Atpūta laukos
1821-1840 / 4329
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
5 dienas

Maršrutā ir apskatāmi vienreizēji un Latvijā līdz šim neredzēti skati! Iespaidīgais Baltijas jūras stāvkrasts sākas dažus kilometrus ziemeļos no Pāvilostas un beidzas īsi pirms Ošvalkiem, stiepdamies turpat divu desmitu kilometru garumā. Tā iespaidīgākās un neparastākās formas ir redzamas Strantes – Ulmales posmā. Maršruts visā garumā ved pa kādreizējā „Dzelzs priekškara” rietumu robežu, jo Baltijas jūras krasts padomju laikā bija militarizēta un cilvēkiem „no malas” – nepieejama teritorija. Arī mūsdienās vēl redzamas bijušo armijas objektu atliekas un vecie tanku ceļi krasta kāpās. Ventspils un Užavas apkārtnē vairāku kilometru garumā stiepjas Baltijas valstīs lielākie pelēko kāpu biotopi. Šīs ir neparastas ainavas, kādas citur Eiropā redzēt var tikai retumis.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​​
N/A

Ārstniecības un garšaugu dārzs, apskates un degustācijas programmas. Maizes, piparkūku cepšanas programmas. Piena ceļa programma. Tradicionālā siera gatavošanas programma. Papildus praktiskajām lietām, iespējams iepazīties arī ar muzejā esošajiem darba rīkiem un sadzīves priekšmetiem, kas saistīti ar konkrēto tēmu. Plašas tradicionālās kultūras zināšanas.
N/A

Zemnieku saimniecība "Rīvēni" nodarbojas ar augļkopību un augļkopības pārstrādes produktiem - kaltētiem āboliem, ābolu sulu.
N/A

Viens no iespaidīgākajiem Igaunijas salu pilskalniem, ko ieskauj no akmeņiem veidoti vaļņi. Livonijas Indriķa hronikā minēta kā salinieku vislabāk nocietinātā apmetne.
N/A

Viesu nams atrodas Rusnes salā, Pakalnes upes krastā. Viesu nama saimnieki vāc augus, pēc tautas receptēm tos apstrādā un viesiem piedāvā dažādas tējas, uzlējumus un citus dzērienus, kam piemīt ārstnieciskā iedarbība, kas uzlabo garastāvokli un paaugstina tonusu.
N/A

Pārmitrie platlapju meži, t.sk. Vēršupītes dumbrāji ir viens no sugu skaita ziņā daudzveidīgākajiem Latvijas biotopiem. Par to sezonālu applūšanu liecina daudzo melnalkšņu resnie sakņu kakli, kas nevilšus atgādina mangrovju audzes. Pie Ķemeru Meža mājas to apskates nolūkos ir izveidota uz pāļiem celtā Dumbrāju taka ( WC). Visiespaidīgākie skati Vēršupītes dumbrājos ir vērojami pavasara palos vai citos gadalaikos pēc lielām lietavām, kad mazā upīte iziet no krastiem un appludina teritoriju lielākā platībā. Otra vieta, kur var iepazīt Vēršupītes dumbrājus, ir Slokas ezera pastaigu taka. Lokveida takas garums ir 3 km, un tās sākums atrodas pie Slokas ezera putnu vērošanas torņa.
N/A

Ziemeļos no Cesvaines pils plešas parks, kuru šķērso ašā Sūlas upīte. Tās ziemeļu krastā slejas ap 15 m augstais un ar mežu apaugušais Cesvaines pilskalns ar pils īpašnieka Ādolfa fon Vulfa kapu. Saglabājies nostāsts par viņa vēlēšanos tapt aizvilktam uz kapu vietu ragaviņās. Neskatoties uz vasaras laiku, tas ticis īstenots. Parkā ir liela koku un krūmu sugu daudzveidība. Daļu no tiem no saviem ceļojumiem bija atvedis pats pils saimnieks.
N/A
~ 15 km garš Piusas senlejas posms starp Vana - Vastseliina un Ignasõ ciemiem, kur upei novērojams liels kritums, ātras straujteces un skaisti Devona perioda smilšakmens atsegumi, no kuriem Hermas siena (Härma müür) ir augstākais (ar senlejas nogāzi – 43 m) smilšakmens atsegums Igaunijā. Piusas ciemā atrodas Piusas raktuvju alas. Tikai pavisam neliela daļa no > 10 km garās Piusas raktuvju sistēmas ir eksponētas un labiekārtotas kā apskates objekts.
N/A

