Atpūta laukos
2941-2960 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Saraiķu 15. radiotehniskās brigādes uzdevumus bijis Padomju savienības jūras krasta robežapsardze. Šobrīd objekts tiek pārdots.
N/A

Restorāns "Fon Meks" atrodas atjaunotās Liepupes muižas Lielajā zālē. Seno lauku ēdienu pagatavošanas tradīcijas apvieno ar mūsdienu kulinārijas metodēm. Sadarbojas ar zemniekiem. Zaļumus un garšaugus audzē muižas dārzā. Viesi var piedalīties ēdiena gatavošanā uz malkas plīts senatnīgā virtuvē.

Latviešu virtuve: Rupjmaizes kanapē, plate ar Latvijas sieriem, lauku salāti ar zaļumiem, grilēti sezonas dārzeņi, muižas buljons, ēdieni no pašmāju zivīm, cepta cūkgaļas karbonāde, garšvielās cepts jērs.
N/A

Viens no vecākajiem lībiešu ciemiem, kas pieminēts jau 1387. g. Senais ceļš no Dundagas muižas uz Sīkragu pastāvējis jau viduslaikos. 17. gs. Sīkragā bija viena no nozīmīgākajām sīkostām Ziemeļkurzemē, kurā ienākuši kuģi no Anglijas, Holandes un Lībekas, vedot ogles, labību u.c. preces. Pirms Pirmā pasaules kara darbojās piecas ķilavu kūres, 20. gs. 20. - 30. gados ciemā zvejoja ap 55 zvejnieku. Sīkragā dzimusi lībiešu kultūras darbiniece Hilda Grīva (Cerbaha, 1910 - 1984), tālbraucējs kapteinis Kārlis Anbanks (1884 – 1937), baptistu mācītājs Kārlis Lāceklis (1904 - 1970), lībiešu valodas un tradīciju zinātājs Pēteris Dambergs (1909 - 1987), dzimusi grafiķe Baiba Damberga (1957). Mūsdienās Sīkrags ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ciemu šķērso Mazbānīša velomaršruts ar piemiņas akmeni stacijas vietā. Sīkrags tāpat kā nākamie ciemi austrumu virzienā atrodas Slīteres Nacionālajā parkā.
N/A

Divas mazas apdzīvotas vietas nacionālā parka dienvidrietumu daļā. No kādreiz piecām Kolski ciema saimniecībām līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai viena. Kolski iedzīvotājus līdzīgi kā citviet Baltijas valstīs pēc 2. pasaules kara deportēja uz Sibīriju. Kolski apkārtnē redzamie mājdzīvnieki „apsaimnieko” šejienes pļavas, neļaujot tām aizaugt ar mežu. Tādējādi tiek uzturēta apkaimes vēsturiskā ainava. 3 km dienvidrietumos meklējams Kobasāres ciems. Tā nosaukums (koopa no igauņu valodas nozīmē ala, saar – sala) atgādina par Ziemeļu kara notikumiem, kura laikā cilvēki slēpušies pašu raktās alās. Kobasārē un tam blakus esošajā Apjas (Apja) ciemā var izbaudīt patiesi 21. gadsimtam nepierastas lauku ainavas.
N/A

Saimniecībā audzē zirņus, putraimus, lauku pupiņas un liellopus. Apmeklētājiem piedāvā ekskursiju, kuras laikā stāsta par biodinamiskās lauksaimniecības paņēmieniem.
N/A
Viena no iecienītākajām Igaunijas putnu vērošanas vietām, kur pavasara un rudens migrāciju laikā ir novērojama liela sugu daudzveidība un zosveidīgo putnu bari, kas atpūšas un barojas Matsalu līča un Kazari (Kasari) upes palieņu pļavās un seklajos piekrastes ūdeņos.
N/A

Rojā var apmeklēt smilšaino pludmali ar labiekārtotu infrastruktūru un Rojas akmeņaino jūrmalu. Akmeņainajā jūrmalā atrodas Rojas jūras dižakmens – aptuveni 2 m augsts un 12,5 m apkārtmērā. Jūras krastam piemīt savdabīga burvība ar izkaisītajiem akmeņiem un nesteidzīgo laika ritumu. Pie Silupītes iztekas jūrā vēl tagad var redzēt senas liellaivas koka un tā laika dzelzs naglu atliekas. Sākot no 1939. g. Roja bija “sākuma” punkts tā saucamajai “slēgtajai zonai”, kur līdz pat 1993. g. atradās Padomju armijas un flotes dislokācijas zona. Kāpās pie Krasta ielas iespējams vēl apskatīt padomju laika mantojumu. Te atrodas liels betona cilnis, no kura savulaik robežsargi novēroja jūru un ķēra robežpārkāpejus. Aiz kāpām atradās robežsargu poligons ar visu tam nepieciešamo. Rojā atradās gan robežsargu postenis, gan arī pretgaisa aizsardzības radiolokators. (Avots: Rojas TIC)
N/A

