Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Mākslinieka Jāņa Roņa izlolotā Piebalgas Porcelāna Fabrika ir vienīgā porcelāna ražotne Latvijā. Sākotnēji tika izveidota Porcelāna mākslas galerija Vecrīgā, darbnīca Kalnciema ielā un apgleznošanas studija Majoru kultūras namā. 2007. gadā aizsākas porcelāna ražošana Piebalgā, un šobrīd „baltais zelts” kļuvis par vienu no Piebalgas simboliem. Nelielā ražotne bijušajā Vecpiebalgas pienotavas ēkā attīstījusies par veiksmīgu uzņēmumu ar zīmolu Piebalgas Porcelāna Fabrika, kas ar neparastiem un oriģināliem mākslas priekšmetiem ieinteresējusi gan Latvijas, gan ārzemju tirgus.  Rūpīgs roku darbs rada smalkus traukus, suvenīrus un īpašas dāvanas. Apmeklētāji aicināti paviesoties ražotnē, izzināt trauslā porcelāna tapšanas noslēpumu un izmēģināt porcelāna apgleznošanu.

N/A

Ģimenes uzņēmums piedāvā kvalitatīvus tradicionālos Gaujas Nacionālā parka biškopības (~ 110 saimes) produktus – medu, ziedputekšņus, bišu maizi, vasku un propolisu un rada jaunus, tirgū līdz šim nebijušus produktus, kas apmierina klientu vēlmes pēc kaut kā neierasta, taču veselīga. Ekskursija, medus iegāde.

N/A

„Strand” komplekss bija lielākais un greznākais Neibādē. Tas sastāvēja no trim ēkām, deju paviljona un parka. Mūsdienās saglabājusies tikai viesnīcas ēka, kurā bija iekārtota Saulkrastu ambulance – Ainažu ielā Nr. 17. (Avots: Saulkrastu TIC)

N/A

Ap 7 km garš lokveida pārgājienu maršruts (marķēts), kas ved pa dažādiem biotopiem – mežiem, mitrājiem un pļavām, mezdams līkumus pa stāvo pauguru nogāzēm. Takas malās ir izvietoti informācijas stendi un norādes. Rebases ainavu taka ir domāta tiem, kurus nebaida garāka iešana un orientēšanās pa ļoti dabisku un mazapdzīvotu apvidu.

N/A

Atrodas Jelgavas centrā, Akadēmijas ielā 10. Tagad redzamā ēka (vēlais baroks, agrais klasicisms) tapa pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona iniciatīvas laika posmā no 1773. – 1776. gadam (dāņu arhitekts Severīns Jensens) vietā, kur atradās hercogienes Annas pils. 1775. g. šeit tika dibināta pirmā Latvijas augstskola Academia Petrina (Pētera akadēmija, nosaukta tā dibinātāja vārdā), bet 1782. g. - izveidota pirmā observatorija. Krievijas impērijas laikā šeit atradās ģimnāzija, kuru absolvēja K. Barons, J. Alunāns, J. Čakste, A. Smetons u.c. 1952. g. ēkā izveidoja Jelgavas vēstures un mākslas muzeju, kam 1975. g. piešķīra latviešu glezniecības vecmeistara Ģederta Eliasa (1887. – 1975.) vārdu. Muzeja ekspozīcija vēsta par pilsētas un novada vēsturi Kurzemes un Zemgales hercogistes periodā un pēc tā. Pie iespaidīgās ēkas novietoti četri Kurzemes hercogistes laika lielgabali un Ģ. Eliasam veltīts piemineklis (1987. g., tēlnieks I. Zariņš), kā arī tēlnieka K. Jansona darinātā pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” fragments.

N/A

Vairāk nekā gadsimta garumā Gūtmaņa ala ir populārs apskates objekts. Tā ir platākā (12 m), augstākā (līdz 10 m) un apjoma ziņā – viena no varenākajām Latvijas alām. Gūtmaņa alu gan drīzāk ir alveidīga niša, jo tās garums pretstatā pārējiem izmēriem ir tikai 18,8 m. Ala ir ne tikai interesants ģeoloģisks piemineklis, bet arī nozīmīga kultūrvēsturiska un nostāstiem (populārākais par Turaidas Rozi) apvīta vieta. Taču, šķiet, ka tās lielākā vēsturiskā vērtība ir senie uzraksti uz alas sienām un griestiem, no kuriem vecākie ir saglabājušies no 17. gs. beigām. No alas iztek avots, kas turpina to veidot arī mūsdienās. Uzskata, ka avotam piemīt dziednieciskas īpašības.

