All stories

Story Related to Author

Военный порт: котельная Кароста

11/27/2022
Дэнчик

Tanku direktrise Grigaļciemā

Stāsts no obligātā dienesta pieredzes, dienot PSRS bruņotajos spēkos (1989-1991).
05/26/2021
Jānis

Līdz pat 1956. gadam Cesvaines apkārtnē darbojās pēdējā Vidzemes partizānu grupa, kuras komandieris bija kādreizējais poļu laukstrādnieks Staņislavs Zavadskis („Pans”). „Pana” grupa izveidojās 1946. gadā Gulbenes apriņķa Kārzdabas mežā un tās pamatsastāvs gandrīz visus desmit grupas pastāvēšanas gadus bija nemainīgs: Pēteris Tirzītis („Vecais”), Ivars Grabāns („Puika”), Valdis Bebris („Šoferis”). Vēl 1954. gadā, kad grupā bija palikuši vairs tikai 3 partizāni – „Pans”, „Vecais” un „Puika”, tā cīņu turpināja, jūnijā uzbrūkot un ievainojot galvā Cesvaines rajona KGB priekšnieku Stepanovu. Nespēdami tikt galā ar šo nenotveramo grupu, čekisti praktiski vienīgo reizi Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē „padevās”. LPSR KGB priekšnieks ģenerālmajors Jānis Vēvers rakstīja partizāniem vēstuli, lūdzot viņus pārtraukt cīņu un solot brīvību. Vēstules tulkojumu latviešu valodā partizāni saņēma no saviem atbalstītājiem, kuriem kopiju bija piegādājusi Staņislava Zavadska māte.
05/22/2020
Agris Šults

Par Cēsu kaujām Amatas upes krastos

Līdz galam neizpētīta lappuse Cēsu kaujās ir tieši sadursme pie tilta pār Amatas upi 1919.gada 5.jūnija vakarā. Šī ir vieta, kur vācu landesvērs atklāj savus īstos nodomus. Līdz tam sarunās vācieši apgalvo, ka Cēsīs esot Sarkanā Armija (patiesībā ir Ziemeļlatvijas un Igaunijas armijas), un vācu armija Ieriķos gaidot tās uzbrukumu. Igauņu bruņuvilciens Nr.2 ar tā komandieri kapteini Lepp- pēc virspavēlnieka ģenerāļa Laidonera rīkojuma- dodas uz sarunām Ieriķu dzelzceļa stacijā.. Vācieši neierodas vispār un atsūta ziņu, ka gaidīšot sarunu vedējus uz dienvidiem no tilta pār Amatu. Igauņu komandai palīgā- kā labs apkārtnes pazinējs- tiek norīkots Cēsu Skolnieku rotas kareivis Kārlis Dzirkalis. Uz bruņuvilcina arī divi pulkveži- Sabiedroto pilnvarotais Grīns(W.Green) un igaunis Rēks(Reek). Vilciens apstājas tālāk no tilta ziemeļu (Cēsu) pusē. Sapieris leitnants Lutsārs(Lutsaar) ar dažiem vīriem dodas pārbaudīt, vai tilts nav mīnēts. Komandieris Leps ar abiem pulkvežiem seko 200 soļu aiz sapieriem.
05/21/2020
Ieva Pļaviņa

The Organist

12/31/2019
Gordon Roth

Ieskats Latvijas vēstures svarīgākajos jautājumos

Ar šo īso pārskatu pār pēdējām tūkstošgadēm mēs vēlējāmies atgādināt tās lietas, kas būtu jāzina katram Latvijas iedzīvotājam, un īpaši tiem, kuru ikdienas darbs saistīts ar Latvijas valsts pārvaldi. Mūsu vēsture ir bijusi ļoti interesanta un vienlaikus sarežģīta. Visos laikos ir bijušas personības, kuras ietekmējušas vēstures procesus un kuru devums šodien liek atcerēties, mācīties un vērtēt politiskās norises, darāmos darbus un individuālos sasniegumus caur vēstures prizmu. Esam centušies iezīmēt arī simbolus un rituālus, kuriem joprojām ir liela nozīme, bet saknes meklējamas vēsturē.
10/16/2017
Valsts prezidenta kanceleja

Latviešu Pagaidu Nacionālā padome

1. pasaules karš (1914–1918) sagrāva Eiropas lielās impērijas, paverot ceļu jauno nacionālo valstu, tai skaitā arī Latvijas, izveidošanai. Ceļā uz Latvijas neatkarību ārkārtīgi svarīga loma bija 1917. gada rudenī Valkā izveidotajai Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei (LPNP), kas aktīvi popularizēja neatkarības ideju gan pašu mājās, gan ārzemēs.
10/13/2017
Valsts kanceleja

