Latgales vēstniecība GORS atrodas Latgales sirdī – Rēzeknē. Tā ir vieta, kur vienkopus rada un vēsta Latgales stāstu. Te satek kultūras mantojums un senas vērtības, tradīcijas un jaunrade, valoda un notikumi, nozīmīgākās pasaules tendences, māksla, kultūra, dejas un dziesmas. Kultūras centrs, koncertzāles, kino, dzīves vieta māksliniekiem, izstāžu vieta mākslai, restorāns dzīves baudīšanai, vieta eksperimentiem ar visām maņām. 

Informācijas centra un biļešu kases darbalaiks:

Pirmdiena–piektdiena: 12.00–18.00

Sestdiena, svētdiena: 12.00–16.00

Pārtraukums: 15.00–15.30

Pasākuma dienā līdz pasākuma beigām vai, ja pasākums divās daļās, līdz otrās daļas sākumam.

Mākslas galerijas darbalaiks:

Katru dienu: 12.00–18.00

Kafejnīca "Zīds" nodrošina individuālu viesu un grupu ēdināšanu ikdienā, svētkos, kā arī apkalpošanu semināros un banketos, kas notiek Latgales vēstniecībā GORS. 

Bārs "Ratnīca" atrodas atjaunotajā Smuku muižas (no 16. gs.) kompleksā. Vasarās maltīti var baudīt uz viesu nama „Zirgu stallis” terases, ziemas mēnešos – pie kamīna bārā.

Latviešu virtuve: „Kurzemnieku palaunadzis” (piena klimpu zupa ar žāvētu speķi), uz oglēm cepta siļķe, rupjmaizes kārtojums ar putukrējumu, „Piena rausis pa lauku modei” (pirmpiens, cukurs, kanēlis, dārza ogu mērce), siera kartupelis ar medū ceptu cūkgaļas cepeti.

Kuģinieku drošībai 1875. g. celtā bāka stipri cieta 1. pasaules kara laikā. Savu tagadējo izskatu tā ieguva pēc atjaunošanas 1922. g. Bākas uguns atrodas 21,3 m v.j.l. un tās detaļas savulaik vestas no Francijas. Pie bākas ieejas 1975. g. uzstādīta piemiņas plāksne par godu bākas simtgadei. Pie bākas atrodas bijušās padomju armijas militārās bāzes atliekas.

Atrodas Lielajā ielā 9. Dievnams celts 1742. - 1758. g. (J. K. Dorna projekts) pilsētas vācu draudzes vajadzībām, bet 55 m augstā torņa celtniecību pabeidza 1866. gadā. Baznīcas fasāde un interjers ir veidots vēlīnā baroka stilā ar klasicisma (interjerā – arī grezni rokoko stila elementi) iezīmēm. Dievnams pazīstams ar 1773. - 1780. g. būvētajām (H. A. Konciuss) ērģelēm. Pēc 1885. g. pārbūves instrumentam ir > 7000 stabuļu, 131 reģistrs un 4 manuāļi. Tas ir nominētas kā pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles, kurās vērts ieklausīties koncertu laikā! Apmeklētāji var apskatīt baznīcu, ērģeles un uzkāpt tornī.

Kafejnīca Ugandi ir mājīga vieta pašā Otepää sirdī, kur valda silta gaisotne, patīkamas noskaņas un garšas ir tīras un tīkamas. Ierodoties tūliņ sajutīsiet kvalitatīvas kafijas un saldu maizīšu smaržu. Lielā vitrīna ir pilna gardām kūkām – tās var baudīt gan uz vietas, gan iegādāties līdzņemšanai.

The Daugava River is known as our river of destiny, the Daugava of our hearts, or our beloved mommy.  It is a large and full-blooded artery of water that has flowed through our land and our history.  The Vikings were aware of the river during the 5th century AD.  Krāslava is the site of an ancient castle hill, and the fearless sailors were well aware of it in that downriver from it, the ships could sail with raised sails.  It is known in Viking sagas as Dynasaiforgarðr.

Goods from the East sail down the river to Rīga, where it is reloaded into seafaring ships for delivery to Europe.  That has been the case for many centuries.  Many powers wanted to control and govern the process, as is seen in the large number of castle hills, castles and populated areas around the river’s banks.  The majestic ruins of the Koknese Castle, Krustpils, the grassy and mighty castle hill at Aizkraukle, another one at Daugmale.  The unique fortresses at Daugavgrīva and Daugavpils are like large keys that lock or unlock this mighty and ancient trade route.  Under the water in the Daugava are the ruins of the ancient Ikšķile Castle that was built by St Maynard himself.  It is seen as the first brick building in the Baltic States.  Nearby is Death Island, where Latvian riflemen fought for the future of their country and their land, defending each square metre of land.  The Daugava proved insurmountable for Bermont’s troops, and the riflemen defended Rīga successfully.

The curves of Daugava are unique.  The village of Slutišķi is particularly known because the Daugava there is just like it has been in the past.  The high dolomite shorelines and canyons that once made the Daugava unique in all of Northern Europe have now been lost in the reservoirs of hydroelectric power plants, as has the eternally weeping cliff of Staburags, the Liepavotu stream and the Pērse waterfall.  The age of national renaissance in Latvia importantly began with a battle against the construction of another power plant on the Daugava, which would have fully destroyed the beauty of the noble river.  We managed to protect it, if only a small part of it, but we succeeded.  We must not stop!

On this tour, you will see the most beautiful places and towns in the Vidzeme region and Gauja National Park such as Sigulda with the River Gauja valley, the medieval old town of Cēsis, and Valmiera. You will feast on the Miller’s Lunch, visiting a working windmill, explore a herb and vegetable garden by a medieval castle, taste hemp butter, and Valmiermuiža local brewery beer. You will taste the “green cheese”, a sparkling birch sap drink, and can buy delicacies made from locally grown garlic.

The present wooden church on the hill was built in 1947 but today it has been restored. Currently, the deanery of Rezekne is located there. Every day you can see it from the outside. Until 1960, in Dukstigals there were two congregations: White Dukstigals (Šadurska) and Black Dukstigal (Slobodska). In White Dukstigals, the church was built in 1775. In 1960, during the time of the Soviet power, the church was violently demolished, despite the fact that it was an architectural monument and the oldest wooden church in Latgale-367years old! The "excuse" was the explanation that one congregation must not have two churches.

Der Bauernhof Uibo bietet seinen Gästen frische Schweinefleischgerichte an, die möglichst wenig Konservierungsmittel und Zusatzstoffe beinhalten und einen typisch nationalen estnischen Geschmack aufweisen.

Nordeķu - Kalnciema kāpu grēdas daļa Kleistu meža austrumdaļā pie Dzirciema ielas. Padomju laikā šeit darbojās divi (vēlāk viens) P - 35 radars, kas griezās ap savu asi. Vietējie iedzīvotāji tolaik šo vietu bija iesaukuši par "Lokatoru kalniņu". Ziemeļos no tā atradās padomju armijas cūku ferma.