Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Vieta, kur 1. pasaules kara laikā 1916. g. notika t.s. Ziemassvētku kaujas starp Krievijas un Vācijas karaspēku, pēc kurām latviešu strēlnieku drosme un varonība aizskanēja tālu pāri valsts robežām. Ložmetējkalnā ir izveidota piemiņas vieta latviešu strēlniekiem un atjaunots skatu tornis. No tā labi redzams Maztīreļa purvs ar bijušo vācu šaursliežu dzelzceļa līnijas vietu, kas to šķērso ziemeļu - dienvidu virzienā, iezīmējot purvā lielāku koku rindu. Kā iepazīt? Iespēja doties pārgājienos gan ar gidu, gan bez, apmeklēt Ziemassvētku kauju muzeja "Mangaļu" māju, kuras apkaimē izveidots marķēts izziņas maršruts, piedalīties tematiski izglītojošos pasākumos un kauju imitācijās. Apskatāmi pieminekļi, karavīru kapi, ierakumi, fortifikācijas, zemnīcas u.c. Mangaļu mājās atrodas Latvijā lielākais kauju vietu makets. Apskatāmi Baltijas reģionam unikāli 1. pasaules kara lauka fortifikācijas elementi, kas saistīti ar leģendārajām Ziemassvētku kaujām: autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms – blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas t.s. „Vācu valnis”.

N/A

Pirmā Mālpils pienotava savu darbību uzsāka jau 1923. gadā un tajā ražoja sviestu un sieru. Pagājušā gadsimta 70. gados šeit tika radīts Latvijā pirmais mīkstais nenogatavinātais siers – „Mālpils siers”. Iepriekš piesakot, var doties ekskursijā pa uzņēmumu ar produkcijas degustāciju. Sierus var iegādāties uz vietas - uzņēmuma noliktavā.

N/A

Uzņēmums organizē dabas tūrisma pasākumus pa Sāmsalu, lai iepazīstinātu ar dabas mantojumu (roņu vērošana, pārgājieni kājām, ar velosipēdu un slēpēm, gumijas laivās uz Vilsandi un nacionālā parka saliņām, orhidejas u.c.) un kultūras mantojumu (muiža, ciema un pilsētas dzīve, Igaunijas rokdarbi mūsdienās, jūras mantojums). Miku meža parkā, kas ir iekļauts Vilsandi nacionālā parka teritorijā, var iepazīties ar aizgājušo laiku mežstrādnieku darbiem un pārbaudīt savas prasmes.

Loonas muižā, kas ir Vilsandi nacionālā parka centrs, atrodas viesu nams un kafejnīca -restorāns.

N/A
No nesen atjaunotā Vecā ķieģeļu tilta un skatu laukuma, kas atrodas Ventas kreisajā krastā aiz Pils sarga namiņa paveras ļoti skaists skats uz Latvijas platāko un iespaidīgāko ūdenskritumu – Ventas rumbu. Te vērts atbraukt pavasara palu un vimbu migrāciju laikā.
N/A

Renda ir sena apdzīvota vieta, kas vēstures avotos minēta jau 1230. gadā. 13. gs. Renda bija viens no senās kuršu valsts Vanemas centriem. Kad 1235. gadā notika Kursas dalīšana, Rendas novads nonāca vācu ordeņa īpašumā, un rendinieki bija spiesti piedalīties ordeņa iniciētajos karagājienos. Kurzemes hercogistes laikā (1562. – 1795.), neskatoties uz kariem, mēri un citām ligām, bija vērojams novada uzplaukums, sevišķi hercoga Jēkaba (1642. – 1682.) valdīšanas laikā. 17. gs. Renda kļuva par attīstītu manufaktūru centru, kurā attīstījās kokapstrāde, bija ierīkoti un darbojās kaļķu cepļi, ūdensdzirnavas, linaustuves, stikla fabrika, salpetra un ziepju vārītava. Te darināja vīnu, parfimērijas izstrādājumus, mucas, lēja čugunu, taisīja naglas un daudz ko citu. Rendā darināto skābeno vīnu ar baudu dzēra Jelgavas pilī. Iepriekš minētais tika izpostīts Ziemeļu kara laikā (1700. – 1721.). 19. gs. nodedzinātās Rendas pils vietā tika uzcelta ķīmisko vielu ražošanas fabrika, strādāja viena no Kurzemes lielākajām ādas manufaktūrām un terpentīna ražotne. Paralēli tam sāka attīstīties kultūras dzīve. Rendiniekus nesaudzēja abi 20. gadsimta pasaules kari un pēcāk sekojošās represijas, kā rezultātā izveidojās t.s. Kureliešu bataljons – mežabrāļi, kas cīnījās pret padomju varu. Mūsdienās Renda ir mazs un kluss ciems, kurā apskatāma Lielrendas muiža, Rendas baznīca, Velna laiva pie Abavas un Īvandes ūdenskritumi.

