| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Atrodas 3 km dienvidos no Vecumnieku – Ilūkstes ceļa.Nezinātājam pilskalna atrašana var sagādāt grūtības, jo norāžu nav. Arī tālāk minētais Stupeļu Lielais akmens veģetācijas laikā nebūs tik viegli atrodams. Ap 30 m augstais Stupeļu kalns ir viens no Sēlijas vēsturiskā novada lielākajiem pilskalniem. Tā izpētes rezultāti vēsta, ka pirmo reizi tas pamests mūsu ēras sākumā, bet pēcāk apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā. Interesanti, ka pilskalna apkaimē iegūta un apstrādāta dzelzs. Atradumi liek domāt, ka šajā vietā atradusies viena no agrīnajām novada „pilsētām”. Stupeļu kalna rietumunogāzes piekājē uzmeklējams 6,7 m garais, 5,6 m platais un līdz 2,7 m augstais Stupeļu Lielais akmens, kura virszemes tilpums ir 35 m3. Iespējams, ka akmens kalpojis kā kulta vieta. Arheoloģiskajos izrakumos (20. gs. 70. gadu beigas) tā tuvumā atrastas 10. - 13. gs. senlietas. |
||
|
Rendā uz nelielās Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes 200 m attālumā viens no otra izveidojušies divi ūdenskritumi jeb rumbas. Lielākais ir apmēram 2m, mazākais aptuveni 1,4 m augsts. Upītes krastos redzami nelieli dolomītu atsegumi.
|
||
|
Šajā saimniecībā nodarbojas ar kazu audzēšanu un dažādu kazas piena produktu ieguvi, no svaigām izejvielām ražojot kazas sieru un citus produktus. Saimniecības tīrumos audzē arī kartupeļus, sulīgas zemenes un citus produktus. Vasaras nojumē pie galda var sasēsties un omulīgi parunāties 15–20 cilvēku. Tiek piedāvāta viegla maltīte, kas gatavota no 100% saimniecības produktiem. |
||
|
Vāgnera dārzs dibināts 1890. gadā, tas atrodas netālu no Jumpravas ezera. Tā izveidi uzsāka Fridrihs Vāgners – augļu koku, košumkrūmu un puķu audzētājs. Šobrīd dārzu uzskata par vienu no Latvijas pirmajām un labākajām svešzemju kokaugu kolekcijām. Parkā ir izveidotas pastaigu takas.
Unikāli eksemplāri: Maira baltegle (Abies mayriana) u.c. Grupām un individuāļiem, iepriekš piesakoties, pieejami gidi. Stādu iegāde.
|
||
|
Maizes un konditorejas izstrādājumu ceptuve “Re:Maize” gatavo kvalitatīvus produktus, kas ir ne tikai vizuāli pievilcīgi un garšīgi, bet arī ilgtspējīgi un organismam veselīgi. Nosaukums “Re:Maize” ietver sevī ilgtspējības filozofijas principus un to var definēt kā renovāciju kulinārijā. Tas saskan ar cirkulāras ekonomikas principu definīciju - “Raw to recycling”, kas šajā gadījumā pamatā attiecināms uz maizes un mīklas izstrādājumu ražošanu un patēriņu. Latviskojot šo filozofiju, izvēlēts sauklis, kuru izmanto uzrakstā uz izkārtnes un citos materiālos – «Rūpēs par ēdienu», kas pēc saimnieces domām pilnībā atbilst uzņēmuma principiem un ir saprotams arī viesiem. Re:Maize piedāvā katru dienu svaigi ceptu maizi un konditorejas izstrādājumus līdzņemšanai vai baudīšanai uz vietas, kafiju, vīnus un Straupes piena produkciju. Tiek piedāvātas arī meistarklases - praktiskas klientu apmācības par Zero waste principiem. |
