Interesanta dabas izziņas taka, kurā izvietoti informatīvie stendi, kas stāsta par dažādiem pļavu biotopiem – sausām, palieņu un parkveida ozolu pļavām un tās iemītniekiem. Pļavas nogana dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi.

After the establishment of the Livonian state, the pope consecrated this land in honour of the holy Virgin Mary.  This created Terra Mariana or Māra’s Land.  The road between Ludza, Rēzekne and Daugavpils runs along an ancient trading route that once connected Vilnius and Kaunas to Pskov and, later, to St Petersburg and Warsaw.

Very beautiful and poetically picturesque with rivers and lakes that are in Latvia’s forested land and among hillocks that offer a wonderful look at the distant horizon – that is Māra’s Land, which is also known as the Land of Blue Lakes.  Lake Rāzna is the second largest in Latvia, and when the weather is clear, Mākoņkalns Hill or Padebešu Hill is reflected in its water.  Atop the hill are the oldest ruins of fortifications in Latgale, dating back to the Livonian era.

Rēzekne is known as the heart of Latgale, because it has always been the centre for Lettigalian culture and education.  People contributed donations for the 1939 construction of a monument to Māra of Latgale.  It is dedicated to those who fell during Latvia’s independence battles and the liberation of Latgale.  The monument also speaks to the Catholic identity of Latgale.  The monument was rededicated on August 13, 1992, the date of the assumption of the Virgin Mary.  A Catholic festival at Aglona and the monument to Māra of Latgale – these are integral components of this part of Latvia.  The present day is marked out clearly by the new Gors concert hall in Rēzekne, and well as the Zeimuļš student interest education centre.

Daugavpils is Latvia’s second city and an important centre for industry, culture, education and sports.  The Daugavpils pellet factory is unique, and the oldest pellet casting tower in Europe is now open to visitors, as are the restored Daugavpils fortress and the new Rothko Museum.

Not far from Daugavpils are the small Birķeneļi semi-estate and the Rainis Museum.  Latgale was the “land of new days” for the poet, and the museum now hosts gatherings of young artists and craftspeople.  The ancient tradition of ceramic art that is typical specifically of this part of Latvia is still thriving.

Muižas ēka tikusi restaurēta, taču tā celta 1732. gadā. Muižas kompleksu veido – kungu māja, bijušās skolas ēka, pārvaldnieka māja, klēts, saimniecības ēka, kā arī tējas namiņš, kas atrodas senajā ozolu parkā, no kura takas tālāk aizvijas uz Meža parku. Ungurmuižas  iekštelpās ir grezni zīmējumi (grenadieri, ziedu motīvi, zīmētas tapetes, drapēri, ainas no barona karagājieniem un ceļojumiem) kuru autors ir Limbažu gleznotājs Georgs Dītrihs Hinšs. Ungurmuižā par seno auru rūpējas katrs gleznojums, zīmējums un katrs nostūris.

The café is in the Oga shopping centre, offering cheeses that are the “business card” of the city.
Latvian cuisine: Preiļi cottage cheese pierogi, Preiļi cheese soup, cheesecake.

The Lode (Apši) Lutheran Church is between Lake Bānūži and Lake Ilze. It is a unique example of wooden architecture and dates back to 1780. The log church had a straw roof until the early 20^th century, at which point a shingled roof was installed instead.

Restorāns "Upe" atrodas Vecliepājā - viesnīcā „Līva”. Piedāvā latviešu un pasaules valstu ēdienkarti. Ēdiena gatavošanas procesā izmanto arī pašu audzētus garšaugus.

Latviešu virtuve: Mazsālīta siļķe ar biezpienu, pildītas plānās pankūkas, kartupeļu pankūkas, šmorētas cūkgaļas ribiņas, brieža gaļa ar kadiķogām, cepts pīles stilbs, cepta zandarta fileja ar griķiem, kūpināta siļķes fileja.

Īpašais ēdiens: „Liepājas menciņi” – apdūmota menca ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm keramikas podiņā.

Līdz ar kūrorta Neibāde izveidi 1823. gadā, aizsākās rūpes par viesu atpūtu. Parku, kas veidots angļu stilā, radīja dārznieks Akerbergs, kuru barons Augusts fon  Pistolkorss atveda no Igaunijas. 20.gadsimta 20.-30. gados Pēterupes – Neibādes jūrmalas palīdzības un labierīcības biedrība rūpējās par karā nopostītā kūrorta pieminekļa un parka rūpīgu atjaunošanu un kopšanu, Saulkrastu izdaiļošanu, organizēja sarīkojumus, nodibināja teātri un kori, kuru vadīja Olga Cīrule. Saulkrastu estrādē vienmēr ir notikuši svētki. Īpaši izceļams 1933. gada 16. jūlijs, kad estrādē atzīmēja Neibādes un Pēterupes pārdēvēšanu par Saulkrastiem. Estrāde vairākkārt tika pārbūvēta un uzlabota. Gan padomju laikā, gan arī vēlāk šī vieta ir vietējo cilvēku satikšanās vieta gan priecīgos brīžos, gan pārmaiņu brīžos, gan atceres brīžos. Estrādē ir meklējami pirmsākumi Tautas Frontes Saulkrastu nodaļas veidošanai. Šobrīd estrāde ir pulcēšanās vieta vasarā nedēļas nogalēs apmeklējot dažādus pasākumus. Katru gadu šeit notiek Saulkrastu pilsētas svētku koncerts. (Avots: Saulkrastu TIC)

Gatavo sierus, izmantojot vecas, Latvijā pielietotas receptes. Kā simts un vairāk gadus atpakaļ, sieri tiek taisīti ar rokām. Produktiem ir piešķirta „Zaļā karotīte”. Svaigo sieru var kūpināt. Organizē ekskursijas, kuru laikā var iepazīt uzņēmumu. Pieņem pasūtījumus un piegādā gatavo produkciju.

Pili cēla kā militāri stratēģisku objektu, tādēļ tā savā pastāvēšanas laikā ir piedzīvojusi dažādus laikus un varas. Celtne (pirmoreiz pieminēta 13. gs. beigās), neskatoties uz postošajiem kariem, ar minimālām izmaiņām ir saglabājusi savu ordeņa pils pamatapjomu un būtību, kas ir Latvijai unikāls gadījums! Dēvēta arī par Latvijas vecāko viduslaiku cietoksni. Kopš 2001. gada ēkā ir izveidots Ventspils muzejs – viens no modernākajiem Latvijā.