Since ancient times bread has been our staple food, and formed part of breakfast, lunch and our evening meal. We bake bread from rye, wheat, buckwheat and barley. Both fine-ground and wholemeal flour is used. Bread baking is one of the most honoured traditional skills in Latvia. Caunītes country house keeps Latvian traditions alive and demonstrates them to visitors. The house is designed and decorated in the traditional Latvian style and exudes an authentic ambience while having modern facilities.

Under the guidance of the hostess, visitors will bake their own loaf of sweet-and-sour bread in a wood-fired bread oven. In Latvian families it was traditionally one of the main duties of the lady of the house to bake a week’s supply of bread for the whole family every Saturday morning. Every woman was proud of her own unique recipe and passed it down to her daughters and granddaughters through the generations. There are many traditional beliefs, sayings and riddles linked with bread in Latvian folklore. Today, there is great interest in the old recipes, bread-baking methods and the use of organic ingredients as many families are opting for a healthy lifestyle.

Viens no svarīgākajiem militāri – politiskajiem Livonijas ordeņa atbalsta punktiem, ko cēla 1443. - 1456. g. Mūsas un Mēmeles satekas vietā. Pilij bija 5 torņi un līdz 3 m biezas sienas. Laikā no 1580. - 1596. g. priekšpils vietā uzcēla Kurzemes hercoga rezidenci, ko izrotāja ar apmetumu sgrafito tehnikā. Pils cieta 16. un 17. gs. karos, taču to vienmēr atjaunoja, līdz, atkāpjoties 1706. g. (Ziemeļu kara laikā), to uzspridzināja krievu karaspēks. Mūsdienās pilī izveidots moderns muzejs, bet DA tornī - skatu vieta/laukums.

Takas sākums atrodas Vidagā, vietā, kur uz Vizlas celts vēsturiskais akmens arkas tilts. 1,2 km garā taka bez marķējuma ved gar pašu upes krastu līdz pat ietekai Gaujā. Redzami skaisti dolomīta atsegumi, nelieli krāčveidīgi ūdenskritumi un iespaidīgais Žākļu dižakmens.

Mīlīga kafejnīca, kas atrodas vecajā tautas namā, kur gatavo unikālu sieru, pelmeņus, gaileņu-pupu-grūbu zupu, vadsas, vīgriežu sīrupa dzērienu.

Atrodas Tērvetē, Dobeles – Elejas ceļa malā, 0,2 km dienvidrietumos no Tērvetes pilskalna. Ar mežu apaugušais paugurs ir sena apmetnes vieta, kas bijusi apdzīvota jau 1. g.t. pr. Kr. Teika stāsta, ka kalnā bijis klosteris, kura mūki pēc klusēšanas pārkāpuma saulgriežu laikā kopā ar visu celtni nogrimuši kalna dzīlēs.

Alūksnes muižas parks atrodas pilsētas austrumu daļā un aizņem 25,54 hektārus lielu platību. Tas ir atzīts par skaistāko parku Vidzemē un ikviens, kas tajā pabijis, ir sajutis parka burvību un skaistumu. Parkā ir saglabājušās vairākas mazās arhitektūras formas. Ieeja parkā ir no Alūksnes Jaunās pils puses. (Avots: Alūksnes TIC)

Ja jums patīk aktīvs dzīvesveids, šī ekskursija ir ideāls veids, kā izbaudīt kulināro mantojumu, kas slēpjas Gaujas Nacionālajā parkā. Velomaršruts sākas no Strenčiem un vispirms ved caur divām vietējām alus darītavām Brenguļos un Valmiermuižā ar jaukām kafejnīcām un labu alu. Ceļā uz Valmieru apstāsieties arī Trikātas ciematā, lai nobaudītu vietēji gatavoto šokolādi. No Valmieras maršruts ved cauri skaistam mežam uz Cēsīm un tur esošo burvīgo viduslaiku vecpilsētu. Cēsīs apmeklēsiet vietējo maiznīcu un spirta rūpnīcu, lai nobaudītu produkciju. Jūs redzēsiet arī to, kā viduslaikos izskatījās ārstniecības un garšaugu dārzs. Brauksiet ar kanoe no Cēsīm uz Līgatni, kas ir viena no Gaujas skaistākajām vietām ar tās smilšakmens krastiem, attālām lauku viensētām un vecmodīgu ūdensdarbināmu prāmi. Līgatnes pilsētas vēsturiskais centrs ir saistīts ar tās papīrfabrikas attīstību. Šeit iespējams apmeklēt arī vietējos vīna un rokdarbu ražotājus vienā no apgabalam raksturīgajām mākslīgajām alām. Pārvietojoties pa kalnainajiem, līkumotajiem Siguldas ceļiem, redzēsiet Turaidas un Siguldas viduslaiku pilis, Gūtmaņala alu un citus gleznainus skatus. Siguldā baudīsiet latviešu tradicionālos ēdienus restorānos “Bucefāls”, “Aparjods” un viesu namā “Mauriņi” nobaudīsiet 80 ievārījumu veidus.

Trīs lielāka izmēra laukakmeņi – aizsargājami dabas pieminekļi, kas atrodas Matsalu līča krastā starp Sāstnas (Saastna) un Metskjulas (Metsküla) ciemiem. Tuvējā ceļa malā ir izvietots informācijas stends un norādes, bet līdz akmeņiem var nokļūt pa iezīmētu taku. Pēc kāda tautas nostāsta, lielas vētras laikā, kas notikusi Jaungada naktī, lielais akmens sašķēlies trīs daļās. No tā arī cēlies vietvārds. Apkārtnē redzamās pļavas ir nozīmīga daudzu augu sugu dzīves vide un svarīga putnu ligzdošanas un atpūtas vieta. Šī iemesla dēļ taku drīkst apmeklēt tikai no 1. jūlija līdz septembra beigām. Akmeņi ir arī labi redzami no minētā ceļa. Tie ar ledāju atceļojuši no Turku (Somija) apkārtnes.

Celta pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Meklējama Tukuma ielā 30. Laikā no 1940. gada pastā darbojās automātiskā telefonu centrāle. Pasts vairs nestrādā un ēka apskatāma no ārpuses.

Mākoņkalna pagasta "Itkaču mājās" ir iespēja ieturēt maltīti- plānās pankūkas ar dažādiem pildījumiem, kartupeļu pankūkas, dārzeņu sautējumu.

Iespēja apciemot trušus, pabarot tos ,paglāstīt un paturēt sev klēpī. Pieejami saimnieku veidoti suvenīri.