N/A

Saimniecībā (atrodas Daugavas senlejas krasta augšdaļā), aug vairāk nekā 100 augu sugu un šķirņu – dekoratīvie, garšaugi, ārstniecības augi, kā arī tradicionālie latviešu sētas augi. Te apskatāmi Latvijā lielākie Mandžūrijas aktinīdijas (t.s. Ziemeļu kivi) stādījumi. Ekskursija, augu stādu iegāde, tēju, augļu un ogu degustācijas un konsultācijas.

N/A

Garš ciems abpus Lūžņas upei. 1937. g. te bija 36 mājas un 2 laivu piestātnes. 19. gs. 60. gados Lūžņa kļuva par vienu no kuģubūves vietām, bet padomju okupācijas gados tuvumā atradās militārās bāzes. 20. gs. 30. gados te vairākkārt ieradās somu valodnieks Lauri Ketunens ar igauņu studentu Oskaru Loritsu, kuri sagatavoja lībiešu valodas vārdnīcu. Lūžņā dzīvoja pirmais lībiešu mākslinieks Jānis Belte (1893 - 1946). Lūžņas lībiešu zvejnieka un zemkopja sēta “Dēliņi” apskatāma Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

N/A

Kafejnīca "Rositten" atrodas blakus Rēzeknes pilskalnam – Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centram „Zeimuļs” (uzbūvēts 01.09.2012.). Skaists interjers un skats uz Rēzeknes kultūrvēsturiskajiem objektiem. Nosaukta cietokšņa (Rositten) vārdā, ko 13. gs. šeit uzcēla Livonoijas ordeņa mestrs. Piedāvā maltītes visām ēdienreizēm, kulinārijas un konditorejas izstrādājumus.

N/A
6 dienas

The tour introduces a variety of attractions and values outside big cities revealing the true character of the countries. Visitors will experience the beauty of nature in national parks, charming ambience of rural manors, visit traditional rural farms and skilful traditional artisans and craftsmen.

N/A

Atrodas blakus Kalnamuižas baznīcai. Dienvidos no tās redzama grāfa Pālena kapliča, uz kuras salasāms vecs uzraksts krievu drukā “Savu mieru dodu jums”. Šajos kapos atdusas daudzi ievērojami cilvēki – mikrobiologs Kristaps Helmanis, A. Brigaderes tēvs, Tērvetes ainavu parka veidotājs Miķelis Kļaviņš u.c.

N/A
Ružinas krucifikss ir viens no raksturīgākajiem Latgales ainavā. Tā celtniecībai izmantots koks, kā tas tradicionāli ir darīts agrākos laikos.
N/A

Vieta, kas apceļojot Suitu novadu, noteikti jāapmeklē un jāiepazīst gida pavadībā. Alsungas muzejs dibināts 1967. gadā. Tas atrodas vecajā skolas ēkā Skolas ielā 11 a. Muzejā apskatāma suitu dzīvojamā istaba un virtuve, katoļu priesteru liturģiskie tērpi, izstāžu zālē mainīgās izstādes un etnogrāfiskā ansambļa “Suitu sievas” veidošanās vēsture un šodiena. Īpašs piedāvājums ir Suitu sievu, suitu vīru un suitu dūdenieku priekšnesumi. Muzeja ēkā atrodas Alsungas tūrisma informācijas centrs, keramikas un aušanas darbnīcas. Priekšnesumi un meistarklases ir iepriekš jāpiesaka.

N/A
2 dienas

The Baltic Coastal Hiking Route goes through Nõva Nature reserve where you will have exceptional views of the white and grey dunes. The beaches are popular for fishing and kite-surfing. In Dirhami you can spend some time in a cafe and from its terrace you will have a beautiful view of the sea and the port. Along the way you can also see ancient Swedish hamlets with a different cultural environment and landscape, as well as shallow lakes that have been separated from the sea. 

