Ar ko ievērojama daba Igaunijā?
Iespaidīgākā Baltijas klinšu siena – t.s. Ziemeļigaunijas glints, „Līču zeme” – Lahemā ar nacionālo parku, „Salu zeme” – Sāremā sala un Monzunda salu arhipelāgs, Matsalu līcis kā viena no nozīmīgākajām masveida putnu atpūtas vietām migrāciju laikā, viens no izcilākajiem Eiropas meteorīta krāteriem, izcilākie Baltijas dižakmeņi un ūdenskritumi, Munameģis – Baltijas augstākā virsotne, Peipuss – piektais lielākais Eiropas ezers – ar senām zivju ieguves tradīcijām un ārkārtīgi lielā dabas daudzveidība, kas ir acīmredzami mainīga gan austrumu – rietumu, gan ziemeļu – dienvidu virzienā, ir tikai dažas no Igaunijas valsts dabas pievilcībām.
Lai uzzinātu vairāk par apmeklējamām teritorijām aicinām izmantot vides vai vietējo gidu pakalpojumus. Esiet saudzīgi pret dabu ceļojuma laikā - ievērojiet Zaļos padomus!
| Pārskats | Detaļas |
|---|---|
|
Igaunija
Degslāneklis jeb degakmensDegslānekli – Igaunijas enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības galveno izejvielu mūsdienās iegūst atklātos karjeros vai pazemes šahtās. Šis nogulumiezis sācis veidoties Ordovika periodā (pirms ~ 450 - 480 mlj. g.) no tā laika augu un dzīvnieku atliekām. Kohtla – Nõmme piepilsētā vienā no izstrādātajām šahtām gida pavadībā var aplūkot gan šo nogulumiezi (Baltijas valstīs atradnes tikai Igaunijā), gan arī iepazīt tā ieguves veidus un vēsturi.
|
|
|
Igaunija
Ērdi taka (Öördi rada)1,2 km gara taka, kas pa purvainu mežu aizved līdz Ērdi purvam (Öördi raba) un tā austrumu daļā esošajam Ērdi ezeram (Öördi järv), pie kura izveidota atpūtas un peldvieta. |
|
|
Igaunija
Otepää slēpošanas centrsLielākais Baltijas valstīs. Tartu maratona trase, mākslīgo klinšu siena un velomaratorna trase. Slēpju muzejs. Tehvandi tramplīnā – skatu platforma. |
|
|
Igaunija
Oksas (Oksa) takaBijušā piecstāvīgā metāla skatu torņa apkaimē plešas Lemmjegi upes palieņu pļavas. Netālu atrodas kādreizējā Oksas kroga (Oksa kõrts) vieta, kur saglabājies iespaidīgs manteļskurstenis. Apkaimes apskatei izveidota 0,8 km gara koka laipu taka. |
|
|
Igaunija
Endlas rezervātsEndlas rezervāts veidots Endlas (Endla) purvu masīva un tā apkārtnes mitrāju aizsardzībai. Uzmanību! Lai apmeklētu Endlas rezervātu, ir jāreģistrējas rezervāta administrācijā un apmeklētāju centrā - Tooma ciemā.
|
|
|
Igaunija
Pakri pussalaPakri pussalas galā slejas vizuāli iespaidīgākā no Baltijas valstu piekrastes klintīm - līdz 24 m augstā Pakri klints (Pakri pank). Aukstās ziemās no kaļķakmens slāņiem izplūstošie avoti veido fantastiskus leduskritumus un neparastas ledus formas.