Kelmes muiža – viena no Lietuvā palikušām nedaudzajām tipiskās baroka stila provincijas muižām. Tā ir liela noslēgtas kompozīcijas muižas saimniecība, kurā daudz autentisku ēku, apstādījumu un ūdens krātuves. Spilgts baroka iezīmju saglabājis ģeometrisks parks, kuru uz atsevišķām regulārām daļām sadala krustojošas alejas. Parkā ierīkota apskates kalniņš. Lielākā daļa no šobrīd augošajiem kokiem (ozoli, kļavas, liepas, oši) ir senā parka mantojums. Lielākā parka rota atrodas aiz muižas - lielais un trīs mazāki dīķi, kā skatu kalniņš, kas atrodas senajā parkā.
N/A
Komētas fortu cēla Daugavas kreisajā krastā, pie tās ietekas jūrā - tagadējās Daugavgrīvas bākas apkārtnē apmēram tajā pat laikā, kad tika celti Mangaļsalas forti (ap 1808. gadu, citi avoti – 1788. g.). Tajā atradās četras „Kane” tipa 152. kalibra lielgabalu pozīcijas. Gan Komētforts, gan Mangaļsalas krasta aizsardzības baterejas 1855. g. Daugavas grīvā atvairīja angļu flotes uzbrukumu. Jāpiebilst, ka Komētforts ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Ja gar jūras krastu no Daugavgrīvas dabas lieguma dosimies Daugavgrīvas bākas virzienā, uzkāpjot priekškāpā (neaizejot aiz zīmes „Aizliegtā teritorija. Pierobežas zona”!) ir redzamas gan minētās lielgabalu pozīcijas, gan bijušie munīcijas uzglabāšanas pagrabi. Tās sākas aptuveni 0,5 km pirms Daugavgrīvas bākas un stiepjas līdz pat pašam bākas kompleksam. Arī Padomju laikā šī teritorija nebija pieejama civilām personām, jo tās tuvākajā apkārtnē un Bolderājā atradās daudzi Padomju armijas slepenie militārie objekti.
N/A

Muiža vēsturiskajos avotos ir minēta jau 1560. gadā. Tagad redzamā kungu māja ir celta no akmens 1805. g. Padomju laikos tajā atradās Matsalu rezervāta administrācija, bet mūsdienās ēkā ir izveidota viesnīca. Līdz muižai nokļūstam pa skaistu aleju, kuras apkaimē ir redzamas citas muižas kompleksa ēkas.
N/A

Atrodas ļoti skaistā vietā – Krimuldas muižas kompleksa teritorijā, vienā no muižas vēsturiskajām ēkām. Mājīgs interjers, mākslinieka J. Annmaņa apgleznotas sienas. Piedāvā turpat muižā darinātos mājas vīnus un „Muižas stipro”. Garšīgas tējas, uzkodas un siltie ēdieni.
N/A

Piedāvā ļoti gardus Lietuviešu tradicionālos ēdienus. Var pieņemt līdz 300 personām. Ir āra terase un dzīvā mūzika. Pieņem bankas kartes, pieejama autostāvvieta.
N/A

