Vecpiebalgas vecajos kapos (Vecpiebalgas austrumdaļā, pa ceļam uz "Saulrietiem" un "Vēveriem") apskatāms piemineklis, kas veltīts brāļu Kaudzīšu romāna "Mērnieku laiki" personāžam - Lienai. Piemineklis uzstādīts 1987. g. (tēlniece M. Baltiņa). Pirms ceļojuma atkal ir jāpāršķirsta "Mērnieku laiki"!

Šajā tūrē pārsteigs lauku saimniecību daudzveidība un neparasti ražojumi. Apmeklēsiet vairākas saimniecības, kas ražo ekoloģisku produkciju, ko iespējams apskatīt, nogaršot un iegādāties.

 No Viļņas ceļš ved uz ekoloģisku kazkopības saimniecību, kur ražo 60 dažādus kazas piena sierus. Pēc tam apmeklējums etnogrāfiskā lietuviešu sētā, kur audzē zirgus un aitas. Pavadīsiet dienu Kauņā, apskatīsiet Nemunas upes ieleju ar Raudones (Raudonė) un Panemunes (Panemunė) pilīm. Pikniks lauku saimniecībā ar ozolzīļu kafiju, uz ugunskura ceptām pankūkām un vietējā mežā lasīto sēņu zupu. Ekoloģiska saimniecība Buivydai audzē gaļas liellopus un mellenes. Pa ceļam apskatīsiet Kuršu Kāpu, Jūras Muzeju ar Delfināriju un iecienītāko Kuršu Kāpas kūrorta pilsētu Nidu. Tālāk dosieties uz Latviju. Papes Dabas parkā apskatāmi savvaļas zirgi, etnogrāfiskais Ķoņu ciems ir sens piejūras zvejnieku ciems. Apskatot Liepāju, ir vērts iegriezties Liepājas tirgū. Tam ir vairāk kā 100 gadu sena vēsture un sezonas laikos šeit var iegādāties dārzeņus, augļus, zaļumus un ziedus no apkaimes lauku saimniecībām. Turpinot ceļojumu, apmeklējumi videi draudzīgā dārzkopības saimniecībā, kur audzē 130 šķirņu ābolus, vīna darītavā, kur gatavo vīnu no vietējiem augļiem un ogām, saimniecībā, kur pēc biodinamiskās lauksaimniecības principiem audzē pupiņas un zirņus, un gaļas lopu saimniecībā, kur ražo garšīgas desas. Turpinot ceļu, apskatīsiet skaisto Kurzemes viduslaiku pilsētu Kuldīgu ar ķieģeļu tiltu pār Ventas upi. Vides veselības saimniecībā baudīsiet zāļu tējas, iepazīsiet dažādus eko kosmētikas produktus, kas ražoti no tīrā dabas vidē ievāktiem augiem. Ceļā baudot Abavas upes senlejas skatus, nokļūsiet Sabiles vīna kalnā, kur tiek audzētas vīnogas vietējās vīna darītavas vajadzībām. Tālāk – Talsi, šarmanta mazpilsēta, kuras nomalē atrodas Latvijas Lauksaimniecības muzejs. Tūres noslēgumā apmeklējums saimniecībā, kur no pašu audzētiem augļiem un dārzeņiem gatavo sīrupus, ievārījumus un dārzeņu konservus. Ceļojuma galapunkts – Rīga.

The tour presents UNESCO World Heritage Sites and the Intangible Cultural Heritage of Latvia and Estonia. Experience the famous traditions of song, national crafts, architecture and food of the unique Suiti and Seto ethnic groups.

Atrodas Tukuma centrā. Piedāvā latviešu ēdienus. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem un lauku labumu ražotājiem. 
Latviešu virtuve: Mēlīšu salāti, siļķe kažokā, pankūkas ar ievārījumu, pildīta karbonāde zemnieku gaumē, mājas kotletes, mencas fileja, sēņu podiņš.

