Atpūta laukos
4041-4060 / 4325
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

"Laikas" iecienījuši Baltijas jūras piekrastes makšķernieki. Lomā var cerēt dabūt butes, kādu mencu vai zuti. Saimnieki vāra garšīgu zupu no jūras zivīm un kūpina tās. Šurp atbraukušie var piedalīties zivju pagatavošanas procesā.
N/A

Pirms Jodkrantes (braucot no Klaipēdas puses) ceļa kreisajā (austrumu) pusē paveras neliels Kuršu jomas paplašinājums – t.s. Dzintara līcis. 1855. g., padziļinot kuģu ceļu, te nejauši atklāja dzintara iegulas. Drīz pēc tam tika nodibināts dzintara ieguves uzņēmums, kas kā lēto darbaspēku izmantoja tuvējās Jodkrantes iedzīvotājus. Palielinot dzintara ieguves apjomus, Jodkrantē uzcēla strādnieku barakas, atvēra laivu remonta darbnīcu un niršanas apģērbu veikalu. Dzintara ieguve notika tikai vasarās, tādēļ darbs ritēja trīs maiņās. Tādējādi no 1860. – 1890. g. Te ieguva 2250 t dzintara! Dzintara līča dibenā (1860. – 1881.) atrada unikālus neolīta un bronzas laikmeta dzintara izstrādājumus. Lielākā daļa no tiem nokļuva tā laika Karalauču (Karliaučiaus) universitātes kolekcijā, no kurienes 1944 g. daļu aizveda uz Gotingenas universitātes Ģeoloģijas un paleontoloģijas muzeju, bet atlikusī - pazuda. Iespējams, ka tā gāja bojā 2. pasaules kara beigu posmā. Dzintara izstrādājumu kopijas var apskatīt Nidā, Mizgirju (Mizgirių) dzintara galerijā - muzejā.
N/A

To pamatoti dēvē par vienu no Kurzemes skaistākajām baznīcām. Dievnamu, kas bija Osten – Zakenu dzimtas īpašums, cēla 17. gs. un pārbūvēja 1710. g. Tā kokā darinātais interjers (rokoko ar baroka iezīmēm, 18. gs. vidus) pārsteidz ar savu košumu un dažādību. Pieminēšanas vērta ir kungu loža, ērģeļu luktas (1710. g.), ērģeles (1856. g.), altāris, kancele, biktssols (18. gs. vidus) u.c. Griestu gleznojumi tapuši laikā no 1744. - 1746. g. un tos veidojis Prūsijas gleznotājs I. F. Rode. Baznīca apskatāma arī no iekšpuses.

N/A

Mooskas pieredzes pārgājieni ir lieliska iespēja, kā iepazīties ar Veru apriņķa tautas kultūras mantojumu: melnā pirts, pēršanās tradīcijas, ziemā tradicionālā gaļas kūpināšana pirts dūmos, vasarā – ar akmeņiem izliktā kūpināšanas bedre. Ar dienvidigaunijas iedzīvotāju dzīves stilu un ciešo dabas izjūtu iepazīstinās pārgājiens uz Vellameģi. Turpat organizējam elpošanas pastaigas, orientēšanās spēles, nūjošanu un pārgājienus ar sniega kurpēm. Ieteicamais grupas lielums ir līdz 12 personām.
N/A

Viena no lielākajām Austrumeiropas baznīcām (līdz 16. gs.) un vienīgā Igaunijas viduslaiku baznīca ar diviem torņiem. Celta laikā no 13. – 16. gs., sagrauta Livonijas karā. Kora daļā atrodas Tartu universitātes muzejs (agrāk – bibliotēka). Torņi ir restaurēti un tajos izveidoti skatu laukumi.
N/A

Kalēja darbnīcā apskatāmi darbi – lukturi, svečturi, eņģes, kamīna rīki, kāpņu margas, vārti, kā arī eksponāti no 18. gs. Skolēnu un tūristu grupām piedāvā ekskursiju un stāstu par senlietām un kalēju darbu. Apmeklētāji var paši izkalt naglu. Jauno pāru „pārbaudes” pie kalēja un sava laimes pakava kalšana. Pieņem pasūtījumus.
N/A

