Naktsmītņu, ceļojumu un profesionālie jaunumi
No 8. - 9. novembrim projekta partneri tikās Norvēģijā, Vestfoldā, kur HANEN ir biedrs - aktīvā tūrisma sniedzējs un labās prakses piemērs. Tikšanās laikā tika apspriestas projekta rezultātu izplatīšanas aktivitātes, apmeklēti vairāki videi draudzīgi uzņēmumi, no kuriem daži tika iekļauti rokasgrāmatā kā labās prakses piemēri.
Programma >>>
Lai arī pagaidām vēl sidrs nepieder pie Latvijas nacionālajiem dzērieniem, sidra kultūra Latvijā strauji attīstās, un Latvijas sidram ir visas izredzes kļūt par vienu no Latvijas atpazīstamības zīmēm. Kas ļauj to apgalvot? Pirmkārt, sidra darīšanai lieliski der vietējās ābolu šķirnes, jo Latvijas platuma grādos augošie āboli piešķir tam unikālu garšu un smaržu. Otrkārt, mums ir izkoptas augļkopības tradīcijas un netrūkst labu, arī bioloģiski sertificētu ābeļdārzu. Treškārt, sidra darīšanas entuziasti pēdējos gados ir uzkrājuši vērā ņemamu pieredzi un pacēluši sidra darīšanu profesionālā līmenī, gūstot balvas starptautiskos sidra konkursos.
Ielūdzam jūs 9. decembrī, Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā uz semināru “Kas dara pievilcīgus un atšķirīgus etnogrāfiskos novadus” un kultūras zīmes "Latviskais mantojums" pasniegšanu 2019. gada saņēmējiem.
Pēc īsa ieskata gada kopējos notikumos lauku tūrismā, diskutējot par tendencēm un vajadzībām, šogad runāsim par to, cik svarīgi ir etnogrāfiskiem novadiem iegūt vai uzturēt savu identitāti – atšķirīgu un iekļaujošu Latvijas kultūras ainā un kāpēc tas ir svarīgi tūrismā. Runāsim par divu kultūras telpu paveikto un vēl darāmo – sutiem un lībiešiem, šoreiz rādot tos kā piemēru citiem – malēniešiem, sēļiem, ventiņiem, latgaļiem.... Kā lībiešu ceļš uz Nacionālo nemateriālā Kultūras mantojuma sarakstu, un, tiecoties uz UNESCO atzīšanu, ietekmējis to identitāti un “mājas darbu” sarakstu. Ko mēs visi kopā un katrs atsevišķi varam darīt, lai caur kopīgu mērķi, veidotu savu kultūru kā dzīvu un pieejamu, uz nākotni vērstu. Pirmais mēģinājums ar “Mājas kafejnīcu dienām” – vai tās dod cerēto pienesumu novadu iedzīvotāju saliedēšanā, tūristu piesaistē, rādot patiesi īsto un nenopērkamo ikdienā?
Šī gada “Latviskā mantojuma” pretendenti – tik dažādi un mūsdienīgi, lai ļauj mums lepoties ar mūsu tautas mantojuma daudzpusību un pieejamību. Un, lai mājās ceptā kūka ar Latvijas aromātisko ābolu sidru, atgādina par mūsu pašu tradīcijām un latvisko garšu svētku reizē.
>>> Programma.
Pieteikšanās līdz 2. decembrim rakstot uz e-pastu ruta@celotajs.lv vai pa tālr. +371 26433316.
Skatīt visas ziņas par "Kultūras zīme "Latviskais mantojums""
Rudzu rupjmaize latviešu mājās aizvien bijusi viens no pamatēdieniem, tāpēc tā ir viens no latviskuma simboliem arī mūsdienās. Rudzu maizes kukuli ņemam līdzi ceļojumā, lai pasniegtu kā dāvanu, pēc rudzu maizes garšas sajūtas ilgojas ārzemēs dzīvojošie latvieši. Bieži dzirdam, ka mums, latviešiem, vajag vairāk lepoties ar savām nacionālajām vērtībām, jo esam pārāk kautrīgi. Bet kā to darīt? Kā būt lepniem un vienlaicīgi atvērtiem – kā tieši parādīt šīs vērtības pasaulei?
13. novembrī, plkst.10:00, Zemkopības ministrijā, 314. telpā notiks praktiskais seminārs – diskusija „Kā izplatīt vietējo pārtiku Bizness-Biznesam (B2B) tīklā”. Seminārā aicinām piedalīties vietējās pārtikas ražotājus un to apvienojošās organizācijas, kā arī vietējās pārtikas izplatītājus, kooperatīvo sabiedrību un citu mazo pārtikas produktu ražotāju apvienojošās organizācijas. Diskutēsim par projektā ”Baltic Sea Food” - rastajiem risinājumiem, lai atbalstītu vietējos pārtikas ražotājus Baltijas jūras reģiona lauku teritorijās.
