Profesionālie jaunumi
Kihnu sala jūnija pirmajā nedēļas nogalē kļūst par salu, kur kafejnīcas var atrast daudzu saimniecību pagalmos un citās interesantās vietās. Interesentiem šajās dienās savu māju pagalmos vai kādā citā aizraujošā vietā atvērs pagaidu, vienas vai divu dienu kafejnīcas.
Mērķis ir piedāvāt nogaršot vietējo ēdienu, gūt lielisku garšas pieredzi, iegādāties vietējo ražojumus, kā arī baudīt interesantu kultūras programmu.
Sestdienas vakarā būs ballīte, kuru organizē "SA Kihnu Kultuuriruum".
INFORMĀCIJA PAR MĀJAS KAFEJNĪCĀM (PDF, 1 160 KB)
2018. gada 18. maijā plkst. 11:00-14:00 Mazirbes Lībiešu tautas namā aicinām visus interesentus uz noslēguma tikšanos Ziemeļkurzemes lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma elementa saglabāšanas plāna prezentācijai. Plāns kalpos kā pamats lībiešu kultūras mantojuma pieteikumam Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam un cerams vēlāk - arī iekļaušanai UNESCO sarakstā.
Otrdien, 24. aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotās izmaiņas noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu ražotāju grupu un organizāciju izveidei. Izmaiņas noteikumos paredz atbalstu jaundibinātajām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām, kas apvieno pārtikas ražotājus mājas apstākļos, lauksaimniecības produktu ražotājus un amatniekus.
“Lauku ceļotājs” sadarbībā ar "Kalnciema kvartālu" 28. aprīlī ielūdz uz tirdziņu, kas veltīts ikgadējai akcijai “Atvērtās dienas laukos 2018 – Latvijā un Lietuvā”. Ik sestdienas tirgu šajā sestdienā kuplinās akcijas “Atvērtās dienas laukos” dalībnieki, un “Lauku ceļotājs” visas dienas garumā rūpēsies par interesantu, izklaidējošu un izzinošu pasākuma programmu.
Jau trešo gadu par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai tiek svinēti Baltā galdauta svētki. Ikviens 4. maijā aicināts svinēt cilvēka un valsts pamatvērtību – brīvību -, pacelt valsts karogu, pulcēties pie klāta galda, kavēties atmiņās par izšķirošajiem notikumiem 1990. gada maijā un nospraust nākotnes mērķus stiprākai Latvijai tās nākamajā simtgadē.
Baltā galdauta svētkus cilvēki rada paši, uz tiem nākot ar savu cienastu, katrs pievieno galdā un kopīgajās sarunās savu devumu, kopīgi rada svētku sajūtu. Baltā galdauta svētki atgādina to, ka Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana bija rezultāts konkrētu cilvēku neatlaidīgai rīcībai, drosmei un uzdrīkstēšanās.
PIESAKI SAVU BALTĀ GALDAUTA SVĒTKU NORISES VIETU DIGITĀLAJĀ KARTĒ www.lv100.lv
Aicinām visus interesentus uz nākamo tikšanos 2018. gada 7. maijā plkst. 14.00-16:00 Ventspils bibliotēkā, lai pārrunātu Ziemeļkurzemes lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma elementa saglabāšanas plāna izstrādi 5 gadiem. Aicināti ir ne tikai lībieši, bet jebkurš interesents, kam rūp Ziemeļkurzemes lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma uzturēšana un saglabāšana ikdienas dzīvē.
Priecājamies paziņot, ka ir pienācis laiks sākt Jūrtaku iezīmēt arī dabā, lai jau šī gada vasarā, vadoties pēc balti-zilā-baltā marķējuma, varam veikt atsevišķas maršruta daļas.
2018. gada 6. aprīlī Dundagas novada rokdarbnieces pulcējās lībiešu aubes šūšanas darbnīcā, kas notika projekta “Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis” ietvaros.
Darbnīcu vadīja un dažādus rokdarbu darināšanas noslēpumus atklāja Latvijas Amatniecības kameras tekstilizstrādājumu meistare Jonika Tērvide no Ventspils, kura ar lielu rūpību un ieinteresētību sekoja katras dalībnieces aubes tapšanas gaitai. Kaut arī daudzas no sanākušajām sievām arī ikdienā darina dažādus rokdarbus, tomēr profesionāļa padoms lieti noderēja, sevišķi auduma ziedu meistarošanas mākslā.
Šobrīd tiek izstrādāts lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas plāns, lai veicinātu tā iekļaušanu UNESCO sarakstā, pirmkārt to piesakot Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam jau šogad jūnijā.
Esam apkopojuši sākotnējās idejas, organizējot prāta vētras lībiešu kopā sanākšanās, kur pierakstījām priekšlikumus tradīcijām un konkrētiem pasākumiem, kas saglabātu un dažkārt atjaunotu kultūras mantojuma vērtības. Tagad esam plāna izstrādes stadijā. Tam jābūt ļoti praktiskam un īstenojamam, tomēr neatmetot arī idejas, kas ir svarīgas pat, ja tām vēl nav zināms tik precīzs izpildītājs. Plānam ir jāpalīdz saglabāt lībiešu kultūras vērtības, iedzīvinot un izceļot tās arī sabiedrības apskatei, vienlaikus paredzot turpināt izpēti, kas ļautu izprast un dziļāk izzināt mantotās vērtības, lai arvien plašāka sabiedrība varētu mācīties un izmantot savā ikdienā vai uzņēmējdarbībā lībisko identitāti un kultūru.
Suiti ir latviešu etniskā grupa - savdabīga katoļu „sala” luterticīgās Kurzemes centrā, kurai ir bagāta, gandrīz 400 gadus ilga vēsture. Reliģiskā atšķirība bija iemesls, kādēļ suiti noslēdzās savā novadā, radot un ilgstošā laika posmā saglabājot unikālas un bagātas tautas tradīcijas, kas šobrīd ir ietvertas UNESCO Pasaules Nemateriālā mantojuma sarakstā, kam nepieciešama neatliekama glābšana! Izpausmes, kas raksturo suitu nemateriālās kultūras mantojumu, ir tradicionālie svētki, tautas parašas, mutvārdu tradīcija, tradicionālās dziedāšanas un muzicēšanas prasmes, tradicionālā tautas tērpa darināšana un ēdiena gatavošanas tradīcijas.
