Pazemes muzejs ir Kohtlas raktuvju–muzeja apmeklējuma saistošākā daļa. Pa pazemes koridoriem nokļūsiet dažādās degakmens (saukts par Igaunijas „brūno zeltu”) kalnraču pazemes darba un atpūtas vietās, spridzekļu noliktavā, pavizināsieties īstās kalnraču vagonetēs. Te parādīs un pastāstīs par degakmens ieguves darbos izmantoto tehniku un pielietotajām tehnoloģijām. Ciemiņi var pasūtīt garšīgas pusdienas, kas tiks pasniegtas turpat apakšzemes kalnraču ēdnīcā.

Piecstāvu viesnīca, kuras centrā ir tornis, celta 1933. - 1936. g. jaunklasicisma stilā (arhitekts E. Laube) un tautas valodā pazīstama kā "Baltā pils" jeb "Baltais kuģis". Ēku uzskata par vienu no izcilākajām Latvijas brīvvalsts laika būvēm un tā kļuva par vienu no neatkarīgās Latvijas valsts simboliem. Līdz mūsdienām saglabājusies pati ēka, daļēji vestibila, mūzikas salona, bibliotēkas un ēdamzāles interjeri un dažādi mākslas darbi. Ķemeru viesnīca pazīstama arī kā viena no galveno notikumu vietām A. Graubas mākslas filmā "Baiga vasara". 1998. gadā sanatoriju privatizēja uzņēmējsabiedrība Ominasis Italia S.R.L. Jau vairāk nekā desmitgadi ieilguši Ķemeru viesnīcas atjaunošanas darbi un ēka joprojām ir apskatāma tikai no ārpuses. Tās rietumu pusē plešas dārzs.

This part of the Forest Trail passes through the historical centre of Valmiera. In Valmiera you can visit St. Simon’s Church, the Ruins of the Livonian Order Castle and Valmiera Museum. We also suggest walking the barefoot trail in “Sajūtu Parks” (Park of Senses). After sightseeing in Valmiera, the Forest Trail goes through Atpūtas (Recreation) park, the beautiful pine forest and Baiļi winter ski centre. Further on you will walk along the River Abuls Trail, curving along the banks of the river until reaching the Brenguļi brewery built in an old Hydroelectric power plant. You can enjoy unfiltered and unpasteurised beer here. Further down you will enter unpopulated forest areas and the Northern Gauja protected landscape area.

The forests in Northern Gauja (“Ziemeļgauja”) are very diverse. There are old or natural boreal (northern) forests and marsh forests, oak forests, alluvial forests (formed on river sediments which periodically flood) and mixed oak, wych elm and ash forests along the river. The tour will end in Strenči Town.

No Nidas centra gar Kuršu jomas promenādi ir jādodas Preilas (ziemeļu) virzienā. Pēc ~ 15 min gājiena kreisajā pusē paceļas augsta kāpa – Ošves kalns (Uošvės kalnas), kuras galā slejas simpātisks divstāvīgs koka namiņš ar lielisku skatu uz Kuršu jomu. Te vasaras pavadījis Nobela prēmijas laureāts – izcilais vācu rakstnieks Tomass Manns (1875. – 1955.). T. Manns Nidā nodzīvoja trīs vasaras (1930. – 1932.), kur strādāja pie dažādiem darbiem, t.sk. romāna – „Jāzeps un viņa brāļi".

Amberfarm jeb Dzintarferma ir ģimenes uzņēmums, kura pamatnodarbošanās ir smiltsērkšķu audzēšana 15 ha platībā, kā arī ogu pārstrāde, tirdzniecība un vairumtirdzniecība. Uzņēmumā audzē ogas un izstrādā tādus produktus kā smiltsērkšķu sula, sīrups, sukādes, marmelāde, ievārījums, želejkonfektes, karameles, eļļa, zefīrs, ko viesiem ir arī iespēja nodegustēt un iegādāties. Saimniecībā tiek uzņemti viesi ekskursijās un meistarklasēs, kurās iepazīstina ar smiltsērkšķu plantācijām un pārstrādes cehu. Ir izveidotas 3 dažādas eksursijas programmas ar dažādām iespējām iepazīt smiltsērkšķi kā unikālu ogu un smiltsērkšķu produkciju.