|
|
|
Igaunija
Tautas mantojuma pārgājieni (Pärimusmatkad)Uzņēmums organizē dabas tūrisma pasākumus pa Sāmsalu, lai iepazīstinātu ar dabas mantojumu (roņu vērošana, pārgājieni kājām, ar velosipēdu un slēpēm, gumijas laivās uz Vilsandi un nacionālā parka saliņām, orhidejas u.c.) un kultūras mantojumu (muiža, ciema un pilsētas dzīve, Igaunijas rokdarbi mūsdienās, jūras mantojums). Miku meža parkā, kas ir iekļauts Vilsandi nacionālā parka teritorijā, var iepazīties ar aizgājušo laiku mežstrādnieku darbiem un pārbaudīt savas prasmes. Loonas muižā, kas ir Vilsandi nacionālā parka centrs, atrodas viesu nams un kafejnīca -restorāns. |
|
|
Igaunija
Jāņa - Toma akmens (Jaani - Tooma kivi)Neticami! Tā saka tie, kuri Ziemeļigaunijas dižāko akmeņu apzināšanu ir sākuši ar šo ledāja atnesto gigantu! Jāņa – Toma akmens kopā ar vēl diviem milžiem - Tammispeas akmeni (Tammispea kivi) un Ehalkivi (atrodas netālu no Kundas) pretendē uz Baltijas augstāko dižakmeņu (augstums sasniedz gandrīz 8 m) godu! Kaut arī pēc tilpuma (274 m3) tas ierindojas tikai Igaunijas lielāko akmeņu saraksta 14. vietā, arī pārējie izmēri (garums: 13,9, platums – 7,3 m, apkārtmērs – 35 m) ir gana iespaidīgi. Jāņa – Toma akmens ir meklējams Kasispeas (Kasispea) ciemā, neliela kadiķu lauka malā. |
|
|
Igaunija
LuitemaaTulkojumā no Igauņu valodas Luitemaa nozīmē „Kāpu zeme”. Tā ir Pērnavas līča piekrastes teritorija 13 km garumā starp Vöiste un Häädemeeste ar seklūdeņiem, plašām piejūras pļavām, Igaunijas augstāko kāpu masīvu un Tolkuses purvu (Tolkuse raba). Kāpu un purva apskates nolūkā ir izveidota Tolkuses purva izziņas taka (~ 2,2 km) un skatu tornis. Atrodas Luitemā dabas liegumā. |
|
|
Igaunija
Perispeas pussala (Pärispea poolsaar)Perispeas pussalas piekrastē ir izvietojušies gan bijušie zvejniekciemi, gan Padomju armijas kara bāzu atliekas. Viena no pussalas savdabībām ir arī grandiozie ledāja atnestie dižakmeņi: nezinātājam ne visai viegli atrodamais un grūti pieejamais (jūrā) Odakivi, Purekari raga (Purekkari neem) galā starp citiem akmeņiem guļošais Purekari akmens (Purekkari rändrahn), jūras apskalotie Mehu akmeņi (Mähu kivid), Vīnistu (Viinistu) ciema krastmalā guļošais Melnais akmens (Must kivi), pāri niedru galotnēm savu „virsotni” izslējušais Kuhjakivi, visnotaļ iespaidīgais Painuva kivi, līdz kuram var nokļūt tikai peldus un savā ziņā nepārspējamais Jaani – Tooma suurkivi. Četri no pieminētajiem akmeņiem ir sasnieguši vai pat pārsniedz piecu metru augstumu! Akmeņiem bagāts ir Turbunēmes (Turbuneeme) ciems. Būs nepieciešams patiess entuziasms un laiks, lai visus uzskaitītos milžus atrastu un iemūžinātu savā fotokolekcijā. Perispeas pussala beidzas ar tālāko Igaunijas sauszemes ziemeļu punktu – Purekari ragu, kas ir ļoti ainaviska vieta. |
|
|
Igaunija
Rannajē putnu vērošanas tornis (Rannajõe linnutorn)Divstāvīgs skatu tornis pie Laikjula (Laiküla) – Hāpsalu ceļa, no kuras paveras plaša ainava uz Matsalu līcī ietekošo upīšu palieņu pļavām. Te var vērot migrējošās dzērves un zosis, bet pavasaros varbūt laimēsies redzēt vai dzirdēt ķikutu Gallinago media. Viens no retajiem torņiem, kas ir pielāgots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. |
