Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Sietiņiezis atrodas Gaujas labajā krastā starp Valmieru un Jāņmuižu (uz ceļiem izvietotas norādes). Te ir izveidota labiekārtota lokveida dabas taka. Sietiņiezis ir viens no lielākajiem Latvijas baltā smilšakmens atsegumiem. Tā kraujas lielākais augstums ir 15 m, bet klinšu garums – ap puskilometru. Klintis ir interesantas ar formu daudzveidību. Te ir apskatāmas gan nelielas alas un nišas, gan erozijas gravas, kā arī smilšakmens veidojumi, kas atgādina stabus. Vienu no tiem sauc par Velna papēdi, bet nelielo 10,5 m garo alu – par Velnalu. Lai saudzētu atsegumu, tas no takas norobežots! Sietiņieža nosaukums ir it kā cēlies no daudzajām vientuļo bišu veidotajām aliņām, kas „izcaurumojušas" smilšakmens virsmu kā sietu. No Sietiņieža dienviddaļas paveras skats uz Gaujas senleju, bet tā apkārtnē plešas ainaviski priežu meži. Pie Gaujas izveidota atpūtas vieta, kur var kurināt ugunskuru un ieturēt maltīti.

N/A

Apmeklētāji var iepazīt darbnīcu, vērot meistaru darbībā, veidot paši, kā arī iegādāties māla izstrādājumus (t.sk. dārza keramiku) un apskatīt skaisto dārzu.

N/A

Plāča centrā pie Inčukalna – Valkas autoceļa (A3) atrodas Teodora Zaļkalna darinātais piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem 1919. gadā. Uz pieminekļa iekalti Edvarta Virzas teiktie vārdi: „Kamēr vien labību šais laukos sēs, Jūs slavinās un godam pieminēs”. Uz pieminekļa attēlots zemnieks ar zobenu pie iejūgta zirga.

N/A

Neticami! Tā saka tie, kuri Ziemeļigaunijas dižāko akmeņu apzināšanu ir sākuši ar šo ledāja atnesto gigantu! Jāņa – Toma akmens kopā ar vēl diviem milžiem - Tammispeas akmeni (Tammispea kivi) un Ehalkivi (atrodas netālu no Kundas) pretendē uz Baltijas augstāko dižakmeņu (augstums sasniedz gandrīz 8 m) godu! Kaut arī pēc tilpuma (274 m3) tas ierindojas tikai Igaunijas lielāko akmeņu saraksta 14. vietā, arī pārējie izmēri (garums: 13,9, platums – 7,3 m, apkārtmērs – 35 m) ir gana iespaidīgi. Jāņa – Toma akmens ir meklējams Kasispeas (Kasispea) ciemā, neliela kadiķu lauka malā.

N/A

Neliela pilsētiņa ceļā no Rīgas uz Bausku. Pilsētas vārds rakstiskajos avotos ir pieminēts 1492. g. Apskatāma luterāņu baznīca un bijušās muižas parks.

N/A

Mājas saimniecība „Pie Tēvoča Garika" piedāvā iepazīties ar nelielu dzīvnieku kolekciju. Dažus dzīvniekus var pabarot un paglaudīt. Te iespējams apskatīt gan mājas dzīvniekus, gan savvaļas dzīvniekus. Par katru dzīvnieku sniedzam informāciju.

N/A

Izvietojusies Emajõgi upes kreisajā krastā, Doma kalna piekājē. Klasicisma stilā celtās vecpilsētas centrālā vieta ir Rātslaukums ar Rātsnamu un strūklaku „Studentu skūpsts” (pilsētas simbols).

N/A

Lokveida taku var iziet tikai Slīteres nacionālā parka gida pavadībā, jo tā izveidota dabas rezervāta zonā. Pa stāvajām kāpnēm, kas izveidotas Baltijas ledus ezera senkrastā, nokāpsim citā pasaulē, kur var iepazīt nogāžu un platlapju mežus, avoksnāju, kaļķainu zāļu purvu (visi – aizsargājami biotopi), kā arī senas meliorācijas grāvju atliekas un trupējošus egļu stumbrus (svarīgi sugu daudzveidībai), kas saglabājušies no 1969. gada orkāna laikiem. Taka sākas pie Šlīteres bākas.

N/A

Atrodas Lubāna rietumu krastā pie ezera ieskaujošā dambja un Zvidzes kanāla, no kura redzama aizaugusī ezera ziemeļrietumu daļa, Akmeņsala un milzīgais ezera ūdens klajs; trešais – Lubāna dienvidu krastā pie dambja un Īdeņas kanāla, no kura var aplūkot „tipiskas” mitrāju ainavas – niedrājus, aplūstošus krūmājus, mitras pļavas, aizaugušo ezeru.