N/A
Ilziņš jeb Vestienas dzirnavezers pazīstams ar nostāstiem par tajā "periodiski uzpeldošām kūdras salām". Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju sniegtajām ziņām, minētā parādība gan sen jau vairs nav novērota. Tajā pat laikā ezers un tā apkārtne ir nozīmīga daudzu aizsargājamu biotopu un sugu dzīves vieta. Ezers ietilpst Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū. Ezeru var redzēt, braucot pa Ērgļu - Gaiziņkalna ceļu. Var pakāpties arī blakus esošajā paugurā (ziemeļos no minētā ceļa un ezera), no kura paveras plašāka skatu perspektīva.
N/A

Skaisto un mūsdienās atjaunoto zilā krāsojuma ēku Karaīmu ielas 5 malā sākotnēji (1810. g.) cēla Dominikāņu mūki. Kopš 1864. g. tajā 23 gadus saimniekoja policija, līdz 1887. g. te izvietoja pastu un telegrāfu. Šobrīd ēkā atrodas nacionālā parka administrācija.

N/A

Atrodas pilsētas centrā, Atbrīvošanas alejā 98. Dievnamu sāka celt 1840. g. (iesvētīja 1846. g.) un tas uzskatāms par pilsētas vecāko sakrālo būvi. Nekvalitatīvu būvniecības materiālu izmantošana un cēlāju pieredzes trūkums bija iemesls, kādēļ 1854. g. to nācās pārbūvēt. Pie baznīcas atrodas 1867. g. būvēta Sv. A. Ņevska kapliča, kas veltīta cara Aleksandra II paglābšanās faktam vilciena katastrofā un stikla mauzolejs, kurā apbedīts baznīcas mecenāts ģenerālis Karaulovs (šobrīd tiek restaurēts). Dievnams ir atvērts arī apmeklētājiem.

N/A
Tiltu uzcēla 1906. gadā. 1. pasaules kara laikā tā ziemeļu laidums tika saspridzināts un atjaunots pēc kara. Laikā, kad Karostā atradās Padomju armija, to šķērsot drīkstēja tikai ar speciālām atļaujām. Pa kanālu kursēja karakuģi u.c. peldlīdzekļi, jo te bija izvietota viena no lielākajām PSRS militārajām bāzēm. 2006. g. vasarā (mēnesi pirms tā simtgades!) tilta ziemeļu balstā ieskrēja ar Gruzijas karogu peldošais tankeris „Anna”, kas izgriežamo daļu sadragāja līdz nepazīšanai. Tiltu atjaunoja un atklāja 2009. g. Tilts brīvi apskatāms un šķērsojams jebkurā laikā. Unikāls inženiertehnisks piemineklis, - Baltijā vienīgais šāda veida izgriežamais (katras no divām daļām izgriešana līdztekus krastam notiek ~ 5 min laikā) tilts.
N/A

15.janvāra naktī Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atvairot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. 1934. gada 19. augustā pie Lielauces luterāņu baznīcas atklāja pelēkā granītā veidoto pieminekli Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas vietā. Piemiņas zīme veidota pēc arhitekta P. Dreimaņa meta. Lielauces kauja notika 1919. gada naktī no 15. uz 16. janvāri starp kalpakiešu Cēsu un Virsnieku rotu no vienas puses un 2. strēlnieku pulka karavīriem. 50. gadu sākumā piemineklis tika iznīcināts, bet atjaunots 1991. gadā

N/A
Dabas liegums nosacīti sastāv no trīs daļām. Tā pamatā ir daudzveidīgs meža masīvs, kuru šķērso Vidzemes šoseja un Rīgas – Lugažu dzelzceļa līnija. Šī ir lielākā Pasaulē izmirstošās putnu sugas – zaļās vārnas ligzdošanas vieta valstī, kur sastopama aptuveni 1/4 vai 1/5 daļa Latvijas minētās sugas populācijas. Arī viena no pēdējām zaļās dzilnas ligzdošanas vietām Latvijā. Ņemot vērā šo faktu, kā arī to, ka teritorija tūrisma ziņā nav labiekārtota, vajadzētu izvairīties no tās apmeklēšanas minēto sugu ligzdošanas laikā. Savukārt, rudeņos Garkalnes meži ir populāra sēņu un ogu lasīšanas vieta, bet ziemā - pierīgas apvidus slēpošanas vieta, ko interesantu padara aprimušo kāpu pauguri.
N/A

Ja mērķis ir savākt pilnvērtīgu etnogrāfisko ciemu fotokolekciju, ir jāapskata Strazdi (no lietuviešu valodas strazdai tulkojumā nozīmē strazds), kas ir pavisam neliela apdzīvota vieta Balošas (Baluošas) ezera ziemeļu krastā. Strazdi pirmoreiz rakstos minēti 1783. g. un ciema nosaukums cēlies no kādas mežziņu dzimtas uzvārda.