Atpūta laukos
141-160 / 205
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

1753. gadā ar barona Miķeļa Rika gādību uzsāka mūsdienās redzamās baznīcas un klostera celtniecību. Dievnamā (viens no skaistākajiem Latgalē) sākotnēji bija 9 altāri. Tagad baznīcas centrālo altāri grezno astoņas kolonnas ar uzrakstu latīņu valodā Quis ut Deus („Kas ir kā Dievs”). Kreisajā jomā novietots Jēzus Sirds altāris, labajā – Jēzus Kristus ciešanu altāris, ar 18. gs. izgatavotu koka krucifiksu, kam piedēvētas brīnumdarītāja spējas. Par to liecina šeit redzamās pateicības votas. Interesenti var apskatīt Sveču kapelu, sv. Terēzes kapelas, Rožu dārzu, kapelas, kas veltītas dvēselēm šķīstītavā un nedzimušajiem bērniem (pēdējā – baznīcas pagrabā), Krusta kapelu, Fatimas Dievmātes godam veltīto grotu ar Fatimas ganiņu skulptūrām, Rožukroņa dārzu (te bīskapa Meinarda – Latvijas pirmā misionāra skulptūra), draudzes aizbildņa sv. Erceņģeļa Miķeļa skulptūru u.c. Viļānu baznīca un tās apkārtne mūsdienās ir kļuvusi par ievērojamu svētceļojuma galamērķi. Ekskursija iepriekš ir jāpiesaka. + 371 64662413. Klosteris nav pieejams apmeklētājiem.
N/A

Atrodas t.s. Baznīcu kalnā - A. Pumpura ielā 11 a. Varenais neobaroka stilā celtais dievnamu tapis 1905. g. Pastāv viedoklis, ka par šīs baznīcas prototipu izmantotas Aglonas vai Krāslavas bazilikas, kā arī Rietumeiropas baznīcu paraugi. Tās interjeru rotā divstāvīgs altāris, kurā novietota spāņu gleznotāja B. E. Muriljo pazīstamās gleznas “Svētā Dievmāte” kopija. 1909. g. baznīcā uzstādīja poļu meistara Ādolfa Hofmana būvētās ērģeles.No būvniecības laika saglabājusies arī pārējā baznīcas iekārta.

N/A

Saulainā laikā spilgti baltā celtne, kas atrodas ciema dienviddaļā, pamanāma jau pa lielāku gabalu. Pirmo koka baznīcu sv. Pētera un Pāvila godam šeit 1759. g. uzcēla jezuīti. Mūsdienās redzamā baznīca ir tapusi gandrīz pusotru gadsimtu vēlāk - 1893. g. Dievnams no iekšpuses apskatāms dievkalpojuma laikā. Baznīcas dārzā apbedīts lietuviešu izcelsmes garīdznieks un koktēlnieks Antons Rimovičs (1865. – 1933.). Iepretim baznīcai atrodas draudzes nams.
N/A

Atrodas vecpilsētas centrā, Latgales ielas un Baznīcas ielas krustojumā. Dievnamu cēla laikā no 1843.–1845. g. krievu klasicisma stilā. Nesen atjaunoti tā griestu un sienu gleznojumi. Tornī atrodas 1667 kg smags zvans. Iepriekš piesakoties, baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses.
N/A

Būvēta 13. gs. beigās kā romānikas stila trīsjomu bazilika ar gotikas elementiem. 1853. g. uzcelts 65 m augstais tornis (skatu laukums). Dievnamā atrodas Livonijas bīskapu kapa plāksnes, kancele (1748.), ozolkoka altāris – (1858.), altārglezna (1862.), vitrāžas un ērģeles (1907.), kas ir vienas no labākajām Latvijā.
N/A

Salas mazākā un dekoratīvo elementu ziņā - viena no Ziemeļeiropā bagātākajām baznīcām. Savu izskatu maz mainījusi no celtniecības pirmsākumiem (14. gs.).
N/A

