Pastāv uzskats, ka tieši Rubenē izveidojusies pirmā latviešu draudze. Baznīcas altārdaļa būvēta jau 14.gs., bet pati baznīca savu pašreizējo izskatu ieguvusi 1739. gadā.Būtiska baznīcas interjera sastāvdaļa ir Ķieģeļu muižas mantinieces Barbaras Helēnas fon Budbergas 1762. gadā dāvinātais kroņlukturis ar Krievijas impērijas divgalvaino ērgli un zaru ornamentiem uz bumbas. Baznīcā redzama arī zīme (1869. g.), kas ir veltīta pusgadsimtam kopš dzimtbūšanas atcelšanas.

Pastāv vairākas teikas par Rubenes baznīcas nosaukuma rašanos. Viena no tām vēsta, ka, sargājot baznīcu no velna, tās sienā iemūrēta sieviete un vīrietis, kura vārds bijis Rubens. Baznīca esot nosaukta viņam par godu.Vēl viena versija vēsta, ka baznīcas nosaukums cēlies no rubeņa, kas sēdējis kādā no kokiem, kas vēlāk izmantots baznīcas celtniecībā.

Liellopu izsoļu nams ir vienīgais liellopu izsoļu nams Baltijā. Izsoles tiek rīkotas gaļas šķirņu jaunlopiem -  buļļiem un telēm vecumā līdz 12 mēnešiem, regulāri - divas reizes mēnesī. Katru mēnesi izsolēs piedalās vairāk kā 2000 Latvijā audzēti jaunlopi.  

Līdz 1724. g. t.s. Cecinas pusmuiža piederēja Hilzenu dzimtai. Kad Hilzena meita Jadviga aprecējās ar Janu Šadurski, kā Malnavas muiža tā dokumentos ir pieminēta 1774. gadā. Vēlāk muiža piederējusi vairākiem īpašniekiem. Muižas galvenā ēka ir celta klasicisma stilā ar barokālām iezīmēm. Pagalma vienā pusē ir klēts, bet tā noslēgumā – kungu nams. 1920. g. agrārās reformas laikā Malnavas muiža bija viena no lielākajām Latvijas muižām, kuras zemju platības aizņēma 12,4 tūkstošus hektāru. Kungu māja postīta Otrā pasaules kara laikā un pēc pārbūves sākotnējā interjeru apdare nav saglabājusies. No saimniecības ēkām saglabājusies 19. gadsimta pirmajā pusē celtā klēts klasicisma stilā, ar diviem četru kolonnu portikiem galvenajā fasādē, kā arī vairākas saimniecības ēkas. Muižas kompleksu papildina parks, kurā vēl joprojām saglabājušies eksotiski krūmi un koki, piemēram, Amūras korķkoki, kā arī divi dzelzsbetona bunkuri, kur īsu brīdi uzturējies Hitlers. Muižas teritorijā atrodas arī Latgales šmakovkas dedzinātava, kur apmeklētājus iepazīstina ar degvīna ražošanas procesu no senatnes līdz mūsdienām.
 

Katra mēneša otrajā sestdienā (iepriekš vienojoties – arī citi laiki) saimnieka klātbūtnē katrs pats var iemēģināt prasmes zivju kūpināšanā, kam seko pagatavoto zivju degustācija.

Šajā ceļojumā apmeklēsiet gan amatnieku darbnīcas, gan zirgu audzētāju saimniecības, gan arī dažādas lauku gardumu ražotnes, kur senajām prasmēm rasts mūsdienīgs pielietojums. 

Pirmā pieturvieta ir Ikšķile, kur jau pašā ceļojuma sākumā apciemosiet bērzu sulu vīna pagrabu un nobaudīsiet dzirkstošu vīnu, kas darināts no bērzu sulām. Skrīveros ļaujiet sevi pārsteigt piena pārvērtībām – šeit mājīgā kafejnīcā pilsētiņas galvenajā ielā top izcils mājas saldējums gan ar zemeņu, gan anšovu un mārrutku garšu. Koknesē varat savu garderobi papildināt ar jaunu ādas jostu, somu vai stilīgu ādas rotaslietu. Kaņepju audzētāju saimniecībā neliela ekskursija un kaņepju delikateses. Latgales melnās keramikas meistaru darbi iederas arī mūsdienīgos interjeros. Aglonas maizes muzejā apmeklētājiem piedāvā pašiem izcept maizes klaipiņu, bet apmeklējums nākamajā saimniecībā ļaus papildināt to ar gardu sieru, kas siets no brīvā dabā ganītas Latvijas brūnās piena. Pēdējā pietura Latvijas pusē – Daugavpils, ar pasaulē pazīstamā abstrakcionista Marka Rotko mākslas centru un 19. gs. Daugavpils cietoksni – iespaidīgu militāro būvi kā populārākajām apskates vietām. Tālāk ceļš vedīs uz Lietuvu, kur apmeklējamas vairākas tradicionālas lauku saimniecības. Ilzenbergas muižā (Ilzenbergo Dvaras) ierīkota biodinamiskā saimniecība. Nogaršosiet lietuviešu nacionālo saldumu – šakotis, apskatīsiet Anīkšču (Anykščiai) pilsētu, kas piedāvā pastaigu taku virs kokiem. Zirgu muzejā apskatāmi senie lauksaimniecības darbarīki un tehnika. Turpinājumā viesošanās saimniecībās, kas iepazīstina ar tradicionālo lietuviešu virtuvi un podnieka amatu. Dubingu (Dubingių) zirgaudzētavā izjādes ar zirgu manēžā. Tūres nobeigumā apskatīsiet unikālo Traķu (Trakai) ezerpili (14.-15.gs.) un Viļņu.