N/A

Pēc 1939. gada 23. augustā noslēgtā neuzbrukšanas līguma starp Vāciju un PSRS, jeb Molotova—Ribentropa paktu, Latviju iekļauj PSRS interešu sfērā un jau 1939.gada oktobrī tiek parakstīts „draudzības un savstarpējās palīdzības līgums“, t.s. Bāzu līgums. Bāzu līguma ietvaros sāk būvēt PSRS militārās bāzes Latvijas teritorijā. Krasta aizsardzības baterijas gar Kurzemes piekrasti, tai skaitā Ventspilī, arī ir viena no minētajām militārajām bāzēm, kas tika izveidota savstarpējās draudzības rezultātā.

1939. gada novembrī Ventspilī ieradās Padomju armijas 35. inženieru un celtnieku bataljons. Cilvēki izvietojās teltīs pilsētas Dienvidos, Vasarnīcu ielas rajonā, kur ķērās klāt Ventspils 46. krasta aizsardzības celtniecībai, kurā ietilpst četras B-13 tipa lielgabalu pozīcijas. Netālu no lielgabalu pozīcijām, Mētru un Sila ielas rajonā tika izveidota kara pilsētiņa, kurā mitinājās virsnieki ar ģimenēm, kā arī pārējais, krasta aizsardzības bateriju apkalpojošais personāls. Līdz kara sākumam krasta aizsardzības baterija tika pabeigta un bija kaujas gatavībā. 1941. gada 24. jūnijā Ventspils ostai centās uzbrukt vācu torpēdkuteri, bet ar 46. krasta aizsardzības baterijas pretuguns palīdzību, ienaidnieks tika padzīts, tā arī bija pirmā šīs baterijas kauja. 28. jūnija rītā, pēc saņemtās  pavēles, lielgabali tika uzspridzināti, un kareivji pameta pilsētu.

Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā esošais 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas tornis atjaunots 2020.gadā "Militārais mantojums" (Interreg Est-Lat156) projekta ietvaros. 

 

N/A

Piektajā paaudzē (kopš 19. gs sākuma) – Latvijā vecākās mucinieku dzimtas tradīciju turpinātājs, kas darina ozola un oša mucas. Stāstījums, mucu vārīšanas, savilkšanas, stīpošanas un galdniecības darba procesa vērošana. Mucu un koka kubulu, pirts ķipīšu pasūtīšana un iegāde.

N/A
16 dienas

This tour is a road trip from Rīga to Vilnius, stopping along the road to hike on nature trails of the Baltic Coastal Hiking Route. In Latvia the route mainly follows the Baltic Coastal Hiking Route/ the Baltic coast, continuing along the coast and the Curonian Spit in Lithuania. Further, the route includes some smaller sections of the Forest Trail in Lithuania leading to Druskininkai and near the Lithuanian/Polish border. This tour will suit travellers who are ready to indulge in some nature trails and have a peek in urban landscapes, but who are not prepared for longer distances with backpacks, tenting and similar.

A car will take you from one short hike to the next. Another transfer is planned from the island of Rusnė to the Dubysa valley, thus linking the Lithuanian sections of the Baltic Coastal Hiking Route and the Forest Trail. The tour includes Latvian and Lithuanian nature’s jewels – the national parks of Ķemeri and Slītere, Cape Kolka, Pape Nature Park, the Curonian Spit, the island of Rusnė, the river Nemunas, the Dubysa river valley regional park with its rolling terrain, the most forested and secluded area of Lithuania – the Dzūkija National Park.

Besides the capital cities of both countries, the route will take you to other major cities – Ventspils, Liepāja, the popular resort town of the Curonian Spit – Nida, as well as historical bathing resorts: Ķemeri, Birštonas and Druskininkai. You will also see the city of Kaunas and the beautiful riverscapes of the river Nemunas.

N/A

Pitas ir pēc inovatīvas žāvēšanas tehnoloģijas radītas augļu, ogu un garšaugu garšvielas, kuras ražo mājražotāja Lorita Miķelsone. Mājražotāja labprāt ļaus nodegustēt un iepazīstinās ar Pitām jebkuru interesentu, uzņemot apmeklētājus Skaisto un praktisko ideju dārzā Dobelē.