||
|
Labiekārtots Driksas (Lielupes atteka) posms ar divu līmeņu promenādi, Baltijas valstīs unikālo Mītavas tiltu, skatu vietām, piemineklis „Jelgavas students” u.c. |
||
|
Desu un kūpinājumu ražošana no saimniecībā audzētām cūkām. Cūku barībā saimniecība izmanto pašu audzētus graudus (nav apstrādāti ar glifosātiem) un nemodificētās sojas pupiņas, kuras saimniecība pati izaudzē. Desu un kūpinājumu sastāvā ir gaļa un garšvielas. Kūpināšanas procesā izmato tikai dabīgo alkšņa malku. |
||
|
1891. gadā dibinātais Kuremē klosteris ir mūsdienās vienīgais atvērtais pareizticīgo sieviešu klosteris Igaunijā. Aizvēsturiskos laikos Kuremē teritorijā atradās igauņu svētbirze un kalna pakājē – upuravots, kas tagad savu dziedniecisko īpašību dēļ ir pazīstams kā “svētavots”. Klostera vārti ir atvērti apmeklētājiem, lai varētu apstaigāt teritoriju un iepazīties ar klostera iemītnieču ikdienas dzīvi. Lai pamatīgāk apskatītu visu kompleksu, ieteicams pasūtīt vietējā gida pakalpojumus. |
||
|
"Pie Jāņa" ir viena no senākajām kafejnīcām ceļā no Rīgas uz Ventspili, tā atrodas Pūrē, A10 šosejas malā. Šeit pasniedz uz vietas pēc pasūtījuma gatavotus ēdienus. Vasarās iespējams baudīt ēdienus uz āra terases. |
||
|
Mazs vietējais uzņēmums, kas ražo dažādus gardumus no ogām, augļiem un dārzeņiem. Interesenti tiek aicināti iegriezties ražotnē, lai iegādātos dažādus interesantus saldumus vai nobaudītu pašu gatavotu saldējumu. Iepriekš piesakoties, draugu grupām, ģimenēm u.c. kolektīviem ir iespējams piedalīties produktu degustācijās vai meistarklasēs. |
||
|
Amatniece praktiskās nodarbībās aicina izjust saikni ar mālu, darboties ar podnieka virpu un attīstīt ikviena tā radošās spējas. Pēc apdedzināšanas keramikas krāsnī, darbus var ņemt līdzi kā labu suvenīru un savu jauniegūto prasmju apliecinājumu. Audzē garšaugus un tējas. Tēju degustācija. |
||
|
Gaisa trošu ceļš pār Gauju ir Baltijas valstīs vienīgais šāda veida objekts un arī transporta līdzeklis. To cēla 1969. g. sadarbībā ar Gruzijas inženieriem. Gaisa tramvaju nesošā trose stiepjas 1060 m garumā un bez atbalstiem savieno Gaujas senlejas krastus starp Siguldu un Krimuldu ~ 40 m augstumā virs upes līmeņa. No Gaisa tramvaja paveras viena no labākajām Gaujas senlejas ainavām! Vakaros šo unikālo objektu izmanto gumijlecēji. |
||
|
Viesu nams atrodas skaistā, mierīgā vietā pie dīķa, kas ikvienu zvejnieku iepriecinās ar zivju pārpilnību. Viesi tiek izmitināti 120 gadus senā klētī, kurā ir guļamistabas, virtuve un pirts. |
||
|
Kīdevas muiža rakstos ir minēta 1614. g., taču pašreiz redzamā divstāvu kungu māja, ir celta 19. gs. beigās. Ēkas sienas ir klātas ar koka šķindeļiem, kas viens otru pārklāj kā zivs zvīņas. Šāds kungu mājas sienu pārklājums Igaunijas mērogā ir unikāls. Laikā no 1919. – 1951. g. tajā atradās skola. Blakus muižai atrodas neliels parks. Diemžēl turpat pusgadsimtu ilgās pamestības rezultātā ēkas atrodas ļoti kritiskā stāvoklī. Tas ir arī pietiekams apmeklējuma iemesls. |
