Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
This part of the Forest Trail gives an opportunity to see Setomaa or “the Land of Setos” which is inhabited by Setos – an ethnographic group with specific ancient traditions and a unique language dialect. Forest Trail hikers can visit the traditional Setos homestead and enjoy Setos cuisine. The forests of the region are especially charming in early autumn, when the ground is coloured lilac by the blooming heather. There is a good chance to pick wild mushrooms and berries. One of the most beautiful sections of this trail in Setomaa leads along the River Piusa, where the river is surrounded by sandstone outcrops. You will also visit the Piusa caves. The tour will end in Värska resort – with its sanatorium and SPA, which use the strengths of local nature: mineral water and lake mud. Värska mineral water is well known in Estonia and elsewhere. |
||
Plieņciema taka atrodas dabas liegumā "Plieņciema kāpa" starp Plieņciemu un Ķesterciemu. Pāri kāpai ir izveidota laipu taka un atpūtas vieta. Taka ir izveidota, lai mazinātu negatīvo ietekme uz Plieņciema kāpas dabas vērtībām – zemsedzes nomīdīšanu, piegružošanu ar atkritumiem, braukšanu ar autotransportu.
|
||
Liela meža masīva vidū gleznainās Būkas (Būka) upes krastos starp kokiem ieslēpies teiksmainais Vaišnoriškes ciems. Šis ir viens no skaistākajiem nacionālā parka etnogrāfiskajiem ciemiem. Vaišnoriške kā apdzīvota vieta sākusi veidoties 1756. g., kad šeit sena vēsturiska ceļa malā darbojies krogs. Pirmā viensēta ciematā ir zināma no 1830. g. Šodien redzamā apbūve ir tapusi g.k. 20. gs. sākumā. Ciems ir palicis cilvēku atmiņās ar liepu medu, jo meža velšu vākšana un biškopība bija viena no galvenajām šejieniešu nodarbēm. Tagad ciemā ir piecas sētas. No Vaišnoriškes var uzsākt laivu braucienu pa seklo un dzidro Būku. |
||
Izteikts Vitrupes lejteces ielejas posms ar nelieliem smilšakmens atsegumiem un retām augu un gliemju sugām. Pie Ķirbižu Meža muzeja izveidota izziņas – botānikas taka, kas izvijas abpus upes krastiem un iepazīstina ar raksturīgākajiem Vitrupes ielejas floras pārstāvjiem un Vālodžu dižozolu.
|
||
Volzbahs ir stāva nogāze ar elpu aizraujošu skatu pāri gravai. Ziemā šeit pieejams vairāk nekā 100 m garš nobrauciens ar slēpēm, sniega dēli vai ragaviņām. Citos gadalaikos Volzbaha kalns ir lieliska atpūtas vieta- šeit ir labiekārtota vieta piknikam, pastaigām, foto sesijām. Rudenī Volzbaha kalns ir viena no labākajām vietām Vaiņodes novadā, kur vērot krāšņos rudens skatus. Volzbahs atrodas 2 km no Vaiņodes centra ZR virzienā. Kalnam ērti var piebraukt klāt ar automašīnām. Adrese: Vaiņodes pagasts, Dienvidkurzemes novads, LV-3435 Facebook: facebook.com/biedribavolzbahs Twitter: Volzbahs |
||
Pēc tilpuma (728 m3) - otrs lielākais Baltijas dižakmens. Baltijā vienīgais akmens ar šādu formas un izmēra apvienojumu. Tā augstums ir 7 m, garums – 19 m, platums – 11 m, bet apkārtmērs – 58 m. Kabelikivi atgādina līdz pusei zemē ieraktu milzu klints gabalu. Ledājs to „atnesis” no Somijas D daļas. Pēc sastāva - rapakivi granīts. Tam blakus atrodas vēl 2 visnotaļ iespaidīgi dižakmeņi.
