Celts 19. - 20. gs. mijā. Blakus tam - Vēršupītes labajā krastā atrodas viens no populārākajiem Latvijas sēravotiem – t.s. “Ķirzaciņa”. Avots iztek no akmenī veidotas ķirzakas veidola, kas tapis 1949. g. (tēlnieks J. Bajārs). Tā ūdens ir veselīgs lietošanai gan iekšķīgi, gan ārīgi. Netālu no paviljona uzmeklējama Jāņa Lībieša alejas zīme. J. Lībietis strādāja par Valsts Ķemeru sēravotu iestādes direktoru no 1928. – 1944. gadam.

Atrodas Baznīcas ielā 10. Skaistā ēka ir viena no nedaudzajām 17. gs. celtnēm, kas būvēta koka pildrežģa tehnikā (restaurēta 1986. g.). Kurzemes hercogistes laikā tajā atradās pirmā zāļu tirgotava. Apskatāma no ārpuses.

Viduslaiku un pagājušā gadsimta sākuma kapsēta. To iejož apsūnojis akmeņu žogs. Te meklējami vairāki interesanti objekti: Heinriha Jakobsona (1832. – 1911.) - pirmā Mazirbes skolotāja kapa vieta (vecs metāla krusts atrodas pa kreisi no galvenajiem vārtiem), priede  - valsts nozīmes dižkoks 3,17 m apkārtmērā, kuras stumbrā kāds viesstrādnieks padomju laikā ar motorzāģi izzāģējis kokā dori, lai tiktu pie bišu medus, rakstnieka Marģera Zariņa stāstā un lugā aprakstītā vecā Taizeļa prototipa – zvejnieka Nika Freimaņa (1845. – 1908.) kaps, Vilkača kaps - teikām un spoku stāstiem apvīta vieta – sens ar akmeņiem apkrauts kaps – it kā vienīgā Latvijā zināmā vilkača kapa vieta u.c.

Ceriņu ģimenes uzņēmums vairāk kā 19 gadus ir vienīgais Zaļā siera ražotājs Latvijā. Vēsturiskā recepte iegūta no mammas Marijas pierakstiem. Viena no galvenajām Zaļā siera sastāvdaļām – sierāboliņš - ik vasaru tiek audzēts pašu dārzā. Tieši sierāboliņš Zaļajam sieram piešķir neatkārtojamo garšu un izteiksmīgo krāsu. Ražotnē gatavo arī 20 veidu pastu - makaronus.

Sieri

Paralēli Zaļajam sieram ražotnē top arī citi beramie sieri: siers ar baravikām, siers Ķiplociņš un siers ar garšaugiem, pikantā uzkoda knapsieriņš, kas ražots no vājpiena biezpiena un garšaugiem.

Kā top siers

Visu beramo sieru ražošanā tiek izmantots govs vājpiens, tādējādi sieri ir izcils olbaltumvielu avots un satur maz tauku.
Iecienītākais ražotnē tapušais produkts ir Raunas zaļais siers, kura viena no galvenajām sastāvdaļām – sierāboliņš – tiek audzēts pašu dārzā. Sierāboliņš ir viengadīga kultūra – pieclapu āboliņš ar ziliem ziediņiem. Kamēr jaunie dzinumi ir mīksti, tos novāc un kaltē ar malku kurināmā žāvētavā. Pēc izkaltēšanas sierāboliņu samaļ, izsijā un pievieno olbaltumvielu masai, ko plānā kārtā saber īpaši izgatavotās koka kastēs un žāvē. Pēc sierāboliņa pievienošanas produkts iegūst raksturīgo Zaļā siera garšu, krāsu un smaržu.
Sieriem piemīt piesātināta garša un tie ir lietojami visdažādākajos veidos. Beramo sieru ražošana ir ilgstošs un darbietilpīgs process - no brīža, kad tiek iegūts piens, līdz mirklim, kad produkts iegulst veikalu plauktos, paiet vairāk kā divi mēneši.

