Atpūta laukos
3641-3660 / 4340
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Ārstniecības un garšaugu dārzs, apskates un degustācijas programmas. Maizes, piparkūku cepšanas programmas. Piena ceļa programma. Tradicionālā siera gatavošanas programma. Papildus praktiskajām lietām, iespējams iepazīties arī ar muzejā esošajiem darba rīkiem un sadzīves priekšmetiem, kas saistīti ar konkrēto tēmu. Plašas tradicionālās kultūras zināšanas.
N/A

Atrodas Lielvārdes parkā, blakus Andreja Pumpura Lielvārdes muzejam. Tagad redzamais dievnams atjaunots 1932. g. – iepriekšējās - 1747. g. būvētās un 1. pasaules kara laikā sabombardētās baznīcas vietā. No ēkas interjera ir jāpiemin vairāki mākslas pieminekļi: altāris, kancele, baznīcēnu soli, Kārļa Miesnieka altārglezna “Jēzus Ģetzemanes dārzā” (1939. g.). Pie baznīcas austrumu sienas apskatāms zemē daļēji iegrimis akmens krusts – t.s. Krustakmens. Uzskata, ka tas ir sens kapakmens.
N/A

Igaunijas jūras ūdeņos ir saskaitīta 1521 sala! Salu sarakstā pēc platības (63 ha) ~ 2,5 km garā Mohni sala ieņem 38. vietu. Lai saudzētu salas trauslo veģetāciju (vietām nedaudz atgādina krūmainu tundru), tās vidusdaļā ir izveidotas koka laipas. Salas dienviddaļā atrodas sašaurinājums, kuru tāpat kā blakus esošo jūras krastu klāj viens no savdabīgākajiem Igaunijas akmeņu laukiem. Salas ziemeļos esošās Mohni bākas (Mohni tuletorn) celtniecība pabeigta 1871. g. un tās gaisma ir redzama 10 jūras jūdžu attālumā. Šī ir viena no skaistākajām Ziemeļigaunijas bākām! Līdz Mohni salai var nokļūt ar laivu (iepriekšēja pieteikšanās) no ~ 5 km attālās Vīnistu ostas (Viinistu sadam). Ar jūras laivu vai kajaku piemērotos apstākļos būs ~ 1h ilgs brauciens. Jārēķinās, ka uz salas nav pastāvīgo iedzīvotāju! Vīnistu ciemā apskatāms 2002. g. izveidotais Vīnistu mākslas muzejs (Viinistu kunstimuuseum). Apmeklētājus iespaidos ne tikai tā āriene, bet arī tapšanas vēsture. 
N/A

Saaremaa kopš seniem laikiem ir spēcīgas alus darīšanas tradīcijas. Kuressaare, ēkā ar Art Deco elementiem, kur kādreiz ražoja elektrību, šodien darītavā Pöide rāda alus brūvēšanas mākslu – uzzināsiet vairākus noslēpumus, bet atsevišķā telpā varēsiet nogaršot gatavo produktu.
N/A

Teiču dabas rezervāts ir dibināts 1982. g. viena no Baltijas lielākā sūnu purvu kompleksa – Teiču purva un Pelečāres purva, to augu un dzīvnieku valsts, kā arī purvam pieguļošo teritoriju aizsardzībai. Teiču purvā vairākām putnu sugām, piemēram, pelēkai dzērvei, lietuvainim, dzeltenajam tārtiņam un purva tilbītei ir Latvijā lielākās ligzdojošās populācijas, bet migrāciju laikā apkārtnē koncentrējas vairāki tūkstoši dažādu sugu zosis. Rezervāta apskate iespējama vienīgi rezervāta administrācijas gida vai reindžera pavadībā, iepriekš savlaicīgi piesakoties. Apmeklētāji var iepazīties ar Sildu ezera laipu taku un Siksalu ar vienu no labākajām Latvijas purvu ainavām, kas paveras no skatu torņa.