Atrodas Lielajā ielā 9. Dievnams celts 1742. - 1758. g. (J. K. Dorna projekts) pilsētas vācu draudzes vajadzībām, bet 55 m augstā torņa celtniecību pabeidza 1866. gadā. Baznīcas fasāde un interjers ir veidots vēlīnā baroka stilā ar klasicisma (interjerā – arī grezni rokoko stila elementi) iezīmēm. Dievnams pazīstams ar 1773. - 1780. g. būvētajām (H. A. Konciuss) ērģelēm. Pēc 1885. g. pārbūves instrumentam ir > 7000 stabuļu, 131 reģistrs un 4 manuāļi. Tas ir nominētas kā pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles, kurās vērts ieklausīties koncertu laikā! Apmeklētāji var apskatīt baznīcu, ērģeles un uzkāpt tornī.
N/A

Atrodas pilsētas centrā, Raiņa ielā 4. Dievnams celts (1932. – 1938. g.) vecās koka baznīcas vietā neogotikas stilā (J. Cīruļa projekts). Jāpiemin, ka līdz pat 1994. g. ēkā bija izvietojies kinofilmu iznomāšanas punkts. Tagad baznīcā apskatāma izstāde „No pamatiem līdz torņa smailei, senie Latgales būvamati fotoattēlos”, kur 108 fotoattēlos ir dokumentēts baznīcas celtniecības process. Interesenti var uzkāpt zvanu tornī un apskatīt Rēzekni no 37 m augstuma.
N/A
Ozolmuižas Sv. Pētera un Sv. Pāvila Romas katoļu baznīca celta 1820. gadā par grāfu Plāteru-Zībergu līdzekļiem. Tā ir akmens būve ar nelielu zvanu torni. Lielais mūra altāris ir ar četrām kolonnām un ar lielu masīvu krustu. Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
N/A
Kampišku vecticībnieku kopienas lūgšanu nams rekonstruēts 1931. gadā pēc arhitekta V. Šervinska plāna. Dievnams ir augsts un plašs, ar divām cellēm. Rietumu pusē ir augsts taisnstūrveida zvanu tornis, kuru rotā krusts.
N/A

Daugavpils – Krāslavas (A 6) ceļa malā redzamais dievnams uzcelts ar Plāteru dzimtas pārstāvju – Vaclava un Kazimira Plātera atbalstu 1811. gadā. Dievnamu ieskauj metālkaluma un no ķieģeļiem mūrēts žogs, kā arī divi zvanu torņi. Labās puses zvanu tornī karājas vecs zvans. No baznīcas iekārtas ir jāpiemin galvenais altāris, ko rotā Dievmātes skulptūra, trīs biktskrēsli, četras evaņģēlistu sienas freskas un Lurdas Dievmātes glezna. Ikdienā apskatāma no ārpuses.
N/A

Preiļos, blakus viesu namam „Pie Pliča” (Raiņa bulvāris) ikviens var apskatīt un ieiet Latgales un Latvijas mazākajā dievnamā – kapelā.
N/A

Tās celtniecību uzsāka 1830. g. par muižkunga Ludviga Šabanska ziedotajiem līdzekļiem. No laukakmeņiem celtajā baroka stila dievnamā, kuru apjož atjaunots akmens žogs, atrodas svētbildes „ Jēzus sirds", „Kristus ciešanas", „Svētais Jāzeps". Ikdienā apskatāma no ārpuses.
N/A

Atrodas nomaļā vietā, 0,7 km no Daugavpils – Krāslavas (A 6) ceļa, Daugavas virzienā. Dievnams celts 1933. – 1938. gadā koka kapelas vietā pēc Prāvesta Vaclava Kozlovska projekta, kurš pats arī vadījis celtniecības darbus. Dievnams celts no lieliem cementa ķieģeļiem. Tā lielajā altārī novietota Svētā Antona glezna, bet sānu altārī – Jaunavas Marijas statuja. Gan glezna, gan statuja ir pārvesta no Izvaltas baznīcas. Ikdienā baznīca apskatāma no ārpuses.
N/A

