Zaļās brīvdienas

Jaunas brīvdienu mājas Mazirbē, Slīteres Nacionālakā parkā. Saimnieki ar cieņu pret apkaimes biotopiem un dabas daudzveidību nodarbojas ar viesu uzņemšanu. Zaļo sertifikātu iegūst pirmo reizi!

Saimnieki no pamestiem un neviena neizmantotiem graustiem ir uzcēluši mājīgas un modernas ēkas viesu izmitināšanai. Tās aprīkotas ar modernām iekārtām, saglabājot sentatni un mājīgumu. Uz Boutique Hotel Altenburg slēģiem ikviens var publiski apskatīt ēku atjaunošanas vēsturi. Saimnieki sadarbojas ar citiem tūrisma uzņēmējiem, piedāvājot izzināt arī citas Talsu novada vietas, t.sk. Slīteres Nacionālo parku.

“Saules mājas” ir videi draudzīgas, jo tajās netiek izmantota elektroenerģija. Klienti var savām vajadzībām izmanto Kolkasraga apmeklētāju centru. Ir laba sadarbība ar Slīteres nacionālo parku. Taku, kas ved no apmeklētāju centra uz Kolkas ragu, apgaismo spuldzes no speciāli uzstādītiem neliela izmēra vēja ģeneratoriem. Saulesmājām ir daļēji nomainīts koka taku infrastruktūras segums, kas nolietojies. Ir veikts mucu iekšpuses koka virsmu atjaunojošais darbs - slīpēšana - estētiskākam baudījumam. Ir tikuši arī nedaudz pārveidoti jumti vietās, kur atrodas ventilācijas lūkas, rodot labāku ventilācijas risinājumu, lai ļoti stipru lietusgāžu laikā nebūtu mikronoplūdes caur šīm lūkām. Ir ieviesta pastāvīgs ar baterijām darbināms apgaismojums muciņās (dekoratīvas gaismas bumbiņas, lukturīši), maksimāli novēršot iespējamu ugunsbīstamību no sveču lietošanas. Mājiņām ir pieliktas cita dizaina ilgnoturīgākas nosaukumu plāksnītes.

Saimnieki no pamestiem un neviena neizmantotiem graustiem ir uzcēluši mājīgas un modernas ēkas viesu izmitināšanai. Tās aprīkotas ar modernām iekārtām, saglabājot sentatni un mājīgumu. Uz Boutique Hotel Altenburg slēģiem ikviens var publiski apskatīt ēku atjaunošanas vēsturi. Saimnieki sadarbojas ar citiem tūrisma uzņēmējiem, piedāvājot izzināt arī citas Talsu novada vietas, t.sk. Slīteres Nacionālo parku.

Saimniecībā siera siešanas tradīcijas tiek koptas jau četrās paaudzēs, saglabājot receptes kā daļu no kulinārā mantojuma. Sieri tiek gatavoti pēc iepriekšējiem pasūtījumiem, izmantojot bioloģiskā saimniecībā iegūtu pienu un turpinot senās siera siešanas tradīcijas.

Sieri
Saimniecībā tiek gatavoti vairāk nekā 14 dažādu veidu sieri – sāļie, saldie, kūpinātie, zaļie un citi. Populārākie ir Jāņu siers un Pakša siers, kas tiek gatavoti pēc ģimenē mantotām receptēm.

Kā top siers
Agrāk siers tika gatavots no pašu ganāmpulka piena, bet šobrīd pienu iepērk no rūpnīcas. Sieri tiek sieti pēc senajām ģimenes receptēm, saglabājot tradicionālās gatavošanas metodes.

Apmeklētājiem
Pēc iepriekšējas pieteikšanās saimniecībā tiek piedāvātas siera vārīšanas un siešanas meistarklases brīvā dabā, kā arī siera degustācijas. Viesi var iepazīt tradicionālo siera gatavošanas procesu.

Kur iegādāties sieru
Sierus iespējams iegādāties viesu mājā pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī dažādos tirdziņos un gadatirgos. Ražošana lielākoties notiek pēc individuāliem pasūtījumiem.

Saimnieki pēc senām metodēm, izmantojot videi draudzīgas metodes, cep maizi. Krāsni tīra ar kadiķu slotiķām, bet krāsni kurina ar melnalkšņa malku.

Dabas gardumi. Saimniecībā audzē avenes, upenes, jāņogas, ērkšķogas, sausseržus, piparmētras, ābolus, plūmes, no tām ražo augļu-ogu bumbiņas, salmiņus, sulas, marmelādes un tējas, nepievienojot cukuru. Saimniecībā ir uzcelta jauna, papildus ražotne. Iegādāts jauns žāvēšanas (produkcijai) tunelis.

Atrodas pašā Latvijas austrumu pierobežā, blakus Latvijas robežai. Saimnieki dzīvo naturālā saimniecībā, kur daudzas lietas izaudzē paši. Kopj apkaimes pļavas, atbrīvo tās no krūmiem, saglabājot dabas daudzveidību. Ir saglabājuši vēsturiskās, Latgalei raksturīgās ēkas, kuras apdzīvo ar bērniem. Zaļo sertifikātu iegūst pirmo reizi.

Ķiplokus saimniecībā audzē jau no 2011. gada. Šobrīd SIA „Latvijas ķiploks” ir zīmols, kas simbolizē veselīgus, drošus un kvalitatīvus produktus, kurus ražo no Latvijā audzētiem ķiplokiem. Uzņēmumā var ne tikai iegādāties produkciju, bet doties 1 – 2 h garā ekskursijā un dabūt noderīgus padomus. “Latvijas ķiploks” no Raunas ir pārcēlies uz Līvu ciemu pie Cēsīm.

“Rundāles ūdensdzirnavās” ir ļoti veiksmīgi apvienots senais ar mūsdienīgo. Šeit lieliskā stāvoklī ir saglabātas gan vecās dzirnavas iekārtas, gan sekmīgi izmantotas modernas un videi draudzīgas tehnoloģijas. Saimnieki izveidojuši lielisku izglītojošu vēsturisku ekspozīciju par dzirnavām. Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām uzstādīts lifts ēkas pirmajā stāvā. Dzirnavās no atjaunojamā dabas resursa – ūdens ražo elektroenerģiju. Ir labiekārtota pludmale, organizēts pasākums par energoefektivitāti, uzbūvēta koncertterase, tiek apsvērta iespēja izvietot saules baterijas.