Netālu atrodas Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs Gūtmaņala. Darba laiks: 01.05.-30.09. no plkst. 9.00 – 19.00; 01.10.-30.04. no plkst. 9.00 – 18.00. Autostāvvietas cenas: 1 automašīnai  EUR 2,50; 1 mikroautobusam  EUR 5,00; 1 autobusam EUR 7,00.

N/A

Apmeklētāji var meklēt izeju 3300 m2 lielajā labirintā, izmēģināt spēkus, orientējoties un izpildot āķīgus uzdevumus kādā no labirinta īpašajiem līkločiem.
Bērniem rotaļu laukums, darbnīca, dubļu kafejnīca, “Egļuciems”.

N/A
3 dienas

Maršrutā apvienota visa Vidzemes daudzveidība. Ceļš ved gan gar jūras krastu, gan augstienes līkumainajiem ceļiem ar plašiem ainaviskiem skatiem. Īpaši piemērots ģimenēm ar bērniem. Ceļojuma laikā var izbaudīt visa veida lauku labumus, gan izstaigāt brīnišķīgas dabas takas, gan apskatīt muižas un pat izbraukt ar šaursliežu bānīti, kas joprojām pilda sabiedriskā transporta funkcijas  katru dienu pārvadājot pasažierus starp Gulbeni un Alūksni. Pierobežā no kāda skatu torņa var paraudzīties uz Igauniju un Apē iebraukt igauņu pusē izpētīt partizānu bunkurus. 

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​

N/A
2 dienas

Ķemeru nacionālais parks (dibināts 1997. g.) veidots g.k. mitrāju – seklās Rīgas jūras līča piekrastes, aizaugošo piejūras ezeru, purvu, mitro mežu (dumbrāju u.c.) un palieņu pļavu - kā nozīmīgu daudzu augu (~ 25 % no Latvijas Sarkanā grāmatā ierakstītajām sugām) un dzīvnieku, īpaši - ligzdojošo un migrējošo putnu dzīves vietu aizsardzībai. Parka teritorijā atrodas viens no lielākajiem Latvijas purviem – Lielais Ķemeru tīrelis. Purvu masīvi ir nozīmīga sērūdeņu veidošanās un izplūdes vieta, kā arī ārstniecībā izmantojamo dūņu atrašanās vieta, kas bija kādreiz tik populārā Ķemeru kūrorta izveides pamats. Parkā apmeklētājus piesaista izglītojošas dabas takas, velo un kājāmgājēju maršruti, putnu vērošanas torņi.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​​

N/A
Dienvidos no Gardenes padomju laikā atradās viens no lielākajiem Baltijas kara apgabala tanku poligoniem. Mūsdienās lielākā daļa poligona ir neapsaimniekota un aizaugoša teritorija, kurā saglabājušies atsevišķi ēku fragmenti vai drupas u.c. poligoniem raksturīgie elementi. No Dobeles – Annenieku ceļa uz poligonu atdalās betonēts armijas ceļš, kas ir lietojams arī mūsdienās. Interesanta ir arī Gardenes apbūve – ēkas un to plānojums. Gardenē tajā laikā dzīvoja padomju armijas karavīri un to ģimenes.
N/A

Atrodas Raganas centrā pie degvielas uzpildes stacijas, viesnīcā „Raganu ligzda”. Piedāvā mūsdienīgu Latvijas virtuves ēdienkarti. Kompleksās pusdienas. Sadarbojas ar vietējām zemnieku saimniecībām.

N/A

Uibo saimniecība klientiem piedāvā ēdienus no svaigas cūkgaļas, kuriem pievienots iespējami maz konservantu un piedevu un kas raksturo tradicionālās Igaunijas garšas.

N/A

Alus darbnīca un tirgotava "Pumpurs" Lielvārdē izveidota 2017. gadā, pirms tam labu laiku attīstot zināšanas un prasmes un savas receptes brūvējot citās alus darītavās. Katru gadu tiek brūvētas līdz 10 dažādas alus stilu garšas, kuras iespējams iegādāties gan uz vietas tirgotavā, gan dažādās tirdzniecības vietās tuvākajā apkārtnē un Rīgā. Rīko ekskursijas un degustācijas, lai izzinātu vairāk par alus brūvēšanas procesu un alus stiliem, to garšu īpatnībām. Iespējams iegādāties arī dažādus citus Latvijā ražotus gardumus.