Šo sakrālo celtni uzskata par vecāko Zemgales baznīcu, kas joprojām pilda savu pamatfunkciju. Tās celtniecību uzsāka 1567. g. un pēc nopostīšanas atjaunoja 1614. g. Pēc poļu - zviedru un Ziemeļu kara to atkārtoti atjaunoja 1815. g. Dievnamu var apskatīt arī no iekšpuses.

N/A

Varakļānu centrā, Rīgas ielas malā paceļas neliels paugurs, uz kura atrodas balta ēka ar 4 kolonnām un kupolveida jumtu, kas celta pēc Romas Panteona parauga. Kapela būvēta 1814. g. (arhitekts Vinčento Macoti), un tajā atrodas grāfu Borhu dzimtas apbedījumi. Kapelā bija novietoti arī Sv. Viktora pīšļi, kas pārvesti uz Varakļānu katoļu draudzes baznīcu.
N/A

Masīvā baznīca celta 1780. - 1781. g. barona H. F. Bēra laikā, bet pārbūvēta 1876. un 1888. g. Dievnams ir pazīstams ar savu izsmalcināto rokoko stila altāri un kanceli un 18. gs. 1. pusē darinātajām ērģelēm. Tajā atrodas arī citi nozīmīgi mākslas pieminekļi. Baznīcas kapenēs bija novietotas Aizputes muižas dzimtkundzes J. E. fon Bilovas un viņas meitas J. E. fon Bēras sarkofāgi, kas pārvietoti uz Rundāles pils muzeju. Baznīca apskatāma arī no iekšpuses.
N/A

Ir saglabājies stāsts par kādu kuģa avārijā pie Kolkasraga izglābušos dāņu tirgotāju, kas kā pateicību Kolkā uzcēlis baznīcu. Kolkā ir bijušas vairākas baznīcas, kas mainījušas savu atrašanās vietu. Mūsdienās redzamā un no laukakmeņiem celtā Dievnama pamatus licis kādreizējais Dundagas muižas īpašnieks Karls Ludvigs Ferdinands fon der Osten – Zakens. Tā celta koka baznīcas vietā (vai tuvu tai), kas bija stipri cietusi Krimas kara laikā. Pirmos būvdarbus uzsāka būvmeistars Oto Zīverts 1885. gadā (arhitekts: T. Zeilers). Padomju laikā baznīca bija izdemolēta un tajā iekārtoja noliktavu. Aplūkot vērta ir modernā stilā veidotā altārglezna (māksliniece Helēna Heinrihsone), kurai neesot līdzinieces nevienā citā baznīcā. Pirms tam tās vietā atradies krusts.
N/A
Kuļņevas (Ilzeskalna) pareizticīgo baznīcu 1832. gadā cēlis Ilzenbergas (Ilzeskalna) muižas īpašnieks Mihails Kuļņevs, Jakova Kuļņeva brālis. Baznīcā apskatāms grezns ikonostass ar 19. gs. gleznām. Baznīca ir taisnstūra celtne ar pusapļa sānu izvirzījumiem nišu veidā. Šeit apbedīti Kuļņevu ģimenes locekļi. Kapa vieta baznīcā ir reti sastopama parādība Latvijas pareizticīgo baznīcās.
N/A

Atrodas iepretim Bebrenes muižai, Ilūkstes – Biržu ceļa malā. Baznīcas celtniecība noritējusi ilgākā laikā: 1797. g. to uzsāka, bet pabeidza tikai 1883. g. Ēkas veidolā ir vērojamas klasicisma, bet interjerā – baroka stila formas. Dievkalpojumu laikā baznīca ir apskatāma no iekšpuses.