"Ziedlejas" piedāvā pirts kūres un pasākumus laikmetīgā dizainā veidotajā Stikla pirtī, Sirmās egles dūmu pirtī un melnajā pirtī, kas atrodas neskartā meža nostūrī. Rituālajā pirts kūrē ietilpst sildīšana, augu kompreses, augu skrubis, lielā pēršana, peldināšana dīķī, masāža ar ārstniecisko eļļu un medu, ievibrēšana ar skaņu, tējas, pašu cepta maize. Pirts kūre ilgst četras līdz piecas stundas, un to vada pirts meistars.

Iespējamas dažādas meistarklases saistībā ar pirts rituāliem un augu izmantošanu dziedniecībā un skaistumkopšanā un atbilstošu preperātu izgatavošanu. Tiek piedāvāta velo noma, kurā ietilpst pieeja Ziedleju xc/enduro takām, velo treniņi un velo gida pakalpojumi. Tāpat iespējama komandu saliedēšanās pasākumu organizēšana un vadīšana, kā arī kolektīvu komunikācijas treniņi.

Bārbeles sēravots tiek dēvēts par vienu no pirmajām kūrvietām Latvijā, proti, jau ap 1650. gadu hercoga Jēkaba valdīšanas laikā sēravota tuvumā uzbūvēta vannu māja, dēvēta par mazo ūdensdziednīcu, kuru vēlāk arī apmeklējuši visi Kurzemes-Zemgales hercogi. 1739. gadā Rīgas garnizona ārsts Benjamins Teofils Grofs uz Bārbeles sēravotu nosūtījs 10 ievainotus un smagi slimus karavīrus, kas sirguši ar dažādām kaitēm - pēc Bārbeles sēravota vannām karavīri atveseļojušies.

Avota ūdeni izmantojuši gan apkārtējie zemnieki, gan muižnieki, gan augstmaņi no Jelgavas. Avotā slimnieki peldējušies, aptriepušies ar dūņām, no tā sagatavotas arī siltās vannas. Tāpat ūdens tika izmantots iekšķīgai lietošanai. Bārbeles sēravots dziedinājis ne tikai skorbutu, locītavu un krustu sāpes, artrītu, pietūkumu, bet arī venēriskās slimības-sifilisu, nervu kaites un daudzas citas slimības.

19. gs. avota ūdenī samazinājās sērūdeņraža koncentrācija. Neskatoties uz to, 20. gs. 20. gados šeit vēl aizvien darbojās vannu māja, tika uzbūvēts arī neliels vasarnīcu rajons, ierīkots deju laukums un parks, kūrorts tolaik tika plaši apmeklēts. Diemžēl, kūrorta noriets seko pēc Otrā Pasaules kara, kad to noposta un vairs neatjauno.

Šobrīd par savulaik tik ļoti apmeklēto un nozīmīgo kūrvietu, dēvētu par pirmo kūrortu Latvijā, var tikai iztēloties. Atrodoties pie sēravota, tā laika liecības iezīmējas pēdējās vannu mājas ēkas pamatu drupās, stalti liecinieki arī koki – glabājot sevī savulaik pieredzēto.

Sēravota apkārtnē ierīkota atpūtas vieta, informatīvs stends, kurā var aplūkot senākas fotogrāfijas un detalizētāk iepazīties ar kūrorta vēsturi. Tāpat ierīkota laipa, no kuras apmeklētāji var pasmelt avota ūdeni.

Atrodas Vārtājas ielejas labajā krastā un labi saskatāms no Priekules – Grobiņas (P106) ceļa. Senās kuršu zemes – Piemares pilskalns, kas vēstures avotos pirmo reizi minēts 1253. gadā – līgumā starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni. Viens no lielākajiem Dienvidkurzemes pilskalniem. Iespējams, ka iepriekš – arī sens kulta kalns. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados veiktajos arheoloģiskajos izrakumos konstatēts, ka pilskalns bijis apdzīvots jau vidējā dzelzs laikmetā. Pie tā konstatēta liela senspilsētas vieta.