N/A

Sapņotava ir tējas namiņš Alsungā. Tā ir vieta, kur satikties nesteidzīgām sarunām, baudīt dzīves un kultūras garšu. Namiņā iespējams nogaršot gardas zāļu tējas un pašceptas kūkas, ka arī izbaudīt kultūras pasākumus un unikālu latvju tējiņu ceremoniju. Tāpat tiek piedāvāta pop-up tējnīca izbraukumiem, pasākumu producēšana, maltīte nelielām kompānijām un viesmīlības apmācības mazajiem uzņēmumiem.

N/A

Lauku sētā, kas atrodas Daugavas krastā, audzē dažādas ogas, ābolus un bumbierus. Viesi var iet dārzā, cienāties un iegādāties izaudzēto produkciju.

N/A

Viena no vecākajām Latvijas apdzīvotajām vietām, jo laikā no 7.–9. gs. (pēc citiem avotiem: 4.–10. gs.) te atradusies lielākā zināmā skandināvu tirgotāju un karavīru kolonija tagadējās Baltijas teritorijā. Gotlandes un Zviedrijas ieceļotāji apmetni ierīkoja tajā laikā kuģojamās Ālandes upes labā krasta pakalnā – Skābaržkalnā. Uzskata, ka tieši šeit atradusies 9. gs. hronikās pieminētā kuršu Jūrpils (Seeburg). Pilsētas senākā apbūve izveidojusies ap Lielo ielu, kā arī ap Saules
un Parka ielu.

N/A

Hāpsala kādzreiz bija aristokrātu iecienīta vieta, viņi mēdza šeit uzturēties vasaras laikā. Mūsdienās apmeklētājus vilina pilsētas šarms - mazās ieliņas, vecās koka ēkas un skaistā promenāde. Viens no iemesliem, kādēļ Hāpsala bija tik populāra kādreiz, bija SPA plašie piedāvājumi un iespējas, kas ir aktuāli arī mūsdienās. Interesants fakts: slavenajam komponistam Čaikovskim šī vieta bija viena no mīļākajām, kur pavadīt brīvdienas.

N/A

Ja apskatīta kodolraķešu bāze, tad var iziet 3,2 km garo Ploštines izziņas taku, kas sākas turpat netālu. Taka ved cauri dažādiem mežu tipiem, iepazīstinot ar sikspārņu būrīšiem (cilvēka radītas sikspārņu dzīves vietas), apkaimes augiem un putniem, kā arī aizsargājamu dabas pieminekli – Pileļu avotu (Pilelio šaltinis).

N/A

Muzeja (dibināts 1954. g.) krājums atspoguļo latviešu un lībiešu zvejnieku, jūrnieku un zemnieku tradīcijas, viņu dzīves vidi un veidu. Brīvdabā apskatāmas zvejnieku sētas ar tīklu būdām, dūmnamiem un kūpinātavām, klētīm u.c. Te izvietota zvejas laivu un Baltijā lielākā enkuru (> 100 eksemplāri, lielākais 22 t) kolekcija. Vējdzirnavas atvestas no Užavas pagasta. 19. gs. dzīvojamā „Smiltnieku” mājā apskatāmi autentiski sadzīves priekšmeti. Muzeja jaunākais eksponāts ir gandrīz 100 gadus vecais Lielirbes Baptistu lūgšanas nams. Popularitāti ir ieguvis brauciens (1. maijs – 31. oktobris) ar mazbānīti (sliežu platums 600 mm) pa 1,3 km garo Kalna līniju, kuras galā ir izveidots griezulis. Muzejēka ir uzcelta pēc bijušās Mazirbes dzelzceļa stacijas parauga. Muzeja daļa ietilpst Jūrmalas parkā (bērnu rotaļlaukumi un Enkuru taka).

N/A

Dabas takā gar Rojas upi iespējamas 3 dažāda garuma distances, kas lokveidā ved gar upi un tai pieguļošajiem mežiem – 2 km, 7 km un 15 km, kas katra atzīmēta ar savas krāsas norādēm. Dzeltenais aplis 2 km, zilais aplis – 7 km, sarkanais aplis – 15 km. Maršrutus var veikt arī ar velosipēdu, taču braucot ar velo, atsevišķi posmi var būt grūti izbraucami smilšu dēļ.

Pie upes ierīkotas vairākas atpūtas vietas ar soliem, galdiem, labierīcībām, šūpolēm, vingrošanas konstrukcijām, atkritumu urnām, kā arī ugunskura un telšu vietām. Pie atpūtas vietām Žocenē un Rojā ir izveidotas arī laivu piestātnes. Takas sākumā upes krastā labiekārtota vieta, kur upē ietek Rojas avots, ko kā ūdensņemšanas vietu iecienījuši vietējie iedzīvotāji.