Atrodas Bauskas vēsturiskajā centrā, Plūdoņa ielā 13 a un ir šīs pilsētas daļas vecākā ēka. Dievnams celts 1591. - 1594. g. vēlās gotikas stilā, bet tornis piebūvēts 1614. g. Baznīcas iekšpusē atrodas nozīmīgi mākslas pieminekļi: altāris (1699. g., pārbūvēts 1861. g., mākslinieks J. Dērings), kancele (1762. g.) un ērģeļu prospekts (1766. g.) – abi Nikolaja fon Korfa dāvinājums, draudzes soli (17. gs. vidus – 18. gs. sāk.), senākais no koka veidotais Bauskas ģerboņa attēlojums (1640. g.), deviņas 16. – 17. gs. kapu plāksnes, epitāfijas u.c. Baznīca, kurā ir vērts ieiet!

N/A
Igaunijas vizuāli izteiksmīgākais karsta lauks 125 ha platībā ar dažādām karsta procesu izpausmēm – pazemes strautiem, Jēlehtmes (Jõelähtme) upes sausgultni, karsta avotiem, piltuvēm, gravām, alām, pamatiežu atsegumiem, savdabīgu akmens „sēni” u.c. Pavasaros tas applūst, bet mazūdens periodā labi apskatāmas minētās karsta formas.
N/A

Pils apmeklētāji varēs iegremdēties 16. gadsimta tematiskā parka gaisotnē un jauki pavadīt dienu kopā ar ģimeni, uz laiku iejusties bruņinieku un karavīru lomā. Piedāvājumā ir arī izjādes, šaušana ar loku un arbaletu, varēs izmēģināt roku kalēju un namdaru darbos, zelta un šaujampulvera taisīšanā, monētu kalšanā. Atvērts vīna pagrabs, moku kambaris, nāves istaba, viduslaiku bordelis, bārddziņa un alķīmiķa darba istaba, astronoma darba telpa. Turpat Šenkenberga krogā var nobaudīt pēc viduslaiku receptēm gatavotus ēdienus.
N/A

Atrodas Pļaviņās, iepretim Kaļķu ielai, Daugavas krastā, kur no baļķiem un akmeņiem ir izveidota simboliska plosta daļa t.s. plene. Apkaimē ir izvietoti informatīvi stendi ar fotogrāfijām, kas stāsta par Daugavas plostnieku ikdienas smago darbu, pārvarot upes krāčainos posmus.
N/A

Blakus igauņu senču pilskalnam atrodas sena svētbirze. Pilskalna pakājē ir uzbūvēta estrāde, priekšpagalmā uzslietas šūpoles, turpat atrodas slieteņi, ugunskura laukums un pilskalna makets. Kassinurmē atrodas arī dabas izziņas taka, veselības un senlietu taka.
N/A
Žīguru pagasta bērnudārza telpās ir iespēja iepazīt meža dzīvi gida pavadībā. Muzeja saimnieces stāsti par mežu un meža iemītniekiem neatstās vienaldzīgu nevienu. Annas Āzes Meža muzejs — ekspozīcija, kas piedāvā apmeklētājiem mazu gabaliņu no pārsteigumiem bagātās Latvijas meža pasaules - tika atzīts par ģimenes atpūtai tīkamāko vietu Latvijā.
N/A

Krogs "Aitiņlauvas" atrodas Rīgas - Liepājas autoceļa (A 9) 22. kilometrā. Kroga „rozīnīte” ir ēdieni, kas gatavoti no meža veltēm. Interjers veltīts medniecības tematikai. Blakus izvietots aploks ar dambriežiem.