Vieta Tartu centrā, kur var nobaudīt nelielas un vieglās fish & chips tipa maltītes, kas tapušas no Peipusa ezera apkārtnes produktiem. Nelielajā veikaliņā apvienotas Peipusa apkārtnes ēdināšanas tradīcijas ar moderno virtuvi, pie tam tiek izmantoti tikai vislabākie vietējie produkti. Milzīgus panākumus jau guvis no zandarta filejas gatavotais fish & chips, sulīgais burgers, kā arī vraps jeb tītenis.
N/A

Dzelzceļa vagons uzstādīts un veltīts uz Sibīrijas plašumiem deportētajiem 2916 nevainīgajiem Skrundas un apkaimes iedzīvotājiem, kurus lopu vagonos aizveda austrumu virzienā. Atrodas Stacijas ielā 1 pie Skrundas dzelzceļa stacijas.
N/A
5 dienas

Maršruts “Baltijas ceļš” ir izveidots par godu unikālai akcijai 1989. gada 23. augustā, kad triju valstu iedzīvotāji sadevās rokās apmēram 600 km garā dalībnieku ķēdē un savienoja valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. Vēsturiski šis ceļš izmantots un bijis zināms jau 14. – 15. gadsimtā un pat agrāk.

Šajā reģionā graudaugu ēdieniem ir sena vēsture, daudzviet cep gardu rudzu ierauga rupjmaizi, Vidzemes pusē nogaršojiet to kopā ar kaņepju staku. Miežus cep karašās, vāra grūbu un bukstiņputrā. No kviešu miltiem cep ūdenskliņģerus ar ķimenēm. Graudu ceļam var izsekot zemnieku saimniecībās un atjaunotās vējdzirnavās.

Vasaras saulgriežos daudzviet gatavo Jāņu sieru, ik dienas piedāvā arī citus gardus sierus no govs un kazas piena. Iecienītas dažādi gatavotas upju un ezeru zivis, vietējo mājlopu un mājputnu ēdieni, arī medījumi, aizdarīti ar gardām mērcēm. Dzīvas uguns dūmi sulīgam cepetim vai karstai zupai piešķir jauku smaržu. Piedevās – saknes un zaļumi, pupas, zirņi un sēnes. Zupām un salātiem pievieno savvaļas augus: skābenes, pieneņu, gārsu un jauno nātru lapiņas.

Palutiniet sevi ar svaigu medu, speķa pīrāgiem, plātsmaizēm, kliņģeriem, saldēdienu no rudzu maizes, medus kūkām un piparkūkām. Piedāvājumā atradīsiet gan vienkāršus tradicionālos ēdienus, gan romantiskus mielastus pilīs un muižās, gan īpašu bruņinieku mielastu ar Livonijas laikam raksturīgu garšvielu izmantošanu. Slāpes var veldzēt ar zāļu tējām, bērzu sulām, ogu dzērieniem, gardu alu, vīnu vai stiprāka dzēriena glāzīti.
N/A

Varenās muižas Alatskivi galvenajā ēkā esošajā restorānā goda vietā ir vietējie ēdieni. Muižas bagātā vēsture saista igauņu zemnieku kultūru, baltvāciešu kultūru un muižas arhitektūrā atspoguļoto skotu kultūru. Restorāna ēdienkartē apvienotas šīs trīs vērtības. Viesi iecienījuši galvenokārt Peipusa zandartu un cūkgaļas karbonādi, taču bieži tiek slavēts arī skotu pārsteiguma deserts un vietējais sīpolu ievārījums.
N/A

Viesu māja “Mesi Tare” piedāvā iespēju nakšņot Peipusa ezera krastā tradicionālā vecticībnieku mājā, kurā viss - sākot no mēbelēm līdz pat karotēm un dakšām - ir autentisks. Viesu rīcībā - visa māja un tās pagalms. 