|
||
Põlvamaa, vēsturiskā pasta ceļa malā, atrodas zemnieku virtuve un atpūtas māja Kopli, kur valda prieks un patīkamas garšas. Zemnieku virtuve Kopli piedāvā mājīgu kopābūšanu un privātā restorāna pakalpojumus. Vasaras periodā darbojas kafejnīca. Šeit visu gadu gatavo dželato tipa saldējumu. |
||
Apriņķa muzeja galvenajā ēkā (atvērta visu gadu) un tā filiālēs (atvērtas vasaras sezonā) varat iepazīties ar Hījumā salas, piekrastes zvejniecības, lauksaimniecības un muižu vēsturi, ar cara un Igaunijas brīvvalsts laikiem, Kerdlas Kaleva fabriku, padomju laikiem, kā arī uzzināt daudz citu izzinošu informāciju. Garajā mājā (Pikk Maja) iespējams organizēt kultūras mantojuma stundas. |
||
Muzeju (K. Valdemāra ielā 47) atklāja 1969. g. vecās jūrskolas ēkā, kuru dibināja 1864. g. pēc K. Valdemāra ierosmes. Jūrskolā tās pastāvēšanas laikā izglītību ieguva vairāk nekā 1000 tālbraucēji kapteiņi un stūrmaņi. Muzeja ekspozīcija iepazīstina ar pirmās latviešu jūrskolas darbību, kā arī burukuģu būves vēsturi Vidzemes piekrastē 19. gs. otrajā pusē - 20. gs. sākumā. Muzeja dārzā ir apskatāma enkuru kolekcija un savulaik noskalotās (restaurēta) Ainažu bākas virsdaļa. |
||
Krodziņš "Dzirnakmeņi" atrodas Ieriķu centrā pie Ieriķupītes, kur izveidota dabas taka ūdenskritumu un dzirnavu apskatei. Pašcepti konditorijas izstrādājumi. Latviešu virtuve: Valmieras salāti, aukstā zupa, pupiņu zupa, cūkgaļas šķēle, cepta menca, kupāti, rupjmaizes kārtojums. Īpašais ēdiens: „Ieriķu salāti” – tomāti, žāvēta gaļa, šampinjoni. |
||
Tūrisma gide Ineta Jansone piedāvā ekskursijas grupām uz Melnalkšņu dumbrāja laipu. Melnalkšņu dumbrāja laipa ir viena no īsākajām un interesantākajām takām Ķemeru nacionālajā parkā (600 m). Melnalkšņu dumbrājā Vēršupītes krastos novērojami dabiskam mežam raksturīgi elementi – jauni, kā arī veci un dobumaini koki, kritalas, sausoņi, ciņi. Daudzveidīga ir meža putnu fauna. Jebkurā gadalaikā melnalkšņu dumbrājs ir īpašs. Taču visā krāšņumā dumbrājs atklājas tieši pavasarī. Vēršupītes pālu laikā ūdeņi pārklāj lielāko dumbrāja daļu, bet visapkārt zied zeltainās purenes, gaiss vibrē no putnu dziesmām un dzeņu bungošanas. |
||
Karošu darbnīcā top noderīgas lietas – koka karotes, virtuves dēlīši, sviesta naži, pannas lāpstiņas u.c. Interesenti no speciālas sagataves var izveidot savu koka karoti, kā arī apskatīt jau gatavas karotes no vairāk nekā 17 Latvijā augošām koku sugām. Vasarās piedāvā „Pankūku ekskursijas” ar gardiem ievārījumiem. Karošu un mājas vīnu iegāde. |
||
Privātais Zigurda Safranoviča senlietu muzejs dibināts 2010.gada maijā. Muzeja krājumā atrodas ap 50 tūkstošiem priekšmetu, no kuriem 99% eksponātu ir ziedoti. Vecākā un retākā, pēc leģendas, 300 gadu veca manta – Ernsta Glika ledusskapis. Muzeja apkārtne ir plašs bijušā barona Vulfa muižas parks, kur šobrīd ir iespējams nakšņot teltīs, kā arī pieejamas atpūtas vietas - nojumes, ugunskura vietas, grils, piederumi ēdiena pagatavošanai utt., dzeramais ūdens (no akas), pieejama elektrība telefonu, fotoaparātu u.tml. uzlādei. Lielākām grupām (sākot no 10 personām) uz ugunskura vārīta putra. |
||
Jaunpils ūdensdzirnavas ir industriālā tūrisma apskates objekts, kurā ir saglabājusies dzirnavu iekārta, kas darbojusies 20. gs. 20.−30. gados, kā arī hidrotehniskās būves un ūdenskrātuve. Šobrīd dzirnavās ir izveidota ekspozīcija par pašām dzirnavām, malšanas procesu un graudkopību. |