>>> Detalizēta pasākuma programma.
Reģistrācija pasākumam līdz 8. novembrim uz e-pastu: ruta@celotajs.lv.
Ar prieku paziņojam, ka ir izdots "Go Rural 2020"!
"Go Rural 2020" lauku tūrisma produktu rokasgrāmata paredzēta tūrisma operatoriem, nozares profesionāļiem un ceļotājiem. Tā izdota angļu valodā un japāņu valodā. Rokasgrāmatā iekļauta praktiska informācija, lai saplānotu ceļojumu Latvijā, Igaunijā un Somijas dienvidu daļā – dienas ekskursiju programmas laukos, apmeklējumi ražojošās lauku saimniecībās un amatnieku darbnīcās, saimniecībās, kas iepazīstina ar latvisko dzīvesveidu, lauku viesnīcas un SPA, kā arī vairāku dienu tūru programmas.
Elektroniskā versija: https://www.celotajs.lv/lv/p/view/GoRural2020
Produkti rokasgrāmatā iekļauti atsaucoties uz mūsu pašu, tūroperatoru un mūsu sadarbības partneru Japānā pieredzi, kā arī japāņu ceļotāju aptaujām. Kā iepriekš, rokasgrāmatā ir arī informācija par transporta iespējām, kā arī Latvijas, Igaunijas un Somijas tūrisma operatoru kontakti.
Šis ir jau trešais "Go Rural" (Baudi laukus) izdevums - katru gadu atjaunots un uzlabots, balstoties iepriekšējo izdevumu pieredzē. Jau nākamnedēļ prezentēsim to Osakā - tūrisma izstādē "JATA Tourism Expo 2019, Osaka Japan".
Mežtaka ir garās distances pārgājienu maršruts no Rīgas līdz Tallinai, kas ved caur abu valstu mežainākajām teritorijām. Tā ir sadalīta ~ 50 vienas dienas pārgājienu maršrutos, katrs ~ 20 km garumā. Dažādiem maršruta posmiem ir atšķirīgas grūtības pakāpes, tādēļ katrs var izvēlēties sev piemērotāko distanci. Mežtaka plānota kā starptautiskā Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa.
Šobrīd apsekots viss Mežtakas maršruts dabā un ir sākta maršruta informatīvu materiālu izveide. Kā pirmo no materiāliem esam izdevuši Mežtakas infolapu (PDF, 1.54 MB), kas iepazīstina ar svarīgākajiem faktiem par maršrutu.
Zemāk pārgājienu statistika no Mežtakas apsekojumiem Latvijā un Igaunijā ~ 1160 kilometru garumā.
Konkurences padome (KP) aicina piedalīties akcijā “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei”, kurā jāpiesaka likumos, Ministru kabineta noteikumos, pašvaldību saistošajos noteikumos un citos normatīvajos aktos iekļautie nepamatotie ierobežojumi konkurencei vai uzņēmējdarbībai. Akcijas mērķis ir identificēt nepamatotos šķēršļus un rosināt to novēršanu.
Šis izdevums ir rokasgrāmata B2B izplatīšanas modeļa attīstības veicināšanai. Tā mērķis ir iedvesmot Jūs veidot vietējo pārtikas izplatīšanas tīklu vai uzņēmumu, veicināt produktu mārketingu un sniegt idejas sākuma posmam. Dažādus risinājumus B2B modeļa ieviešanā un attīstībā piedāvā desmit projekta dalībvalstu – Dānija, Igaunija, Krievija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Somija, Vācijas un Zviedrija – labākā pieredze.
2019. gada 24. augustā Suitos norisinājās Mājas kafejnīcu diena, kur darbojās 20 kafejnīcas, no kurām 16 Alsungas novadā, 3 Jūrkalnē un viena Basos, kas durvis saviem viesiem vēra vaļā tikai šajā dienā.
Esam aptaujājuši gandrīz visus Mājas kafejnīcu dienas dalībniekus un ieguvuši gan atsauksmes, gan apmeklētāju skaitu katrā “kafejnīcā”.
Saimnieki atzīst, ka pasākuma apmeklētība bijusi daudz lielāka, kā gaidīts. Bijis ļoti daudz darba, bet kopā ar labu komandu viss izdevies godam. Bijuši arī saimnieki, kam pietrūkušas darba rokas, bet nākotnē, ja šāds pasākums notiktu, tad zinātu uz ko gatavoties un tiktu piesaistīti papildu palīgi. Par spīti lielajai slodzei un nogurumam pēc pasākuma, saimnieki ir ļoti priecīgi un gandarīti un labprāt šādā pasākumā vēlētos piedalīties arī citreiz.