Ciems atrodas pie Irbes (Dižirve, Īra) upes ietekas jūrā, abos tās krastos („jūrspuse” un „zemspuse”). Irbe pirmoreiz minēta 1310. g. robežlīgumā starp Kurzemes bīskapu un Rīgas domkapitulu, bet Lielirbes (Irvemünde) vārds pirmoreiz ierakstīts 1387. g. šķīrējtiesas dokumentā. 19. gs. beigās Lielirbes sīkosta bija aktīvs kokmateriālu tirdzniecības un transporta centrs. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā te uzbūvēts lielākais burinieku skaits Kurzemes rietumkrasta ciemos. 1939. g. ciemā bija ap 300 iedzīvotāju, vairāk kā 70 māju un baptistu baznīca (tagad Ventspils Brīvdabas muzejā). Ciemam cauri kursēja mazbānītis, darbojās pasta un telegrāfa kantoris, divi pārtikas veikali, 1. pakāpes pamatskola, koris un pūtēju orķestris. Lielirbe bija viens no lielākajiem ciemiem, kas izzuda pēc Otrā pasaules kara. Lielirbē dzimusi kultūrvēsturniece Valda Marija Šuvcāne (1923 - 2007), kuras darbu turpina viņas meita Baiba Šuvcāne, rakstot nozīmīgus darbus par Lībiešu krasta dzīvi. Līdz 2019. g. pāri Irbes upei plānots atjaunot trošu tiltu.
N/A

Celta kā cietokšņa tipa ēka. Cietusi Livonijas un Ziemeļu kara laikā. 1865. g. tapis mūsdienās redzamais tornis. J. V. Rabes darinātā kancele ar vītņkāpnēm.
N/A
Iespēja šķērsot purvu sausām kājām, vienlaikus baudot mazskarto dabu. To var īstenot gan pa bijušā Smiltenes – Valmieras – Ainažu šaursliežu dzelzceļa dambi, kas 3- 4 km garumā šķērso purvu DA – ZR virzienā, gan arī izstaigājot labiekārtoto lokveida laipu taku, kas atrodas dambja A pusē. Dabas liegums. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A

Saimniecībā audzē 6 dažādu šķirņu krūmmellenes. Saimniece izvadās pa apkaimes laukiem, pastāstīs par krūmmelleņu audzēšanu, kā arī pacienās un piedāvās iegādāties vērtīgās ogas. Bērni novērtēs saskarsmi ar mājdzīvniekiem – trušiem un kazām.
N/A
Bejas meža dabas liegums veidots no reljefa viedokļa - interesantā, pauguru un starppauguru ieplaku saposmotā teritorijā, kuru klāj vecs un varens egļu mežs. Bejas mežā atrodas viena no Alūksnes rajonā vairākām "Velna pēdēm" - dziļa, krāterveida ieplaka, ko veidojis kūstošais ledājs.
N/A

Brīvdienu māja atrodas Veclaicenes centrā, Kornetos, Ievas ezera tuvumā, 30 m no ezera krasta. Brīvdienu mājas 1.stāvā- atpūtas telpa ar kamīnu un stiklotu verandu, pirts (50,00 EUR/vakars), neliela virtuvīte, tualete. Ārpusē-neliela terase ar skatu uz ezeru. 2.stāvā ir 2 izolētas istabas un 10 gultas vietas.  Pie  ezera – ugunskura vieta, iekopta peldvieta ar laipu. Iespējama laivas, katamarānu īre.
N/A

Ventas krastā slejas īsta koka arhitektūras pērle, romantiskiem stāstiem un leģendām apvītā "Bangerta villa", runā, ka šo ēku kā dāvanu savai līgavai Parīzē nopircis kāds kapteinis Bangerts. Kopš 1940.gada ēkā atrodas Kuldīgas novada muzejs. Muzejā pēc vērienīgas telpu rekonstrukcijas atjaunoti unikāli sienu krāsojumi un citas interjera detaļas un iekārtota ekspozīcija - Bangertu ģimenes dzīvoklis, kas ļauj iepazīt, kā dzīvojuši turīgi kuldīdznieki 20.gs. sākumā. Te arī apskatāma neliela daļa no kolekcionāra Jāņa Mētras spēļu kāršu kolekcijas.