Ir iespējams iznomāt laivas un velosipēdus, kā arī pasūtīt somu pirti vai dūmu pirti, ir arī baļļa. Vasaras sezonā viesiem ir iespēja atpūsties ezera pludmalē. 
N/A

Pastaigājoties pa kilometru garo zemes ceļu, kas omulīgi stiepjas gar jūru, var sajust īsto ciema burvību. Labajā pusē skatu bagātina jūrā izmētātie akmeņi, miniatūri puķu dārziņi jūras krastā, aicinoši soliņi, apgāztas laivas. Krasta pusē jau vairāk kā gadsimtu stāv tagadējā Kaltenes bibliotēka. 1899. g. celta kā Nogales barona Nolkena vasarnīca – vairākkārt pārbūvēta un mainījusi savu lomu sabiedrībā. Sākotnēji no 1926. g. šeit atradusies pamatskola, pēc tam klubs, bet no 1992. gada - atkal sākumskola. Ejot pa ceļu, aplūkojamas sakoptas, skaistas kurzemnieku piejūras sētas, starp kurām var atrast arī tādas veco zvejnieku un kuģu būvētāju dzimtas mājas, kā Burliņi. Pie Žulnieku valka „Smilgās” atradusies kuģa kalēja Pētera Valdemāra smēde, kurš bijis tā laika galvenais kuģu kalējs posmā no Kaltenes līdz Upesgrīvai. (Avots: Rojas TIC)
N/A

Šajā vēsturiskajā namā Mostes muižā (1909) ir mājas Igaunijas Foto Tūrisma Centram. Viesu māja otrajā stāvā piedāvā ērtas istabas ar visām ērtībām.
N/A

Skaistajā kafejnīcā Luke, kas ierīkota muižas parka dārznieka namiņā, vasaras periodā viesi var pacienāties ar garšīgu vietējo maltīti. Ikdienā pieejama atturīgāka ikdienas ēdienkarte no vietējām izejvielām, savukārt īpašā pasūtījuma ēdienkarte ir plaša, un tur var atrast piemērotus variantus gan nelielām svinībām grupām, gan bagātīgiem svētku galdiem.
N/A
1 diena

Ekskursijas sākumā apmeklējiet Enerģētikas muzeja ekspozīciju Pļaviņu hidroelektrostacijā, kur iespējams iepazīties ar unikālās būves un lielākās elektroenerģijas ražotnes Baltijā celtniecības vēsturi un darbības nozīmīgākajiem notikumiem.  Pēc tam apmeklējiet Skrīveru pārtikas kombinātu, kurā iespējams iegādāties gardās konfektes un doties ekskursijā. Tālāk - Skrīveru mājas saldējums ar stāstījumu par saldējuma gatavošanu un degustācija. Brauciena noslēgumā dodieties uz savvaļas dzīvnieku dārzu, kur dzīvo ~ 50 dambrieži un Skotijas savvaļas govis.
N/A

Vienīgais zemgaļu kultūrvēsturei veltītais muzejs, kurā izstādīti divi Tērvetes pils maketi, zemgaļu pilskalnu objektu attēli un to vizualizētas versijas par kādreiz tajos celto piļu izskatu, dažādi ieroči, bruņukrekls sadzīves priekšmeti u.c. Te var iegādāties zemgaļu rotas un vērot to gatavošanas procesu. Katru gadu otrajā augusta sestdienā tiek organizētas zemgaļu dienas. 
N/A
Iespēja šķērsot purvu sausām kājām, vienlaikus baudot mazskarto dabu. To var īstenot gan pa bijušā Smiltenes – Valmieras – Ainažu šaursliežu dzelzceļa dambi, kas 3- 4 km garumā šķērso purvu DA – ZR virzienā, gan arī izstaigājot labiekārtoto lokveida laipu taku, kas atrodas dambja A pusē. Dabas liegums. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A
Aizaudzis un purvains ezers - Ļūbasts, ar grūti pieejamiem vai nepieejamiem krastiem. Dabas vērošanai šobrīd nepiemērota vieta. Galvenās aizsargājamās vērtības - dažādas putnu sugas, t.sk. dzērves un melnie zīriņi.
N/A

Saimnieks ļoti skaistā vietā (ar skatu uz Saukas ezeru) audzē gaļas liellopus, kas visa gada garumā nogana apkārtējo pauguru nogāzes. Novadīs ekskursiju, parādīs govis un piedāvās saldos ķiršus un ābolus no sava dārza.