|
|
Igaunija
Mejekoses pārgājienu taka (Meiekose matkarada)~ 3 – 5 km gara taka, kas ved pa veco ceļu gar Tēramā upes (Tõramaa jõgi) kreiso krastu. Takas malās izvietoti interaktīvi elementi bērniem, kas palīdz labāk uztvert dabā notiekošo. Taku ieskauj mitrie meži un palieņu pļavas, kas palu laikā atrodas zem ūdens. Tēramā (Tõramaa) ciemā apkārtnē atrastas cilvēka darbības pēdas jau no akmens laikmeta. |
|
|
Igaunija
Turisalu klintsLīdz 30 m augsts smilšakmens (lejasdaļā) un kaļķakmens (augšdaļā) atsegums (Ziemeļigaunijas glinta daļa) Somu līča krastā – populārs tūrisma objekts un skatu vieta. Ieteicams pārgājiens gar klinšu lejasdaļu (akmeņains liedags) vienā virzienā un pa tās augšdaļu – atpakaļ (~ 2 km). No klints augšas pārskatāma plaša piekrastes teritorija līdz pat Tallinai. Izveidota skatu vieta. |
|
|
Igaunija
Torņa kalns (Tornimägi)Karulas augstienes augstākais reljefa punkts (137 m.vjl.), kas virs tuvākās apkārtnes paceļas par ~ 60 m. Torņa kalnā ir uzbūvēts skatu tornis ar ļoti plašu apkārtskatu. Uz tā platformas ir novietoti panorāmas fotoattēli, kuros atzīmēti zīmīgākie plašākā apkaimē redzamie objekti – apdzīvotas vietas, pilskalni, baznīcu torņi u.c. Turpat izveidota atpūtas vieta un meklējams Rebases ainavu takas sākums. |
|
|
Igaunija
Ilumetsas meteorīta krāteriTrīs krāteri, no kuriem lielākā – Elles kapa (Põrguhaud) diametrs ir ~ 80 m, dziļums līdz 12 m. To ietver vairākus metrus augsti vaļņi. Pārējie krāteri ir dabā grūti atrodami un atpazīstami. Krāteru vecums ir ~ 6000 gadi. Līdz šim gan nav atrastas meteorīta atliekas, kas apstiprinātu to izcelsmi.
|
|
|
Igaunija
Skats uz Vaikas salām (Vaika saared)No Vilsandi bākas un tai tuvākās apkaimes ir labi saskatāmas leģendārās Vaikas salas. Tām ir piešķirts rezervāta statuss, tādēļ salas var apskatīt tikai no attāluma. Mazākā no saliņām - Kullipank ir tikai pārdesmit metrus diametrā. Tā ir jūras ūdeņu izrobots zemas un asas dolomīta klints fragments, kas klāts ar oļiem, nelieliem laukakmeņiem un kādu atsevišķi stāvošu lakstaugu. Domājams, ka vētru laikā tā pazūd zem jūras ūdens. Savukārt, Alumine Vaigas – Apakšējā Vaikas sala ir lielākā no sešām salām. Šīs salas diametrs ir ~ 150 m un tā paceļas vismaz kādus divus metrus virs jūras līmeņa. Uz salas ir bagātīga veģetācija un pat kāds zems krūms salas centrā. Redzami arī metru augsti atsegumi. Uz salas vēl joprojām atrodas 20. gs. sākumā celto „putnu māju” paliekas, kas bija domātas ligzdojošo putnu piesaistīšanai. |
|
|
Igaunija
Lemmjē pārgājienu taka (Lemmjõe matkarada)Taka, kas izveidota Lemmjegi (Lemmjõgi) un Raudnas (Raudna jõgi) satekas vietā, iepazīstina ar palieņu pļavām un veciem pārmitriem mežiem, kas ir vieni no lielākajiem Igaunijā. Takas sākumā dominē atklātas lauku ainavas. Viens no 4,9 km garās lokveida takas apskates objektiem ir Lemjē dižozols. Mitrā laikā noderēs ūdensizturīgi apavi. |
|
|
Igaunija