Apmeklētājiem

Iepazīšanās ar ražotnes stāstu un cienāšanās ar četriem beramo sieru veidiem – Raunas zaļo sieru, sieru ar baravikām, sieru ar garšaugiem un sieru “Ķiplociņš”, kā arī veselīgo gī sviestu. Senāku garšu atmodināšanai ciemiņus cienā ar dažāda pikantuma knapsieriņiem – labu un veselīgu biezpiena uzkodu pie alus vai citiem dzērieniem.
Ekskursijas laikā (~1h) būs iespēja arī uzzināt, kā tiek meistaroti 20 veidu makaroni no īstām lauku olām – ar baravikām, kaņepēm, krāsainie, ar ķiplokiem, ar sierāboliņu, ar garšaugiem, ar kaltētiem tomātiem, ar halapenjo pipariem u.c.

Kur iegādāties sierus

Ražotnes pašapkalpošanās veikalā Parka ielā 4a, Raunā, Smiltenes novadā.
Veikalos visā Latvijā: Rimi, Top, Stockmann, PKS Straupe.
E-veikalā www.sierarazotne.lv.

Krodziņš atrodas 250 gadus vecajā Rundāles pils kalpu mājā, kurā saglabājies ķieģeļu klons, podiņu krāsnis, manteļskurstenis un citi seni interjera un sadzīvē izmantotie priekšmeti. Maltītes servē senos traukos, bet dzērienus pasniedz „Kuzņecova fabrikā” ražotajās tasītēs.

Latviešu virtuve: cepts šķiņķis ar olu, kartupeļi ar sēņu mērci, cepta zoss, dillēs vārīti vēži, pankūkas ar medu, maizes zupa ar putukrējumu, maizes kārtojums, lauku tējas, ābolu pīrāgs.

Īpašais ēdiens: uz iesma cepta cūkgaļa ar krāsnī ceptiem kartupeļiem.

Atrodas Madonas centrā pie Mīlestības gravas. Piedāvā maltītes visām ēdienreizēm, ekonomiskais pusdienu piedāvājums. Vasarās – āra terase. Beķereja, smalkmaizītes.

Desmit minūšu brauciena attālumā no Tartu uz Narva pusi atrodas krodziņš Vedu. Vēsturiskajā krodziņā var nobaudīt garšīgus ēdienus no vietējām izejvielām.

Vecākā Igaunijas no akmens celtā (uzsāka 1227. g.) baznīca. Baltijā unikāls 13. gs. kristīšanas akmens. Veci sienu gleznojumi.

Veidots Kuršu kāpas (lielākais kāpu veidojums Baltijas valstīs), piekrastes, biotopu, sugu, kultūrvēsturiskā mantojuma un kurortoloģisko resursu aizsardzībai. Vienīgā vieta Baltijā, kur tik lielā teritorijā var apskatīt klajus kāpu smiltājus, kas joprojām ir aktīvi un vēja ietekmē veido t.s. eolās reljefa formas. Te atrodas Baltijā vienīgais Jūras muzejs un Delfinārijs.

 Vēl nesen tas atradās bijušās Saukas vienības namā, kur bija izvietojusies Saukas arodskola. No 2010. g. ar kabinetu saistītā ekspozīcija ir pārcelta uz Saukas pagasta pārvaldes telpām Lonē. Mārtiņš Buclers (1866. - 1944.) bija Latvijas fotogrāfijas pamatlicējs, jo nodibināja valsī pirmo uzņēmumu, kas ražoja fotofilmas un fotopapīru. Muzeja eksponātus īpaši vērts ir iepazīt tagad - digitālajā fotolaikmetā! Pie Saukas vienības nama (tagad slēgts, apskate tikai no ārpuses) apskatāms M. Bucleram veltītais piemiņas akmens un piemineklis „Fotogrāfijai 150”.