| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Celts 19. - 20. gs. mijā. Blakus tam - Vēršupītes labajā krastā atrodas viens no populārākajiem Latvijas sēravotiem – t.s. “Ķirzaciņa”. Avots iztek no akmenī veidotas ķirzakas veidola, kas tapis 1949. g. (tēlnieks J. Bajārs). Tā ūdens ir veselīgs lietošanai gan iekšķīgi, gan ārīgi. Netālu no paviljona uzmeklējama Jāņa Lībieša alejas zīme. J. Lībietis strādāja par Valsts Ķemeru sēravotu iestādes direktoru no 1928. – 1944. gadam. |
||
|
Rubeņu ziemeļdaļā – Dzirnavupītes krastos ir izveidots (veidošana uzsākta 20. gs. 50. gados) parks ar ainaviskiem dīķiem, estrādi, akmensdārzu un bērnu spēļu laukumiem. Pie parkā esošā kultūras nama novietots 1969. g. Dzejas dienu laikā atklātais Raiņa piemineklis (autors, tēlnieks Kārlis Baumanis). |
||
|
Atrodas Baznīcas ielā 10. Skaistā ēka ir viena no nedaudzajām 17. gs. celtnēm, kas būvēta koka pildrežģa tehnikā (restaurēta 1986. g.). Kurzemes hercogistes laikā tajā atradās pirmā zāļu tirgotava. Apskatāma no ārpuses. |
||
|
Galējais Saaremaa salas dienvidu punkts – oļaina strēle, kas iestiepjas Irbes šaurumā. Militārie nocietinājumi, bāka (1960. g.), putnu vērošanas vieta. |
||
|
Viduslaiku un pagājušā gadsimta sākuma kapsēta. To iejož apsūnojis akmeņu žogs. Te meklējami vairāki interesanti objekti: Heinriha Jakobsona (1832. – 1911.) - pirmā Mazirbes skolotāja kapa vieta (vecs metāla krusts atrodas pa kreisi no galvenajiem vārtiem), priede - valsts nozīmes dižkoks 3,17 m apkārtmērā, kuras stumbrā kāds viesstrādnieks padomju laikā ar motorzāģi izzāģējis kokā dori, lai tiktu pie bišu medus, rakstnieka Marģera Zariņa stāstā un lugā aprakstītā vecā Taizeļa prototipa – zvejnieka Nika Freimaņa (1845. – 1908.) kaps, Vilkača kaps - teikām un spoku stāstiem apvīta vieta – sens ar akmeņiem apkrauts kaps – it kā vienīgā Latvijā zināmā vilkača kapa vieta u.c. |
||
|
Biedrība "Latvijas Slieku audzētāju asociācija" tika nodibināta 2010. gada 1.septembrī ar mērķi attīstīt sliekkopību un vermikomposta ražošanu Latvijā. Pamatnodarbošanās - vermikomposta ražošana. |
||
|
Ceriņu ģimenes uzņēmums vairāk kā 19 gadus ir vienīgais Zaļā siera ražotājs Latvijā. Vēsturiskā recepte iegūta no mammas Marijas pierakstiem. Viena no galvenajām Zaļā siera sastāvdaļām – sierāboliņš - ik vasaru tiek audzēts pašu dārzā. Tieši sierāboliņš Zaļajam sieram piešķir neatkārtojamo garšu un izteiksmīgo krāsu. Ražotnē gatavo arī 20 veidu pastu - makaronus. SieriParalēli Zaļajam sieram ražotnē top arī citi beramie sieri: siers ar baravikām, siers Ķiplociņš un siers ar garšaugiem, pikantā uzkoda knapsieriņš, kas ražots no vājpiena biezpiena un garšaugiem. Kā top siersVisu beramo sieru ražošanā tiek izmantots govs vājpiens, tādējādi sieri ir izcils olbaltumvielu avots un satur maz tauku. ApmeklētājiemIepazīšanās ar ražotnes stāstu un cienāšanās ar četriem beramo sieru veidiem – Raunas zaļo sieru, sieru ar baravikām, sieru ar garšaugiem un sieru “Ķiplociņš”, kā arī veselīgo gī sviestu. Senāku garšu atmodināšanai ciemiņus cienā ar dažāda pikantuma knapsieriņiem – labu un veselīgu biezpiena uzkodu pie alus vai citiem dzērieniem. Kur iegādāties sierusRažotnes pašapkalpošanās veikalā Parka ielā 4a, Raunā, Smiltenes novadā. |
||
|
Druvienas muižas pirmsākumi ir meklējami 17. gs. beigās. Tagad redzamā apbūve ir veidojusies 19. – 20. gs. Līdz mūsdienām ir saglabājusies muižas pils (1898. g.) un saimniecības ēkas – klētis, kūtis, kalpu mājas. Muižas pilī 20. gs. 50. gados izvietoja pamatskolu. Diemžēl sākotnējie ēkas interjeri nav saglabājušies. Pili ieskauj parks. Šobrīd ēkā atrodas Druvienas Latviskās dzīvesziņas centrs, kas piedāvā dažādas aktivitātes un radošās darbnīcas. |
||
|
Krodziņš atrodas 250 gadus vecajā Rundāles pils kalpu mājā, kurā saglabājies ķieģeļu klons, podiņu krāsnis, manteļskurstenis un citi seni interjera un sadzīvē izmantotie priekšmeti. Maltītes servē senos traukos, bet dzērienus pasniedz „Kuzņecova fabrikā” ražotajās tasītēs. Latviešu virtuve: cepts šķiņķis ar olu, kartupeļi ar sēņu mērci, cepta zoss, dillēs vārīti vēži, pankūkas ar medu, maizes zupa ar putukrējumu, maizes kārtojums, lauku tējas, ābolu pīrāgs. Īpašais ēdiens: uz iesma cepta cūkgaļa ar krāsnī ceptiem kartupeļiem. |