Latviešu virtuve: buka cepetis, mežacūkas cepetis, brieža šķiņķa steiks, jēra cepetis, pildīta strauta forele.
N/A
Liepājas Karostas kanāls ar tajā izvietoto Padomju armijas jūras kara flotes bāzi un zemūdeņu bāzi veidots pēc Krievijas cara pavēles vēl pirms Pirmā pasaules kara. Bijusī zemūdeņu osta šobrīd ir slēgta teritorija un tiek izmantota saimnieciskām vajadzībām. Karostas kanāls labi pārskatāms no Pulvera ielas puses un nu jau atjaunotā Kalpaka tilta. Starp citu, kur palika unikālais militārais mantojums - padomju laika zemūdenes? Tas ir atsevišķa stāsta vērts. Lieki piebilst, ka igauņiem - vienīgajiem Baltijas valstīs saglabātā zemūdenē (Lembit) ir izveidots unikāls muzejs...
N/A

Viesu nams "Eglaines" atrodas Amatas senlejas krastā. Ēka celta no dabīga materiāla – vietējiem dolomīta blokiem. Piedāvā ekoloģisku ēdienu, biohumusā audzētus kartupeļus, meža ogas un sēnes, lauku produktus un zaļumus no pašu dārza.

Latviešu virtuve: Ceptas un grilētas foreles, liellopa steiks, baraviku un gaileņu mērce.

Īpašais ēdiens: Eglaines pufīgā kūka no lauku olām un pekanriekstu kūka ar saldējumu.
N/A

No māla veido interesantas krūzes ar uzrakstiem, zīmējumiem un dzīvnieku figūriņām to iekšpusē. Veido arī šķīvjus, māla podus, servīzes un "salocītus" traukus. Piedāvā ekskursiju, darba vērošanu, sīkplastikas un uzrakstu veidošanu uz traukiem. Interesenti ar ģipša formu var izspiest mazus dzīvnieciņus, darboties ar virpu un iegādāties suvenīrus, kā arī veikt individuālos pasūtījumus.

Iespējams doties nelielā pastaigā (30 min) pa tuvumā esošo bijušo Paplakas garnizonu, kur pieejamas ugunskura vietas. 
N/A

Interesanta dažāda vecuma ēku ieskauta gājēju ieliņa (gājēju daļa ~ puskilometrs), kura var novērot pilsētas arhitektūras stilu attīstību no 17. - 20. gs. Šeit tāpat kā citur Kuldīgā var apskatīt un nofotografēt pilsētai raksturīgos virsgaismas lodziņus un greznās un daudzveidīgās ēku durvis. Te vērts pasēdēt arī krodziņā!
N/A

Pēterupes Mācītājmuiža rakstītos avotos minēta kopš 17.  gs.  beigām.  Muižas parks un ēkas daļēji saglabājušās līdz mūsdienām, arī mācītāja Jāņa Neilanda 1879. gadā stādīta liepu aleja Smilšu ielas galā. un Johana Vilhelma Knīrima  1869. gadā stādītais dižozols. Pēc 1908. gada ugunsgrēka Mācītājmuižas ēka tika atjaunota un daļēji pārbūvēta. Padomju laikos draudzei īpašumu atņēma un māju nosauca par „Līgotnēm”. Vācu laikā mācītājmuižā dzīvoja leģionāri. Pēc kara tika iekārtota slimnīca, tad – vidusskolas internāts, pēc tam ēka pārbūvēta dzīvokļos skolotājiem. Šobrīd ēka ir atkal draudzes īpašumā un šeit dzīvo draudzes mācītājs ar ģimeni. (Avots: Saulkrastu TIC)
N/A
Veitko muiža. Saglabājusies 1832. gadā celtā jaunā muižas ēka, kurā kopš 1993. gada izvietota Latgales Amatniecības meistaru skolas dienesta viesnīca.
N/A

Meklējama uz dienvidiem no Ludzas pilskalna, vietā, kur paveras skaists skats un Lielo Ludzas ezeru. Pirmā katoļu baznīca Ludzas Baznīckalnā bija celta 1687. g., taču tā nodega ugunsgrēkā. 1738. g. uzcēla jaunu koka baznīcu baroka stilā, ko krāšņā interjera dēļ dēvēja par Latvijas skaistāko koka dievnamu. Tā nodega 1938. g. lielajā pilsētas ugunsgrēkā. Tagad redzamās celtniecību uzsāka 1939. g., bet pilnībā pabeidza un atjaunoja tikai deviņdesmito gadu sākumā.