Latgales kongresam 100

Pirmais Latgales kongress notika 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) Rēzeknē. Kongresa pirmā diena noritēja kinoteātrī "Diana", otrā – Atbrīvošanas alejā 56, kur šobrīd atrodas Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola. Latgales kongress bija Latgales latviešu pārstāvju sanāksme, kas apsprieda Latgales pašpārvaldes jautājumus, tostarp jautājumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to apvienošanās ar Vidzemes un Kurzemes latviešu apdzīvotajām teritorijām.
10/13/2017
Valsts kanceleja

Lībiskais līdzās / Līvõvīţli kilgsõ jeb Ceļojums pa Lībiešu krastu

Siņņi meŗ, vāldad kȭnkad, ōļaz mõtsā - Zila jūra, balts liedags, zaļš mežs. Lībiešu krasts “Līvõd Rānda” – mūsdienās pasaulē vienīgais lībiešu apdzīvotais novads, kur vēl saglabājušās raksturīgas kultūrvides iezīmes, kas vienlīdz ar īpatnējo piekrastes dabu šodien ietilpst Slīteres nacionālā parka robežās. Līvu krasts – tā ir ciemu virkne Latvijas ZR - no Ovīšiem līdz Ģipkai Baltijas jūras un Rīgas līča pierastē: Paţīkmō-Lūž-Pizā-Īra-Ūžkilā-Sīkrõg-Irē-Kuoštrõg-Pitrõg-Sǟnag-Vaid-Kūolka-Mustānum-Gipkō. No padomju okupācijas laika teritorija pazīstama arī kā “dzelzs priekškars” un “slēgtais krasts”.
07/28/2017
Alanda Pūliņa Dundagas novada tūrisma informācijas centrs

Informatīvi stendi Skrundā

Informēju, ka Skrundas novada pašvaldība 2015. gadā sagatavojusi un izvietojusi informatīvus stendus, sasaistot vēsturiskas vietas Skrundas novadā un atgādinot par Oskara Kalpaka bataljona štāba vietu un Latvijas atbrīvošanas uzsākšanu 1919. gada sākumā. Stendi izvietoti parkā pie Rudbāržu muižas, Nīkrāces pagasta Lēnās pie piemiņas sienas un Skrundas pagasta Jaunmuižā pie autoceļa P107.
07/18/2017
Didzis Strazdiņš

Neibāde

Neibāde dibināta 1823. gadā, kad Bīriņu muižas īpašnieka grāfa fon Mellina znoti – Aleksejs fon Pistolkorss un Kārlis fon Reiterns – uz ziemeļiem no Pēterupes uzcēla pirmās vasarnīcas. Sākumā Neibāde bija Pēterupes ciema vasarnīcu rajons jeb “kungu gals”. Līdz Pirmajam pasaules karam Neibādē uzturējās augstdzimuši atpūtnieki no Pēterburgas, Maskavas, Tērbatas un citām Krievijas impērijas vietām, kā arī Ziemeļvidzemes muižnieki.
07/13/2017
Gita Memmēna, Saulkrastu TIC

Репрессии 1949г

Мой дед  ,Цирсис Имант Александрович, родился в 1934г в Бебренске. В 1949 г ,был сослан в сибирь ,из за этого случая теперь я рожден и живу в сибири ,г Томск .С ейчас собираю историю своей семьи по кусочкам , прошу тех кто прочитает это обращение помоч с поиском информации о людях из списка ниже-
01/19/2017
Горбачев Артур Викторович

Tvaikoņu satiksme Saulkrastu piekrastes ūdeņos

19. gadsimta 70. gados Vidzemes jūrmalas muižnieki sāka izīrēt zemi vasarnīcu būvei. Gan baroniem, kuri cēla vasarnīcas, gan atpūtniekiem, kuri gribēja vieglāk nokļūt Vidzemes jūrmalā un tur pavadīt brīvo laiku, vajadzēja ērtu satiksmi ar Rīgu. Tādēļ no 1905. gada tika atklāta tvaikoņu satiksme Vidzemes jūrmalā.
01/02/2017
Dagnija Gurtiņa, Saulkrastu sabiedriskā muzeja speciāliste

Kuģa kāzas

Katram kuģim, tāpat kā cilvēkam, ir savs vārds. Burinieku īpašnieki par kuģa vārdu jau sāk domāt pēdējā ziemā, kad jūru vēl klāj ledus. Izdomātais vārds tad ir jātur slepenībā, nedrīkst to izpaust, izpļāpāšanās būtu kuģim slikta zīme. Kad vārds ir izdomāts, zēģelnieks uzbūvēts, īpašniekiem un būvniekiem ir pienācis visatbildīgākais, visgrūtākais un svinīgākais darbs – burinieka nogādāšana ūdenī, tā sauktās „kuģu kāzas”.
01/02/2017
Dagnija Gurtiņa, Saulkrastu sabiedriskā muzeja speciāliste

