva. Līdz 20. gs. vidum Mazirbe bija lielākā lībiešu apdzīvotā vieta Kurzemes jūrmalā, - zvejniekciems un kuģniecības centrs. Ciemā bija baznīca, skola, aptieka, mežniecība, vairāki veikali, pasta un telegrāfa kantoris, stacija, kokzāģētava, frizētava, maiznīca, fotodarbnīca. Brauskās darbojās ķieģeļu ceplis. 20. gs. 30. g. zvejnieku kooperatīvs uzcēla zivju pārstrādes cehu. 1923. g. šeit nodibināja Līvu savienību un 1939. g. atklāja Lībiešu tautas namu. Tam iepretim atrodas Stūrīši (Taizeļu dzimtas mājas), kur var iepazīt lībiešu sadzīves priekšmetus un, pasūtot, - nodegustēt vietējos ēdienus. Mazirbē dzīvoja pirmie Līvu savienības priekšsēdētāji – Kārlis Stalte un Mārtiņš Lepste. Kultūras darbinieks Kārlis Stalte (1870 - 1978) bija ilggadējs Mazirbes ķesteris un ērģelnieks, bet Mārtiņš Lepste - lībiešu valodas skolotājs 20. gs. 30. gados. No ārpuses apskatāma bijusī Jūrskolas ēka, kurā laikā no 1894. – 1914. g. izglītību ieguva ~ 2000 studentu. Padomju gados te atradās armijas postenis - zastava. 
N/A
No Bauskas pils pagalmā redzamiem lielgabaliem neviens nav atrasts pilī, bet ir nākuši no dažādākām Zemgales vietām. Četri lielākie lielgabali, kas ir labāk saglabājušies čuguna lielgabali Latvijā ir nākuši no Jaunsvirlaukas puses un atrasti Lielupes krastā iepretim Emburgai. Pagaidām vienīgais pilī atrastais lielgabals atrodas pils Dienvidaustrumu tornī un apskatāms izstādē par pils militāro vēsturi. Vai kāds no lielgabaliem ir piedalījies kādā no kaujām grūti spriest. Bauskas pilī atrastais lielgabals atrasts pielādēts, no tā stobra tā tīrīšanas laikā ir izvilktas divas lielgabala lodes un cik vēl tur iekšā nav zināms. Šobrīd Bauskas pilī atrodas Latvijā lielākā lielgabalu kolekcija.
N/A

Piesta Kuusikaru saimniecība atrodas Vändra mežā, Pärnumaa. Ciemos tiek gaidīti visi, kuriem būs interesanti uzklausīt stāstu, kā šī ģimene uzsāka saimniekot laukos un nu ražo brīnumgardus produktus no āboliem. Saimniecībā var nogaršot visus produktus un to, kas iegaršojies, nopirkt līdzņemšanai. Šeit var arī lieliski atpūsties kopā ar ģimeni.