||
Atrodas Viļānu dienviddaļā, Maltas upītes krastos, kuras tecējumu pārtrauc Viļānu HES. Par muižu atrodamas ziņas jau no 15. gs. beigām, kad tā piederēja bruņiniekam J. Loem. Līdzīgi kā Vidsmuiža, arī šī bija viena no Latgales lielākajām muižām, kurai piederēja zemes > 49 000 ha platībā. 18. - 19. gs. mijā ap muižu sāka veidoties Viļānu miests. Muižas dzīvojamo ēku, kas apskatāma tikai no ārpuses, ieskauj parks. |
||
Divstāvīgā ēka ir redzama no Dundagas – Ģipkas ceļa (ap 3,7 km no Ģipkas ciema). Šis nav tūrisma objekts, bet gan vēsturiska vieta, kurai vērts pievērst uzmanību kaut vai no attāluma. Ēkas pirmajā stāvā no 1860. g. darbojās skola, kurā par skolotāju strādāja rakstnieks Antons Austriņš. 1867. g. tai uzbūvēja otro stāvu, kurā uzsāka jūrskolas izveidi. Jūrskola darbojās līdz 1894. g., kad to pārcēla uz Mazirbi. |
||
Mājīgajā restorānā var nogaršot no lietuviešu dabas veltēm gatavotos ēdienus. Šeit var arī apbrīnot seno ēdienu gatavošanas darbarīku un šakoša cepšanas rīku ekspozīciju. Tiem, kas paši vēlas izcept tradicionālo šakoti, piedāvā pieteikt izglītojošo programmu „Šakoša paraugcepšana”. Maiznīca atrodas ~4 km attālumā no Druskininku pilsētas. Piedāvā nakšņošanu, konferenču telpas un kulinārā mantojuma programmas. |
||
„Airītes” atrodas vietā, kur 1919.gada 6.marta kaujas laikā krita jaunizveidoto Latvijas bruņoto spēku pulkvedis Oskars Kalpaks, Studentu rotas komandieris Nikolajs Grundmanis, Jātnieku nodaļas virsnieks Pēteris Krievs un leitnants Hanss Johans Šrinders. 1920. gadā par saziedotajiem līdzekļiem „Airītēs” uzsāka pieminekļa izveidi Oskaram Kalpakam, kuru atklāja 1922. g. 3. septembrī. 1935. gadā pēc savienības „Pulkveža Kalpaka bataljons” iniciatīvas uzsāk muzeja saimiecības celtniecību, kurā plāno izveidot Kalpaka bataljona cīņām veltītu muzeju. To atklāj gadu vēlāk. Padomju laikā piemiņas ansambli iznīcina, bet ēkā izvieto pastu un iekārto dzīvokļus. Atmodas laikā (1988. – 1989.) piemiņas vietu atjauno, bet 1990. g. 11. novembrī no jauna atklāj O. Kalpaka muzeju. 2007. gadā remontdarbu laikā nodeg ēkas otrais stāvs. Muzeju un ekspozīciju atjauno 2013. gadā. Ekspozīcija atklāj O. Kalpaka dzīves gaitas I pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņas. Muzeja darbinieki regulāri organizē O. Kalpaka piemiņas pasākumus un Lāčplēša dienas svinības. |
||
Alatskivi muižas vēsturiskajā ledus pagrabā gatavo vīnus, zāļu tējas, pārtikas suvenīrus, garšvielu etiķus un ievārījumus no apkārtējos mežos un laukos iegūtās ražas. Mājīgajā veikaliņā var degustēt un iegādāties gan vīnus, gan tējas, gan citus vietējos pārtikas suvenīrus. Ja grupa ir lielāka vai vēlaties mūs apciemot ārpus darba laika, par savu ierašanos vēlams brīdināt iepriekš. |
||
Jau no pašiem sākumiem augļu un ogu vīns ir bijis taisīts Tori Jõesuu Sidru un Vīnu saimniecībā. Cilvēki, kas veido šos vīnus izmanto vietējās, tur pat izaudzētās, izejvielas. Vecā ābele, kas aug turpat sētā, ir īpaša, jo tieši šīs ābeles zeltainie āboli dod sidram unikālu garšu. Ir iespējama tūre pa vīna dārzu. Saimniecība ir apbalvota ar EHE (Genuine and Interesting Estonia) kvalitātes zīmi. Saimniecībā iepazīstina ar laba sidra un vīna pagatavošanas noslēpumiem, ziemeļu vīnogu kultivēšanas īpatnībām, kā arī piedāvā ēdināšanu un organizē degustācijas. |