Par Daugavpils dibināšanas gadu uzskata 1275. g.. Tas ir laiks, kad Livonijas ordeņa mestrs Ernests fon Ratceburgs Naujenes pilskalnā uzcēla Dinaburgas pili. Tā vairākkārt cieta lietuviešu un krievu iebrukumos, līdz 1577. g. pili nopostīja krievu karaspēks Ivana Bargā vadībā. Pēc šī notikuma Dinaburgu atjaunoja 17 km tālāk upes labajā krastā, kur tagad atrodas Daugavpils pilsēta. Laikā no 1810.-1833. g. tika uzbūvēts jauns cietoksnis. 1826. g. uzsāka tagadējā vēsturiskā centra apbūvi. 1. pasaules kara gados nozīmīgākos rūpniecības uzņēmumus kopā ar strādniekiem evakuēja uz Krieviju. Pirmās Latvijas Republikas laikā uzplauka Daugavpils kultūras dzīve. Lielākā pilsētas daļa tika nopostīta 2. Pasaules kara laikā - 1944. g. jūlijā. Mūsdienās Daugavpils ir otra lielākā Latvijas pilsēta un nozīmīgs Latgales vēsturiskā novada ekonomiskais centrs. Nesen uzsākta arī Eiropas mērogā unikālā Daugavpils cietokšņa atjaunošana.

Pīrissāre ir 7,5 km² liela pastāvīgi apdzīvota Peipusa ezera sala. Pārsvarā šeit uz dzīvi ir apmetušies krievu vecticībnieki, kas vairākus gadsimtus rūpējas par savas savdabīgās kultūras saglabāšanu. Iedzīvotāji galvenokārt nodarbojas ar zvejniecību. Uz lauksaimniecībai piemērotas zemes audzē dārzeņus, visvairāk – sīpolus. Uz Pīrisāri no Lāksāres ostas var nokļūt ar prāmi "Koidula" (tālr.: +372 527 2974, www.veeteed.com). 

Atrodas Mazirbes centrā iepretim Lībiešu Tautas namam, 600m attālumā no Dižjūras. Saimnieki nāk no senas lībiešu – Taizeļu dzimtas, par ko zināmi interesanti nostāsti. Arī pašas mājas saimnieku īpašumā ir jau vairāku paaudžu garumā. Ikviens te apskatāmais priekšmets ir ar savu stāstu un vietējo izcelsmi - pārdzīvojis karus, deportāciju un okupāciju laikus, bet mūsdienās cītīgi un ar mīlestību atjaunots. Saimnieki piedāvā latviešu un lībiešu tradicionālo ēdienu degustāciju ar papildinājumu mūsdienu stilā. Ēdienu sastāvdaļas ir izaudzētas vai ievāktas tuvākajā apvidū, vai iegādātas sadarbībā ar vietējiem lauksaimniekiem, zvejniekiem un ar citiem tradicionālo vietējo produktu gatavotājiem, tai skaitā bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Sadzīves priekšmetu kolekciju var apskatīt saimnieku pavadībā.

Šajā vietā var izjust dabas skaistumu, tās spēku, enerģiju, būt harmonijā ar dabu, kā arī izjust ne tikai akmeņu, augu, latvju zīmju un āderu enerģiju, bet akmeņi te ir kā rota dārzam. Daiļdārzs ir ar skatu uz jūru un ūdenskritumu kaskādi, kura priecē pavasarī un rudenī, bet vasarā tā ir akmens upe. Tas atrodas 1 km uz ziemeļiem no Tūjas autobusa pieturas. Dārzā apskatāmas 28 skujeņu, 14 dekoratīvo krūmu, kā arī 13 rododendru šķirnes, alpenārijs un ziemcietes. Ir interesanta akmeņu kolekcija, iespējama to enerģētiskā lauka noteikšana, dārzs ar ezotēriku. Apskatāma Vidzemes akmeņainā jūrmala. Daiļdārzs daudzkārt godalgots Salacgrīvas novada un Latvijas valsts mērogā.

Atrodas Raiņa ielā 18. Baznīca celta 1911. - 1912. g. pēc Stukmaņu muižas nomnieka barona R. Noldes iniciatīvas. 1. pasaules karā cietušo baznīcu atjaunoja un no jauna iesvētīja 1921. g. Baznīcā apskatāma altārglezna “Kristus augšāmcelšanās”. Dievnams tāpat kā daudzas citas pilsētas ēkas ir būvētas no apkaimē sastopamā izejmateriāla – dolomīta. Interesanti, ka tornis būvēts ēkas vienā malā – asimetriski.

"Saulrietos" (3 km no Vecpiebalgas centra), kas atrodas ainaviskā vietā - Incēnu kalnā, ir izveidots leģendārās latviešu pasakas "Kaķīša dzirnavas" autora Kārļa Skalbes (1879 - 1945) memoriālais muzejs. Tas atrodas 1926. g. celtajā dzejnieka un prozaiķa vasaras namā (pavadīja vasaras laikā no 1926. - 1944.g.) un darbojas kopš 1987. g. Blakus esošā Vaktskalna rietumu nogāzē (skaists skats uz Alaukstu) 1992. g. pārabedīja urnu ar Zviedrijā mirušā Kārļa Skalbes un viņa dzīvesbiedres - Lizetes Skalbes pelniem, kur izveidots savdabīgs piemineklis akmens laivas formā.

Pazemes muzejs ir Kohtlas raktuvju–muzeja apmeklējuma saistošākā daļa. Pa pazemes koridoriem nokļūsiet dažādās degakmens (saukts par Igaunijas „brūno zeltu”) kalnraču pazemes darba un atpūtas vietās, spridzekļu noliktavā, pavizināsieties īstās kalnraču vagonetēs. Te parādīs un pastāstīs par degakmens ieguves darbos izmantoto tehniku un pielietotajām tehnoloģijām. Ciemiņi var pasūtīt garšīgas pusdienas, kas tiks pasniegtas turpat apakšzemes kalnraču ēdnīcā.

Embūtes senlejas ekotūrisma taka iepazīstina ar ledāja veidoto Embūtes pauguraini, gravām (gravas un nogāžu meži – aizsargājami biotopi) un nozīmīgiem dabas un kultūras pieminekļiem – Embūtes pilskalnu, muižas, pils un baznīcas drupām, Kuršu virsaiša Induļa nāves vietu, Joda dambi, pļavām, skatu torni u.c. Apkārtnē izveidoti velomaršruti. Atrodas Embūtes dabas parkā.