Celta 1933. g. vietējai brāļu draudzei. Baznīcā atrodas glezna “Kristus” (1850. g.) un Liepājas meistara Jēkaba Jauģieša 1920. g. darinātās ērģeles. Mūsdienās dievnamu izmanto Bārtas draudze. Pie baznīcas novietots akmens apkaimes represētajiem iedzīvotājiem.

Ziemeļaustrumos no Mazirbes baznīcas, - starp dievnamu un Pakalnu mājām laukā redzami divi mēra akmeņi. Uz lielākā virsmas bijis (šobrīd izdzisis) teksts par lībiešiem, kurus pieveicis Zviedrijas karalis Kārlis IX un mēris. Pie lielākā akmens sāna atbalstīts otrs (vismazākais) mēra akmens, kas savulaik atradies pie Pakalnu mājām. Izdzisušais teksts stāstījis par armijām, kas staigājušas pa Kurzemi, badu un mēri. Trešais – Lielais mēra akmens atrodas aiz Mazirbes mācītājmuižas. Tajā iekaltais teksts (nedaudz saskatāms) ir vēstījums nākamajām paaudzēm par vietējo mācītāju (mira no mēra) un pastorāta izveidi Sīkragā. Vienlaikus tas ir arī piemineklis sešiem plašākas apkārtnes draudzes mācītājiem. Visi trīs mēra akmeņi „stāsta” par 1710. gada Lielo mēri un teksti tajos iegravēti laikā no 1711. - 1734. gadam.

"Maizes māja" ir vieta, kur bērni un pieaugušie caur izzinošām un izglītojošām programmām var iepazīt latviešu tradīcijas un lauku darbus. Saimnieki piedāvā praktisku darbošanos lauku sētā. Iespējams līdzdarboties īstas lauku maizes cepšanas rituālos, izzināt ar maizi saistītās tradīcijas, kā arī pašiem gatavot mīklu un cept pīrāgus. Tāpat iespējams iepazīt graudus un izpētīt to produktus, izveidot latviešu spēka zīmes. Kad darbi paveikti, visi tiek aicināti pie saimes galda baudīt pašu gatavotu un saimnieku sarūpētu mielastu.

Savukārt senajā klētī iespējams nosvinēt gan gadskārtu godus, gan citus sev īpašus svētkus, kā arī izbaudīt paplašinātas dzīves prasmju programmas ar ugunskurā vārītu zupu un dabas norišu vērošanu.

Amata ir viena no straujākajām Latvijas upēm, tādēļ pavasaros šeit pulcējas ūdenstūristi – sportisku aktivitāšu un asu izjūtu cienītāji! Lejpus Rīgas-Veclaicenes autoceļa Amata ieplūst dziļā ielejā, kur upes vidējais kritums pārsniedz 3 m/km, lejtecē sasniedzot pat 8 - 10 m/km. Ūdenstūristi parasti izmanto upes posmu no Melturiem līdz Zvārtes iezim vai Līgatnes–Kārļu ceļa tiltam (Veclauču tilts). Taču jāatceras, ka Amata nav domāta iesācējiem! Pēc ilgstošām lietavām upe var būt braucama arī citos gadalaikos. Amatas ieleja ir pievilcīga ar saviem iespaidīgajiem smilšakmens un dolomīta atsegumiem, sauktiem par iežiem, no kuriem zināmākie ir Vizuļu iezis (te var veidoties skaists leduskritums), Ainavu krauja, Ķaubju iezis, Dzilnas iezis, Zvārtes iezis  un Lustūzis. No Melturiem līdz Veclaužu tiltam gar upes labo krastu ir nomarķēta (oranži punkti uz koku stumbriem) t.s. Amatas ģeoloģiskā taka. Takai ir trīs posmi: Melturi – Kārļu zivjaudzētava, Kārļu zivjaudzētava – Zvārtes iezis (abi posmi var būt ekstrēmi!) un Zvārtes iezis – Veclauču tilts. Pārgājienu var veikt jebkurā laikā, izņemot dziļā sniegā. Iespaidīgākie skati būs vērojami bezlapu laikā. Tiesa, braucot ar laivu, atsegumu vērošanai un fotografēšanai nesanāks laiks, jo būs jākoncentrējas uz šķēršļiem upē.