N/A
2 dienas

Šis ir viens no 6 ceļojuma maršrutiem sērijā "Baudi laukus!", un tas aicina apmeklēt Lauku Labumus – visdažādāko veidu un nozaru saimniecības un uzņēmumus, kas atvērti apmeklētājiem, piedāvā ekskursijas, nogaršot, apskatīt un iegādāties savus ražojumus. Tur apskatāmi mājdzīvnieki, mūsdienīgas lauku saimniecības, amatnieku darbnīcas, iegādājami lauku produkti – maize, medus, mājas vīns un alus, siers, ogas, augļi, zivis, gaļa, dārzeņi, tējas un citi laukos audzēti labumi. Pa ceļam iespējams ieturēt pusdienaslauku krodziņos. 
N/A

Taka iesākumā ved pa mežu ieskautu bijušo šaursliežu dzelzceļa līniju, pa kuru pagājušā gadsimta vidū izveda kokmateriālus. Tās tālākā daļa izmet nelielu loku pa Suistna purvu (Suistna raba), kur uzcelts skatu tornis ar izcilu sūnu purva ainavu ar nelieliem ezeriņiem. Takas garums vienā virzienā ir 4,5 km.
N/A

Viesu nams "Igne" ir vieta, kur palikt uz vienu nakti vai apmesties uz ilgāku laiku. Tā atrodas netālu Druskininkai Jaskoniai ciematā, tikai 4 km attālumā no pilsētas centra, taču tā ir klusa vieta prom no pilsētas burzma. Iespēja uzņemt līdz 50 cilvēkiem istabās ar labierīcībām.  Apmeklētāju ērtībai augstas klases restorāns "Romnesa", omulīga sauna, bezmaksas autostāvvieta un bezvadu internets. Piemērota vieta konferencēm, semināriem, privātiem un korporatīviem pasākumiem. Tiek piedāvātas izglītojošas meistarklases šakotis gatavošanā, Šakotis muzeja apskate.
N/A

No torņa Engures ezera austrumu krastā (blakus dzīvei savvaļā pielāgoto mājlopu ganības, piebraucams no Bērzciema puses), atklājas skats uz ezera ziemeļaustrumu daļu – niedrājiem, saliņām, Lielo salu, govīm un zirgiem.
N/A
Nagļu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcu 1862. gadā cēlis muižkungs Nābels. Nagļi sākotnēji ir bijuši Viļānu filiālbaznīca, un to apkalpojuši Viļānu bernardiešu mūki. Pēc klosteru slēgšanas 19. gs. 30-tajos gados kā Viļānus, tā Nagļus apkalpoja laicīgie priesteri.
N/A

Botāniskais dārzs dibināts 1923. gadā kā visas Lietuvas botānikas zinātņu centrs. Dārza platība pārsniedz 60 hektārus, publikai pieejamās ekspozīcijas – aptuveni 30 hektāru.
N/A

Galdniecības darbnīcā Jūrkalnē meistars Guntis Niedoliņš gatavo koka rotaslietas, mēbeles, interjera priekšmetus, karotes, lāpstiņas u.c. koka izstrādājumus.
N/A
Arī tagadējā Ventspils lidosta kā jau visi lidlauki padomju gados bija militāras nozīmes objekti. 2009. gadā regulārie pasažieru reisi ar Rīgu ir pārtraukti un lidosta tiek izmantota mazās aviācijas vajadzībām.
N/A

Sena latgaļu apdzīvota vieta. 10. gs. Krāslavas novads nonāca Polockas kņazu, bet 13. gs. - Livonijas ordeņa pakļautībā. Līdz 18. gs. sākumam tā pastāvēja kā muižas centrs. 1729. g. par 1400 dālderiem Krāslavu nopirka Johans Ludvigs Plāters. Plāteru dzimta Krāslavā valdīja divus gadsimtus. 18. gs. vidū Plāteri uzsāka Krāslavas pils celtniecību. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. g. Latgali pievienoja Krievijai. Krāslava sāka panīkt. Pēc Rīgas – Daugavpils - Vitebskas dzelzceļa izbūves (1865. g.) pilsētas saimnieciskā dzīve atkal uzplauka. Krāslavu maz skāra 2. Pasaules kara laika notikumi, tādēļ mazskarta saglabājusies 20. gs. sākuma koka apbūve.
N/A

Dzērieni no Kurzemē augušiem un pašu lasītiem augļiem un ogām. 100% roku darbs.

Vēsture
Kabiles sidri tiek darīti velvētajos Kabiles muižas senajos vīna pagrabos. Muiža ir Kurzemes baroka un klasicisma arhitektūras pērle, kurā saglabājušies unikāli 18. gadsimta interjeri.