||
|
Vecauces ev. lut. baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīca pirmo reizi uzcelta kā koka būve 1667. gadā, bet pēc zibens spēriena 1729. gadā tā nodega. Mūra baznīca celta 1744. gadā, savukārt 1866.gadā Mēdemu valdīšanas laikā baznīcu paplašināja līdz 500 sēdvietām, izgatavoja jaunu altāri, kanceli un uzstādīja Liepājas ērģeļmeistara Kārļa Hermaņa būvētas ērģeles. meklētājiem piedāvā doties interesantā, izklaidējošā un informatīvā ekskursijā pa baznīcu, apskatot ekspozīciju "Auce pirmās Latvijas brīvvalsts laikā" un baznīcas bibliotēku (Baznīcas grāmatas (pirmās Latvijas brīvvalsts laiks – 1918.-40.g., vācu laiks, padomju laiks un šodiena)). Baznīcā izveidotajā Mākslas telpā apskatei tiek piedāvātas vairākas unikālas ekspozīcijas: skolotājas Jadvigas Kupčes grāmatu un personīgo lietu ekspozīcija, kantātes “Dievs Tava zeme deg” vārdu autora Andreja Eglīša ekspozīcija, izcilā flamenko ģitārista Andreja Kārkliņa un režisora Kārļa Pamšes ekspozīcijas. |
||
|
Atrodas Madonas centrā pie Mīlestības gravas. Piedāvā maltītes visām ēdienreizēm, ekonomiskais pusdienu piedāvājums. Vasarās – āra terase. Beķereja, smalkmaizītes. |
||
|
Spieķu darbnīca Siguldā aicina izdzīvot spieķa izgatavošanas procesu, kam ir vairāk kā 200 gadu sena vēsture. Darbnīcā ir iespējams pašiem apgleznot savu spieķīti, vai iededzināt rakstu zīmes un vārdus. Spieķīši ir atpazīstamākais un senākais Siguldas simbols, kas attīstījies līdz ar kņaza Kropotkina ierīkotajām senlejas takām, kļūstot par gājēja neatņemamu ceļabiedru. |
||
|
Desmit minūšu brauciena attālumā no Tartu uz Narva pusi atrodas krodziņš Vedu. Vēsturiskajā krodziņā var nobaudīt garšīgus ēdienus no vietējām izejvielām. |
||
|
Saimniecība atrodas tradicionālajā zvejnieku ciematā, un šeit ir cieņā vietējie ēdieni un rokdarbi. Viesiem tiek piedāvāts degustēt pašgatavotos produktus, kā arī šeit rīko ēdiena gatavošanas un amatniecības meistarklases un iepazīstina ar lauku dzīvi. |
||
|
Vecākā Igaunijas no akmens celtā (uzsāka 1227. g.) baznīca. Baltijā unikāls 13. gs. kristīšanas akmens. Veci sienu gleznojumi. |
||
|
Zvejnieku ostas steķu paliekas redzamas jūras krastā un jūrā iepretim
Mazirbei kā atmiņas no kādreizējā zvejnieku kooperatīva „Zivs”, kas te darbojās
pagājušā gadsimta 30. gados.
|
||
|
Veidots Kuršu kāpas (lielākais kāpu veidojums Baltijas valstīs), piekrastes, biotopu, sugu, kultūrvēsturiskā mantojuma un kurortoloģisko resursu aizsardzībai. Vienīgā vieta Baltijā, kur tik lielā teritorijā var apskatīt klajus kāpu smiltājus, kas joprojām ir aktīvi un vēja ietekmē veido t.s. eolās reljefa formas. Te atrodas Baltijā vienīgais Jūras muzejs un Delfinārijs. |
||
|
Lina, vilnas apģērbu šūšana, galdautu, dvieļu, jostu u.c. tekstilizstrādājumu šūšana. Tērpu darināšana nav tikai darbs, bet arī aicinājums. Tas palīdz izgatavot vissarežģītākās tērpu konstrukcijas. Nemitīgā zināšanu papildināšana kursos ļauj veiksmīgi dzīvot līdzi mainīgajām modes prasībām. Paralēli individuālajiem pasūtījumiem tiek izgatavoti gan apģērbi, gan citi šūtie izstrādājumi tirdzniecībai. |
||
|
Vēl nesen tas atradās bijušās Saukas vienības namā, kur bija izvietojusies Saukas arodskola. No 2010. g. ar kabinetu saistītā ekspozīcija ir pārcelta uz Saukas pagasta pārvaldes telpām Lonē. Mārtiņš Buclers (1866. - 1944.) bija Latvijas fotogrāfijas pamatlicējs, jo nodibināja valsī pirmo uzņēmumu, kas ražoja fotofilmas un fotopapīru. Muzeja eksponātus īpaši vērts ir iepazīt tagad - digitālajā fotolaikmetā! Pie Saukas vienības nama (tagad slēgts, apskate tikai no ārpuses) apskatāms M. Bucleram veltītais piemiņas akmens un piemineklis „Fotogrāfijai 150”.
|
||
|
Degslānekli – Igaunijas enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības galveno izejvielu mūsdienās iegūst atklātos karjeros vai pazemes šahtās. Šis nogulumiezis sācis veidoties Ordovika periodā (pirms ~ 450 - 480 mlj. g.) no tā laika augu un dzīvnieku atliekām. Kohtla – Nõmme piepilsētā vienā no izstrādātajām šahtām gida pavadībā var aplūkot gan šo nogulumiezi (Baltijas valstīs atradnes tikai Igaunijā), gan arī iepazīt tā ieguves veidus un vēsturi.
|
||