Kuģu būve Saulkrastu piekrastē

2017. gadā apritēs 165 gadi, kopš Pabažu kuģu būvētavā uzbūvēja un ūdenī ielaida vienu no pirmajiem Vidzemes piekrastes zemnieku būvētajiem kuģiem.  Pētot, vācot materiālus un apkopojot tos, ir izveidojies priekšstats par kuģi būvi kā tādu, par šajā laikā uzbūvētiem kuģiem, to būvmeistariem, kuģu kapteiņiem u.t.t.
01/02/2017
Dagnija Gurtiņa, Saulkrastu sabiedriskā muzeja speciāliste

Skultes osta

2019. gadā apritēs 90 gadi, kopš Aģes upes grīvā darbojas Skultes osta. Ostas vēsturiskie pirmsākumi meklējami jau 20.gs. sākumā, kad latvieši sāka būvēt ostas visā jūras piekrastē. Ar nelieliem pārtraukumiem Aģes upes grīva kā osta kalpojusi jau senāk, tomēr interesants ir tieši ostas veidošanas laiks.
12/29/2016
Dagnija Gurtiņa, Saulkrastu sabiedriskā muzeja speciāliste

Martas Staņas mantojums Zvejniekciemā

Marta Staņa (1913–1972) ir viena no izcilākajām un vienlaikus arī pretrunīgāk vērtētajām padomju ēras arhitektēm Latvijā. Viņas slavenākais darbs ir Dailes teātra projekts, kura projektēšana un būvniecība ilga turpat 20 gadus, un tā pabeigšanu un atklāšanu arhitekte diemžēl nepieredzēja. 1951. gadā zvejnieku arteļa “Zvejnieks” vadība M. Staņai un speciālistu grupai uzticēja projektēt arteļa kultūras namu. Lai noteiktu Zvejniekciema izaugsmes perspektīvas, arhitekte darbību sāka ar arteļa “Zvejnieks” ciemata plānojuma un apbūves projektu. Turpmākos desmit gados pēc M. Staņas projektiem Zvejniekciemā uzbūvēja kultūras namu jeb klubu, vidusskolu, divas daudzstāvu dzīvojamās mājas skolotājiem un vēlāk arī mākslinieku Postažu ģimenes vasarnīcu.
12/29/2016
Gita Memmēna, Saulkrastu TIC

Ģenerālim Jānim Balodim šogad 135 gadi

Pirms 135 gadiem dzimis Latvijas atbrīvošanās cīņu dalībnieks, triju Lāčplēšu kara ordeņu šķiru kavalieris, virspavēlnieks, kara ministrs un 15.maija apvērsuma dalībnieks Jānis Balodis. Saulkrastiem pieder ģenerāļa Jāņa Baloža pēdējo dzīves gadu vasaras no 1959. gada līdz 1965. gada 8. augustam.
12/29/2016
Novadpētniecības speciāliste Dagnija Gurtiņa

Profesora Aleksandra Bieziņa muzejs “Jaundilmaņi”

Pusceļā starp Madonu un Cesvaini, Sarkaņu pagasta Biksēres “Jaundilmaņos” šūpulis kārts Latvijas Bērnu ķirurģijas pamatlicējam, traumatalogam un ortopēdam, izcilam bērnu ārstam Aleksandram Bieziņam (1897.-1975.).
12/02/2016
Profesora Aleksandra Bieziņa muzeja “Jaundilmaņi” vadītāja Ingrīda Pureniņa

Magdalēna Elizabete fon Hallarte

Valmiermuižas kādreizējā saimniece un īpašniece ģenerāliene Magdalēna Elizabete fon Hallarte (1683. – 1753.g.) ir dzimusi vidzemniece. Viņa ir pirmā sieviete, kura būtiski ietekmējusi ne vien latviešu, bet arī Eiropas vēstures likteņus. M.E. fon Hallartes dzīves moto bija darīt labu „saviem mīļajiem latviešiem”. Viņas atbalsts bija izšķirošs pirmās latviešu garīgās atmodas (1739.g.) nodrošināšanā, tās rezultātā latviešu sabiedrība mainījās un tika likti pamati vēlākās nācijas un valsts izveidei. Pateicoties M.E. fon Hallartes rūpēm, tika izveidots pirmais latviešu skolotāju seminārs un pirmā latviešu organizācija – brāļu draudze. Pateicoties brāļu draudžu darbībai un M.E. fon Hallartes ieguldījumam, 18. gs. noslēgumā Vidzemes latvieši un igauņi kļuva par visizglītotākajiem zemniekiem tā laika Eiropā.
12/02/2016
Ieva Stīpniece, Valmiermuižas alus darītava