Lahemā tūrisma centrsLahemā tūrisma centrs ir izveidots ar nolūku mudināt piekopt dabai draudzīgu dzīves stilu un uzturēšanos dabā – te tiek stādīti koki, būvēti un uzstādīti putnu būri. Interesentiem piedāvājam laivošanu ar kanoe laivām Lahemā nacionālajā parkā, pārgājienus pa purvu, piedzīvojumus loka un arbaleta šaušanas trasē. Kamīna zālē un pirtī ar kublu var mājīgi pavadīt brīvo laiku. |
|
|
Igaunija
Sakas – Ontikas – Toilas klintsKlinšainā vairākpakāpju kāple - t.s. Ziemeļigaunijas glints, kas ar pārtraukumiem stiepjas gar Igaunijas Somu līča piekrasti (ieskaitot arī dažas salas), ir viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām. Tās ģeoloģiski un ainaviski izteiksmīgākais posms ir Sakas – Ontikas – Toilas klints, kas ~ 22 km garumā veido neparastu dabas vidi ar maksimāli 53 m augstu atsegumu kompleksu un mazskartu meža masīvu tā nogāzēs, kur redzami Kembrija un Ordovika perioda nogulumieži – māli, smilšakmens, kaļķakmens u.c. Pie Valastes pāri klintij traucas līdz 24 m augstais Valastes ūdenskritums (Valaste juga). Īpaši iespaidīgs ūdenskrituma kanjons ar leduskritumiem izskatās pēc ilgāka sala! Sezonāli ūdenskritumi (8 – 10 m augsti) ir meklējami arī pie Ontikas un Toilas ciemiem.
|
|
|
Igaunija
Kesmu pussala (Käsmu poolsaar)Ar skujkoku mežiem klāta pussala – piemērota vieta kājāmiešanai un braucieniem ar divriteni. Te izveidots velomaršruts, kas no Kesmu ciema (Käsmu küla) aizved līdz Kesmu ezeram (Käsmu järv) un tālāk gar pussalas rietumu uz ziemeļu piekrasti aizlokas atpakaļ līdz minētajam ciemam. Tas gan nav domāts iesācējiem, jo vietām ceļi ir smilšaini, bet krasta ceļš var būt aizgāzts ar kritušiem kokiem. Kesmu pussalas ziemeļu daļā atrodas izcilais Kesmu akmeņu lauks (Käsmu kivikülv). Lielākais no akmeņiem ir Matsikivi akmens (tilpums -132,9 m3). Ziemeļos no Kesmu ciema jūras krastā uzmeklējams iespaidīgu akmeņu „bariņš” Iespaidīgākais no tiem ir Vecā Jura akmens (Vana Jüri kivi), kura augstums ir 5,5 m, bet tilpums - 102,9 m3. Piemērotos laika apstākļos (g.k. vasarās) pa akmeņainu strēli var aiziet vai aizbrist līdz ~ puskilometru attālajai Sārtnēmes (Saartneem) saliņai. Atpakaļceļā uz ciemu var atstāt savu akmeni „Laimes akmeņu kaudzē”. Kesmu ziemeļdaļas apskatei izveidots 4,5 km garš kājnieku tūrisma maršruts. Kesmu kapteiņu ciemā (Käsmu kapteniküla) 1804. g. nodibināja pirmo Igaunijas jūrskolu un laikā no 1798. – 1920. g. uzbūvēja > 40 kuģus. Atrodamas ziņas, ka no nedaudz vairāk par 100 no šeit kādreiz dzīvojošajām ģimenēm ir nākuši 62 kapteiņi. Bijušā jūrskolas ēkā izveidots Jūrniecības muzejs. Netālu apskatāma Kesmu kapela. |
|
|
Igaunija
Saaremaa salaLielākā Igaunijas jūras sala. Tulkojumā – „Salu zeme”. Ar Muhu salu to savieno 3 km garš dambis – tilts, pa kuru var braukt velosipēdisti. |
|
|
Igaunija
Aegnas salaViscaur mežiem klāta sala Somu līcī ~ 14 km Z no Tallinas. Salu caurauž nelielu ceļu un taku tīkls. Ieteicams pārgājiens apkārt mainīgajai (kāpas, smilšaini, akmeņaini un ar niedrēm apauguši krasta posmi) salas piekrastei (~ 9 km). Kuģītis atiet no Piritas ostas.