Āboli
Sidri un vīni ir darīti no Kurzemes puses dārzos augušiem un pašu rokām lasītiem āboliem, rabarberiem, cidonijām, upenēm un bumbieriem.
   
Sidri
Sortimentā ir vairāki sidri, kuri tiek gatavoti vienīgi no ābolu sulas, kas iegūta no Kurzemes pusē augušiem āboliem - "Classic" un "Balts". Ziemas sezonā ir pieejami Kabiles muiža vīna darītavas īpašie sidri - "Z" un "Karstsidrs". Ierobežotā daudzumā ir pieejams arī ekskluzīvs bumbieru sidrs. 
Augļu smalcināšanā un sulas spiešanā izmantotas tikai mehāniskas metodes.

Apmeklētājiem
Vīna darītavas apciemojuma laikā viesus ne tikai iepriecina dzirkstošo dzērienu degustācija un gūtā pieredze par vīna un sidra darīšanas mākslu, bet arī saimnieču stāsti par muižas vēsturi un restaurācijas procesu.

Kur iegādāties
Kabiles sidri iegādājami specializētos veikalos.
N/A

Šeit uzstādīts piemiņas akmens K. Valdemāram, kas vēsta par viņa nopelniem Latvijas valsts attīstībā un veidošanā. Šajā vietā kādreiz atradās Rojas, jeb Lubezeres jūrskola, kurai blakus atradās skolotāju māja, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Pašreiz te ierīkota Rojas ģimeņu ārstu privātprakses. Jūrskola pastāvēja laikā no 1873 – 1915. gadam, bet 1. pasaules kara laikā to sagrāva. Jūrskolā sagatavoja tuvbraucējus stūrmaņus. Šeit varēja mācīties bez maksas un mācību vielu apgūt latviešu valodā. Latviešu jūrnieki bija pazīstami Krievijā un ārzemēs, pat Amerikas kontinentā. Viņi tika cienīti lietpratības, krietnuma un uzticības dēļ. (Avots: Rojas TIC)
N/A

2007. gadā atvērtā muzeja brīvdabas ekspozīcijā atrodami 180 mm lielgabala stobri, rekonstruētas robežjoslas, civilās aizsardzības bunkurs, bruņutransportieri, robežsardzes kuteris, jūras mīnas. Galvenajā ēkā ir apskatāms jūras novērošanas radars, kas tur atrodas vēl no uzstādīšanas laika, un dažādi ar militāro jomu saistīti priekšmeti, kazarmas stūrītis, sarkanais stūrītis un ieroču telpa.
N/A

Pāvilostā ir trīs parki. Pāvilostas centrā (pie kultūras nama) atrodas Piecdesmitgades parks, kuru 1929. g. iekopa skolotājs un novadpētnieks Ernests Šneiders. Vienu ozolu tajā esot iestādījis Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Simtgades parks ar piemiņas akmeņiem tapa Sakas labajā krastā jau kā turpinājums iesāktajam. Vecākais no Pāvilostas parkiem - Upesmuižas parks (19. gs.) atrodas tuvu Liepājas – Ventspils šosejai. Upesmuižas pils nav saglabājusies (nodedzināta 1905. g.). Parkā apskatāms sens akmens sols (perimetrs 5,55 m) un Upesmuižas parka Lielais akmens. Domājams, tas ir kultakmens.
N/A

Piemājas bioloģiskā saimniecība Zemturi atrodas 30 min braucienā no Kuldīgas. Saimniecībā pamatā nodarbojas ar šķirnes truškopību un ir veidota kā vieta, kur bērni var apskatīt, iepazīt trušus, putnus un citus mājdzīvniekus. Saimnieki ir izveidojuši divas tematiskas takas, viena - mājdzīvnieku un mājputnu taka un otra - dižkoku un puķu taka. Pirts mīļotājiem pieejama veselības pirtiņa, tāpat ir iespēja makšķerēt. Tiek piedāvāta arī nakšņošana ģimenei vai nelielai draugu grupai. Ekskursijas lieliem un maziem.
N/A

Atrodas Burtnieku ezera D krastā, kur plašā apkārtnē regulāri applūstošas palieņu pļavas - nozīmīgs griezes un citu putnuuzturēšanās un ligzdošanas vieta. Atrodas Burtnieku ezera pļavu dabas liegumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Iepazīstina ar Burtnieku parku un Burtnieku muižas kungu māju.