N/A
Muižas dzīvojamā ēka celta 19. gs. Savulaik nolaisto muižu 1932. g. nopirka Latvijas preses karalis A. Benjamiņš. Mūsdienās muiža atkal pieder Benjamiņu dzimtai, un tajā iekārtota A. Benjamiņa privātās dzīves un ceļojumu fotoekspozīcija.
N/A

Atrodas Jūrmalciema austrumdaļā. Koka šķūnī sakrāti vietējo entuziastu savāktie Jūrmalciema iedzīvotāju sadzīves priekšmeti un amata rīki. Novadpētnieki te var uzzināt vērtīgu informāciju par ciema vēsturi un zvejnieku dzīvesveidu.

N/A

Seru ostas jūrniecības centrā tiek glabāti dažādi ūdens transporta līdzekļi, šeit būvē un atjauno nelielas koka laivas. Savu rindu pie meistariem gaida arī trīsmastu burinieks “Alar”. Muzeja ēkā, kas ietilpst centra kompleksā, atrodas stacionāra vietējās jūrniecības kultūras ekspozīcija. Te var pasūtīt dažādus ar piekrastes kultūru saistītus tematiskos mācību pasākumus.

N/A

Atrodas Strīķupes labajā krastā pie Cēsu – Lenču ceļa. 45 m garā un līdz 5,5 m platā ala un tuvējais smilšakmens atsegums līdz šim bija ļoti cietis no apmeklētāju nekrietnas uzvedības, tādēļ nacionālā parka administrācija pirms dažiem gadiem ierobežoja apkārtējo teritoriju, ļaujot alu un atsegumu apskatīt tikai „no malas". Šis ir uzskatāms par pozitīvu nozīmīga ģeoloģiska dabas pieminekļa un aizsargājama biotopa aizsardzības piemēru.

N/A
Tulkojumā no Igauņu valodas Luitemaa nozīmē „Kāpu zeme”. Piekrastes teritorija 13 km garumā starp Vöiste un Häädemeeste ar seklūdeņiem, plašām piejūras pļavām, Igaunijas augstāko kāpu masīvu un Tolkuses purvu (Tolkuse raba). Nozīmīga putnu vieta.
N/A

Litorīnas jūras laikā (pirms ~ 6000 gadiem) Saleveres Salumegi kalns bija sala, bet mūsdienās tas kā izteikta kāple (īpaši - ziemeļu pusē) paceļas virs Piejūras līdzenuma. Salumegi ziemeļu pusē slejas 4 - 5 metrus augsts kaļķakmens atsegums – silūra perioda (> 400 mlj. gadu) koraļļu rifa paliekas, kuru noskalojuši Litorīnas jūras viļņi. Atseguma piekājē izplūst Acu avots, kam piedēvē dziednieciskas īpašības. Salumegi apskates nolūkos izveidota lokveida taka (1,5 km). No kalna augšas paveras labs skats uz Matsalu līci. Šeit atradies arī sens pilskalns.

N/A

Neapšaubāmi, Palmses muiža ir viens no skaistākajiem un greznākajiem Igaunijas muižu kompleksiem. Muiža rakstiskajos avotos ir pieminēta jau 1510. g. kā Tallinas cisterciešu sieviešu klostera īpašums. Vēlākajos gadsimtos tā ilgstoši piederēja grāfu Pālenu dzimtai. Muižas pili uzcēla 1697. g., taču tagadējo izskatu tā ieguva 18. gs. pēc rekonstrukcijas. Muižas ēkas vēlreizēju atjaunošanu piedzīvoja pagājušā gadsimta 70. – 80. gados. Palmses muižu ieskauj liels un ainavisks parks ar dīķiem un paviljoniem, kā arī daudzas saimniecības ēkas, kas mūsdienās tiek izmantotas. Muižas pilī var iepazīt greznos interjerus, paviesoties tās pagrabos un iegādāties Igaunijā ražotu vīnu. Muižas stallī – ratnīcā atrodas Lahemā nacionālā parka apmeklētāju centrs, kur apskatāma parkam veltīta ekspozīcija.