||
|
Miķeļtorņa krasta kāpās slejas Baltijas valstīs augstākā (65 m, minēti arī citi skaitļi) bāka. Pirmo mūra bāku Miķeļtornī uzbūvēja 1884. g. Metru biezais bākas tornis cieta 1. pasaules karā, tāpēc 1932. g. tā paliekas nogāza. 1934. g. uzbūvēja jaunu, ko uzspridzināja 2. pasaules karā - 1941. g. Tagadējais bākas tornis celts 1957. g. Bākas komplekss apskatāms tikai no ārpuses. |
||
|
Kaltenē apskatāmas sekojošas kuģu būvētāju dzimtu mājas: „Caurnāši”- Bertliņu dzimtas mājas, „Ilmati” – pie šīm mājām tika uzbūvēti 6 burinieki; „Maizītes” - kuģu būvētāju Štālu dzimtas mājas, - šeit uzbūvēja 16 divmastu un trīsmastu gofelšonerus; „Dambekalnu” mājas, - šeit vēlāk atradās arī viena no pirmajām zivju konservu fabrikām piekrastē. Jūras pusē var atrast arī Kaltenes vecos steķus - laivu piestātni. 1936. gadā piestātni būvēja tēvs ar dēliem no Rojas – Freiji. Laivu piestātnes garums bija 200 m. Tajā varēja novietot ap 50 laivas. Mūsdienās šeit ir palikuši tikai jūras un laika zoba skarti koka stabi. Lai iepazītos ar mūsdienu zvejnieka darba specifiku, grūtībām un izaicinājumiem, vērts iegriezties Ķirķragā pie vietējā zvejnieka Ervīna Vilciņa. Zvejnieks padalīsies ar interesantiem stāstiem no savas zvejnieka pieredzes, varēsiet paskatīties kā top šī rīta loms un vēlāk to nodegustēt. (Avots: Rojas TIC) |
||
|
Piemiņas vieta ar pieminekli (atklāts 1936. g., tēlnieks: K. Zāle) 1. pasaules kara laika kritušajiem 38 karavīriem Smārdē pie Smārdes – Tukuma ceļa. No 1915. – 1917. g. frontes līnija atradās netālu no Smārdes. Kritušo bija daudz, tādēļ tie tika apbedīti turpat purvā. Tikai pēc kara tos pārapbedīja Smārdē, Kūdrā, Ķemeros un Slokā. |
||
|
Nepilnus 3 km garā taka iepazīstina ar dziļo Imulas ieleju – Abavas kreisā krasta pieteku. Īpaši iespaidīga ieleja izskatās bezlapu periodā, kad ir apjaušami tās izmēri un formas. Viens no takas iespaidīgākajiem objektiem ir Buses jeb Matkules pilskalns. Apskatāmi citi objekti – Baznīckalns, Bedrīšakmens, Ķauķa kalns ar avotiņu. Atrodas dabas parkā „Abavas senleja”. |
||
|
Mooskas pieredzes pārgājieni ir lieliska iespēja, kā iepazīties ar Veru apriņķa tautas kultūras mantojumu: melnā pirts, pēršanās tradīcijas, ziemā tradicionālā gaļas kūpināšana pirts dūmos, vasarā – ar akmeņiem izliktā kūpināšanas bedre. Ar dienvidigaunijas iedzīvotāju dzīves stilu un ciešo dabas izjūtu iepazīstinās pārgājiens uz Vellameģi. Turpat organizējam elpošanas pastaigas, orientēšanās spēles, nūjošanu un pārgājienus ar sniega kurpēm. Ieteicamais grupas lielums ir līdz 12 personām. |
||
|
Krupenišku vecticībnieku kopienas lūgšanu nams celts 1908. gadā. Dievnama projekta autors ir inženieris I. Ivanovs. Šobrīd dievnams atrodas sliktā
tehniskā stāvoklī.
|
||