On this tour you will enjoy the diversity  of nature in Lahemaa National Park – the oldest national park in the Baltic states. Lahemaa – means “the land of bays” in Estonian. It is characterised by many bays, peninsulas, forests and villages rich in cultural heritage. The Forest Trail will go along the bays and peninsulas of Lahemaa National Park, introducing the hikers to its most significant natural and cultural heritage. The forests are rich with blueberries and mushrooms in autumn, and the air is very clean.

You will start the tour from Tallinn, going by bus to Lahemaa National Park, where you stay overnight in one of the beautiful manors. On the next day you will hike till Oandu. En route you will see Altja – a scenic traditional fishing village, where a traditional Estonian tavern is located and you can enjoy traditional meals. In Oandu there is the visitor centre of the Estonian State Forest Management (RMK), where hikers can learn more about forest habitat types and forest management traditions. Then you will reach Käsmu Peninsula with its wooded dunes and moss-covered rock fields, giving the feeling of being in a fairy tale. Käsmu is also a popular Estonian sea captains´ village. There you can visit the Marine Museum and lighthouse, as well as have an extra walk to the Vana-Jüri rocks.

During the day from Käsmu to Kasispea you will see some of the most impressive boulders in Lahemaa National Park, the Tammispea and Jaani-Tooma boulders, which resemble huge monoliths. You will end the tour in Viinistu Village, where we suggest visiting Viinistu Art Museum.

MIGLA ir mazā alus darītava, tas ir sens saimnieka sapnis, kurš realizējies, spēkus apvienojot kopā ar jaunāko meitu. Alus garšu meklēšanā, receptūru izstrādē, kā arī novērtēšanā piedalās visa ģimene, kur īpašas alus someljē īpašības piemīt vecākajai meitai. Apvienojot visas ģimenes stiprās puses - darītāju, runātāju un garšu pazinēju un dizaina ekspertu, tapis MIGLAS alus, kas šobrīd piedzīvo savus pirmos soļus alus pasaulē un cer iepriecināt ne vienu vien alus baudītāju! Lielu daļu alus darīšanas tiek veikta ar rokām, svērti un malti graudi, rēķināts ideālais apiņu un graudu daudzums, tiek liets, pārliets un skalots.

Darītava laprāt uzņem viesus degustācijām, kurās piedāvā ne tikai nogaršot alu, bet arī cienā ar pašceptu maizi un cepumiem, kā arī iepazīstina ar alus darīšanas procesu un vēsturisko Uzvaras Līdumu, kurā atrodas alus darītava. Mazais brūzis atrodas vienviet ar Ķiploku pasauli - otru ģimenes aizraušanos, tāpēc uzreiz var apskatīt divas saimniecības.

Kaltenes luterāņu draudzes un baznīcas vēsture aizsākusies 1567. gadā, kad Kurzemes hercogs Gothards Ketlers izdevis pavēli būvēt Kurzemē jaunas baznīcas. Kā viena no tām tapusi arī baznīca Kaltenē. Tā saukusies par Svētās Katrīnas baznīcu. 1848. gadā vecās koka baznīcas vietā uzcelta baznīca no māla kleķa. 1880. gadā tai piebūvēta sakristeja, bet pati baznīcas ēka tikusi pārbūvēta un paplašināta 1896. gadā. Tā cietusi pirmā pasaules kara laikā no krievu mīnu kuģa šāviņa. Baznīca atjaunota 20.gs. divdesmito gadu pirmajā pusē. Kaltenes baznīcas altārgleznu „Kristus un Sv. Pēteris uz jūras” gleznojis M.Pols 1898. gadā (pēc R.Rihtera darba motīviem).18.gs. darinātā kancele un ērģeles, kas atrodas baznīcā ir valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi. Ērģeles būvējis ērģeļu speciālists Augusts Martins 1843. gadā, un tās sākotnēji uzstādītas Gulbenes baznīcā. 1943. gadā ērģeles pārvestas uz Kaltenes baznīcu. Šīs ērģeles ir vecākais līdz mūsdienām saglabājies A.Martina būvētais instruments. Baznīcas zvans izgatavots 2006. gadā „Liepājas Metalurgā”. 2012. - 2013. gadā pie baznīcas uzcelta jauna draudzes māja. Pie baznīcas vārtiem uzņemti pirmie kadri kinofilmai "Il­gais ceļš kāpās", kā arī "Meldru mežs". Turpat netālu atrodas mājas ar nosaukumu „Putniņi”. 1921. g. šajās mājas Kaltenē viesojies pats tā laika Kultūras ministrs Rainis. Šeit tajā laikā atradās veikals. 2. pa­saules kara laikā vācieši nodedzināja vecās Putniņu mājas. (Avots: Rojas TIC)