Tās celtniecību uzsāka 1830. g. par muižkunga Ludviga Šabanska ziedotajiem līdzekļiem. No laukakmeņiem celtajā baroka stila dievnamā, kuru apjož atjaunots akmens žogs, atrodas svētbildes „ Jēzus sirds", „Kristus ciešanas", „Svētais Jāzeps". Ikdienā apskatāma no ārpuses.

Restorāns atrodas Abavas upes krastā, Pūrē, blakus Šokolādes muzejam. Te sastopama mierpilna atmosfēra, lai katrs klients gūtu sev jaunas emocijas caur garšu pasauli ar tās neizmērojamām iespējām.
Ēdieni tiek gatavoti no svaigiem, Latvijā audzētiem un radītiem produktiem un izejvielām. 
Restorāna ēdienkartē apvienota šefpavāra Naura Haukas profesionālā pieredze dažādu tautu kulinārās tradīcijās un viņa personīgais vēstījums, cilvēciskās emocijas un dabas sniegtā harmonija. Šefpavārs Nauris Hauka priekšroku dod Latvijā audzētiem un radītiem produktiem, saprotot to plašāk, proti, tie ne vienmēr ir vēsturiski reģionam un mūsu tradīcijām atbilstoši, bet audzēšanas un izveides procesi ir pietuvināti Latvijas apstākļiem.

Restorānā pieejama arī plaša vīnu izvēle.

Nemunas loku reģionālais parks (Nemuno kilpų regioninis parkas) ir dibināts 1992. g. un tā mērķis ir augu, dzīvnieku, ainavas un ģeoloģisko dabas pieminekļu aizsardzība. Parks ietver piecus lielus Nemunas upes lokus, kuru centrā atrodas Birštonas – viens no nozīmīgākajiem Lietuvas kūrortiem. Nemunas loku stāvajos krastos vietām redzami iespaidīgi nogulumiežu atsegumi. No dabas daudzveidības un ainavas viedokļa nozīmīgas ir arī Nemunas pieteku dziļās gravas. Parkā sastopami veci nogāžu un gravu meži. Punes (Punia) un Prienu (Prienai) mežos aug Lietuvā augstākie koki. Kopumā parkā ir konstatētas 973 augu un 1713 dzīvnieku (zīdītāji, putni, abinieki, rāpuļi, kukaiņi u.c.) un 505 sēņu sugas. Kā nozīmīgi kultūras tradīciju turpinātāji ir jāpiemin Prienu kokapstrādes meistari, kas gatavo koka krustus.
Izcili ainavisks Nemunas upes posms starp Alītu (Alytus) un Pakuonis, kur upe veido vairākus plašus meandru lokus ar līdz pat 40 m augstiem morēnas atsegumiem. Birštonas pilsētā atrodas reģionālā parka apmeklētāju centrs.

Bioloģiskā ZS “Janavas” jau vairāk kā 10 gadus piedāvā saviem klientiem dažādus bioloģiski ražotus un audzētus produktus: zāļu tējas, dabīgus ziedūdeņus un ekskluzīvu sejas krēmu “Beāte”, ko iemīļojušas daudzas Latvijas sievietes. Līdz šim arī daudzi Latvijas un ārzemju tūristi ir apmeklējuši mūsu saimniecību un klausījušies saimnieces izzinošās lekcijas par ārstniecības augiem, to ietekmi uz cilvēka veselību.

Janavās tagad var arī nakšņot jaunajā glempinga teltī sadarbībā ar sociālo uzņēmumu "Kultūras tūrisms". Vairāk informācijas var uzzināt www.turisms.lv/janavas 

Dabas sēta “Janavas” ir aptuveni 1km gara taka, kura ir izveidota ZS “Janavas” teritorijā Daugavas senlejā. Mūsu saimniecības teritoriju lielākoties klāj bioloģiskās pļavas, kas visā pasaulē ir saglabājušās mazāk kā 2% no kopējās platības! Mēs piedāvājām pastaigu pa Daugavas senleju augu pasaulē ,atpūtinot prātu un ķermeni no ikdienas un uzzinot sensenas patiesības par arstniecības augu nozīmi cilvēka organismā.

Saimniecības (izvietojusies bijušās Ķempēnu muižas kalpu mājā) apkaimes laukos ganās vairāk nekā 200 Latvijas tumšgalves šķirnes aitas. Aitas var apskatīties saimniecībā, kā arī var nogaršot jēra zupu. Tūristiem uz vietas ir pieejama ēdienkarte.Te var iegādāties gaļu, vilnu, ādas un piedalīties izzinošā ekskursijā ar degustāciju, makšķerēt un degustēt foreles (zivis tikai naktsmītņu klientiem).

Lauku māja ir saglabāta ar vēsturisko noskaņu. Tā celta 1890. gadā. Mājā viss veidots no koka, kas rada mājīgu un senlaicīgu atmosfēru.

Iespējams iegādāties aitu vilnas segas, spilvenus un gultas pārvalkus, kuri darināti “Ķoņu” dzirnavās pēc speciāla pasūtījuma.

Labumu bode ir ģimenes uzņēmums - veikaliņš Ikšķilē, kur iespējams iegādāties Latvijas mazo ražotāju un amatnieku radītos produktus. Veikalu ir iemīļojuši ne tikai Ikšķiles un tuvākās apkārtnes iedzīvotāji, bet arī pircēji no Rīgas, Ķekavas, Ogres un citām pilsētām, tāpēc izveidots arī internetveikals.

1768. gadā celtais Siera namiņš, kas atrodas Kalnamuižas (Smiltenes muižas) teritorijā, ir vienīgais šāda veida industriālā mantojuma objekts, kas saglabājies Latvijā. Pirmajā stāvā te glabāja pienu un siera katlus. Uz otro stāvu veda kāpnes, kas nav saglabājušās. Otrajā stāvā kaltējās siers un šo procesu veicināja namiņa koka daļās izurbtie caurumi (siers vējojās). Kaut arī caurumu vietas ir aizbāztas, tās mūsdienās labi redzamas. Atrodas blakus Smiltenes viduslaiku pils drupām. Namiņš atrodas uz iznīcības robežas! Apskatāms no ārpuses.

Saimniecība atrodas netālu no Sangaste rukkiküla neskartas dabas vidū. Saimniecībā var pamieloties ar gardiem ēdieniem, ķert zivis, iet saunā, kā arī pārnakšņot. Sev piemērotas nodarbes atradīs gan aktīvās atpūtas cienītāji, gan vienkārši baudītāji.

Pussalas pils pirmsākumi ir meklējami 14. gs. Tajā laikā minētā pils bija viena no lielākajām šāda tipa aizsardzības pilīm. Pēc Traķu un Viļņas ieņemšanas 1382. g. pils kļuva par Ķēstutu (Kęstutis) - Lietuvas dižkunigaišu dzimtas dzīves un valdīšanas vietu. 1655. g. Polijas – Lietuvas lielvalsts un Krievijas kara laikā pili nopostīja. Līdz mūsdienām no iespaidīgās celtnes (aizņēma 4 ha platību) saglabājušās tikai no laukakmeņiem celtā aizsargmūra un torņu paliekas. Tās iekšpagalmā ir apskatāma efektīvā viduslaiku ieroča – katapultas atdarinājums.