Viena no vecākajām Latvijas pilsētām, par kuru ziņas ir atrodamas jau no 1378. g. Kā apdzīvota vietā tā izveidojās Tebras krastos (Rīgas-Prūsijas ceļa mala), kur savulaik atradusies kuršu zemes Bandavas nocietināta koka pils Beida. Viduslaikos Aizpute bija Kurzemes bīskapijas centrs. Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g., Aizputē uz dzīvi apmetās ebreji. Šodien ceļotājus Aizputē visvairāk piesaista saglabājusies senā pilsētvide, pilsētas vēsturiskais centrs un pilsdrupas.

Lielbātas dabīgais dzidravots ir lielākais Latvijā un viens no retajiem Ziemeļeiropā, kas zemes virspusē no dzīlēm iznes bioloģiski aktīvu un pareizi strukturētu ūdeni. Lielbātas dzidravots tek no rietumiem uz austrumiem pretī saulei, tāpēc jau izsenis tiek uzskatīts par maģisku, pat svētu, kam piemīt dziednieciskas spējas.

Vēstures materiālos Lielbātas avots pirmo reizi pieminēts 1253. gadā un līdz šim brīdim turpina savu plūdumu.

 Lielbātas avots atrodas sakoptā un ekoloģiski tīrā vidē. Laikam ritot, avota ūdens plūsma nav mazinājusies, bet tieši pretēji, tā ir pieņēmusies spēkā un ar apbrīnojamu jaudu avots turpina dot unikālu dabas velti – tīru, bioloģiski aktīvu, pareizi strukturētu ūdeni, neapstājoties ne dienu, ne nakti, ne ziemu, ne vasaru. Netālu no avota atrodas vēsturiskā Vaiņodes jeb Lielbātas pils, kuru 19. gs. vidū būvēja barons Osten Sakens. Vēstures liecības liecina, ka šī vieta pils būvniecībai nav izvēlēta nejauši. 1923. gadā pilī tika izveidota sanatorija, kas ne tikai bija priekšzīmīgākā Latvijā, bet varēja cienīgi līdzināties ārzemju sanatorijām. Tam par iemeslu bija dabiski tīrā un dziednieciskā vide, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. Lielbātas pils ir privātīpašums un apmeklētājiem nav pieejama, taču Lielbātas avots ir brīvi pieejams, un katram ir iespējams nogaršot avota ūdeni.

Adrese: Vaiņodes pils, Vaiņodes pagasts, Dienvidkurzemes novads LV-3535

"Zaķu krogs" atrodas dažus kilometrus ziemeļos no Jūrkalnes. Izvietots no guļbaļķiem celtā ēkā ar latvisku interjeru. Gatavo konditorejas izstrādājums. Ēdienkartē tiek piedāvāta latviešu un Eiropas virtuve, kā arī zivju un medījumu gaļas ēdieni, kuru pagatavošanā  sadarbībā ar vietējiem ražotājiem tiek izmantoti dabiski vietējie produkti. “Zaķu krogs” aicina viesus baudīt ne tikai gardas maltītes, bet arī iegādāties dažādus vietējos suvenīrus. Bieži krodziņā apskatāmas Latvijas mākslinieku izstādes.

Atrodas Tirgoņu un Zāļu ielas krustojumā (Zāļu ielā 12). Interesanta ar faktu, ka šī ir vienīgā padomju laikā uzbūvētā (1948. g., pēc citiem avotiem – šajā gadā atjaunota) Latvijas baznīca.

Maršrutā apvienota visa Vidzemes daudzveidība. Ceļš ved gan gar jūras krastu, gan augstienes līkumainajiem ceļiem ar plašiem ainaviskiem skatiem. Īpaši piemērots ģimenēm ar bērniem. Ceļojuma laikā var izbaudīt visa veida lauku labumus, gan izstaigāt brīnišķīgas dabas takas, gan apskatīt muižas un pat izbraukt ar šaursliežu bānīti, kas joprojām pilda sabiedriskā transporta funkcijas  katru dienu pārvadājot pasažierus starp Gulbeni un Alūksni. Pierobežā no kāda skatu torņa var paraudzīties uz Igauniju un Apē iebraukt igauņu pusē izpētīt partizānu bunkurus. 

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​

Šim maršrutam raksturīgs mainīgs kulināro garšu piedzīvojums, kas papildināts ar populārāko tūristu piesaistes vietu apskati Igaunijas Dienvidu daļā. Jums būs iespēja apmeklēt Võru un Rõuge, izbaudīt DienvidIgaunijas burvīgās ainavas Haanjas Dabas parkā, raugoties no Suur Munamägi (Lielā Munameģa) - lielākās augstienes Baltijā. Jūs sirsnīgi pārsteigs Setomaa, Setu zeme - etniska un kultūrvēsturiska minoritāte, kas turpina savas unikālās mantojuma tradīcijas. Setomaa apkārtne ir apdzīvota vairāk nekā 8 400 gadu, tādējādi tai kļūstot par vienu no vecākajām cilvēku apmetnēm Igaunijā. Šī maršruta laikā jums būs iespēja izgaršot Igaunijas vīnus, kas ražoti no vietēji audzētām ogām un augļiem, aplūkot kazu fermu, kur tiek piedāvāts izcils kazas siers un pasniegta sātīga lauku maltīte kārtīgā lauku sētā. 

Maršruta sākums un noslēgums ir Tartu, taču tas var tikt mainīts un pagarināts līdz vai no Tallinas un Rīgas.

Ilenurmes muižas kompleksā netālu no Tartu pilsētas ir iekārtots muzejs, kas lepojas ar savu lauksaimniecības tehnikas kolekciju un ekspozīciju “Lauksaimniecības un lauku dzīves attīstība Igaunijā cauri gadsimtiem”. To papildina dravniecības, zemnieku transporta līdzekļu, salmu un bērza tāšu izstrādājumu izstādes.

Muzejs piedāvā izglītojošas programmas un kursus (kalēja darbi, koka izstrādājumu restaurēšana, klūdziņu pīšana un mēbeļu taisīšana, rudzu maizes cepšana, nacionālie rokdarbi utt.). Pēc iepriekšēja pasūtījuma grupām piedāvā nacionālos ēdienus.

Strenču novada Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecība “Veckūkuri” ir iekļauta Latvijas ražīgāko ganāmpulku topā. "Veckūri" ir piena pārstrāde, kas ražo netradicionālus piena produktus no savā saimniecībā iegūtā piena. Saimniecība ierindota arī to uzņēmumu vidū, kam piešķirti valsts eksporta padomes apbalvojumi “Latvijas Eksportprece 2015”.

Vairākus gadsimtus vecais un līkumainais Pasta ceļš aizvedīs līdz 1863. gadā dibinātajai Varbuses pasta stacijai, kur kādreiz atradās stallis un notika regulāra pasta sūtījumu izvadāšana.Tagad vecajā, bet labi saglabātajā pasta stacijas kompleksā ir ierīkots Igaunijas ceļu muzejs. Te var apskatīt jau sen aizmirstas ceļazīmes. Vēsturiskajā ceļu telpā ir atrodami Igaunijas un Līvzemes ceļu fragmenti, pa kuriem pastaigājoties, var izbaudīt dažādu laikmetu elpu.