|
|
|
Igaunija
Pakri klintisVizuāli iespaidīgākā Baltijas valstu piekrastes klints siena (līdz 24 m augsta). Aukstās ziemās šeit veidojas fantastiski leduskritumi. Pakri bāka. |
|
|
Igaunija
Piedzīvojumi 360°Uzņēmums nodarbojas ar dabas tūrisma pasākumu organizēšanu: vasarā laivošana ar kajakiem jūrā, rudenī – pārgājieni ar sniega kurpēm pa purvu, ziemā – pārgājieni ar sniega kurpēm, un pavasarī – laivošana ar kanoe laivām pa upēm. Dabas draugiem piedāvā tematiskas ekskursijas: pavasarī – lāču vērošanas safari un putnu vērošana, rudenī – aļņiem, roņiem un vilkiem veltīti tematiskie pasākumi. |
|
|
Igaunija
Ehijervs (Ähijärv)Karulas nacionālā parka lielākais ezers - 2,8 km garš, līdz 1 km plats. Ezera ziemeļaustrumu krastā atrodas parka apmeklētāju centrs. 5,5 m dziļais ezers ir gan zivīm, gan nostāstiem bagāta vieta. Ezera un tuvākās apkārtnes iepazīšanas nolūkā ir izveidota 3,5 km garā Ehijerva taka (Ähijärve teerada). Tās sākums atrodas pie iepriekš minētā apmeklētāju centra, kur izveidota atpūtas vieta un atraktīvs bērnu spēļu laukums. Taka sākumā ved gar ezera krastu, nelieliem mitrājiem un meža ceļiem, kas izmantoti iepriekšējos gadsimtos. |
|
|
Igaunija
Kallastes smilšakmens atsegumiViena no retajām vietām Baltijā, kur Peipusa ezera (Peipsi järv) krastā pie Kallastes ir izveidojusies 2 – 4 (maksimāli - 9) m augsta un aptuveni 1 km gara Devona perioda smilšakmens atsegumu virkne ar abrāzijas alām, arkām u.c. formām.
|
|
|
Igaunija
Putnu vērošanas tornis Puises ragāPuises ragā (Puise nina) ir uzcelts divstāvīgs atpūtas nams, kas apvienots ar putnu vērošanas torni. No tā paveras skats uz piekrasti, kas ir iecienīta migrējošo zosu atpūtas vieta. Šī ir privāta teritorija, kuras apskati vēlams saskaņot ar īpašnieku. |
|
|
Igaunija
Lahemā nacionālais parksPirmais Igaunijas un Baltijas nacionālais parks – dibināts 1971. g. Veidots Somu līča piekrastes, mežu, purvu, pļavu biotopu, sugu, dabas pieminekļu – dižakmeņu, ūdenskritumu, atsegumu un kultūras pieminekļu – senkapu, pilskalnu, muižu, zvejniekciemu u.c. objektu aizsardzībai.
|
|
|
Igaunija
Otepē dabas parksAtrodas Otepē augstienes R daļā. Viens no izciliem piemēriem, kā aizsargājamas dabas teritorijas vērtības un reljefs tiek izmantots rekreācijas, sporta un aktīvās atpūtas vajadzībām, jo parkā ir izveidota šim mērķim atbilstoša un kvalitatīva infrastruktūra.
|
|
|
Igaunija
Tuhalas dabas centrs un Raganas aka (Nõiakaev)Tuhalas apkārtne ir apdzīvota vismaz 3000 gadus. Šeit ir atrastas 11 senas apmetnes, 30 kulta akmeņi, 3 akmens senkapi, 4 svētbirzes u.c. Tuhalas lieguma teritorijā atrodas unikālā Nõiakaev (Raganas aka), kas palu laikā “vārās” un izmet 100 litrus ūdens sekundē, kā arī pieci Igaunijas spēcīgākie enerģijas stabi. Pa pastaigu ceļu, kas šķērso Tuhalas karsta procesu teritoriju (2,5 km), var iet kājām, vai braukt ar velosipēdu un automobili. Šis ceļš ir piemērots pastaigām kopā ar ģimeni. |
|